Pēdējā atjaunošana  20.06.2024.

 

MAIJA NORA TABAKA

IEDOMU PRIEKS. PERSONĀLIZSTĀDE

2024. gada 5. aprīlis - 25. jūnijs

 

Volfs Fostels. Maijas Tabakas portrets. 1978. J. Zuzāna kolekcija.

 

Maija Nora Tabaka. Dīķis. 1991.g.

 

    Galerijā no 5. aprīļa skatāma Maijas Tabakas personālizstāde «Iedomu prieks».
    Iedomu prieks. Sava ceļa meklētāja ar reālās pasaules iedzīvināšanu sev zināmajā tēlu atveidē un iepazīšanā. Viņas iedomu prieka krāsai piemīt bezgalība un apvienots priekšstats par esošās parādības likteni un vienreizējo kolorītu. Mākslinieces iedomu prieka mērogs ir profesionāla varēšana un pārmūžīgais garīgums.
     «Kas es būtu bez savas mākslas? Nezinu! Visu, ko es dzīvē esmu sasniegusi, man devusi māksla!» — tā 80. gadu sākumā teikusi Maija Tabaka.
     Kļuvusi populāra septiņdesmitajos gados, māksliniece ir noturējusi interesi par saviem darbiem līdz pat šodienai, kad tuvojas viņas 85 gadu jubileja. Ir nomainījušās paaudzes, bet viņas darbi un īpašie glezniecības paņēmieni ir aktuāli arī mūsdienās. « Maijas Tabakas darbu iekšējā spriedze aizvien ir augusi. Reizēm sasniegta robeža, pie kuras emocijas kļūst par drudzi un skaistais — par iznīcinošo. Reālā pasaule saplūst ar mākslinieces antipasaulē ieraudzīto. Trauksmes pārpilno gleznu starojums ne vienam vien šķitis smags un traģisks. Tās ir skaistas bildes tikai paviršā skatījumā. Daudzi Maijas Tabakas darbus vērtē kā mūžīgos svētkus, optimistiskus prieka dārzus. Jūtīgāks aplūkotājs drīzāk jutīsies neomulīgi. Tur drīzāk valda nepiepildītas ilgas pēc laimes, sapņu projekcija, darbībai risinoties aizsaules retinātajā gaisā, skaisti dekorētos mirāžu tuksnešos. Krāšņie dārzi un ziedu klēpji šķiet izplatām bīstamu dvesmu. (..) Katra Maijas Tabakas glezna ir sapnis par iedomātu dzīvi, un katrs viņas personāžs skatās mūžības bezgalībā. Tāpat kā Maija Tabaka pati.» — tā 2004. gadā rakstīja Imants Lancmanis.
    Galerijas «Mans's» sadarbība ar M. Tabaku aizsākās pirms vairāk nekā 30 gadiem. Populārā gleznotāja toreiz uzticējās jaunajam provinces galeristam Uldim Čamanam, kurš savukārt nekautrējās lūgt darbus glezniecības ikonai, un atvēlēja savas gleznas izstādēm. Katrā «Lielajā vasaras izstādē» ir bijis pa kādam viņas darbam. Personālizstādes «Notikums» (1993. gadā) un «Jūtu laiks» (2020. g.), bija notikums pilsētas kultūras dzīvē. Vērienīgākā ir  šī – trešā –, kas galerijā skatāma no 5. aprīļa līdz 25. jūnijam. Izstādīti  80 darbi, kas radīti no 1982. līdz 2024. gadam. Tos personālizstādei piedāvā pati māksliniece, bet ir  skatāmas gleznas arī no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, mākslas centra «Zuzeum» un galerijas «Mans's» kolekcijām.
    «Gatavojot izstādi, katru nedēļu sazvanījos ar mākslinieci. Pārsteidza viņas viedums, modernais prāts un interese par mūsdienu mākslas norisēm. Viņas mākslā redzu dzīves mirkļu dinamisku attēlojumu. Maija ir māksliniece ar kuru vienmēr viegli un patīkami komunicēt. Savā būtībā viņa ir vienkāršs cilvēks un tai pašā laikā gara aristokrāte, kas ar visu sirdi un dvēseli ir mākslā. Viņas personālizstāde ir liels notikums galerijai. Cerams, ka tāds tas būs arī skatītājiem.», — tā galerijas vadītājs U. Čamans.
    Un vēlreiz Imants Lancmanis par Maiju Tabaku: «Viņai izdevies turpināt to lielo un augsto mākslas tradīciju, kādu mēs pazīstam iepriekšējo gadsimtu glezniecībā. Viņa saglabājusi kādreizējās mākslinieciskās skolas spožumu, strādājot bez trikiem, viltībām un tehniskajiem līdzekļiem, pie kā parasti ķeras Rietumeiropas mākslinieki, kuri vairs nepārvalda savu profesionālo ieroču arsenālu un nesagatavoti metas modes diktētajā figuratīvās glezniecības laukā. Paredzams, ka, neraugoties uz mūslaiku vērtību relatīvismu, Maija Tabaka aizvien noteiktāk ieņems pelnīto vietu uz Eiropas mākslas skatuves un mākslas vēsturē.»

Jurģis Akmeņkalns


Foto:  Māra Brašmane

Postimees, 2023. gada 22. decembris

Maija Tabaka, padomju grāfiene
ANU ALLASA, kuratore

“Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite”
Kuratores Anu Allasa un Laima Kreivīte, KUMU III stāvā līdz 2024. gada 25. februārim

 



    Plānojot KUMU izstādi par 20. gadsimta 70. un 80. gadu Baltijas māksliniecēm sievietēm, pavisam dabiski priekšplānā nostājās Malle Leisa, Maija Tabaka un Marija Terēze Rožanskaite. Viņas visas savā laikā bija neparastas, pietiekami atšķirīgas, lai cita citu papildinātu, un pietiekami līdzīgas, lai kaut kas viņas vienotu.
    Savulaik viņas ir kopā piedalījušās Viļņas glezniecības triennālē un noteikti arī citās Baltijas valstu kopīgajās izstādēs, taču nebija cieši saistītas.
    No viņām trim vienīgi Maija Tabaka vēl ir dzīva. Kopā ar izstādes “Ārpus rāmjiem” otru kuratori Laimu Kreivīti dodamies uz Jūrmalu, lai viņu intervētu. Starp jaunajām milzu villām māja Lielupes vasarnīcu rajonā ir tikko saskatāma, taču savā laikā tā bija moderna būve. Esam nedaudz satraukušās, jo 83 gadus vecā Tabaka pēdējos gadus ir dzīvojusi noslēgti un viņai sevišķi nepatīk satikt nepazīstamus cilvēkus. Tomēr viņa ir piekritusi mūs uzņemt un izrādās ļoti laipna.
    “Mana mamma bija šuvēja, arī es pati mācījos šūt un darināju sev apģērbu. Tāpēc daudzās manās gleznās ir tādas tam laikam neraksturīgas drēbes, kādas es pati nēsāju. Tēvs bija inženieris un vienmēr kaut ko te būvēja. Šī ir veca ēka, tagad ar to ir grūti tikt galā, bet agrāk šeit daudz kas notika.”
      Tabaka bija pazīstama ne tikai kā māksliniece, bet arī kā ievērojama tālaika Latvijas kultūras dzīves persona, viņa ģērbās citādāk, nekā bija pieņemts padomju cilvēkam, proti, rietumnieciski, ekstravaganti, kā dāma. Kad viņa gadu dzīvoja Rietumberlīnē kā pirmā DAAD stipendiāte no Padomju Savienības, viņu dēvēja par “padomju grāfieni”.
     “Es studēju Mākslas akadēmijā, un mums tur bija tāda franču grupa, mūs sauca par franču maizītēm. Bruno Vasiļevskis, mans kursa biedrs, bija šīs grupas dibinātājs. Tajā bija arī Imants Lancmanis, Jānis Krievs, Juris Pudāns un Ieva Šmite. Bruno attiecībā uz mākslu bija tāds kredo, ka jāatrod savs ceļš, savas subjektīvās attiecības ar dabu un to, kas dzīvē notiek.
    Mūs interesēja franču māksla, mēs iepazinām Sezānu, impresionistus un kubistus; akadēmijā bija ļoti laba bibliotēka. Bruno interesējās par intelektuālismu, viņa teorijas man daudz nozīmēja. Tolaik visi daudz filozofēja, jaunākā inteliģence kopā gāja uz kafejnīcu “Kaza” Rīgā.”


“Mums ir problēma”
    1957. gadā Tabaka iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, lai studētu grafiku, lai gan vienmēr bija vēlējusies gleznot. 1961. gadā viņu no akadēmijas izslēdza.
    “Tas bija nepakļaušanās dēļ. Es nebiju mierīga studente. Uzgleznoju ananasu ēdājus, tas viņiem nepatika, ielika man kompozīcijā divnieku. Kā zināt, kompozīcija ir mana spēcīgākā puse. Pēc tam mani uzaicināja atpakaļ uz akadēmiju, teica, ka man tomēr esot talants, nav labi, ka esot izslēguši. Tālāk jau studēju glezniecību. Diplomdarbā es uzgleznoju visu mūsu franču grupu un saņēmu pieci, augstāko atzīmi.”
     Arī vēlāk Tabakas daiļrade turpināja raisīt pretrunīgas izjūtas.
   Mākslinieks Jānis Borgs atceras kādu sanāksmi Latvijas Kultūras ministrijā 20. gadsimta 70. gadu sākumā, kurā tika atzīts: “Biedri, mums ir problēma. Ko darīt ar Tabaku?”
    Ikvienu citu būtu varējuši vienkārši pastumt malā, taču Tabaka acīmredzami bija ļoti talantīga gleznotāja. Vienīgi tas, ko viņa gleznoja, vienmēr bija mazliet dīvaini, greizi.
    “Pēc izmešanas no skolas es biju šeit, Lielupē. Man ļoti palīdzēja, Bruno un Juris atveda man no Mākslas akadēmijas krāsas un molbertu, lai es varētu gleznot. Pie mums vasaru pavadīja Emmi Lorensone, Aleksandras Kolontajas personīgā sekretāre. Viņa man iemācīja, kā staigāt un kā ģērbties.
    Kad mani izmeta no skolas, viņa mani uzaicināja pie sevis uz Maskavu, lai es Puškina muzejā varētu kopēt vecmeistarus. No vienas puses mani ietekmēja “Kazas” kompānija un no otras – ļoti augstās diplomātiskās aprindas, kuras iepazinu ar Lorensones starpniecību.
    No vecmeistariem Tabakai visvairāk patika 17. gadsimta holandiešu mākslinieks Gerards Terborhs, kurš gleznoja sadzīves ainas, kas pašas par sevi bija vienkāršas, taču viņš tām piešķīra nedaudz noslēpumainu kolorītu.
    “Viņš man vienkārši patika, man patika viņa formas. Arī es no vienas puses veidoju formu, no otras – aplūkoju cilvēka kaislības. Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk mani interesēja cilvēciskās kaislības.   Tāpēc manas bildes ir gluži vai hipnotiskas.”
    Tabakas 1973. gadā gleznotais Aleksandras Kolontajas portrets ataino tālaika ietekmīgāko Komunistiskās partijas sievieti kā Padomju Savienības sūtni Meksikā 1926. gadā.
    “Emmi uzstāja, lai gleznoju Kolontaju. Es ilgi vilcinājos, jo viņu vispār nezināju. Bet Emmi man daudz par viņu stāstīja, un tā nu es to izdarīju. Seja ir ņemta no vienas fotogrāfijas, to es izdomāt nespēju. Pārējais jau ir mana interpretācija. Kā mācēju, tā darīju.”
 

Neglezno kā latviete
    Mēs apskatām kafejnīcas “Kaza” kompānijas fotogrāfijas, kurās redzami arī vairāki Tabakas modeļi. Gleznā “Vitauta mājas dzīve” (1973) viens un tas pats jaunietis ir attēlots četras reizes dažādos laikos un dažādās lomās.
    “Viņš bija ļoti skaists jauns vīrietis, arī apmeklēja “Kazu”. Viņš bija mākslinieks, bet visvairāk viņu interesēja mūzika. Neparasts tips ar ogļu melniem matiem un skaistu, nedaudz austrumniecisku seju, ģērbies kā hipijs.
    Es vienmēr gleznoju tā, kā man gribējās, atveidojot savas attiecības ar pasauli, kā Bruno bija mācījis. Akadēmijā viņiem tas nepatika, jo dzīvē tā nevarot būt, tas neesot reālistiski. Manās gleznās reālais un nereālais savijas kopā, bet sirreāliste es tomēr neesmu, Dalī man nepatīk. Man vienmēr ir teikuši, ka es negleznojot kā latviete.”
    Tabakas gleznas šķiet kā pilnīga fantāzija, taču patiesībā to izejas punkts vienmēr meklējams realitātē. Arī viena no viņas slavenākajām gleznām, mazliet sapņainā “Kāzas Rundālē” (1974), attēlo Rundāles pilī strādājušā Imanta Lancmaņa kāzu svinības, kuru viesi bija rokoko laika tērpos.
    “Mēs vienmēr veidojām – kā tās sauca – performances, un tās es pēc tam arī gleznoju. Visi mani draugi bija mani modeļi. Reizēm es fotografēju, reizēm gleznoju pēc zīmējumiem. Gleznojot es vienmēr sāku no fona un virzos uz priekšplānu, tāpēc manos darbos ir neparasta telpa, kas vietumis ir pilnīgi abstrakta.
   Mana mīļākā modele bija slavenā aktrise Regīna Razuma, kopā ar viņu tapa daudz gleznu. Kādu laiku mani interesēja dažnedažādas īpašas sievietes, viņu atšķirīgās sejas.”


Āzija Rietumberlīnē
    1977. gadā Tabaka ar Rietumvācijā dzīvojušā latviešu mākslinieka Valda Āboliņa atbalstu ieguva DAAD stipendiju un gadu dzīvoja Rietumberlīnē. Pirmajā Berlīnes sērijas gleznā “Džungļi” (1977) attēlots leģendārs tāda paša nosaukuma naktsklubs, kura atmosfēru cita starpā veidoja arī dažādu aizliegtu vielu lietošana.
    “Āboliņš bija ārkārtīgi interesants cilvēks, viņš viesojās šeit, Latvijā, draudzējās ar vietējiem māksliniekiem, rīkoja latviešu mākslas izstādes Vācijā. Viņš paņēma visas manas gleznas – portfolio, kā tagad saka, – iesniedza tās DAAD konkursā, un es uzvarēju. Šeit, gleznā “Džungļi”, viens no tēliem ir arī Āboliņš. Es nekad nebiju redzējusi šādu kafejnīcu, tur radās ļoti dīvainas attiecības ar realitāti. Atceros, ka tur bija tāda pūce, ne dzīva, bet ar mirgojošām acīm.”
    Noslēgumā vēl pajautāsim, vai Tabaka pazina Malli Leisu un Mariju Terēzi Rožanskaiti.
    “Es zināju Malli Leisu, bet mēs nebijām tuvu pazīstamas. Savulaik mēs cieši draudzējāmies ar igauņu māksliniekiem, viņi brauca pie mums ciemos. Jums ir brīnišķīga izstāde, bet Latvijā neviens par to nerunā, tāda ir attieksme. 1992. un 2004. gadā man bija izstādes Latvijas Mākslas muzejā, kas piesaistīja desmitiem tūkstošu apmeklētāju. Tā ka ir cilvēki, kuriem manas gleznas patiešām patīk. Nu jau es esmu veca, reizēm man šķiet, ka esmu izgājusi no modes.”
    Mēs apstiprinām, ka esam tieši tādi cilvēki, kam patīk viņas gleznas, un ka mode vienmēr atgriežas. Maija Tabaka tikko ir atkal nākusi modē.
 
Maija Tabaka, “Džungļi” (Rietumberlīnes sērija), 1977.                              Maija Tabaka, “Kāzas Rundālē”, 1974.

Zuzānu kolekcija. FOTO JĀNIS PIPARS                                                            Latvijas Mākslas muzejs. FOTO /nesalasāms/
 

Maija Nora Tabaka un Rietumberlīne
 

Kadri no kino žurnālā Māksla

 

 

Maija Nora Tabaka. Tīna. 1977.g.

 

Maija Nora Tabaka
Dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā, Latvijā
1957-1959 studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā
1959-1961, 1965-1969 studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, profesora Eduarda Kalniņa

            meistardarbnīcā
Kopš 1960 dalība izstādēs
Kopš 1970 Latvijas Mākslinieku savienības biedre
1977-1979 Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiāte Rietumberlīnē, VFR
1979 Latvijas PSR Mākslinieku savienības medaļa un diploms par radošiem sasniegumiem
1980 Latvijas PSR Ļeņina komjaunatnes prēmija
1982-1987 Latvijas PSR Mākslinieku savienības valdes sekretāre izstāžu jautājumos
1984 Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums
1989 Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukums
2000 Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordenis
2008 Latvijas Republikas Kultūras ministrijas gada balva par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā
2017 Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par ieguldījumu Latvijas mākslā un starptautiskajiem sasniegumiem

Nozīmīgākās personālizstādes
2016 "Dienvidu dārzi", galerija "Daugava", Rīga, Latvija
2014 Cēsu Mākslas festivāls, Cēsu Izstāžu nams, Cēsis, Latvija
2013 "Pārsteigums", galerija "Daugava", Rīga, Latvija
2012 "Regīna un citi", "Rīgas galerija", Rīga, Latvija
2010 "Mitologija", Ivonnas Veihertes galerija, Rīga, Latvija
         "Jūtu laiks", galerija "Mans's", Jēkabpils, Latvija
2009 "Balts", Jūrmalas pilsētas muzejs, Jūrmala, Latvija
2007 "Kimono", "Rīgas galerija", Rīga, Latvija
2005 "Gaismas nakti", Jūrmalas pilsētas muzejs, Jūrmala, Latvija
2004 Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
2003 "Rīgas galerija", Riga, Latvija
2001 Ivonnas Veihertes galerija, Rīga, Latvija
1999 Ivonnas Veihertes galerija, Rīga, Latvija
          "Mazā balerīna", "Rīgas galerija", Rīga, Latvija
1996 "Gleznas. 1989-1996", "Rīgas galerija", Rīga, Latvija
1994 "Unibankas" Āgenskalna filiāles izstāžu zāle, Rīga, Latvija

         "Rīgas galerija", Rīga, Latvija
1993 "Maijas Tabakas gleznas no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas", Latvijas Mākslinieku savienības galerija,

          Rīga, Latvija

          Ivonnas Veihertes galerija, Rīga, Latvija

          "Notikums", galerija "Mans's", Jēkabpils, Latvija
1992 Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1987 Galerija Basmajian, Parīze, Francija
1984 Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
1983 Rostokas izstāžu zāle, Rostoka, VDR
1980 Bengta Hernberga galerija AE, Gēteborga, Zviedrija
         Republikāniskais Zinību nams, Rīga, Latvija
1979 Mākslinieku nams "Betānija", Rietumberlīne, VFR

Nozīmīgākās grupu izstādes
2017 "Maija Tabaka un Rietumberlīne," Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls", Rīga, Latvija
          "Hiperreālisms", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls", Riga, Latvija
2014 Kopizstāde ar Maiju Kurševu izstāžu cikla "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" ietvaros, Latvijas

          Nacionālās  bibliotēkas Mākslas un mūzikas centrs, Rīga, Latvija
2010 "UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960-1984", "Rīgas mākslas telpa", Rīga, Latvija
          "Glezniecība Latvijā 1950-1900 no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas", "Rīgas mākslas telpa",

          Rīga, Latvija
2009 "Mākslinieks. Portrets. Pašportrets", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls", Rīga, Latvija
2002 "Laikmeta liecinieki", Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija "Latvijas māksla, 20. gadsimts", Zvolles pilsētas

           muzejs,   Zvolle, Nīderlande
          "Baltija. Nonkomformisms un modernisma māksla padomju laikā", Džeinas Vorhizas Zimmerli mākslas muzejs

           Ratgersa   Universitātē, Ņūbransvika, ASV
2000 "Baltijas māksla. Mūsdienu glezniecība un tēlniecība", The National Arts Club, Ņujorka, ASV; Starptautiskā

           Valūtas  fonda galerija, Vašingtona, Čikāga, Losandželosa, Hjūstona, ASV
           "Latvijas glezniecība 1945-1985 plus", Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1999 "Esības prieks", Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1998 2. vispārējā latviešu mākslas izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Valsts Mākslas muzejs, Ārzemju mākslas

          muzejs,  mākslas muzejs "Arsenāls", Rīga, Latvija
1996 "Baltijas valstis. Igaunija, Latvija, Lietuva", UNESCO izstāžu zāle, Parize, Francija
1995 15. starptautiskā mākslas izstāde, Čikāga, ASV
1993 "20. gadsimta latviešu gleznotāji", Parīze, Bordo, Strasbūra, Francija
1991 "Mūsdienu latviešu glezniecība", izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
1990 1. vispārējā latviešu mākslas izstāde, Ārzemju mākslas muzejs, mākslas muzejs "Arsenāls", Rīga, Latvija
1989 "Mūsdienu padomju gleznotāji no Rīgas", Eduarda Nahamkina mākslas galerija, Ņujorka, ASV
1988 "Rīga- latviešu avangards", Kunsthalle, Rietumberlīne, VFR Galerija International Images, Pitsburga, ASV
1987 Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai veltīta Padomju Latvijas tēlotājas mākslas izstāde

         (1940-1970),  LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija

         Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai veltīta tēlotājas mākslas  izstāde "Padomju zeme",

         izstāžu   zāle "Latvija", Rīga, Latvija
         Piemiņas izstāde "Valdis Āboliņš. Dzīve un darbi, vēstules un zīmējumi", LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
         Glezniecības konkursa izstāde 7. Viļņas glezniecības triennālei, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
         7. Viļņas glezniecības triennāle, Lietuvas Mākslas muzejs, Viļņa, Lietuva
1986 Latviešu padomju glezniecības izstāde, Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
1985 PSRS paviljons 40. Venēcijas biennālē, Venēcija, Itālija
          Baltijas jūras reģiona valstu mākslas biennāle, Rauma, Somija
           "Zemes jaunība", 12. pasaules jaunatnes un studentu festivālam veltīta retrospektīva ekspozīcija no muzeju

           fondiem,   Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
           Pasaules izstāde EXPO '85, Cukuba, Japāna
           "Padomju Latvijas glezniecība", LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
           LPSR Mākslas fonda 40. gadu jubilejai veltīta tēlotājas mākslas izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
           Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienai veltīta mākslas izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
           PSKP 27. kongresam veltīta republikas tēlotājas mākslas izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
           Lielās Uzvaras 40. gadadienai veltīta Mākslas dienu izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
           Latviešu padomju glezniecības izstāde no LPSR Mākslas muzeja fondiem, LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
           "Latvijas gobelēns un Maijas Tabakas gleznas", Baltijas jūras reģiona valstu kultūras festivāls, Kalmāra, Zviedrija
1984 "Daba. Vide. Cilvēks", Sv. Pētera baznīca, Rīga, Latvija
          "Padomju Latvijas māksla", Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
          Republikas tēlotājas mākslas izstāde "Zeme un ļaudis", izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
1983 "Padomju Latvijas māksla", KPFSR Mākslinieku savienības izstāžu zāle, Ļeņingrada (tag. Sanktpēterburga), Krievija
1982 LPSR Mākslinieku savienības 10. kongresam veltīta glezniecības izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
         Vissavienības mākslas izstāde "PSRS- mūsu Dzimtene", Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
1981 Vissavienības mākslas izstāde "Mēs ceļam komunismu", Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
         Tēlotājas mākslas izstāde "Par mieru un atbruņošanos", Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
1980 "Mākslinieku portreti un pašportreti", LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
          Tēlotājas mākslas izstāde "Mēs ceļam komunismu, veltīta 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas

           Latvijā, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
          Latvijas PSR Mākslas muzeja 75 gadu jubilejai veltīta izstāde, LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1979 Latviešu padomju glezniecības izstāde, Panevežas novadpētniecības muzeja izstāžu pils, Paneveža, Lietuva
1978 Rostokas, Rīgas un Ščecinas mākslas izstāde, Rostokas izstāžu zāle, Rostoka, VDR
        4. Baltijas republiku glezniecības triennāle, Lietuvas Mākslas muzejs, Viļņa, Lietuva
         8. Berlīnes brīvā mākslas izstāde, Berlīnes pilsētas izstāžu zāle, Rietumberlīne, VFR
1977 Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai veltīta tēlotājas mākslas izstāde "Zem Oktobra karoga",

         LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
         LPSR Mākslinieku savienības 9. kongresam veltīta izstāde, LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
          7.Berlīnes brīvā mākslas izstāde, Berlīnes pilsētas izstāžu zāle, Rietumberlīne, VFR
1976 "Pašportrets krievu un padomju mākslinieku darbos", Valsts Tretjakova galerija, Maskava, Krievija
          PSKP 25. kongresam veltīta tēlotājas mākslas izstāde, LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1975 Guntas Liepiņas, Maijas Tabakas, Leonīda Mauriņa un Bruno Vasiļevska darbu izstāde, Dzintaru izstāžu zāle,

          Jūrmala, Latvija
        3. Baltijas republiku glezniecības triennāle, Lietuvas Mākslas muzejs, Vilna, Lietuva
        "Darbam slava", LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija Starptautiskajam sievietes gadam veltīta glezniecības izstāde

        "Sievietes tēls latviešu padomju mākslā", LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
        Vissavienības tēlotājas mākslas izstāde "Darbam slava", centrālā izstāžu zāle "Manēža", Maskava, Krievija
1974 Vissavienības portretu izstāde "Draudzība", Lietuvas Mākslas muzejs, Vilna, Lietuva; Baltkrievijas mākslinieku

          savienības mākslas pils, Minska, Baltkrievija
         Baltijas republiku ceļojošā tēlotājas un dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde, Neue Berliner Galerie im Alten

         Museum, Berlīne, VDR; Rostokas izstāžu zāle, Rostoka, VDR; Nacionālais muzejs, Gdaņska, Polija;

          Szolnoki Galeria, Budapešta, Ungārija; Bratislava, Čehoslovākija; Prāga, Čehoslovākija; Varšava,

          Polija; Belgrada, Dienvidslāvija
Kopš 1974 piedalījusies republikas tēlotājas mākslas izstādēs 'Mākslas dienas": LPSR Mākslas muzejs,

         Rīga (1974-1978),   izstāžu zāle "Latvija", Rīga (1981, 1986, 1988)
1973 "20 reālisti no Padomju Savienības", 3. starptautiskā mākslas skate, Diseldorfa, VFR
         "1972-1973. gada jaunieguvumi. Glezniecība. Izstāde no LPSR Mākslas muzeja fondiem",

          LPSR Mākslas muzejs,  Rīga, Latvija
Kopš 1973 piedalījusies gadskārtējās "Rudens" izstādes Latvijā: Liepājas vēstures un mākslas muzejs, Liepāja,

           LPSR  Mākslas muzejs, Rīga (1976, 1979); Aizrobežu mākslas muzejs, Rīga (1977-1978); izstāžu zāle "Latvija",

           Rīga (1980-1984, 1986-1987); Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls", Rīga (1990, 2002)

Dzīves mirkļi ...

 

Maija Tabaka un Tatjana Suta personālizstādes atklāšanā Zinību namā. 1980.+

Foto: Marģers Mrtinsons.

 

Maija Nora Tabaka. Bērzu birzs. 1987.

 

Mākslinieces viesošanās Jēkabpilī

Foto no galerijas "Mans's" arhīva

 

     

 

      

 

       

 

          

 

      

 

       

 

     

 

       

 

       

 

       

 

Maija Nora Tabaka. Baltās čigānietes. 1991.

Izstādes darbi

Latvijas Nacionālā mākslas  muzeja kolekcija

 

Čigānu karalis. a/e, 175x190, 1991. 

 

        

1. Dīķis. a/e, 175x190, 1991.g.                 Dīķis. Fragmenti

 

    

2. Čigānu karalis. a/e, 175x190, 1991.          Čigānu karalis. Fragmenti

 

      

Čigānu karalis. Fragments                                             3. Baltās čigānietes. a/e, 140x181, 1991.               Baltās čigānietes. Fragments

 

      

Baltās čigānietes. Fragmenti                                                                                                                                      4. Bērzu birzs. a/e, 175x200, 1987.

 

    

Bērzu birzs. Fragmenti.

 

     

5. Tīna. a/e, 170x210, 1977.                                Tīna. Fragmenti.

 

       

Tīna. Fragmenti

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

«Kas es būtu bez savas mākslas? Nezinu! Visu, ko es dzīvē esmu sasniegusi, man devusi māksla!»

Maija Tabaka.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Skumjā Regīna.

 

     

6. Skumjā Regīna. a/e, 174x135, 1986.     Skumjā Regīna. Fragmenti

 

       

Skumjā Regīna. Fragments.                                                    7. Mātes brālis. a/e, 170x135, 1986.   Mātes brālis. Fragments

 

    

 Mātes brālis. Fragmenti                                                                                                                                8.  Cilvēki pilsētā. a/e, 170x130, 1982.

 

   

Cilvēki pilsētā. Fragmenti

 

Zuzānu kolekcija

 

Čigāni naktī.

 

     

9.  a/e, 200x215, 1988.                       Čigāni naktī. Fragmenti.

 

    

Čigāni naktī. Fragmenti.

 

       

10. Uz kraujas. a/e, 180x140, 1991.   Uz kraujas. Fragmenti.

 

        

Uz kraujas. Fragments                                                            11. Leģenda. a/e, 180x140, 1991.    Leģenda. Fragments.

 

      

 Leģenda. Fragmenti.                                                                                                                                              12. Serenāde. a/e, 175x189,5, 1991.

                 

     

Serenāde. Fragmenti

 

       

13. Kimono. a/e, 145x109,5, 1991.   Kimono. Fragmenti

 

    

14. Estēts. a/e, 145x109,5, 1991.    Estēts. Fragmenti

 

          

15. Vārti. a/e, 130x116, 1990.                 Vārti. Fragmenti.

 

        

16. Meža meita. a/e, 132x182,5, 1992.                  Meža meita. Fragmenti.

 

        

17. Inese. a/e, 130,5x145,5, 1987.                           Inese. Fragments.                                                                      18.   Pils dārzs. a/e, 135x106, 2002.

 

    

Pils dārzs. Fragments.                  19. Ledus siena/Vēsums. Gundegas Repšes portrets. a/e. 110x146, 1994. 

 20.  Eiropa (Eiropas nolaupīšana. Gundegas Repšes portrets). a/e, 90x185, 1994.

 

      

Eiropa  (Eiropas nolaupīšana. Gundegas Repšes portrets). Fragmenti.

 

   

21. Peldētāja. a/e, 89x185, 1994.                                               Peldētāja. Fragmenti.

 

        

22. Flamingo. a/e, 90x130, 2006.                                 Flamingo. Fragments.                                23. Līgo svētki Vecrīgā. a/e, 110x145, 2001.

 

   

Līgo svētki Vecrīgā. Fragmenti.

 

Galerijas "Mans's" un citu kolekciju darbi

 

Grafiti.

 

   

24. Siltums ziemā. a/e, 138x148, 2007.                Siltums ziemā. Fragmenti

 

   

Siltums ziemā. Fragments                                                     25. Pasaules mala. a/e, 150x142, 2010.    Pasaules mala. Fragments.

 

      

Pasaules mala. Fragmenti.                                                                                                                  26.Bērns, kas rāda mēli. a/e, 147x147, 2008. 

 

   

Bērns, kas rāda mēli. Fragmenti.

 

       

27. Dzejnieks. a/e, 118x137, 2002.                 Dzejnieks. Fragmenti.

        

Dzejnieks. Fragments                                                     28. Buršanās. a/e, 150x166, 2012.                     Buršanās. Fragments

 

     

Buršanās. Fragmenti.                                                                                                                                29. Māja kalnā. a/e, 190x160, 2012. 

        

Māja kalnā. Fragmenti

 

      

30. Lidojums. a/e, 171x126, 2012.        Lidojums. Fragmenti

 

         

31. Pasaka. a/e, 119x100, 2009.                   Pasaka. Fragmenti

 

    

 Pasaka. Fragments                                                            32. Āzis dārzā. a/e, 110x110,2012.                 Āzis dārzā. Fragments

 

      

Āzis dārzā. Fragments                                                33. Mazulis. a/e, 106x137, 2003.                        Mazulis. Fragments

 

       

Mazulis. Fragmenti                                                                                                                                                  34. Māsas. a/e, 100x80, 2011.

 

    

Māsas. Fragmenti

 

        

35. Skūpsts. a/e, 100x80, 1999.      Skīupsts. Fragments.                                                      36. Ceļš. a/e, 94x147, 2009.

 

     

Ceļš. Fragmenti

 

     

37. Amerikas skulptūra. a/e, 120x100, 2015.      Amerikas skulptūra. Fragmenti

 

     

38. Hāra parks II. a/e, 120x100. 2013.          Hāra parks II. Fragments.                                                       39. Rūta un Santa.a/e, 145x95, 2009.

 

     

Rūta un Santa. Fragmenti

 

    

40. Grafiti.a/e, 90x120, 2019.                                   Grafiti. Fragmenti

 

      

Grafiti. Fragments                                                          41. Helovīns. a/e, 90x120, 2015.                                Helovīns. Fragments

 

     

Helovīns. Fragments                                                       42. Šķelme. a/e, 70x90, 2012.                                 Šķelme. Fragments

 

         

Šķelme. Fragments                                                  43. Nepazīstamais. a/e, 560x80, 2017.                44. Draudzenes. a/e, 59x104, 2004.

 

    

Draudzenes. Fragmenti

 

     

45. Ikibana. a/e, 60x70, 2011.                            Ikibana. Fragmenti

 

        

46. Tautas svētki. a/e, 69x118, 2003.                              47. Hāra parks I. a/e, 60x80, 2013.                 48. Kaktusu dārzs. a/e, 50x75, 2014.

 

     

49. Muzikanti. a/e, 60x80, 2022.                                      50. Venēcija. a/e, 80x60, 2022.               51.  Vētra. a/e, 135x175, 2012.

 

     

Vētra. Fragmenti.

 

     

52. Opera. a/e, 195x134, 1996.      Opera. Fragmenti

 

     

 Opera. Fragmenti                                                             53. Marmora kalni. a/e, 145x170, 2011.            Marmora kalni. Fragments.

 

        

 Marmora kalni. Fragments.                                      54. Kolizejs. a/e, 136x170. 2011.                              Kolizejs. Fragments.

 

       

Kolizejs. Fragmenti                                                                                                                                          55. Saulriets. a/e, 89x134, 2025.

 

         

56. Kalifornijas dārzs. a/e, 90x120, 2015.                  57. Osta. a/e, 100x120, 2016.                               58. Dāma ar bērnu. a/e, 100x1210, 2016. 

 

          

59. Spāres. a/e, 100x120, 2014.                               60. Īpašniece. a/e, 100x120, 2019.                              61. Hāra parks. a/e, 100x120, 2013.

    

        

62. Elkdievība. a/e, 100x136, 2002.                   Elkdievība. Fragments.                                 63. Nolūzušais koks. a/e, 100x135, 2002.

 

        

Nolūzušais koks. Fragmenti                                                                                                                                      64. Garais. a/e, 100x80, 2023.

 

            

65. Lauku māja. a/e, 120x90, 2019.                        66. Tautas svētki II. a/e, 120x90, 2015.                     67. Kaislības. a/e, 120x100, 2014.

 

        

68. Prāga. a/e, 80x70, 2023.                                                 69. Sports. a/e, 80x60, 2023.                               70. Ceļotāja. a/e, 80x60, 2022

 

         

71. Balerīna kosmosā. a/e, 80x60, 2023.          72. Kaimiņš. a/e, 70x60, 2023.      73. Maskas I. a/e, 70x110, 2022

 

       

74. Parks. a/e, 70x110, 2023.                                                 75. Vērotājs. a/e, 60x80, 2022                             76. Maskas II. a/e, 60x80, 2022

 

         

77. Pļava. a/e, 60x80, 2021.                                               78. Zēns ar tīģeri. a/e, 70x80, 2024                         79. Gulošā. a/e, 60x70, 2023.

 

       

80. Jubileja. a/e, 60x50, 2024.                 81. Rozes. a/e, diam. 50 , 2024                           Rozes. Fragments

 

Ieskats izstādē

 

 

    

 

  

 

    

 

    

 

  

 

  

 

  

 

  

 

    

 

  

 

    

 

     

 

   

 

  

 

  

 

  

 

   

 

  

 

    

 

 

 

  

 

 

 

 

 

  

 

 

 

 

Programma "Latvijas skolas soma" darbojas

 

  

 

 

 

 

 

 

 

  

 

    

 

 

 

     

 

      

 

     

 

          

 

Domājot par nākamo izstāžu plāniem

 

     

 

    

 

     

 

     

 

       

 

      

 

       

 

     

 

        

 

  

 

     

 

           

 

Imants Lancmanis un izcilā Maija

 

              

 

            

 

       

 

    

 

     

 

          

 

      

 

           

 

           

 

 

Par citām izstādēm lasiet sadaļā IZSTĀDES!

 

Galerija MANS'S,  Brīvības iela 154, Jēkabpils, LV 5201.

Tālrunis: 652 31953, mob. tālr. 29470597. E-pasts:  manss@apollo.lv

 

 

webmaster