Pēdējā atjaunošana 27.09.2017.
|
Rudens 2017 Mūsdienu latviešu glezniecība 2017. gada oktobris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 2017. gada aprīlis - jūnijs Klusuma un tukšuma formas
Uldis Čamans. Diptihs "Parādība". 2017. 189x286, 189x145,audekls, kartons, eļļa, akrils, autortehnika
Fragmenti
Šogad Latgales reģiona mākslas
izstādes tēma nav izvēlēta nejauši, jo to organizē Marka Rotko vārdā
nosauktais mākslas centrs. Klusums un tukšums divi pamatjēdzieni, kam
bija ārkārtīgi būtiska un aktuāla nozīme Rotko daiļradē, it īpaši tās
klasiskajā periodā. Runājot par savu māksliniecisko metodi, meistars to
salīdzināja ar «radošu klusumu», apelēdama pie budisma filozofijas, «kura
tukšumam piemīt potenciāls» un viss aiziet «nekurienē».
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada maijs - jūnijs Jānis Ziņģītis. Personālizstāde
Man patīk vērot dabu,
dzīvniekus, putnus, ainavas. Savus vērojumus attēloju gleznās. Jānis Ziņgītis Jānis Ziņģītis glezno
reālistiskas ainavas un marīnas ar noskaņu. Viņa darbos var niansēti
ieraudzīt Latvijas dabas skaistumu: pasakainus, noslēpumainus mežus;
dzīvnieku pasaules mistērijas; Baltijas jūras krastus un Jāņu zāļu
burvību. Darbiem raksturīgs liriskums, miers un harmonija, dominē pelēka
tonalitāte, dabas krāsas, maiga gaisma. Mākslinieks bieži izmanto
miglainības efektu, tas izkliede skatītāja uzmanību un piepilda gleznas ar
vieglumu un gaisīgumu. (http://www.antonia.lv)
1. Pie ezera. 125x160, a/ak, 2016 Fragmenti.
2. Latvijas zvirbuļi Londonā. 120x90, a/ak, 2010 3. Mežmala 90x120, a/ak, 2016. 4. Ko tu te dari? 70x90, a/e, 2015
Ko tu te dari? 70x90, a/e, 2015. Fragments. 5. Pļava Jāņos. a/akr, 120x160, 2017. Pļava Jāņos. Fragments.
6. Kaut kur dzied lakstīgala. 60x120, a/akr, 2016. Fragments 7. Kurzemes jūrmala pēc lietus. 150x200, a.akr. 2013.
Kurzemes jūrmala pēc lietus. Fragments 8. Mākoņui atspulgi ezerā. 70x100, a/akr, 2012 9. Vēstule no Vermēra. 73x92, a/akr, 2016.
Vēstule no Vermēra. Fragmenti. 10. Dzērvju balsis pavasarī. 100x70, a/akr. 2015. 11. Lībiešu krasts. 80x60,a/akr, 2014.
Lībiešu krasts. Fragments. 12. Diena kad aizlido dzērves. 80x60, a/akr, 2014. Fragments. 13. Kolkasrags. 60x80, a/akr, 2014.
14. Vidzemes jūrmala. 70x90, a/e, 2015. 15. Ainava ar slēpotāju. 60x80, akr/e, 2012. Fragments
16. Vakars uz ezera. 60x80, a/akr, 2016. 17. Tikšanās 60x80, a/ak., 2013. 18. Iela. 60x80, a/akr, 2014
19. Atmiņas par vasaru. 60x80, a/akr, 2016. 20. Maijs. Lobes ieteka Ogrē. 60x80, a/akr. 2015 Fragments
21. Jūra pēc lietus. 60x80, a/akr, 2014. 22. Atmiņas par pavasari. 60x80, a/akr, 2016. 23. Atmiņas par rudeni. 60x80, a/akr, 2016.
24. Atmiņas par Volterru. 45x66, a/akr, 2016. 25. Foreļupe pavasarī. 40x60, a/akr. 2013. 26. 7.maijs Rīgā, 30x40, a/akr, 2011
27.Bernātu jūrmala. 30x40, a/akr, 2015 28.Augusts. Būs karsta diena. 30x40, a/akr, 2011 29.Augusta vakars. Stārķa ligzda. 30x40, a/ak, 2011
30. 1. maijs. 30x40, a/akr, 2011 31. 9. oktobris. Zelta rudens. 30x40, a/akr, 2011 32. Orčas upes ieleja Toskānā. 30x40, a/akr, 2016.
33. 4. augusts 2013. Dunte. 30x40, a/akr, 2013. 34. Ziemas rīts. Ceļš miglā. 30x40, a/akr, 2015. 35. Saulains ziemas rīts. 30x40, a/akr, 2016.
36. Bernāti. 10. augusts. 30x40, a/akr, 2016. 37. 30. aprīlis 2011. 30x40, a/akr, 2011. 38. Kurzemes jūrmala. 30x40. a/akr, 2014.
39. Košrags 23. jūnijs. 30x40, a/akr, 2015. 40. 6. augusts 2013. Tūja. 30x40, a/akr, 2013. 41. 24. jūnijs 2016. Jūrkalne. 30x40, a/akr, 2016
42. Kurzemes jūrmala. Ģipka, novakare. 30x40, a/akr, 2014. 43. Vēl ir vasara. 40x30, a/akr, 2015. 44. Pirtī. 40x30, a/akr, 2012. 45. Spējš vējš. 40x30, a/akr, 2009.
46. Atmiņas par "Zelta drudzi". 40x30, a/akr, 2008. 47. Čārlzs Sāči apsver iespēju. iegādāties latviešu mākslinieka darbu. 40x30, a/akr. 2008. 48. Jau vasara! 60x80, a/a, 2016. 49. No bebru mājām. 60x80, 60x80,a/akr,2015
50. Pavasaris.80x60a/akr.,2015. 51.Pavasaris Pierīgā. 150x200,a/akr 52. Jānis Ziņģītis. Pēk, pēk, pēk, iztraucētās mežapīles, a/akrils, 145x125, 2010.
53.Latvijā zied ievas, a/akrils, 80x60, 2014. 54. Lobes upe pavasarī. 2013, a/a, 60x80 55. Salaca. Zivju gārņu valstība. akrils, 150x200, 2012.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada marts, aprīlis Latviešu mūsdienu glezniecība, grafika, keramika, porcelāns
Ilze Neilande. Personālizstāde. Zirgs. Āksts. Sieviete.
I. Neilande ir beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas
vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas I. Zariņa
monumentālās glezniecības darbnīcu un profesora Borisa Bērziņa
meistardarbnīcu. Ieguvusi mākslas maģistra grādu (1993).
1. Cirka zirgs. Litogrāfija, 2003, 178x95 2. Cirks. Litogrāfija. 2005. 93x70 3. Āksts un zirgs. Litogrāfija, 2003, 60x85
4. Āksts zirgā. Litogrāfija. 20000, 66x91 5. Skrejošais zirgs. 2006. Litogrāfija, 67x68 6. Lielais zirgs. Litogrāfija, 2005, 94x75
7. Mazais putns. Litogrāfija., 2004, 62x51. 8.Puķes zirgam. k/e, 2002, 67x58,5 9.Āksts un zirgs. k/e, 2004. 61x80 10.Sieviete, 2004, k/e, 59x81
11.Āksts un rožu krūms. 2003, k/e, 50x72 12. Divi zirgi. 2005, k/e, 67x100 13.Ākrobāts zirgā. 2001,k/e, 67x100
14.Sieviete āksts. 2003,k/e, 122,5x68. 15.Cirks. 2004,k/e, 100x80 16.Sieviete āksts.1998, 105x73,5 17.Divi zirgi. 2012, akr/a 60x80
18.Melnais zirgs. 2017, akr/a, 60x40 19.Izrāde sākas. 2012, akr/a, 50x70. 20. Sapnis. 2015. akr/a, 546x54
21.Deja. 2015. akr/a, 60x80 22.Cirks. 2012, akr/a, 80x80 23.Pavasaris. 2014, akr/a, 90x65
24. Venēra. 2008, akr/a, 42x60 25.Skrējiens. 2012, akr/a, 40x50 26.Pašportrets. 2009. 65x40,5, k/a
27. Spēle. 2006, k/e, 47x55 28.Četri zirgi, 2015, a/e, 50x60 29. Šahs. 2012, a/e, 60x80
30.Koks. 2014., a/e, 80x60. 31.Mazais āksts. a/e, 2016., 60x80 32.Cirks zirgs. a/e,2012, 60x80
33.Mazais zirgs, a/e, 2012, 71,5x91,5 34.Cirka zirgs, a/e, 2015., 100x60 35.Sieviete un puķe, 2003, k/e, 45x39 36.Klausītājs. 2002, k/e,51x32,5
37. Diptihs Pavasaris. k/e, 42x27 38. Zirga galva. 2012, a/e, 40x30 39.Vērotāja. 2013., a/e,40x30
40. Rudens. 2015, a/e, 30x40 41. Cirka zirgs, 2016, a/e, 24x30 42. Sieviete un zirgs. a/e, 2012, 30x30
Jānis Murovskis. Grafika
1. Aveiru 2/5, 2009, sietspiede, 102x72 2. Negaiss 2/4, 2013, sietsp., 102x72 3. Asinsaina 2/5, 2009, sietsp., 97x72
4. Sarkanās egles 2/3. Sietspiede, 2013, 102x72 5. Tekošie raksti. 2014, sietspiede, 102x72 6. Jaunais gads 3/3. 2013, sietspiede, 102x72
Maija Tabaka. Atkal mājās Gleznas. Retrospekcija 2017
1. Ūdens pasaule. 120x90,a/e,2014. 2. Ikebana. 60x70,a/e,2011 3. Etiķa koks. 100x80,a/e,2013.
4. Helovīns. 90x120,a/e, 2015 Helovīns. Fragments 5. Iela. 90x120,a/e, 2016.
Iela. Fragments 6. Āzis rožu dārzā. a/e, 110x110, 2012 Āzis rošu dārzā Fragmenti
8. Dzejnieks (2008)
9. Siltums ziemā (2007)
10. Skūpsts (1999)
11. Ceļš (2009)
Dace Saulīte. Vēja spogulis
1. Rozes smarža. a/ak, 120x100, 2016. 2. Rozā laiva. a/k, 210x100, 2015. 3. Ūdensroze. a/ak. 60x80, 2016.
4. LUX. a/ak, 60x80, 2016. 5. Pāri galotnēm. a/ak. 76x102, 2016. 6. Ezers un vējš. a/ak, 70x90, 2016
7. Japāņu koijas. a/ak, 70x70, 2015. 8. Krusa aronijas. a/ak, 60x80, 2016. 9. Zelta meandrs. a/ak, 50x50, 2017.
10. Dārzs. a/ak, 50x100, 2017 11. Atspulgs. a/ak, 40x80, 2016. 12. Augustā. a/ak, 40x80, 2016. 13. Orhidejas. a/ak, 60x45, 2016
14.Atspulgs. a/ak, 40x40, 2015 15.Parfīms I, a/ak, 50x50, 2015. 16.Parfīms II, a/ak, 50x50, 2015. 17.Baltās ūdensrozes. a/ak, 60x45, 2016.
18. Atspulgs. a/ak, 60x50, 2016. 19. Sārtā ūdensroze, a/ak, 24x30, 2016. 20. Kaija. a/ak, 18x24, 2016.
21. Apvārsnis. a/ak, 45x60, 2013.
Lins, želatīns, linsēklu eļļa, terpentīns, akrila sveķi, gumiarābiks, saplāksnis, papīrs. Senie zīmēja un rakstīja uz bērzu tāss. Dabīgs, apkārtējā vidē sastopams materiāls. Tagad, apkārtējā vidē var sastapt saplākšņa atgriezumus. Televizors stāstīja, ka uz jogurta iepakojuma drīkst rakstīt dabīgs, ja ... un tur sekoja garš, sarežģīts vielu un to daudzumu uzskaitījums, cik, kuras drīkst būt, kā arī - uz iepakojuma drīkst likt augļu attēlus, ja jogurta sastāvā ir vismaz tik ... procentu augļu gabaliņu. Dabīgs, pārdomas, par to, ko tad tas nozīmē. Vai kultūra, visplašākajā vārda nozīmē kultūra = pilnīgi viss, kas tiek kultivēts (sākot no akmens cirvja līdz lāzeriskai iekārtai ar ko var izsvilināt materiālā da jebko, par ko vien kompī ir dati. U.c. u.t.jpr.) ir nedabīga? Vairāki vaļi trenkā roni (ēst ta gribās). Ronis uzlec uz ledus gabala, vaļi strauji peldot izraisa ūdens viļņošanos, kas rezultējas ar ledus sašķelšanos, vai apgāšanos, atkal un atkal. Brīžos, kad ronis atrodas uz tik neliela ledus gabaliņa, ka pakaļējās peldspuras (tieši aiz tām roņus parasti saķer, pavelk zem ūdens un noslīcina), paliek pāri tā malai virs ūdens, tam neviens netuvojas, tikai dažus metrus attālāk virs ūdens parādās vaļa galva, tad tā lēnām pazūd zem ūdens, mirkli vēlāk vilnis apgāž arī šo ledus gabalu, ūdens balets ar daudzām piruetēm un lēcieniem atsākas. Tas turpinās, līdz ronis tiek līdz liela ledus lauka malai, ārā jau apmēram puse auguma, lēnām kustas. Tikpat lēnām, apmēram metru no ledus lauka malas, iznirst vaļa galva, rāmi, nesaviļņojot ūdens virsmu tā pazūd, pēc mirkļa ronis sāk slīdēt atpakaļ ūdenī, līdz nelielā virpulītī pazūd arī purns ar apaļajām acīm. Labi? Slikti? Lielākais apkaimes briežu bullis, vardarbīgi trenkājot pārējos, sapulcina ap sevi mātītes. Dabīgi. Šķiet tas bija lielās franču revolūcijas laikā, daži no apkārtnes lielākajiem un stiprākajiem cilvēku tēviņiem sāka uzskatīt līdzīgi lielākais un varenākais apkaimes tēviņš paņem sev visas sievietes un īpašumus, kas viņam iepatīkas, jo tas ir dabīgi, sirdsapziņas un morāles - tie kaut kādi nevajadzīgi izgudrojumi. Brieža daba. Cilvēka daba. Varbūt tās atšķiras. (daba lietas vai parādības pamatīpašību kopums) Dabīgs mākonis. Uzgleznots mākonis. Kāds gribēja attēlot to, kā ap putekļiem kondensējas ūdens tvaiki? Putekļu mākoņi, dūmu mākoņi, domu mākoņi komiksos. Cik stilizētam jābūt attēlam, lai tas būtu simbolisks? Netālu no mākoņa cilvēciņš, dažreiz to pamanīt vieglāk, citreiz mazliet grūtāk, citreiz izskatās cilvēciņš kaut ko vicinās ar rokām, mākoņa virzienā, a, tas viņam tā dabīgi?
1.Brūns, zaļš, pelēks. e/a, 25x25, 2016 2. Cauri rūsai. e/a, 180x145,4, 2016. 3. Cauri tintei. ak/a, 100x80,5, 2016. 4. Dzeltenoranžs (skice). guaša/kartons/saplāksnis. 30x26, 2016
5. Egle un mākonis. ak/a/s, 49,8x22. 2016. 6. Izbalināts brūnums. g/a, 40x30, 2016. 7. Klausītājs. aa/a, 49,0x21, 2016. 8. Knapi redzams. ak/a, 75x70, 2016. 9. Lassāmkrēsls. ak/a, 42x21, 2016.
10. No dziļumiem. ak/a, 42x21, 2016. 11. Pieskarties. zīda krāsas/audekls/ saplāksnis. 43x43, 2016. 12. Pievelk. e/a, 200x170, 2016. Pievelk (fragments)
Pievelk (fragments) Pievelk (fragments) 13. Silueta kustība.e/a, 51x40, 2017
14. Slīpēts. ak/a, 40x30, 2016 15. Stiga. e/a, 24x18, 2016. 16. Trušupīle, māls un Minnija. g/p, 2016. 17. Vēl tālāk. ak/a, 56,3x49,8, 2016.
18. Žogukrāsas. eļlas-ftaļļu emelja/sapl., 72,5x49,8 19. Uzsīksies. k/e, 22x10, 2013. 20. Ceļš, pļava, mākonis. k/e, 15x10, 2013. 21. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013.
Jānis Purcens reliģiskais temats mākslā «3. nedēļa 2. diena. Vai esi sajutis, ka miers, iekšēja nomierināšanās palīdz nodibināt saikni ar Dievu? Šodien pamēģini sadzirdēt Dievu. Pirmajās lūgšanu minūtēs ieklausies tuvās un tālās skaņās, kas Tevi sasniegs ielas troksnī, istabas klusumā... Palēnām visas šīs skaņas attālinās, un Tavas sirds klusums uzrunā Tevi... Ieklausies tajā. Neceri, ka kaut kas notiek ātri. Vajadzēs pacietību. Vari lēnām atkārtot vienu vai vairākus lūgšanu vārdus (..)». Jānis Purcens. Balts k/e 36x36,2016 Uz kvadrātveida kartona ar kolažētiem darbistabas pārpalikumiem un fragmentiem, ir piestiprināta lapa ar sīku tekstu kursīvā. Kā lappuse no dienasgrāmatas, skice, kā personīga vēstule skatītājam. Teksta adresāts nav zināms, vai tas ir tas pats autors vai skatītājs, taču teksts darbojas kā atslēga. Pirmatnējais nodoms, kas stāv aiz visām sērijas gleznām, un arī instrukcija skatītājam. Jau pati teksta lasīšana piespiež apklusināt, izslēgt apkārtējo vidi no uztveres zonas un koncentrēt savu uzmanību vārdiem. Vārdi un to vara varētu būt visas sērijas temats, vārdi un to transcendentālā jēga, vārda vizualizācija. Lūkojoties uz J. Purcena darbiem, lasīšana kļūst par hipnozes paņēmienu, ar kuru skatītājs tiek «ievilkts» gleznā. Izlasot ataino frāzi «Kungs, Jēzu Kristu, Dieva dēls», tā tiek it kā «iespiesta» skatītāja redzes atmiņā, un ieraugot atsevišķus vārdus, ir jau zināms, kā frāzi pabeigt. Tāpēc, lūkojoties uz mākslinieka audekliem, redzes fokuss izzūd. Nav vārda, kurš izceltos, kuram būtu iespējams iegūt vairāk skatītāja uzmanības. Katrs vārds ir vienlīdz svarīgs, tāpēc neeksistē nedz centrs, nedz kāda figurāla dominante. Glezna ir suģestējoša, tā nemanāmi ievelk skatītāju neizteiktu vārdu murdoņā. Audekls, liekas, ir kā izgriezts fragments no mākslinieka zemapziņas, kas mutuļo lūgšanas laikā. Vizuālais risinājums J. Purcena darbos ir inovatīvs. Darbi vieno tipogrāfiju un glezniecību. Gleznu galvenais objekts ir teksts un vārds mijiedarbībās ar mākslas darba faktūru. Un, lai arī krāsotāji un vienkārši amatnieki, izsenis ir krāsojuši vārdus, Purcena darbos vārdi netiek krāsoti, tie tiek uzrakstīti ar kaligrāfisku cieņu, viegli un dabiski dzīvi. Katra vārda šķietami vienkāršai uzrakstīšanai ir veltīta pilna uzmanība, un gleznošanas process ir kā tiešs un personīgs lūgšanas attēlojums. Darba noskaņu veido ne tikai krāsa, bet arī rakstības stils, kuram arī piemīt emocionāla noskaņa un asociatīvs raksturs. Arī kvadrāta formāts ļauj veidot vienlaidu harmoniju tas visur ir vienāds, tas nevirza skatienu, bet ir kā punkts, kā fiksēts fragments. Gleznu reliģiskais konteksts liek atminēties Bībelisko «...iesākumā bija vārds», kas pazīmē pasaules sākotni. Zinot arī to, ka visa latviskā kultūra spēcīgi pamatojas kristietībā, vārdi, «Kungs, Jēzus Krist, Dieva dēls», nespēj palikt neievēroti. Tie skar skatītāju gan vispārcilvēciski, gan personiski, skarot katra individuālo reliģisko pieredzi. Tāpēc J. Purcena darbi nav tikai vizuāls baudījums, tie ir mehānismi, kas tiek darbināti ar vārda spēku, liekot cilvēkam, vismazākais apstāties, apdomāt un klausīties, jo teiktais pieprasa uzmanību. Un galu galā svarīgāk par attēloto un pateikto ir tas, kā tas liek mums justies. Nikola Ščadro, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 11.c. 2017. gada februāris Anda Svarāne, Ieva Svarāne. Keramika
Andris Vēzis. Jaunā porcelāna kolekcija 2017
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017.g. februāris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Līdzsvars Mūsdienu latviešu glezniecība 2016. gada novembris - 2017. gada janvāris
Pelēkajai ikdienības ziemai pretī stājas dzirkstoša krāsu simfonija, vasaras atmiņu spiets, aicinājums ceļot, iepazīt un atrast eksotiskas sajūtas, taču nedrīkst novārtā atstāt kontemplāciju varbūt kā nodevu ārpusē valdošā laika blaknei rūgtām pārdomām; varbūt kā spēku, kas palīdz atgriezties uz zemes pēc ilga svinību prieka. Šī izstāde ir kā spēcīgs enerģijas malks, kas izrauj no paguruma un ziemas miega, un līdzsvars tiek sasniegts, izmantojot kontrastus. Janvāris aizsirmo Uniātu baznīcas smagās, bijību raisošās celtnes priekšā tāda aina ārpusē. Alekseja Naumova Lecces vasaras saulesgaismā un bezrūpībā gozējas rūkstošu apbrīnotais Doms notverts gleznā, izstādīts iekšpusē. Turpat ir arī Jāņa Purcena darbi krāsaini, bet nebūt ne bezrūpīgi un vieglprātīgi. J. Purcens kontrastē gan ar savu agrāko laiku mākslu («Paēdis, padzēris»), gan ar A. Naumova Lecces Domu ja A. Naumova glezna attēlo reliģisku celtni mirkļa tvērienā no tūrista skatpunkta, no ārpuses, tad J. Purcena dažādu krāsu nosaukumos dēvētās gleznas «Kungs Jēzu Kristu Dieva Dēls apžēlojies» atklāj diametrāli pretējo dziļi ntīma, sakrāla, rūpīga ceļa meklējumus, meditāciju un lūgšanas, ticību mieram, reliģisko saturu nereducējot līdz klasiskajiem šabloniem, piedāvājot līdz mielēm izjust mākslinieka sēras, lai arī spilgtās krāsās ietērptas. Telpu ar J. Purcena gleznām es savās domās nodēvēju par meditatīvo vietu. Šķiet, gaisā var just ticības sveķu vīraka smaržu. Savā starpā kontrastē arī Frančeskas Kirkes «Rubensa sievietes» un Jura Dimitera «Osta». Figurāli sērkociņi un sieviešu ķermeņi ir novietoti līdzīgi kā izvīti, savijušies taču kādas gan līdzības var būt nedzīviem priekšmetiem un dzīvām būtnēm? Izdeguši sērkociņi savā ziņā idejiski šķiet cilvēcīgāki nekā sievietes maskās, kas gleznā šķiet bēgam no savas cilvēcības, svinot svešādo un mītisko. J. Dimitera gleznās ir vērojams vispārējs kontrasts fons pret galvenajiem priekšplāna objektiem. Gleznās «Romeo un Džuljeta vecajā parkā», «Pikniks», «Osta» fons ir rūpīgi izzīmēts un pretstatīts akrila tehnikā uzgleznotajiem cilvēka sadzīves elementiem antropomorfajiem sērkociņiem un pīpēm. Līdzīgi Uniātu baznīcai aiz loga un A. Naumova Domam galerijā kontrastē arī J. Kalniņa «Mednieka klusā daba». Ar savu aristokrātisko noskaņu tā oponē J. Kalniņa «Malkas šķūnim», kas ieved mūs ikdienišķā kādā vīra atpūtas mirklī. Gleznas kontrastē un vienlaikus rosina jautāt vai vīrs no «Malkas šķūņa» ir klusajā dabā attēlotā guvuma mednieks? Savdabīgi pretstati ir arī J. Kalniņa Ķarūsa» svaiga, tikko zvejota zivs, nolikta uz sviestpapīra tālākai gatavošanai, guvums, ar ko lepoties, viens no senlaiku aristokrātijas simboliem un J. Dimitera «Hotdogs» jaunlaiku ieviesums, ātrās dzīves un ātrā ēdiena simbols, kaut kas mākslīgs un apstrādāts, nezināmas izcelsmes un iekomponēts cilvēka kontūrā. Mana favorītglezna šajā izstādē Daigas Krūzas «Koka zars», kurā kontrastē krāsas un sajūtas. Brīnišķīgi dziļš ultramarīna zilais tonis, kādu var novērot debesīs krēslainos vakaros vai arī dziļā, saules apspīdēta ezera dzelmē, šajā gleznā ir kā spēcīgs pamats un paspilgtina milzīgo saules dzeltenā daudzumu. Centrā neitrāli gaišbrūnais, kas nomierina košumu un atgādina to, kas slēpjas aiz koka tumšbrūnās, rēpuļainās mizas. Šī glezna pārsteidz un uzlādēja ar saules gaismu, kuras nekad nepietiek, un reizē uzbūra ainu ar sulas plūdumu uz uzplēsta, uzšķērsta bērza zara, kad pavasara dienā mirdz spilgta, pirmatnēja pavasara saule. Kontrastē gan izstāde ar ārpasauli, gan gleznas savā starpā, gan sižeti gleznās, taču skaidrs ir viens līdzsvars ir atrasts, tas ir paliekošs un pretstatu virkne nerada haosu, šie pretstati ir patiesi un organiski mijiedarbojas, radot harmoniju. Izstāde ir meistarīgi veidots nostalģisks sveiciens vasarai, brīvdienām un enerģijai. Ieva Vīksna, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11. c klase
1. Līga Purmale Ezers. a/e 130x150, 2015. 2. Andris Eglītis. Telpa. a/e, 124x154. 2011. 3. Andris Eglītis. Lauks. a/w, 150x110, 2014. 4. Aleksejs Naumovs. Lecce, a/e, 60x7100. 2015.
5. Biruta Delle. Rīts pie dīķa. a/e, 100x90. 2015. 6. Biruta Delle. Saulespuķes. a/e, 100x90. 2015. 7. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013. 8. Jānis Kalniņš. Mednieka klusā daba. a/e, 24x35. 2014.
9. Jānis Kalniņš. Karūsa, a/e, 24x35. 2014. 10. Jānis Kalniņš. Malkas šķūnis. a/e, 25x35. 2014. 11. Juris Dimiters. Hotdogs. j/t, 61x42. 2015. 12. Juris Dimiters. Romeo un Džuljeta vecajā parkā. j/t, 61x42. 2015.
13. Juris Dimiters. Pikniks j/t, 61x42. 2015. 14. Juris Dimiters. Osta. j/t, 61x42. 2015. 15. Frančeska Kirke. Rubensa sievietes. a/e, 185x150. 2010 16. Daiga Krūze. Koka zars. a/e, 180x220. 2014.
17. Daiga Krūze. Koks. a/e 180x220. 2014. 18. Daiga Krūze. Krūmi kustās. a/e, 150x250, 2009. 19. Gita Palma. Tas dzeltenais. k/e, 75x37, 2015.
20. Gita Palma. Sarkanbaltsarkanais. k/e, 82x60. 2016. 21. Gita Palma. Dīzeļgalva. k/e, 47x47. 2012. 22. Gita Palma. Naftas vagoni. k/e, 40x40. 2014. 23. Gita Palma. Agrā rīta stundā. presk/e100x70. 2012.
24. Gita Palma. Pavasaris. presk/e. 100x70, 2013. 25. Gita Palma. Rīta saule. presk/e, 76x91. 2016. 26. Gita Palma. Vilciena fragments. presk/e, 90x45. 2016. 27. Gita Palma. Plaisa starp dimensijām. k/e, 70x54. 2016.
28. Gita Palma. Vilciens. k/e. 50x70. 2016. 29. Gita Palma. Glābējriņķis. k/e. 50x70. 2016. 30. Aiva Žūriņa. Dialogs. a/z. 100x70.2015.
31. Ieva Balode. Amarillis. a/e, 39x50, 2016. 32. Ieva Balode. Narcises. a/e, 30x30, 2016. 33. I. Balode. Klusā daba papaiju. a/e, 40x30, 2016.
34. Balode. Klusā daba ar artišoku. 30x20, a/e, 2016. 35. I. Balode. Klusā daba ar pasion. a/e, 24x18, 2016. 36. I. Balode. Klusā daba ar fizāļiem. a/e, 34,5x28, 2016.
37. Jānis Purcens. Sarkans. a/e 120x120, 2014. 38. Jānis Purcens. Balts. a/e 120x120, 2015. 39. Jānis Purcens. Violets. a/e 120x120, 2013. 40. Jānis Purcens. Dzeltens. a/e 120x120, 2013
41. Jānis Purcens. Zaļš. a/e 120x120, 2013. 42. Jānis Purcens. Krāsains. a/e 120x120, 2014. 43. Jānis Purcens. Rozā. a/e 120x120, 2013. 44. Jānis Purcens. Pelni. a/e 120x120, 2015.
45. Jānis Purcens. Zils. k/e 36x36, 2016. 46. Jānis Purcens. Balts. k/e 36x36, 2016. 47. Jānis Purcens. Brūns. k/e 36x36, 2016. 48. Jānis Purcens. Dzeltens. a/e 36x36, 2016.
49. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.85. 36x36, 2008. 50. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.116. 50x40, 2008. 51. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.111. a/e 30x306, 2008.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ieskats izstādes tapšanā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Untitled. Latgales māksla 2016.g. aprīlis-jūnijs
Izstādes tēmu šogad noteica sabiedrībā notiekošais, neviennozīmīgi vērtētais un saprastais, svarīgais un nesvarīgais, bet par ko arī ir vērts runāt mākslas valodā tāpēc izstāde ir bez nosaukuma. Izstāde bez nosaukuma (Untitled) katram māksliniekam darbā ļauj runāt, par to nepasakot verbāli vai tekstuāli, tāpat mākslas skatītājam ir dota brīva iespēja pašam interpretēt skatāmo darbu, kaut gan atsevišķiem darbiem interpretācijas iespējas tik un tā būs savā ziņā ierobežotas, jo katram darbam ir nosaukums, kas vedinās uz dialogu ar autoru. Izstādes darbu radīšanā vai jau radītu darbu atlasē bija dota brīva vaļa autoru idejas lidojumam, lai izstādi padarītu par spilgtu reģiona mākslinieku radīto darbu skati. Izstādē piedalīsies vairāk nekā 50 Latgales mākslinieki, caur iesniegtajiem darbiem atklājot sev aktuālo un nozīmīgo šodienā un skatītājiem rodot priekšstatu par to, kas notiek Latgales mākslinieku radošajā vidē. Nenoliedzami, daudzi lieliski Latgales mākslinieki izstādē un izstādes katalogā nav atrodami, jo kaut kādu nenosakāmu iemeslu dēļ, nav pieteikuši savu dalību, tāpēc Latgales mākslas izstāde Latgales mākslas ainu ataino fragmentāri.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada aprīlis-maijs Pēteris Postažs. Gleznas Personālizstāde
Galerijā Manss līdz maija beigām skatāma gleznotāja, Latvijas Mākslas
akadēmijas profesora Pētera Postaža personālizstāde.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada marts Pretstati
Latviešu mūsdienu glezniecība |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016.g. februāris Sarunas Latviešu mūsdienu glezniecība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada janvāris Sakarības Latviešu mūsdienu glezniecība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paralēles Mūsdienu latviešu glezniecība 2015. novembris-decembris
Vietējiem skatītājiem interesanti
varētu būt talantiem bagātās Urtānu ģimenes pārstāvja Jāņa oforti
Vanitas.
Termins vanitas ir
atvasināts no latīņu valodas un nozīmē tukšums jeb niecība, un norāda uz
visu pasaulīgo lietu tādu kā bagātība, skaistums, izpriecas
nenozīmību. Pirmo reizi jēkabpilieši tiek iepazīstināti ar tekstilmākslinieces Ievas Vēzes-Dreimanes darbiem. Bez tekstīlijām apskatāmas arī viņas zīmējumi, kas kombinēti ar fona fotogrāfijām. Galerijas otrā stāvā redzami viņas tēva keramiķa Andra Vēža porcelāna darbi. Jāpiebilst, ka tos bieži iegādājas Ārlietu ministrija, lai dāvinātu ārvalstu vēstniekiem un prezidentiem. Keramiku pārstāv arī jēkabpilietes Dinas Lukstiņas romantiskās lampas. No gleznotājiem izstādē visplašāk pārstāvēti ir daugavpilietis Māris Čačka, jēkabpilieši Uldis Čamans un Ruta Štelmahere, kā arī Neonilla Medvedeva un Rolands Krišjānis. N. Medvedjeva izstādījusi darbus, kas atgādina nepabeigtas gleznas romantiskas vai sērīgi sabrukušas mājas bez apkārtējā dabas fona. Interesanti, ka vecās ēkas ir pietiekami interesantas pašas par sevi, un nekas klāt arī neprasās. Savukārt, R. Krišjāņa četrus darbus vieno romantika vai tas būtu portrets, ainiņa ar diviem mīlniekiem, vai ainava. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Radošā apvienība iEWa 2015. gada decembris
Trīsdesmit spieķu saistīti vienā rumbā, |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jānis Urtāns. Vanitas. Oforti,
akvatintas.
Vanitas (no latīņu valodas: iedomība, iznīcība) pārstāvēta ar aizmirstības
simboliem, galvaskausu, smilšu pulksteni, nodzēstām svecēm, arī aforismiem
kā "memento mori" (mirušā domas). Vanitas bija pazīstams jau antīkajos
laikos un viduslaikos "Nāves uzvara" (Triumph des Todes).
1. Vanitas 1 Anemone, smilšu pulkstenis, labirints. (Mūsu laicīgās
dzīves ritējums caur visām grūtībām kas ir neizbēgamas ikviena dzīvē).
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Andris Vēzis. Porcelāns 2015.g. oktobris - decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens 2015 Latviešu mūsdienu glezniecība Oktobris - novembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar dzīvesbiedri Ivetu apmeklē galeriju MANS'S 2015. gada 20. oktobris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Andris Vēzis. Porcelāns 2015.g. oktobris - decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2015 2015. gada jūnijs - septembris
Galerijā «Mans's» atvērta gadskārtējā Lielā vasaras izstāde. Kā visas iepriekšējās divdesmit piecas, arī šī ir vērienīga, raiba un koša. Ekspozīcijas nagla noteikti ir Jāņa Andra Oša «Kariatīdes un atlanti», kas izpelnījās lielu skatītāju ievērību izstādē «Gada nedarbs». Tajā mākslinieki piedāvāja darbus, kas, viņuprāt, ir iznākuši, ne tādi, kā iecerēti, kuros parādījies kāds nejaušs efekts vai tamlīdzīgi. Iespējams, ka šis nejaušais efekts J. Oša darbā ir ačgārnā perspektīva, kas rodas, to vērojot. Otrā polā varētu likt Edmunda Lūča «Himmelreich». Vai uz grants sijājamā sieta radītais darbs ir konceptuāla māksla vai ironizēšana par skatītāju, jāizlemj izstādes apmeklētājiem pašiem. Pa vidu šiem darbiem ir citu autoru veikums. Gadu no gada galerijas vadītājs U. Čamans izstādei sarūpē pa kādam vecmeistaru Kārļa Dobrāja, Anitas Melderes, Edvarda Grūbes, Alekseja Naumova un Birutas Delles darbam, un, lai gan to tēmas praktiski nemainās, tie nekad neapnīk. Kaut vai piemēram E. Grūbes «Podi» tur ir it kā tikai daži otas vilcieni, bet cik tie sulīgi un patiesi! Turpretī Maijas Tabakas krāšņie sieviešu tēli tikpat krāšņos dārzos ieved citā realitātē pasakā. Vai ar laimīgām beigām? Ar izstādes nosaukumā ietverto vārdu «vasara» labi sasaucas Jāņa Ziņģīša reālistiskās ainavas. Tās ir daudzslāņainas, smalki izstrādātas gaisīgu triepienu tehnikā. Vasarīgas noskaņas arī četrās Sandras Undzēnas gleznās. Lai gan katrā attēlots kaut kas cits (kleita, ainava, motociklists un cilvēku figūras), tās vieno siltums un saules gaisma. Ainavu žanru pārstāv arī Silvija Meškone, Vita Jurjāne, Olita Gulbe u.c. Ainavas ir arī Irēnas Lūses un Laimas Puntules darbos taču tās ir nedaudz sireālas, mākslinieču skatījums uz šo populāro žanru atšķirīgs no tradicionālā. Pretstatam, lai ekspozīcija nekļūtu pārāk salkana, Ilzes Clark vīrišķīgie bokseri, Laimas Eglītes maskas, Jura Dimitera plakātiskie darbi, Dainas Dagnijas fantāzijas, Ditas Lūses arhitektūras iedvesmotie gleznojumi un daudzu citu mākslinieku veikums. Prefekti izstrādātas ir Pauļa Postaža un Lienes Baklānes klusās dabas un ziedi. Smalki «iztamborēti» ir Tatjanas Krivenkovas darbi. Māksliniece, liekot triepienu pie triepiena uz liela audekla, veido abstraktus krāsu ornamentus. Tradicionāli izstāde iepazīstina ar jauniem vārdiem. Šogad pirmo reizi Jēkabpilī izstādīti Ramina Nafikova, Artura Akopjana, Andras Otto un Justīnes Lūces darbi. Jauno, nesen Mākslas akadēmiju beigušo, paaudzi pārstāv Neonilla Medvedjeva, Anna Silabrama un Rasa Jansone. Skaitliski visplašāk pārstāvēti Dace Saulīte un Māris Čačka. D. Saulīte gleznās redzami ūdeņi jūra, okeāns, upes netradicionālās krāsās. Savukārt grafiķis, scenogrāfs, gleznotājs un viens no M. Rotko centra veidotājiem piedāvā absktaktu gleznu ciklu «Vīzija». Vai tā ir M. Rotko ietekme, neņemos spriest. Jēkabpiliešus ar speciāli šai izstādei radītiem darbiem pārstāv Ruta un Mētra Štelmaheres un Uldis Čamans. Izstāde galerijā būs skatāma līdz septembra beigām. J. Akmeņkalns
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galerija ciemojas universālveikalā "Stockmann" 2015. augusts - septembris
Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tukšuma savādnieks Uldis Čamans. Gleznas. 2012.g. marts
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvārsnis Latviešu mūsdienu glezniecība 2012.g. februāris
Andris Vītoliņš. Ar dzelteno |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galerijas izstāde Latviešu mūsdienu glezniecība 2012.g. janvāris
Maija Tabaka. Regīna 1984. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
IZLASE Galerijai - 20 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. novembris-decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Skuja Braden Saldais skūpsts Porcelāns 2011. novembris - decembris
Skuja Braden ir pseidonīms, kas apvieno divu mākslinieču uzvārdus Ingunu Skuju (Latvija), un Melissa Braden (Sakramento, Kalifornija). Viņas sāka strādāt kopā 1999.gada februārī Mākslinieces kopā strādā katrā aspektā projektēšanas un formas radīšanā. Kopīgais radīšanas process piešķir katram darbam ārkārtīgi individuālu un unikālo raksturu. Skuja Braden darbus var atrast privātkolekcijās un muzejos Austrālijā, Kanādā, Horvātijā, Dānijā, Dominikānas Republikā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Korejā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Zviedrijā, Šveicē, Krievijā, Apvienotā Karalistē, un visā ASV.
Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens 2011 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. 1. oktobris - 12. novembris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu Mākslinieki
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2011 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. jūlijs - septembris
Lielā Vasaras izstāde galerijā "Mans's" notiks jau 20. reizi. Plaši pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki J. Pīgoznis, E. Grūbe, J. Osis, A. Meldere, J. Anmanis, I. Vecozols, A. Naumovs, L. Eglīte, I. Celmiņa, N. A. Afanasjeva, O. Zitmanis, D. Iltnere, R. Muzis, Kaspars un Kristaps Zariņi, I. Avotiņa, A. Audere un daudzi citi. Ekspozīcijas centrā ir Maijas Tabakas darbi. "Katra Maijas Tabakas glezna ir sapnis par iedomātu dzīvi, un katrs viņas personāžs skatās mūžības bezgalībā. Tāpat kā Maija Tabaka pati. Īstenībā būdama atnācēja no citas planētas, viņa meistarīgi atveido Zemes iedzīvotāju un par latvieti", par gleznoptāju teicis mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Pirmo reizi galerijā izstādītas Andra Vītoliņa, Ditas Lūses un Alises Mediņas gleznas.
Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit...
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2011. g. 2. maijs - 30. jūnijs Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Anna Heinrihsone GLEZNAS
Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>>>
Helēna Heinrihsone
H. Heinrihsone
"Helēnas Heinrihsonas vārds latviešu glezniecībā saistās tikai ar viņai raksturīgāko: to, ka vienmēr ir uzdrīkstējusies, ir pārāk atklāta, ir pārāk koša, pārāk izteiksmīga. Taču viņas izaicinājums nekad nav bijis pašmērķīgs vai tukšs. Kāds to nodēvējis par laukumu glezniecību (90. gadi), bet Helēna vienmēr uzsver sižeta būtību caur formas un krāsas tīrību." Ilze Žeivate Ivars Heinrihsons
"Ivars Heiinrihsons (1945) ir spožākais liriskā neoekspresionisma pārstāvis latviešu mūsdienu glezniecībā ar izsmalcinātu ahromātisku krāsu paleti kur melna līnija vai laukums ir pamatu pamats - ekspresija un stabilitāte". Ilze Žievaite "Ivars Heinrihsons ir atvērts pasaulei un citiem medijiem, viņš var ļauties eksperimentiem un ekskursiem ārpus divdimensiju plaknes, bet viņa perfekcionētāja daba liek turpināt atrastā izkopšanu, jo tikai tā rodas kvalitāte. Nemanāmi, bet noteikti pieaug koncentrēšanās uz atsevišķiem arvien abstrahētākiem tēliem (klavieres, zirgi un atkal zirgi), ekspresija tiek sabalsota ar lakonismu vai izmeklētu lineārismu, katra kompozicionāla, tonāla vai faktūras nianse kļūst arvien svarīgāka." Dr. habil. art. Latvijas mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš Anna Heinrihsone
Personālizstādes: 1996, Ivonnas Veihertes galerija, Rīga (1996), Pateicības diena, galerija Māksla XO, Rīga (2004), Komēdijas atkarīgie. Klauna dienasgrāmata, galerija MākslaXO, Rīga (2005), Lacrima, galerija Māksla XO, Rīga (2007). Scenogrāfijas darbi: No 1995 gada - kopumā ap 50 izrādēm Latvijas teātros. Apbalvojumi: 1999 balva par gada labāko TV audio-vizuālo noformējumu (LNT), 2000 gada labākais kostīmu mākslinieks (par izrādi Precības)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Inta Celmiņa, Edvards Grūbe. Gleznas. 2011.g. 15. marts - 30. aprīlis
Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes personālizstādē apskatāmi vairāk nekā 70 darbi.
Laima Slava E. Grūbe dzimis 1936. gadā Rīgā. Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā. Izstādēs piedalās no 1961. gada. Strādājis par zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju. LMA pasniedzējs, docents. 1982. gadā piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. 1991. gadā E. Grūbe ievēlēts par LMA profesoru. Darbi izstādīti: ASV, Armēnijā, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Bulgārijā, Japānā, Kanādā, Kirgīzijā, Krievijā, Lietuvā, Luksembrgā, Polijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Darbi atrodas: mākslas muzejā Arsenāls (Rīgā), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Krievijas kultūras ministrijas īpašumā Maskavā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskavā), Lietuvas Mākslas muzejā (Viļņā), Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, kā arī Jeane von Oppenheim kolekcijā Ķelnē un citās privātkolekcijās. Lai apskatītu E. Grūbes gleznas, spiediet šeit>>>>
Dace Lamberga
"Saprotu, cik cilvēka spējas ir neierobežotas, bet man nav vēlēšanās meklēt 21. gadsimta jauno sazināšanās valodu. Esmu laimīga, ka manās rokās ir tik skaists un sens instruments kā glezniecība un ka varu to nest tālāk. Patiesībā ticu, ka tad, kad apklust dižie graušanas un būvēšanas trokšņi, cilvēks vienmēr atgriežas pie lietām, kuras ir liktas viņa pamatā un kuras nekad nemainās." Inta Celmiņa
I. Cemiņa dzimusi 1946. gadā Rīgā. Studējusi LMA Pedagoģijas nodaļā. Kopš 1969. gada glezno ar eļļu uz audekla un piedalās izstādēs. 1976. gadā uzņemta Mākslinieku savienībā. Strādājusi pedagoģisko darbu Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un LMA. Kopš 1988. gada strādā tikai radoši. Personālizstādes (arī kopā ar dzīvesbiedru Edvardu Grūbi) Rīgā, Madonā, Gēteborgā (Zviedrija), Bostonā (ASV). 1990. gadā piešķirts Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukums.
Lai apskatītu I. Celmiņas gleznas, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Krāsainās sarunas 1. marts - 15. marts Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sapņotāji 1. februāris - 28. februāris Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galerijas izstāde 2011.g. janvāris Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2010.g. novembris - decembris Inta un Kārlis Dobrāji. Gleznas
Atzīmējot divdesmit gadu ilgo sadarbību ar māksliniekiem Intu un Kārli Dobrājiem, galerija aicina skatītājus uz abu mākslinieku kopīgo personālizstādi "Gleznas". Šāds projekts radies, atzīmējot galerijai un mākslinieku sadarbības 20 gadus. Abu mākslinieku gleznu dialogs galerijā rada īpašu ģimenisku strāvojumu, kas attēlots perfektā telpiski tonālā glezniecībā. Māksliniekiem raksturīgo tēmu loks ir visai plašs - klusās dabas, ainavas, figurālie tēli, portreti un darba tematikai veltīti risinājumi. Intas un Kārļa Dobrāju daiļrade saistās ar sadzīvē rastām vērtībām, kuras ir un būs nozīmīgas ikvienā vēsturiskajā laika posmā. Izstāde pārsteigs ar vērienīgumu - skatāmi vairāk nekā 70 darbi galerijas 10 telpās.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens pastaiga 2010.g. oktobris Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2010 10. jūlijs 30. septembris
Lielā Vasaras izstāde galerijā "Mans's" notiks jau 19. reizi. Plaši pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki I. Vecozols, J. Pīgoznis, E. Grūbe, J. Osis, A. Meldere, A. Naumovs, L. Eglīte, N. Brasliņš, I. Celmiņa, N. Medvedeva, P. Brekte, L. Ķempe, Z. Lūse un daudzi citi. Ekspozīcijas centrā ir mūžam jaunās, mainīgās Dž. Skulmes darbi. Viņas krāsainie it kā ar bērna roku gleznotie darbi, kuros redzamas kailas meitenes, radušies iedvesmojoties no meitas Martas bērnības zīmējumiem. Viņas gleznas veido izstādes konceptuālo pamatu, ap kuru grupējas citu autoru vasarīgi saulainie darbi. Jaunākās Dž. Skulmes gleznas apliecina viņas uzdrīkstēšanos būt nemitīgā pašizziņas procesā. Māksliniece nonākusi pie tā, kas viņai sniedz iekšējo atbrīvošanos, patiku un gandarījumu. "Džemmas Skulmes personībai ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē. Viņa nāk no ievērojamas mākslinieku, latviešu klasiskā modernisma veidotāju dzimtas. Alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, Dž. Skulme runā par savas un visas tautas izcelsmi, likteni un pēctecību.." (Mākslas zinātniece Ilze Žeivaite). Dž. Skulme beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1949) un Repina Maskavas institūtu (Pēterburga) (1955). Mākslinieces darbi atrodas latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Tretjakova galerijas (Maskava), Zimmerly Mākslas muzeja (ASV) un citās kolekcijās. Viegli uz rotaļīgi izstādes koncepcijā iekļaujas arī Alekseja Naumova eksotiskās dienvidzemju ainavas un Ilgvara Zalāna interesantie apceļoto zemju cilvēku portreti. Speciāli izstādei gleznots Ulda Čamana cikls "Vēstules" ietver vēstījumu, kas katram skatītājam jāatšifrē pašam. Izstāde nešaubīgi ir notikums vasaras kultūras dzīvē.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Maija Tabaka. Jūtu laiks 2010.g. 1.maijs - 5.jūlijs
Galerijā Manss skatāma Maijas Tabakas personālizstāde Jūtu laiks. Galerijā šī ir otrā mākslinieces personālizstāde (pirmā bija vairāk nekā pirms 10 gadiem). Ekspozīcijā ir 31 darbs, kas tapis no 1999. līdz 2010. gadam. Izstādi papildina arī 10 gleznas no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības fondiem, kas tapuši vēl agrāk no 1981. līdz 1991. gadam. Starp tiek tādi šedevri, kā Ave Sol un Imants Kokars, Bērzu birzs, Čigānu dzīve, Nakts, Mamma u.c. Lielajās vasaras izstādēs M. Tabakas darbi parādījušies regulāri, kas liecina par uzticēšanos, un tagad arī savu personālizstādi, pieskaņotu nesen aizvadītajai 70 gadu jubilejai, māksliniece vēlējusies izstādīt galerijā Manss. Maija Tabaka, nenoliedzami, ir viena no populārākajām latviešu gleznotājām jau no padomju laikiem. Kāds gan ir šīs ilglaicīgās popularitātes noslēpums? Vai tā ir spītīgā pretestība sociālistiskā reālisma dogmām, neiekļaušanās vispārējās mākslas attīstības tendencēs? Vai arī tā sakņojas gleznotājas izteiksmes līdzekļos precīza tēlu atlasē, smalkā inscenējumā, komplicētā telpiskajā struktūrā, daudzslāņainajā sižetā? Katrā ziņā skaidrs, ka popularitātei nav nekāda sakara ar terminu masu kultūra, drīzāk ar cilvēka dabu un atvēršanos brīnumam. Pie pēdējā laikā tapušajiem meistardarbiem noteikti jāpieskaita darbi Studija, Siltums ziemā, Bērns, kas rāda mēli. Ne visi darbi ir šedevri, taču neviens neļauj pavirši paskriet garām, liek uzlūkot to ilgāku laika sprīdi, līdz atklāti daudzie jūtu, sižetu, alegoriju un simbolu slāņi. Maija Tabaka izvēlas apgūt valodu, kādā tapušas agrīno vecmeistaru gleznas, bet viņa stāsta šajā valodā par pasauli savā laikā. Šis savienojums renesanses gramatika un mūsdienu sižets fascinē. Maijas Tabakas personālizstādes vienmēr ir bijis notikums. Notikums, kas pulcē daudz skatītāju, izraisa sajūsmu, strīdus, katarsi, noliegumu, un nevienu neatstāj vienaldzīgu. Nekas jau lielos vilcienos nav mainījies, lai šoreiz būtu savādāk.
Maija Tabaka ciemojas galerijā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Līdzsvara savienojums. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2010.g. aprīlis
Uldis Čamans. Ūdens logs Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Parfīms. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2010.g. marts
Uldis Čamans. Parfīms Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pastaiga. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2010.g. februāris
Anna Baklāne. Anitas portrets Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Prieks... Latviešu mūsdienu glezniecība. 2010.g. janvāris
Liena Baklāne. Ziedi Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Baltā skaņa. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2009.g. decembris
Kārlis Dobrājs. Baltā Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vēstījums. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2009.g. novembris
Imants Vecozols. kartupeļi Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Gaismas taka. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2009.g. oktobris
Frančeska Kirke. Wateau kurpe Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2009 Latviešu mūsdienu glezniecība. 2009.g. jūlijs-septembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kapilāra smaids Balts. Melns. Sarkans. Uldis Čamans. Gleznas 2009.g. maijs-jūnijs
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Saistošā atmosfēra. Latviešu mūsdienu glezniecība 2009.g. aprīlis
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sekotāji. Latviešu mūsdienu glezniecība 2009.g. marts
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Abstraktā vīzija. Latviešu mūsdienu glezniecība 2009.g. februāris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Gleznas. Latviešu mūsdienu glezniecība 2009.g. janvāris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Piezemēšanās. Latviešu mūsdienu glezniecība 2008.g. decembris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Radošā saziņa 2008. gada oktobris - novembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jēkabpils plenērs 2008
25. augustā, piedaloties krietnam pulkam mākslas interesentu, kultūras dzīves organizatoriem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, galerijā "Mans's" tika atklāta "Jēkabpils plenēra 2008" dalībnieku darbu izstāde. Desmit mākslinieki, no kuriem puse pārstāvēja jauno gleznotāju paaudzi, septiņās dienās radījuši vairāk nekā 50 darbu. Plenēra organizatore Jēkabpils pilsētas dome nebija dalībniekiem strikti izvirzījusi prasību turēties pie ainavu žanra, kas liktos diezgan loģiski pašvaldības finansētam projektam, bet ļāvusi brīvi izpausties katram māksliniekam viņa gleznošanas manieres robežās. Daugava, vecā apbūve un kultūrvēsturiskas ēkas bijušas galvenie iedvesmas avoti Roberta Muža, Jāzepa Pīgožņa, Neonillas Medvedevas, Zanes Balodes, Karīnas Rungenfeldes ainavām, turpretī Tatjana Krivenkova saviem abstraktajiem darbiem iedvesmojusies no Strūves meridiāna punkta apmeklējuma. Dace Lapiņa, neatkāpjoties no sava iemīļotā klusās dabas žanra, par darba fonu izvēlējusies rāmu pilsētas panorāmu, bet Jānis Purcens uz Jēkabpili raudzījies gan no lejas uz augšu, gan no putna lidojuma, kā rezultātā radies ļoti ekspresīvs pilsētas tēls. Neatkāpjoties no sev ierastās monohromatiskās krāsu gammas, interesantus darbus radījusi Patricija Brekte. Ar viņas gleznām kontrastē Anitas Melderes ekspresīvie krāsu laukumi, kurus inspirējusi mākslinieces sajustā pilsētas mistērija. Jāpiebilst, ka vienu dienu plenēru apmeklēja arī Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, un arī no šīs īsās vizītes izstādē palicis viens viņa darbs. Jāpiebilst, ka, lai ekspozīciju padarītu pilnasinīgāku, mākslinieki vairākus darbus speciāli šai izstādei bija sagatavojuši jau iepriekš. Preses konferencē vecmeistars Jāzeps Pīgoznis uzslavēja plenēra formātu, kad vecākās paaudzes mākslinieki strādā kopā ar jaunajiem, kas liek "vecajiem kleperiem" sasparoties, lai varētu turēt līdzi, savukārt jaunie šo to var arī pamācīties no pieredzējušākiem kolēģiem. Izstādes atklāšanā Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs izteica gandarījumu, ka plenēra rezultātā radušies pārsteidzoši interesanti un mākslinieciski augstvērtīgi mākslas darbi, kas tagad nonāks domes īpašumā, bet galvenais, ka mākslinieku darbošanās pilsētas ielās un šī izstāde devusi ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā. Ar komplimentiem plenēra organizatoriem, Jēkabpils domei, tās sabiedrisko attiecību speciālistei Valdai Priekulei un galerijas "Mans's" vadītājam Uldim Čamanam neskopojās arī mākslinieki, atzīmējot, ka Jēkabpilī bija sagādāti ideāli apstākļi gan darbam, gan atpūtai. Savukārt U. Čamans uzsvēra, ka šie desmit plenēra dalībnieki nav vienkārši mākslinieki, bet īstas zvaigznes gan kā gleznotāji, gan kā personības. V. Priekule BD pastāstīja, ka plenērs jāvērtē kā izdevies. Pašvaldības rīcībā paliks 10 gleznas, pa vienai no katra mākslinieka, kā to paredzēja iepiekšēja vienošanās, bet iespējams, ka to būs vairāk, jo vairāki autori izteikuši vēlmi atdāvināt visus savus šeit tapušos darbus. Jau tagad skaidrs, ka pa kādai gleznai tiks Jēkabpils mākslas skolai un Agrobiznesa koledžai par palīdzību plenēra organizēšanā, bet par pārējo izvietošanu tiks lemts pēc izstādes slēgšanas. Tomēr galvenais plenēra ieguvums ir pilsētnieku klātienes saskare ar interesantiem, radošiem cilvēkiem un viņu radītajiem mākslas darbiem. V. Priekule uzsvēra, ka ir vēlme un ieceres, lai šāds plenērs kļūtu ikgadējs, turpmāk iesaistot arī vietējos māksliniekus un mākslas skolas audzēkņus.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2008.g. jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2008 Latviešu mūsdienu glezniecība
Visu vasaru galerija "Mans's" piedāvā skatītājiem apmeklēt ikgadējo "Lielo vasaras izstādi", kas šogad noris 17. reizi. Jau kļuvis par tradīciju, ka daudzi atzīti mākslinieki veido darbus tieši šai izstādei. Šovasar pirmizrādi Jēkabpilī piedzīvo Maijas Tabakas, Jāzepa Pīgožņa, Intas un Kārļa Dobrāju, Rituma Ivanova, Frančeskas Kirkes, četri Ulda Čamana un citu mākslinieku darbi. Lai arī plaši pārstāvēti vecākās paaudzes meistari, galvenais uzsvars, vismaz darbu skaita ziņā, izstādes iekārtošanā likts uz jaunajiem gleznotājiem. Ekspozīcijā plaši pārstāvēti gan Mākslas akadēmijas studentu, gan tikko to beigušo mākslinieku Sanitas Frīdenbergas, Jāņa Dukāta, Neonillas Medvedevas (tikko ieguvusi SEB bankas stipendiju), Lauras Vecmanes, Zanes Balodas, Reiņa Liepas, Beatas, Evas Vēveres, Kristīnes Urbanovičas, Zanes Lūses, Kaspara Perska, Kārļa Vītola u.c. darbi. Kā vienmēr provokatīvi tiešs ir Kristiāns Brekte. No viņa neatpaliek arī Otto Zitmanis, kas pēdējā laikā plašāku publicitāti ieguvis, noformējot jauno grupas "Prāta vētra" albumu. Jau ilgāku laiku galerijas izstādes, arī šī nav izņēmums, neiztiek bez Imanta Vecozola klusajām dabām, Intas Celmiņas ziediem, Jāņa Zemīša kubisma manierē veidotajām kompozīcijām, Tatjanas Krivenkovas abstraktajiem gleznojumiem, Ilzes Avotiņas vasarīgi krāsainajiem un Laimas Eglītes filozofisku noskaņu darbiem. Ainavu žanru pārstāv Olita Gulbe, Juris un Andrejs Ģērmaņi, Aleksejs Naumovs un Roberts Muzis. Uzmanību noteikti piesaistīs arī kolorītie, dažādiem personāžiem bagātie Agijas Auderes darbi. Vairākas mākslinieces Karīna Rūgenfelda, Liena Baklāne, Frančeska Kirke pievērsušies austrumu motīviem, turpretī Kārlis Dobrājs eksponē vairākus darbus, kas veltīti Bībeles tēmām. Kārtējo reizi jāpiebilst, ka tik lielu latviešu mūsdienu glezniecības izstādi ārpus Rīgas iespējams baudīt tikai Jēkabpilī, galerijā "Mans's".
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 Galerijā "Mans's" skatāma jauna izstāde "Saulainā pietura Maroka", kurā 7 mākslinieki Jāzeps Pīgoznis, Edmunds Lūcis, Dace Saulīte, Aija Bāliņa, Kārlis Siliņš, Andris Vītols un Sarmīte Caune 130 darbos dalās savos iespaidos par šo eksotisko zemi. Darbi tapuši 2007. un 2008. gadā februāra beigās un martā gleznojot gan plenērā, gan ceļojuma iespaidus uz audekla liekot jau mājās. Agrs pavasaris radošajiem ceļojumiem izvēlēts galvenokārt tādēļ, ka šajā laikā Marokā ir pavasaris, zied augļukoki un nav vēl pārāk karsts. Mākslinieki apmetušies Marakešā, un šī pilsēta, tās iedzīvotāji, tirgus ainas, eksotiskā daba un netālie Atlasa kalni ir bijusi viņu darbu tēma. Lai arī vairāki darbi bijuši izstādīti dažādās izstādēs, kopā un tik lielā skaitā tie pirmoreiz redzami Jēkabpilī. Izstādi apmeklēja arī darbu autori un labprāt dalījās iespaidos par šo tālo zemi, kas mums pirmām kārtām asociējas ar oranžiem apelsīniem, kam uzlīmēti melni rombiņi ar uzrakstu "Maroco". Vaicāts, kāpēc darbos maz spilgtu krāsu, J. Pīgoznis uzsvēra, ka Maroka nav tropu zeme, bet valsts Saharas tuksneša malā. Iespējams, tieši ģeogrāfiskais novietojums ir tas, kas nosaka dominējošās krāsas dabā sudraboti pelēko atmosfēras un dedzināta māla zemes toni. Savukārt E. Lūcim interesanta likusies divu kultūru arābu un berberu saskarsme un līdzāspastāvēšana. Viņš berberu ornamentos saskatījis daudz kopīga ar Lielvārdes jostas rakstiem. Vietējo iedzīvotāju attieksme pret māksliniekiem, arī sievietēm, esot bijusi neuzbāzīga un labvēlīga, iespējams tāpēc, ka pats šīs zemes karalis esot liels mākslas cienītājs. Savukārt karaļa sieva ir speciāliste elektronikā, tādēļ pat visattālākajā ganu teltī ir gan satelītantena, gan dators, gan interneta pieslēgums. Marokāņu dzīves līmeni neesot iespējams novērtēt, jo tur ir pavisam cita vērtību sistēma un dzīves uztvere. Kaut viens piemērs ja cilvēks ticis pie bagātības, viņš trūcīgajiem uzliek bezmaksas ūdens krānu. Un vēl, kā smējās mākslinieki, vietējiem nevar iestāstīt, ka lielie stārķu bari, kas ziemā redzami visapkārt, īstenībā ir gājputni, kas pavasarī atgriežas savā dzimtenē Latvijā. Visi mākslinieki uzsvēra, ka šogad noteikti nebija pēdējā viņu viesošanās reize saulainajā zemē Marokā.
|
Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2008.g. janvāris - marts Apgāztais prieks
Latviešu mūsdienu glezniecība
Galerijas ilglaicīgo un arī jauno autoru darbu kompilācijas centrā ir Tatjanas Krivenkovas abstraktie, ģeometriskie un smalki kolorizētie darbi. Tieši viņas reiz teiktais lieti noderētu par šīs izstādes moto: «Māksla nu kam viņa ir vajadzīga? Tas ir tāpat kā ar ziediem ne no tiem paēst, ne izdzīvot, bet bez tiem nevar». Šoreiz skatītājam nevajadzētu lieki sasprindzināties, meklējot ekspozīcijas koncepciju, bet vienkārši baudīt radīšanas prieka rezultātu, ko mākslinieki izlikuši uz audekliem. Līdzās autoritatīvo mākslinieku Alekseja Naumova, Jāņa Oša, Intas Dobrājas, Roberta Muža, Helēnas Heinrihsones, Jāņa Zemīša u.c. darbiem, plaši pārstāvēta arī jaunā paaudze Eva Vēvere, Inese Sudane, Jānis Dukāts, Diāna Adamaite, Laura Vecmane, Ingūna Liepa, Neonilla Medvedeva, Anda Lāce u.c. Jauno mākslinieku darbu atlase šai izstādei notika paralēli atlasei galerijā "Arsenāls" notikušajai izstādei "Našķu bumbas", kas ieguva samērā lielu publicitāti. Iespējams, siltās ziemas vai gaidāmā pavasara dēļ ekspozīcijā gandrīz nav tumšu darbu, un kopējais iespaids ir saulains un optimistisks.
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. novembris - 2008. janvāris Marks Rotko Galerijā apskatāmi 40 dažādos daiļrades posmos radīto gleznu posteri, kurus izstādei ar mākslinieka mantinieku atļauju atvēlējis Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs. Tie, protams, nav oriģinālās gleznas, bet gan tehniski un mākslinieciski augstvērtīgi posteri uz audekla un citiem materiāliem. Lai gan posteriem pietrūkst gleznotāja otas triepiena faktūras un dziļuma, tomēr arī tie spēj skatītājam sniegt pietiekamu emocionālu pārdzīvojumu. Izstādītie darbi aptver plašu Rotko daiļrades posmu no 20. gadsimta 30. gadiem līdz pat mākslinieka dzīves beigām no ainavām un portretiem līdz fresku skicēm un abstraktajiem gleznojumiem, pēc kuriem viņu lielākoties atpazīst visā pasaulē.
Marks Rotko (Mark Rothko), īstajā vārdā Markuss Rotkovičs ir viens no 20.gs.nozīmīgākajiem, pasaules slavu ieguvušiem māksliniekiem, kura vārds ir saistīts ar Latviju. Viņš ir Amerikas Savienoto Valstu pēckara glezniecības viena no centrālajām figūrām, kurš kopā ar Bārnetu Ņūmenu un Klifordu Stillu Stili) pārstāv t.s. Ņujorkas skolas abstraktā ekspresionisma virzienu. Dzimis Daugavpilī -1903.gadā 25.septembrī. Viņa ģimene emigrēja uz ASV, kad zēnam bija desmit gadi un 1913.gadā apmetās uz dzīvi Portlendā Oregonas štatā (ASV). 1921.gadā Rotko iestājās Jeilas (Yale) universitātē, taču pēc diviem gadiem viņš pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā un mācījās pie Maksa Vēbera Mākslas studentu līgā, kur iepazinās ar kubismu un Pola Sezāna daiļradi. Līdzīgi kā citi viņa paaudzes mākslinieki, Rotko izmēģināja vairākus stilistiskos virzienus, līdz gadsimta vidū nonāca pie sev vien raksturīga stila. 20. un 30.gados viņš uz papīra un audekla rada simtiem figurālu darbu, attēlojot aktus, portretus, interjerus ar cilvēku figūrām, lielpilsētu skatus un dabas ainavas. Ap 1940.gadu viņš uzsāk grieķu -romiešu mītu izpēti virknē neo-klasikas gleznu, kurām raksturīgas slāņveida kompozīcijas, līdzīgas romiešu sarkofagiem un grieķu frīzēm, ar cilvēku, dzīvnieku locekļiem un hibrīdiskām figūrām. Ap 1947.gadu Rotko savā daiļradē izskauda visus tēlainos elementus, savukārt, līdz 1950.gadam bija krietni mainījis savu gleznu kompozīciju, pārejot uz taisnstūra formām un samazinot to skaitu uz divām līdz četrām, kā arī izvietojot tās vertikāli uz krāsaina pamata, kas saglabājās kā māksliniekam raksturīgs stils: gleznas, kas atbilst viņa ideālam - ,,sarežģītas domas vienkārša izteiksme". 1958.gadā mākslinieks saņēma savu pirmo pasūtījumu - monumentālos gleznojumus Ņujorkas restorānam ,,The Four Seasons" (,,Četri gadalaiki"). 1961.gā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs sarīkoja M.Rotko personālizstādi, kas bija viņa daiļrades kulminācija, un tā apceļo lielākās Eiropas pilsētas. 1962.gadā viņš pabeidza sienas gleznojumu sēriju Harvardas Universitātē, 1964.gadā uzsāka pasūtījuma darbu -sienas gleznojumus Hjūstonas kapelā ( kura tika svinīgi atklāta 1971.gadā). Marks Rotko bija izlēmis beigt savu dzīvi pašnāvībā Ņujorkas studijā 1970.g.
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. g. oktobris-novembris Gleina Latviešu un baltkrievu mākslinieku projekts
GLEINA* Ideja apvienot Vitebskas un Daugavpils māksliniekus ir pati par sevi saprotama. Pilsētas, kuras ir dāvājušas pasaulei Marku Šagālu un Marku Rotko un kurām ir kopīgaskultūras tradīcijas šajā laikā, neraugoties uz ģeogrāfisko tuvību, atrodas dažādās robežaspusēs. Taču šīs abas pilsētas telpā un laikā apvieno upe. Lai arī tās nosaukums skan dažādi - Daugava un Dvina, bet tā ir sekmējusi abu pilsētu -Daugavpils un Vitebskas pastāvēšanu. Ir mainījušies laiki un cilvēku likteņi, pilsētu un pat valstu nosaukumi, uzplaukumu un norietu ir piedzīvojušas veselas tautas un kultūras, bet šī upe nemainīgi plūst no savas iztekas uz jūru. Daugava kā ūdensceļš tik būtiski vairs neietekmē ekonomiku un tirdzniecību kā senāk, un plosti tās ūdeņos ir retums. Bet tās noslēpumainie ūdeņi atstāj iespaidu uz katru no mums, kurš dzīvo tās krastos, sniedzot atbildes uz jautājumiem, kurus mēs ik dienu uzdodam viens otram. Mūsdienu mākslas izstāde apvienojusi ne vien atšķirīgu mākslas skolu pārstāvjus, bet arī dažādu paaudžu 54 māksliniekus. Tā simbolizē viena liela plosta daļas, kuras apvienojušās dodas ceļā pa Baltkrieviju un Latviju no Vitebskas uz Gomeļu, Bobruisku, Mogiļevu, Minsku, Daugavpili, Jēkabpili, Madonu, Rīgu... Izstāde Gleina ir veidota ar cerību, ka arī turpmāk radīsies ne mazāk interesanti kopīgi projekti. Vēsture liecina, ka māksla ir spējusi pastāvēt visos laikos. *Gleina plosta posma nosaukums Rietumu Dvinas baseinā. Vairākas gleinas sasietas kopā izveidoja plostu. Projektā piedalās: Ineta Auzāne, Svetlana Baranovska, Deniss Barkusovs, Tatjana Beregeiko, Zane Bērziņa, Maija Bērziņa, Viktorija Boikina, Aleksandrs Voitehovskis, Jeļena Volkova, Romualds Gibovskis, Dina Daņiloviča, Nataļja Demšova, Oļegs Jeļizarovs, Ilgvars Zalāns, Kalvis Zālītis, Vasilijs Zeņko, Pjotrs Kiriļins, Ivans Krasovskis, Viktorija Krupska, Ņina Leonidova, Silva Linarte, Nataļja Marinoha, Oļegs Marinoha, Leonīds Medvedskis, Valda Mežbārde, Viktors Nikolajevs, Andrejs Mihailovs, Grigorijs Mihejevs, Dmitrijs Mšars, Violeta Ņekrasova, Maksims Osipovs, Gļebs Otčiks, Ināra Petruseviča, Andrejs Piskuns, Tatjana Piskuna, Alina Pitk, Oļegs Prakorins, Ludmila Procenko, Oļegs Skorovodko, Jeļena Tolobova, Mairita Folkmane, Ivo Folkmanis, Olga Hohlova, Uldis Čamans, Sergejs Čertiļins, Līga Čible, Ilona Šauša, Jūlija Šaikova, Viktors Šilko, Dmitrijs Jakimčuks, Tatjana Jakovļeva, Aleksandrs Pavlovskis, Oskars Jansons. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. g. jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2007 Mūsdienu latviešu glezniecība Lielā vasaras izstāde notiek 16. reizi. Pārstāvēti vairāk nekā 100 autori ar 300 darbiem. Izstādes koncepts ir parādīt dažādu paaudžu gleznotāju darbus; kā vienas pārstāvji ietekmē citas paaudzes daiļradi, vai arī tieši otrādi, neņemot vērā uzkrāto pieredzi, meklē savu ceļu mākslā. Plaši pārstāvēti dažādi glezniecības stili un žanri - no reālisma līdz impresionismam un postmodernismam un no klusajām dabām, aktiem un ainavām līdz abstraktām kompozīcijām. Daudzi darbi tapuši speciāli šai izstādei un agrāk nav bijuši izstādīti. Atzītu un populāru gleznotāju darbi mijas ar jauno mākslinieku gleznām, profesoru veikums ar studentu darbiem. Izstāde parāda latviešu mūsdienu glezniecību visā tās daudzveidībā, ļaujot apjaust tās sasniegto līmeni un sniedzot ieskatu attīstības tendencēs.
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007.g. maijs - jūnijs Francijas pavasaris Jēkabpilī
Pateicoties galerijai sadarbībai ar Daugavpils kultūras dzīves vadītājiem un Daugavpils pilsētas kultūras nodaļu, radās iespēja festivāla "Francijas pavasaris" ietvaros iepazīstināt jēkabpiliešus ar šīm divām brīnišķīgajām franču māksliniecēm. Daniela Burgarta ir gleznotāja un graviere. Viņa beigusi Parīzes Mākslas skolu un strādājusi Ville de Paris darbnīcās. Šobrīd viņa rīko personālizstādes Francijā, galvenokārt Parīzē. Māksliniece tiek aicināta izstādīt savus darbus arī mākslas izstādēs, biennālēs un starptautiskos festivālos Ņujorkā, Indijā un Ķīnā. Žoela Dumona beigusi Versaļas Nacionālo Mākslas skolu. Jau vairākus gadus viņa izstāda savus darbus gan Francijā, gan ārzemēs, piedalās arī plastiskās mākslas biennālēs un izstādēs. Grafikas veidotas tehnikā, ko savulaik izmantojuši mūki. Tā ir mūsu dzīves jēgas izzināšana, tas, kā mēs izmantojam sev atvēlēto laiku, dzīvojot starp zemi un debesīm, un kā mēs atstāsim savas gaistošās pēdas testamenta formā, tā savu daiļradi rezumē pati māksliniece. |
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. gada aprīlis- maijs Iznākums ar četriem Edmunds Lūcis, Diāna Vernera, Gunta Smilgina, Laine Kainaize
Edmunds Lūcis Elegantie un vienlaikus atturīgie Edmunda Lūča sieviešu kailfigūru zīmējumi mūs uzrunā tādā mākslas valodā, kura liekas sveša mūsdienu kultūras paradigmu refleksijām. Līnijas, ķermeņa apjoma un masas, gaismēnu un cilvēku raksturojošo ķermeņa proporciju studijas aizrauj, tomēr tās kalpo tikai kā funkcionāls līdzeklis, ar kuru palīdzību mākslinieks konstruē savas mākslas tēlus, pētot savu modeļu cilvēciskās būtības visnetveramākos aspektus.Edmunds Lūcis ir savdabīga un uzmanības vērta personība Latvijas mākslas dzīvē. Būdams Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļas 1993. gada absolvents, mākslinieks nekad nav sevi asociējis ar aktuālajiem mākslas pašmanifestācijas procesiem, savu daiļrades kredo atrodot patstāvīgas mākslinieciski estētiskas koncepcijas izkopšanā. Tomēr mākslinieka veidoto mākslas tēlu šķietamā vienkāršība un pašsaprotamība ir tikai izsmalcinātas lamatas, kurās nokļūst ikviens, kurš ļāvies kārdinājumam uzskatīt, ka ir nolasījis visu mākslinieka iecerēto vēstījumu. A. Teikmanis
Diāna Vernere Ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, mācījusies profesora P. Martinsona meistardarbnīcā. D.Vernera strādā Ogres Amatniecības vidusskolā, sniedz konsultācijas interjera dizainā. Rīko keramikas simpozijus Ogres rajonā. Izstādēs piedalās no 1992. gada. Darbi privātkolekcijās ASV, Šveicē, Vācijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā.
Gunta Smilgina 1983. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu pie profesora Induļa Zariņa. Diplomdarbs "Senā Rīga". Izstādēs piedalās kopš 1983. gada. No 1991. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Glezno eļļas tehnikā. Tematika - ziedi, akti, klusās dabas, ainavas. Ar galeriju māksliniece sadarbojas vairāk nekā 10 gadus. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs. Jaunākos darbus izstādījusi vasaras izstādēs. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Kiprā, ASV, Kanādā.
Laine Kainaize Gleznotāja dzimusi Rīgā. 1980. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.2001. gadā ieguvusi Mākslas maģistra grādu. Kopš 1979. gada iedalās izstādēs. Strādā eļļas tehnikā, akvarelī, zīmējumā. No 1982. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Kopš 1992. gada strādā Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā par mākslas pedagoģi. No 1987. gada personālizstādes Rīgā, Madonā, Limbažos, Salacgrīvā, Jūrmalā, Tukumā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Dobelē, Bonnā (Vācijā). Darbi izstādīti Latvijā, Gruzijā, Uzbekistanā, Krievijā, Somijā, Vācijā, Francijā Anglijā, Indijā, ASV. Darbi atrodas Latvijas un Krievijas Mākslas fondu kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā, Čehijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV. |
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. gada marts Asta Keraitiene. Manas bērnības mirkļi
A. Keraitiene dzimusi 1971. gadā Lietuvā, Rokišķos. 1991. gadā beigusi Telšu lietišķās mākslas skolu, kur mācījās apģērbu dizainu. Pašlaik Asta ir māksliniece dizaina un reklāmas firmā. No 1997. gada piedalās izstādēs kopā ar Rokišķu mākslinieku apvienību "Roda". Asta, izmantojot zīmuļus, pasteli un akrilu, rada savu krāsainu, dekoratīvu pasauli. Daudz darbu aizceļojuši uz privātkolekcijām Krievijā, Vācijā, Itālijā, ASV, Austrālijā, Anglijā un Latvijā. Lai arī māksliniece pēc dabas ir kosmopolīte, darbos dominē lietuviešu tautas mākslai raksturīgās krāsas un tēli. Pirmo reizi Asta rāda arī eļļas darbus uz audekliem, kuru saturā jaušami bērnībā piedzīvotā un izjustā atspoguļojums. Galerijai "Mans's" šis ir 10. projekts kopā ar Lietuvas māksliniekiem. Galerija ar darbiem piedalījusies projektos Rokišķos, Dusetā, Zarasos, kā arī organizējusi Lietuvas mākslinieku izstādes Jēkabpilī un Rīgā.
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007.g. februāris-marts Maija Bērziņa. Gleznas
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus,
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. gada janvāris - februāris Pēc 30 gadiem tiekoties ... ar Jāni Pujātu Keramika - "Pūdnīku skūla"
Spilgti ir Latgales kontrasti. Vienkāršais un pieticīgais šeit mijas ar izkopto un grezno. Dažādi laiki, ejot pāri, novadā ir atstājuši savas pēdas, vairāk gan drupu veidā. Un tomēr āri Latgales zilajiem ezeriem, gleznainām birztalām un pakalniem kā gaiša dominante debesīs ietiecās mūra baznīcu augstie torņi. Krāsainība, pretēji ikdienas dzīves pelēcībai, gadsimtu aitā iedzīvinājusies arī tautas mākslas darinājumos. Latgales keramika šodien tiek uzskatīta par vienu no unikālākajiem amatniecības veidiem Latvijā un arī Eiropā. Tās sākotne meklējama ne tikai ļoti senos etnogrāfiskajos, bet arī arheoloģiskajos slāņos. Māla darinājumi novadā pazīstami kopš 5. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Te sastopama ķemmes - bedrīšu, auklas, tekstilā, švīkātā, gludā, apmestā, spodrinātā un cita veida keramika. Apdedzināšanai izmantoja saimniecības pavardus. Kopš 5. gadsimta pazīstama arī svēpētā keramika. 10. gadsimtā sāka ieviesties ātri rotējoša podnieku ripa un speciāli cepļi. Podniecība veidojās par amatu, kuram pievērsās vīrieši. Pilnveidojās tehnoloģija, trauku tipi, formas, ornamentika. Populārs kļuva taisnu un līkloču līniju raksts, kuru ievilka traukam rotējot uz virpas. 15. gadsimtā parādījās glazūra, vēlāk - angoba. Līdz ar rūpniecības attīstību pazuda māla tauku īpatsvars citu novadu saimniecībās. Latgalē ekonomiskās situācijas savdabība saglabāja mājamatnieku ražojumu lomu daudz ilgāk. Māla trauku praktiskā pielietojamība noteica daudzu talantīgu podnieku paaudžu izstrādāto tipu - piena podu, vāravnieku, eļļas trauku, bļodu, krūžu un citu - augstās estētiskās kvalitātes. Tā kā Latgales novada podnieki izmantoja sauso glazūru un apdedzināšanu veica vaļējos cepļos, tad neatkārtojamo toņu nianšu panākšanā liela loma bija ugunij, dūmiem, tvaikiem, arī nejaušībai. 30.-tajos gados keramiķi sāka piedalīties izstādē. Vispāratzītu autoritāti guva spilgtas personības, kuras radīja un pilnveidoja stilu. Tā A. Palāna darbība noteica vāžu, svečturu formu un rotājumu attīstību visā novadā. P. Vilcāns deva ievirzi ļoti precīzu, smalku skrāpētu rakstu, virtuozi izsvarotu trauku siluetu tapšanai. 1937. gadā Vispasauls un tehnikas izstādē Parīzē abu šo keramiķu meistarība tika novērtēta ar zelta medaļām, A. P. Riuču, S. Kalves - ar sudraba. Pēckara periodā podniecību līdz iznīcības robežai noveda kolektivizācijas spaidi. Tautas mākslu reabilitēt tā laika varas vīru acīs palīdzēja tādas kolorītas personības kā mākslinieks E. Detlavs un it īpaši mākslas zinātnieks J Pujāts (1925 - 1988). Mākslas zinātnieks J. Pujāts, lietpratīgi izmantojot tā laika valsts varas lēmumus, izvērsa aktīvu darbību šī senā amata saglabāšanā un attīstīšanā. Rosība sākās Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu pusē. Latgales keramikā sevi pieteica jauna paaudze, kas podniecībā ienāca ne tikai tradicionāli amatu pārmantojot, bet arī tā pamatus apgūstot Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā un papildinoties novada meistaru darbnīcās. J.Pujāts aizgāja tā arī nepieredzējis savas grāmatas "Latgales keramika 19. gs. vidus - 20. gs. 80. gadi" izdošanu, bet kā skolotājs viņš savu bija paveicis Latgales keramika joprojām ir dzīva. Podnieka amats tiek nodots no meistara māceklim un tā tiek saglabāta cilvēces pieredze māla kā materiāla izmantošanā. Īpaši savu skolotāju pat pēc trīsdesmit gadiem novērtē Evalds Vasiļevskis, kurš saka: "Cilvēka spēki nevar četrkāršoties, ne dubultoties, tāpēc katra amatnieka sūtība ir radīt darbus, kas pēc izgatavošanas paņēmieniem, materiāla apstrādes veidiem un apdedzināšanas tehnoloģijām ir klasificējama kā reāli vienīgie eksemplāri. 1976. gada 9. decembrī man bija tas gods satikt savu skolotāj, tā ir nozīmīga diena, kuru gribas atcerēties. Galerija "Mans's" ir popularizējusi "Pūdnīku skūlas" veikumu visu savu pastāvēšanas laiku, un darīs to arī turpmāk. |
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006.g. novembris - 2007.g. janvāris Norobežotais pārnesums Latviešu mūsdienu glezniecība Pēc ikgadējās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotās vizuālās mākslas izstādes "Rudens 2006" daļa tur izrādīto darbu pārceļojuši uz Jēkabpils galeriju "Mans's". Tas nav vienkāršs mehānisks izstādes pārnesums no vienas pilsētas uz otru, jo darbi vēlreiz tika vērtēti un atlasīti, vadoties no galerijas kritērijiem. Ekspozīcija Jēkabpilī papildināta ar vairāku populāru mākslinieku darbiem, kas organiski iekļaujas izstādes kopainā.
Ikgadējā Latvijas Mākslinieku savienības rīkotā vizuālās mākslas izstāde Rudens, kā allaž, arī šogad izraisīja plašu rezonansi un diskusijas gan skatītāju, gan mākslas profesionāļu vidū. Jāatgādina, ka šī, viena no tradīcijām bagātākajām izstādēm mūsu mākslas dzīvē, pretendē atspoguļot ar tradicionālajiem mākslas virzieniem saistītos mākslas procesus Latvijā, līdz ar to tajā vienmēr dominējusi glezniecība, grafika un tēlniecība. Tomēr šā gada Rudens izstāde ir zīmīga no vairākiem aspektiem pie tās koncepcijas un izveides strādāja nevis viens autors, kā ierasts, bet gan četras jaunas kuratores Ingūna Ģēģere, Elīna Hermansone, Daina Auziņa un Santa Mazika. Ikgadējie Rudens apmeklētāji bija pieraduši ik gadus doties uz izstāžu zāli Arsenāls, bet šogad ekspozīcijai tika atvēlētas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja telpas, līdz ar to kuratorēm un ekspozīcijas koncepcijas autorei māksliniecei Sarmītei Māliņai nācās apgūt telpu, kas nebūt nav ideāli piemērota, lai izstādītu glezniecību un grafiku. Pēc izstādes slēgšanas Rīgā Rudens 2006 ekspozīcija zināmā mērā piedzīvoja jaunu izaicinājumu, proti, novembrī un decembrī liela daļa no darbiem - kopskaitā 72 divās izstādēs ar nosaukumu Norobežotais pārnesums ir aplūkojama Jēkabpils mākslas galerijā Mans`s. Ikgadējā Rudens izstādē varēja piedalīties visi mākslinieki un mākslas augstskolu studenti ar darbiem, kas radīti pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā izstādē satiekas dažādu paaudžu mākslinieki no visiem Latvijas reģioniem. Jāpiemin, ka tieši atsaucība no māksliniekiem ārpus Rīgas ļoti iepriecināja šī gada izstādes kuratores. Šķiet, ka arī māksliniekiem šī ir iespēja iespēja paraudzīties uz saviem darbiem plašākā kontekstā. Starp Rudens 2006 dalībnieku vārdiem ir tādi, kas komentārus neprasa, proti, mūsu vecmeistari Jāzeps Pīgoznis, Biruta Baumane, Biruta Delle Mazāk izstādē pārstāvēta vidējā paaudze, bet svaigus un novatoriskus darbus piedāvā jaunākie - Līva Rutmane, Laura Kovaļevska, Jana Briķe, Gatis Pīpkalējs, Jānis Purcens, Patrīcija Brekte, Kārlis Vītols, Līga Pinne, Diāna Adamaite, Līga Ķempe un citi. Lai arī dominējošais mākslas medijs izstādē ir glezniecība, savdabīgus akcentus tajā ienes Ivo un Mairitas Folkmaņu, un Līgas Čibles mākslas objekti. Par laureāti kuratores izvēlēja jauno gleznotāju Daigu Krūzi ar darbu Spiediens par to, ka viņa tradicionālu mākslas veidu ir pasniegusi svaigi un monumentāli, bet gleznotājs Māris Ruskulis ar savu darbu xxx ieguva žurnāla Studija balvu. Studija novērtēja arī jauno mākslinieku Kristianu Brekti, savukārt gleznotāja Maija Bērziņa ar darbu Ropaži iemantoja izdevniecības Neputns simpātijas. Kā kuratores uzsvēra izstādes pieteikumā, ekspozīcijas veidošanas gaitā katrai no viņām bija savs, atšķirīgs redzējums, bet viens kopīgs mērķis parādīt mūsdienu mākslu Latvijā tādu, kāda tā šobrīd ir. Rudens izstādes katru gadu no jauna ļauj mums ieskatīties tanī Latvijas mākslas kopainā, kuru ikdienā reti ir iespēja redzēt. Elīna Hermansone |
![Līva Rutmane. [mjau]](autorim/rudens2006/013.jpg)
Lai apskatītu visas izstādes gleznas,
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006.g. oktobris Mākoņu sievietes Dīters un Rozvita Pentceki
Nebijusi akcija "Gleznas upei jeb Gleznu svētceļojums pa Daugavu", kuras laikā mākslinieku duets no Melles Vācijā - Rozvita un Dīters Pentceki - izstāda un ļauj plūst kopā ar Daugavas ūdeņiem 12 lielformāta daudzu gadu laikā veidotajām gleznām, no mākslas notikuma negaidīti pārtop nozīmīgā kultūrtūrisma izstādē, ļaujot upei kopā ar gleznām līdzināties milzu muzejam un galerijai vienlakus, ieraujot šajā notikumā ikvienu kā liecinieku. Vācu mākslinieku pāra akcija aizsākās jau šāgada martā Vācijā, kad Latvijas lielākajai upe nolemtās gleznas tika izstādītas Mellē un Osnabrukā, vienlaikus turpinot vākt līdzekļus ieceres turpināšanai. Latvijā akcija sākās 5. septembrī, kad Dītera upei lemto gleznu izstāde tika atklāta Daugavpils cietokšņa Citadelē. Galvenie akcijas notikumi sākās 11. septembrī, kad darbi, kas ar vasku, parafīnu un citiem materiāliem veidoti ūdensizturīgi, tika nodoti Daugavai, ļaujot tiem plūst kopā ar upes straumi, cik tālu vien iespējams. Abi mākslinieki ir Otrā pasaules kara bērni, dzimuši 1939. gadā. Paši vēstures griežos gan cietuši, gan ieguvuši. Kopīgus mākslas projektus organizējuši kopš 1990. gada un īpaši pēdējā laikā kopš Melles un Jēkabpils sadraudzības ceļi viņus 1997. gadā atveduši uz Latviju, daudz domājuši par Latvijas un Vācijas saitēm daudzu gadsimtu garumā. Kādā o sešiem iepriekšējiem mūsu valsts apmeklējumiem Rozvitai un Dīteram spēcīgu iespaidu ar saturisku pildījumu atstājis Daugavpils cietokšņa un Salaspils memoriāla apmeklējums, pēc kā mākslinieku pāris nolēmis abas vietas iekļaut topošajā akcijā kā dominantes. Gleznas, kas izturēja ceļojumu pa Daugavu, 1. oktobra vakarā Salaspils koncentrācijas nometnes vietā tika sadedzinātas. Akciju noslēdz Dītera grafiku izstāde Galerijā "Mans's". Pentceki savos darbos risina varas, ciešanu, tolerances, kara un miera, cilvēku un tautu saprašanās problēmas. Jau 20 gadus Dīters savu daiļradi koncentrē uz renesanses mākslu. Viņš nodevies renesanses mākslinieku gleznu citēšanai - no darba ņem detaļu, ko pārvērš atsevišķā mākslas darbā. D. Kalniņa
|
Lai apskatītu visas izstādes gleznas,
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006. gada jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2006 Galerija Manss šovasar svin 15 gadu jubileju un tikpat reižu ir norisinājušās arī Lielās vasaras izstādes, kas ir gada lielākais notikums galerijas darbībā un kas prasa arī vislielāko sagatavošanās darbu. Izstādīto darbu un pārstāvēto autoru skaits ir audzis un, šķiet, šovasar sasniedzis maksimāli iespējamo pat samērā plašajām ekspozīciju telpām. Labi, ka tiecoties pēc lielākas autoru pārstāvniecības, novārtā nav atstāta ne kvalitāte, ne novitāte. Jau tradicionāli savus jaunākos, bieži tikko no molberta nākušos darbus, izstādei atvēlējuši Frančeska Kirke, Maija Tabaka, Inta un Kārlis Dobrāji, Džemma Skulme, Laima Eglīte, Dace Lielā, Imants Vecozols, Biruta Delle, Kristaps, Kaspars un Vija Zariņi, Ivars Heinrihsons un citi gleznošanas korifeji. Plaši pārstāvēti Mākslas akadēmijas pedagogi Jānis Osis, Uno Daņiļevskis, Aleksejs Naumovs, bet līdzās atzītajiem meistariem viņu audzēkņu - Patrīcijas Brektes, Vikas Kosenko, Diānas Adamaites - darbi. Atvēlot izstādei vairākus darbus, plašāk savā daiļradē ļauj ielūkoties Tatjana Krivenkova, Dace Saulīte, Roberts Muzis, Jānis Anmanis, Edvards Grūbe un Inta Celmiņa. Pirmo reizi galerijā izstādīti atzītu meistaru - Zinātņu akadēmijas locekles Birutas Baumanes, Jura Dimitera -, kā arī jauno mākslinieku Lindas Daņiļevskas, Agijas Auderes, Evijas Ķirsones, Līgas Ķempes, Guntas Liepiņas-Grīvas darbi. Sulīgi vasarīgu kolorītu skatītāji atradīs Anitas Melderes, Elitas Patmalnieces, Ilzes, Katrīnas un Kristīnes Luīzes Avotiņu gleznās. Izstādes atklāšana un jubilejas svinības pieskaņotas pilsētas svētkiem un ievadīs to kultūras programmu. Lai pasākumu padarītu atraktīvāku, galerijā un tās apkārtnē paredzēts izvietot biedrības Melnā muša projekta No zemes debesīs ietvaros tapušos darbus un speciāli svētkiem izveidotas instalācijas no netradicionāla materiāla kūdras. Pirmo reizi galerijas vēsturē ir izdots neliels katalogs. Gan gleznu, gan projekta darbu izstāde iecerēta kā galerijas Manss un biedrības Melnā muša dāvana jēkabpiliešiem un viesiem pilsētas svētkos, kā arī uzticīgajiem mākslas cienītājiem un atbalstītājiem, kas bijuši kopā ar galeriju tās pastāvēšanas 15 gados. |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
No 2006.g. 20. jūlija No zemes debesīs Kūdras plenēra darbu izstāde
Kūdra Latvijā ir nozīmīgs derīgais izraktenis. Tā ir savdabīgs organisks veidojums, kas sausā veidā satur vairāk nekā 50% organisko vielu, ko veido nepilnīgi sadalījušies purva augi. Biedrības "Melnā muša" organizētajā radošajā plenērā autori ļāvās burvīgai atklāsmei no šī savdabīgā materiāla radot darbus, kas nes sevī emocijas, pārdomas par dzīvi, mākslinieka pasaules redzējumu un dzīves modeli. Plenērā piedalījās arī fotomākslinieki, kas dokumentēja tajā valdošo radošo gaisotni. Plenērā radītie darbi izstādīti galerijā "Mans's" kā velte jēkabpiliešiem un viesiem pilsētas svētkos un galerijas 15 gadu jubilejā. Izstāde papildināta ar vairākām instalācijām, kas tapušas ekspozīcijas iekārtošanas laikā. Plenērā piedalījās: Sandra Ābola, Ilze Griezāne, Elita Skrimble, Ieva Boksberga, Agita Šteinberga, Aina Laiviniece, Anita Šteinberga, Māris Becītis, Aigars Rūrāns, Aksana Medne, Anna Vītola, Lelde Šabuņina, Gita Cankale, Ivars Butlers, Jāzeps Višņevskis, Juris Šteinbergs. Instalācijas veidoja Uldis Čamans, Antra Griškena, Gunārs Cankalis. |
Lai apskatītu plenēra bukletu, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006. gada maijs Uldis Čamans. Apzinātā daļa Ar šo izstādi sākts īstenots projekts "Formula - ceļš". Projektu atbalsta LKK fonds. Tā mērķis ir uzrunāt skatītājus, atgādinot par 15 galerijas darbības gados organizētajām vairāk nekā 300 izstādēm. Izstaigājot un aplūkojot darbus piecās telpās, skatītājs iziet galerijas attīstības posmus. Pirmais - sākums, vīzija, alegorija. Šajā posmā dominē zilā cerību un baltā skaidrības krāsa. Otrais posms - sapnis, noslēpums, pierādījums. Darbi dzeltenos un zaļos toņos, kas simbolizē tiekšanos pierādīt sevi. Trešais posms - domu revīzija, mākoņu pastaiga, pieskāriens. Daudzveidīgā krāsu gamma un nesakārtotās trajektorijās virzītās līnijas liek domāt par dzīves un mākslas krāsainību un nenoteiktību. Ceturtais posms - laiks dabā, spožais redzējums, saulainā reforma. Darbos izmantotas zelta un sudraba plāksnītes, kas rada asociācijas ar galerijas sasniegto māksliniecisko līmeni, atpazīstamību Latvijā un ārzemēs. Piektais posms - krāsainā pasaule, pierādījums, prieks un ilūzija. Dominējošā sarkanā krāsa liek sajust galerijas briedumu, darbības pacēlumu jaunā kvalitātē, jaunas enerģijas pieplūdumu. Jauna triepienu kvalitāte, faktūru daudzveidība, konkrētu priekšmetu saplūšana abstraktā kontekstā raksturo Ulda Čamana jauno gleznu ciklu. Mākslinieks pierāda, ka arī darbojoties abstraktās glezniecības laukā, var nemitīgi atrast jaunus mākslinieciskās izpausmes veidus, kas neļauj atslābt skatītāju domas plūdumam, turot savas mākslas cienītājus pastāvīgā intelektuālā sasprindzinājumā. Mākslinieks cer, ka šī izstāde kļūs par pavērsiena punktu viņa radošajā biogrāfijā, ļaujot pakāpties uz jauna attīstības posma pirmā pakāpiena. Ar šo izstādi "Apzinātā daļa" tiek simboliski rezumēts 15 gados paveiktais gan mākslas popularizēšanā, gan personīgajā mākslinieciskajā izaugsmē. |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas Lai apskatītu visas U. Čamana gleznas, spiediet šeit! |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006. g. marts - aprīlis Atspīdumi Mūsdienu latviešu glezniecība
Pavasara saules atspīdums kūstošajā ledū, gaismas rotaļas ūdenī, domas atspulgs uz audekla, sajūtu refleksija mākslas darbā tā ir izstādē skatāmo darbu noskaņa. Ekspozīcija piedāvā atkalsatikšanos ar jau pazīstamām vērtībām Roberta Muža pelēcinātajām ainavām, Džemmas Skulmes akvareļiem, Intas Dobrājas pilnasinīgajiem kailfigūru gleznojumiem, Ilgvara Zalāna jūtīgi tvertajām ainavām, Edītes Krastenbergas reālistiskajiem ziedu gleznojumiem, Osvalda Juškas mītiskajiem tēliem un Vēsmas Ušpeles dzīvespriecīgajām klusajām dabām, kā arī Elizabetes Melbārzdes jutekliskajiem balerīnu gleznojumiem. |
 Lai apskatītu visas izstādes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006. februāris Jānis Kalējs. Gleznas
J. Kalējs dzimis 1923.g. 19. martā Jēkabpils apriņķa Secē. Pēc elektriķa specialitātes apgūšanas Valsts Amatniecības skolā mobilizēts vācu armijā, pēc tam - gūst. Pēc atgriešanās ceļš uz J. Rozentāla mākslas skolu ir slēgts. Zīmēšanas un gleznošanas tehnika apgūta no 1949.g. Rīgā, Republikas arodbiedrību kultūras namā (Mazajā ģildē) sākumā pie mākslinieka Ed. Jurķeļa, paralēli ik gadu piedaloties Em. Melngaiļa Tautas mākslas nama rīkotajos semināros, no 1950. līdz 1993. gadam mākslinieku A. Zviedra, Kalvāna, M. Lielkrastes-Lielandes, J. Medņa, N. Petraškeviča, A. un J. Ģērmaņu un M. Zītares vadībā. Līdztekus apmeklēta zīmēšanas un gleznošanas studija Cēsu muzejā pie mākslinieka A. Droņa. No 1949. gada piedalījies apmēram 250 izstādēs, no kurām ievērojamākās grupu izstādes bijušas Vācijā, Polijā, Lietuvā, Maskavā, Japānā, Cēsu novada izstādēs, Mākslas dienu izstādēs Rīgā. Bijušas 7 personālizstādes Cēsu muzejā, Cēsu izstāžu namā, Rīgā, Strenčos, Vijciemā, vairākās vietās Cēsu rajonā. Personālizstāde apceļojusi arī Dānijas pilsētas - Stenloze, Birkerode, Kopenhāgena. Ļoti daudz darbu no šīm izstādēm atdāvināti turpat Dānijā. Darbi atrodas Cēsu muzeja kolekcijā, kā arī privātajās kolekcijās ārzemēs.
"Jānis Kalējs savā glezniecībā ir liriķis. Vai par to vajadzētu brīnīties, ja viņš savu krāsu izjūtu, dabas mīlestību un profesionālo gleznošanas māku izkopis Gaujas krastos? Krāsu gamma no kārklu sudrabpelēkā zaļuma līdz egļu tumši piesātinātajam tonim ir viņa varā, bet gleznās šos daudzos zaļumus parasti apvieno ar paletes nazi uzlikts gaišs ūdens spīdums vai zilgans padebesis. Jānis Kalējs paliek liriķis arī tad, kad glezno ziedus - peonijas, ceriņus vai lauku margrietiņas ... Un tomēr Jāņa Kalēja īstais ampluā saistās ar Gaujas līčiem, mežu celiņiem, pavasarīgiem bērziem, jā arī ar Cēsu vēsturiskajām ieliņām, jo Cēsis ir Jāņa Kalēja pilsēta un Cēsu apkārtne ir viņa iemīļotākais gleznošanas objekts". Andrejs Ģērmanis |
Lai apskatītu visas J. Kalēja gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005.g. decembris - 2006. janvāris Zelta griezums Čehu mākslinieku izstāde
Daněk Ladislav, Hastik Jiři, Hrachovina Jan, Kovařik Slavoj, Kučera Zdaněk, Langer Radovan, Leonidová Lenka, Mičiková Klára, Přileský Ivo, Sedláček Jiljí, Schneider Lubomir, Vaci Jaroslav, Zlamar Petr, Žampová Lenka
Izstāde Zelta griezums ir pirmais konkrētais mākslas pasākums projekta Eiropa-Eiropai ietvaros. Šī projekta mērķis ir pastāvīga kultūras apmaiņa starp Čehijas Republiku un Baltijas zemēm. Izstādes koncepciju veidojuši galerijas PATRO pārstāvji. Šī Vidusmorāvijas lielākās pilsētas Olomouces galerija ir projekta Eiropa-Eiropai iniciators. Ekspozīcijas pamatprincips ir iepazīstināt skatītājus ar Vidusmorāvijas progresīvajiem tēlotājas mākslas virzieniem, kuri šodien ir teritoriāli identificējami ar Olomouces apgabalu tā nepārtrauktās attīstības ietvaros, tajās pozīcijās, kuras reģionā reflektēja aktuālos Eiropas notikumus salīdzinoši starptautiskā līmenī, kā arī patreiz reprezentē visas valsts attīstības tendences. Tieši šo iemeslu dēļ izlasē ir ietverta plaša paaudžu un uzskatu spektra mākslinieku darbi. Tehnisko iespēju dēļ no tēlotājas mākslas nozarēm tika izvēlēta glezniecība, kura pietiekoši precīzi un uzskatāmi reprezentē norādīto programmu. Autori cer, ka izvēlētā koncepcija labvēlīgi uzrunās mērķa publiku un izteikti palielinās uzmanību, kura tiek pievērsta Čehijas Republikai ES ietvaros. Autoru mērķis, protams, ir ne tikai iepazīstināt skatītājus ar savu zemi, bet arī ar savu reģionu un pilsētu Olomouci, kura ir viņu dzimtene. Izstāde piedāvā 14 čehu autoru darbus kopskaitā 44. Čehijas Republikas vēstniecības kultūras atašejs Mical Korecký |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005.g. novembris-decembris Saldās atmiņas Ir patīkami, ja cilvēkam ir jaukas atmiņas, kurās gremdēties gan baltajos, gan melnajos brīžos. Ja šādas atmiņas ir māksliniekam, tās iegūst vizuāli taustāmu apveidu mākslas darbā, šādā veidā savas pozitīvās emocijas, skaistos brīžus, saldās atmiņas nododot arī skatītājam. Galerijas izstādē dažādu paaudžu un raudzes mākslinieku darbos redzam, ka šīs atmiņas var būt visdažādākās. U. Čamanam tās ir par tirkīzzilo Karību jūru, kas materializējušās abstraktās gleznās. Intai Celmiņai par sen pagājušo bērnību ciklā "Lelles"; Mārtiņam Krūmiņam, Jāzepam Pīgoznim, Agnesei un Edītei Krastenbergām par aizgājušo vasaru, Aleksejam Naumovam par ceļojumiem uz Itāliju. Citam tās varbūt ir romantiskas atmiņas par sen aizgājušām vai ne tik senām laimīgajām dienām. Dace Saulīte atmiņas par laimīgajiem mirkļiem reflektē ģeometriskās, abstraktās un krāsainās kompozīcijās. Galvenais, ka šīs saldās atmiņas, uzklātas uz audekla, izdala pozitīvu starojumu, kas sasilda jebkuru izstādes skatītāju. |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. oktobris-novembris Mūžīgais bērns Jēkabpils mākslinieku grupas izstāde Izstādes koncepcija radusies vasarā, kad Jēkabpils mākslinieku grupa rajona mākslas skolas pedagogi piedalījās starptautiskā simpozijā Hansa Kristiana Andersena pasaku tēli mākslā Dānijā, Ellumā. Slavenā dāņu rakstnieka pasakas dažkārt tiek dēvētas par pasakām pieaugušajiem. Tajās tiek pausts vispārcilvēcisku vērtību slavinājums. Pētot Andersena pasakas, radās pārliecība, ka ikvienā cilvēkā mīt mūžīgais bērns, un tieši šī kvalitāte cilvēkam palīdz saglabāt morālo skaidrību un ticību labā uzvarai. Nepazaudēt sevī bērnu ir būtiska mākslas skolotājiem. Bērnišķīgā spēja radīt savu tēlu, formu un krāsu pasauli nepieciešama ikvienam māksliniekam. Izstādē aplūkojami Rutas Štelmaheres Ulda Čamana, Ziedoņa Bārbala, Maijas Vīksnes, Gitas Cankales, Annas Vītolas, Gaidas Rešetņikovas, Inas Vinogradovas, Jurija Abramenko, Iraīdas Tarvidas, Ingrīdas Kazinikas, Ivetas Kruglinskas un Dinas Lukstiņas u.c. autoru gleznojumi ar H.K.Andersena pasaku motīviem, asociatīvi un filozofiski darbi, bezpriekšmetiski gleznojumi, kā arī klusās dabas un ainavas. Interesanti ir arī keramiķu Inetas Dzirkales sīkplastika un šķīvji, kā arī Dinas Lukstiņas trauki. R.Štelmahere |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2005 Latviešu mūsdienu glezniecība
Kā katru gadu, arī šogad, galerija Manss jēkabpiliešu un viesu priekam piedāvā plašu latviešu glezniecības izstādi, kurā ar 200 darbiem pārstāvēti teju vai 100 mākslinieki. Bez jau pastāvīgajiem autoriem, kuru darbi vairākkārt skatīti galerijā, šogad pirmo reizi izstādīti Harija Blunava, Tatjanas Krivenkovas, Lauras Pīgoznes, Agneses Krastenbergas, Gundegas Tūtānes, Karīnas Rungenfeldes un Elīnas Ģībietes darbi. Visplašāk no tiem ar 10 abstraktiem darbiem pārstāvēta T. Krivenkova, kuras gleznas izceļas ar gaismas kontrastu spēlēm un vibrējoši mainīgām gradācijām, savukārt jūtīgi izvēlētais kolorīts spēj radīt noteiktus emociju viļņus. Jaunā māksliniece, mūsu novadnieces Agneses Krastenbergas darbi veltīti jūras tematikai. Viņas darbos, neskatoties uz jūtamo vecmeistaru ietekmi, jūtams dziļi personīgs un izjusts skatījums uz jūras mainību. Savu ceļu mākslā, atšķirīgu no tēva iemītās takas, meklē Laura Pīgozne, kuras darbi izceļas ar mierīgiem toņiem, sīku fona tekstūru un rāmu sižetisko risinājumu. Saulainu, izstādes nosaukumam atbilstošu noskaņu, ienes Intas Dobrājas darbi, kas ir gaismas piepildīti, mirdzoši un optimistiskas noskaņas pārpilni. No šiem darbiem dveš jāņuzāļu un ziedošas pļavas smarža. Turpretī Frančeska Kirke pārsteidz ar savu skatījumu uz vecmeistaru darbiem, savos rimeikos cenšoties tos atdzīvināt veidolā, kas būtu interesants mūsdienu skatītājam, pieliekot tiem arī daļu no savas pasaules. Krāsaina un fantastiska pasaule atklājas Maijas Tabakas darbos, kas izceļas ar romantiskiem sižetiem. Nevar nepieminēt arī Jāņa Zemīša interesantos gleznas ar taureņu motīviem, Daces Lapiņas smalki niansētās klusās dabas, Imanta Vecozola bagātīgo triepienu klusajā dabā un ainavā, Alekseja Naumova saules apdvestās Itālijas ainavas, Elitas Patmalnieces un Laimas Eglītes kontrastainās un krāsu pārbagātās gleznas. Un protams, skatītāju ievērību gribas vērst uz fascinējošajiem un emocionāli uzlādējošajiem Džemmas Skulmes un Birutas Delles darbiem. Vēl izstādē ar saviem darbiem piedalās Inta Celmiņa, Edvards Grūbe, Andrejs Ameļkovičs, Helēna un Ivars Heinrihsoni, Ilze Avotiņa, Kristīne Luīze un Katrīna Avotiņas, Kārlis Dobrājs, Edīte Krastenberga, Ilgvars Zalāns, Gunta Smilgina, Anna Vītola, Juta Policja un Mareks Gureckis, Ritums Ivanovs, Anita Meldere, Jānis Anmanis, Auseklis Baušķenieks u.c. |
Lai apskatītu visus Lielajā vasaras izstādē eksponētos darbus, spiediet šeit! |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. maijs - jūnijs Laimīgo mirkļu dārzs Daces Saulītes personālizstāde
Par savu glezniecības koncepciju māksliniece saka: - Katra glezna veidota kā īpatnējs sajūtu eliksīrs. Sajūtas, tāpat kā mirkļi, ir gaistošas. Patīkamās, mīļās sajūtas ir vēlme ilgāk izjust, tādēļ gleznas kalpo kā sava veida atmiņu grāmatas, kas gan māksliniekam, gan gleznu vērotājam ļauj lasīt kaut ko sev tīkamu. Katrs krāsu laukums, katra līnija ietver emocijas. Tās ir vērtības, kas veido katra darba savdabību. Nekas neatkārtojas, bet katrai gleznai ir savs ritms, kurā ieklausoties, var atkal un atkal sev atgādināt kādu laimīgu mirkli. D. Saulītes darbu kompozīcijas pamatā ir taisnstūris, ap kuru un kurā, autores emociju vadītas, noteiktā ritmā un ornamentācijā kārtojas līnijas - vijīgas, līganas un trauksmainas. Māksliniece neierobežo sevi arī krāsu izvēlē, ko viņa pati apzīmē kā "raibs krāsu reibonis". Gleznotājai svarīgi arī darbu nosaukumi, kas abstraktajām, dekoratīvajām gleznām piešķir filozofisku saturu. |
Lai apskatītu citas D. Saulītes gleznas, spiediet šeit >>>>> |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. aprīlis - maijs Stikls Adams Jablonskis (Polija). Remigijs Kruks (Lietuva)
Es stiklu salīdzinu ar sievieti: tas ir neprognozējams un untumains, saka Remigijs Kruks, kas ar šo materiālu strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Meistars eksperimentē tādējādi, ka sakaitētai masai pievieno organiskos materiālus, kas sadegot iekšpusē atstāj krāsainus pūslīšus un citus dažkārt visai dīvainus veidojumus. Bet citreiz viņš pūš stiklu no mazāk izturīga materiāla izgatavotā veidnē. Kad tā sadeg, uz stikla virsmas paliek veidnes tekstūras vai krāsas pēdas. Izstrādājumus pēc atdzišanas bieži vien īpaši apstrādā: stiklu griež, slīpē, līmē, kombinē ar citiem materiāliem - metālu, akmeni vai koku. Kruka darbnīca, kuru viņš nodibināja 2000. gadā Panevežā, savu produkciju - rakstāmgalda piederumus, kausus, suvenīrus, dāvanas - galvenokārt tiražē, bet brīvajā laikā Remigijs veido oriģinālus darbus savam priekam. Ar tiem viņš piedalās starptautiskās izstādēs, tos iegādājas muzeji un privātpersonas.
|
Lai apskatītu citus A. Jablonska darbus spiediet šeit >>>>>>
Lai apskatītu citus R. Kruka darbus |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. marts-aprīlis Nojausmas pēc piecpadsmit LKF kopas "Pūdnīku skūla" Līdzsvarotā mainība Latgales mākslinieku grupas izstāde. Gleznas
Savus darbus galerijā Manss Latvijas Kultūras fonda kopas "Pūdnīku skūla" dalībnieki Evalds Vasilevskis, Staņislavs Viļums, Ilmārs Vecelis un Aivars Ušpelis apkopojuši ekspozīcijā "Nojausmas pēc 15", tā norādot uz kopas dibināšanas jubileju. Kopa nopietni pievērsusies melnās jeb svēpētās keramikas popularizēšanai, īpaši uzsverot, ka tā ir cilvēkam nekaitīga, balstās senās podniecības tradīcijās un tai ir praktisks pielietojums, tādā veidā paplašinot priekšstatus par Latgales keramiku, kas daudziem asociējas ar krāšņajām, glazētajām vāzēm un svečturiem. Neskatoties uz kopējām iezīmēm, kuras nosaka pielietotā māla apstrādes un apdedzināšanas tehnoloģija, katra dalībnieka rokraksts ir atšķirīgs. Kopas dibinātājs un ilggadējais vadītājs E. Vasilevskis uzsver, ka arī podniekam, lai realizētu savas mākslinieciskās idejas, pirmkārt jābalstās amata prasmē. Meistara darinājumu forma organiski izaugusi no materiāla un apstrādes īpatnībām. Ornamentācijā tiek pielietoti stilizēti, pat primitīvi, cilvēku un dzīvnieku zīmējumi, tā it kā norādot uz gadsimtiem garo, nepārtraukto podniecības pēctecību Latgalē. Šo efektu vēl vairāk padziļina nemizotu klūdziņu pielietojums savienojumā ar keramiku. Pašreizējais kopas vadītājs S. Viļums radoši interpretē senās amatniecības tradīcijas, veidojot konstruktīvi loģiskus, ekspresīvas kopnoskaņas pilnus darbus. Trauku dekorēšanai izmanto krāsainus gleznieciskus laukumus, tos papildinot ar ornamentāliem rakstiem. Darinājumu izteiksmību pastiprina koka stiprinājumi osiņās. Pats podnieks atzīst, ka šādus traukus labprāt iegādājas cilvēki, kam apnicis lielveikalu vienveidīgais piedāvājums un kas grib ieturēt savu savdabīgu stilu. I. Veceļa izstādītie trauki izceļas pārējo vidū ar savu fizisko vieglumu. Trauku ornamentācija ir smalkāka un simetriskāka nekā kolēģiem. Estētiskās izjūtas, kas krātas piecās podnieku paaudzēs, atspoguļojas A. Ušpeļa krūzēs un pudelēs, kas varētu atsvaidzināt jebkuru viesību galdu. Krāšņās glazūras tiek lietotas atturīgi, vairāk parādot, ka arī svēpēšanas tehnikā iespējams sasniegt krāsu daudzveidību. Iemīļots meistara ornaments, it sevišķi uz bļodām, ir stilizēts zivs attēls, kas, šķiet, vairāk lietots kā kristietības simbols, nekā norāde uz utilitāru pielietojumu. Interesanti podnieks savienojis keramiku ar metālu, tā piešķirot senās podniecības tehnikas izstrādājumiem modernu, mūsdienīgu veidolu. Latgales podnieku ekspozīciju galerijā Manss veiksmīgi papildina arī piecu Rēzeknes novada mākslinieku grupas izstāde Līdzsvarotā mainība. Podnieku un gleznotāju satikšanās nav nejauša, jo jaunie mākslinieki Jana Nesteroviča, Vladimirs Višņakovs, Vēsma Ušpele, Agra Ritiņa un Vija Stupāne ir labi pazīstami ar sava novada podniekiem un viņus vieno personīga draudzība un kopīga piedalīšanā Pūdnīku skūlas rīkotajos plenēros. Visplašāk izstādē pārstāvēti A. Ritiņas darbi ainavas, kurās ar lielu krāsu laukumu un stilizētu koku un krūmu palīdzību veiksmīgi tiek attēlotas gadalaiku mijas noskaņas. Māksliniece nesen uzvarējusi galerijas Laipa rīkotajā konkursā Ainava. V. Ušpele uzsver, ka viņai ir mīļas senas lietas. Tās gleznās parādās gan kā saturiskā smaguma centrs, gan kā materiāls, uz kā radīt darbu. Lai gan māksliniece par savu autoritāti, iedvesmotāju un pat guru min podnieku Evaldu Vasilevski, viņa cer, ka slavenajā keramiķu Ušpeļu dzimtas kokā kļūs par atzaru, kas to vedīs citos mākslas virzienos. Savu stilu, liekas, ir atradusi arī Jana Nesteroviča, kas emocionālo ietekmi uz skatītāju panāk, izmantojot zaļos un zilos toņus, kā arī asi iezīmējot cilvēku kontūras. Vija Stupāne un Vladimirs Višņakovs katrs pārstāvēti ar trīs darbiem, kas liecina par savdabību un potenciālajām iespējām. Ideja, kas vieno šos tik atšķirīgos cilvēkus jaunos māksliniekus un jau pieredzējušos, atzinību guvušos podniekus ir Augt kopā un vienam no otra mācīties (V. Ušpele), un jānovēl, lai no šīs kopdarbības izaugtu daudz veiksmīgu kopprojektu, kā šis, kas līdz aprīļa beigām aplūkojams galerijā Manss. |
Lai apskatītu citus LKF "Pūdnīku skūla"dalībnieku darinājumus
Citus J. Nesterovičas, V. Višņakova, V. Ušpeles, A. Rītiņas, V. Stupānes darbus skatieties sadaļā MĀKSLINIEKI
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. janvāris - februāris Trīs no Lietuvas Galerijai "MANS'S" jau astotais kopīgais projekts ar lietuviešu māksliniekiem. Šoreiz tā ir trīs mākslinieku, kursabiedru, Jonasa Bajaruna, Osvalda Juškas un Jūrates Mitalienes gleznas.
J. Bajarunas. Parīze J. Mitaliene. Ezera acis
Osvalds Juška. Runājošās galvas
|
Lai apskatītu citas J. Bajaruna gleznas
Lai apskatītu citas O. Juškas gleznas
Lai apskatītu citas J. Mitalienes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2004. novembris Ilgvars Zalāns Biļete uz Japānu Visu novembri līdz decembra sākuma skatāmi Valmieras mākslinieka Ilgvara Zalāna personālizstāde "Biļete uz Japānu. Ekspozīcijā 35 darbi - ziedu gleznojumi, ainavas, abstraktas gleznas. Japāna... katram no mums nāk prātā vairāk vai mazāk izprotami neikdienišķi mākslas priekšstati un mākslas tēli. Māksla nav tikai nomaļus stāvošs fenomens, ko var atdalīt no filozofijas, arhitektūras, zinātnes. Tieši personiskā pieredze sniedz mums nomierinošas atbildes uz jautājumu - vai vērts kaut ko meklēt. Arī manā postmodernajā pārinformētībā ir punkts, kur ar empīrisko pieredzi izskaitļotais vienkārši beidzas un nāk pārsteigumi, kas pārņem savā varā. Tās ir neikdienišķas kopsakarības. Tad rodas visus izstādes darbus vienojošs nosaukums, darbi grupējas, rodas jauna ziņa. Tāpēc arī ir šī izstāde - iespēja racionāli nepierast pie jau zināmā, paskatīties uz sevi no malas, lai spertu nākamo soli. Ilgvars Zalāns |
Lai apskatītu citas I. Zalāna gleznas, spiediet šeit>>>>
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2004. novembris Aleksandrs Štrāls. Vitālijs Kalvāns Gleznas un zīmējumi
Galerija Manss vienmēr centusies plaši parādīt latviešu mūsdienu moderno mākslu, tāpēc mazliet neierasti tajā skatīt divu jau sen aizsaulē aizgājušu meistaru darbus. Vienā izstādē apvienoti Aleksandra Štrāla (1879 1947) un Vitālija Kalvāna (1909 1965) darbi. Pļaviņās dzimušā un lielu mūža daļu tur pavadījušā A. Štrāla daiļrade pārstāvēta ar vairāk nekā 50 darbiem - gleznām, nepabeigtiem darbiem, skicēm un uzmetumiem - no mākslinieka mazmeitas privātkolekcijas. Lai ari lielu daļu darbu stipri skāris laika zobs un tiem nepieciešama restaurācija, tie pilnībā dod priekšstatu skatītājam par šī mākslinieka lielo talantu un viņa vietu latviešu kultūras vēsturē. Jānis Jaunsudrabiņš savās atmiņās ar lielu siltumu atceras savu draugu Sašu un saka, ka tas bijis liels mākslinieks, kam talants dieva dots. Izstādē bez dabasskatiem un žanriskiem darbiem, kas visaugstāk novērtēti A. Štrāla daiļradē, redzamas arī portretu skices un uzmetumi, kuros portretētas kultūras vēsturē izcilas personības - rakstnieki K. Štrāls, E. Virza, J. Akuraters, J. Jaunsudrabiņa znots tulkotājs V. Šteplers u.c. Taču galvenie darbu motīvi, kas izpildīti reālistiskā impresionisma manierē, ir paskarbā taču harmoniskā Latvijas vidienes daba ap Daugavu, amatnieki, baļķu vedēji, plostnieki. Lai arī A. Štrāls netiek ierindot latviešu glezniecības spīdekļu pirmajās rindās , tomēr ir pelnījis, lai viņa daiļrade un dzīvesstāsts tiktu saglabāts nākotnei. Arī otrs izstādē pārstāvētais mākslinieks, Latgales apjūsmotājs, Vitālijs Kalvāns ir smalks reālists, kas iedvesmu saviem darbiem smēlies Latgales ainavā un latgaliešu dzīvesveidā. V. Kalvāns 30. gados līdzās F. Varslavānam, un A. Eglem bijis Rēzeknes novada un visas Latgales mākslas dzīves rosinātājs un organizators. Latgale ir viņa nedalāmais mākslas priekšmets. Mākslinieks gleznojis gan lauku, gan pilsētas ainavas, gan lauku darbu norisi, gan cilvēku grupas. Viņa triepiens ir sīks un it kā drupināts, darbos valda pelēki zaļganā un zaļgani dzeltenā krāsu gamma ar spilgtiem un dekoratīviem toņu uzsvariem. Tieši ainavās visspilgtāk redzama V. Kalvāna skolotāja V. Purvīša tonālās glezniecības ietekme. Mākslinieka talants atklājas pat maza izmēra darbos, kad, neskatoties uz ierobežoto laukumu liekas, ka visas savas emocijas gleznotājs izlicis uz šī mazā kartona gabaliņa. Gleznotājs savdabīgi iegājis vēsturē ar ainavu ciklu, kas veltīts Raiņa memoriālajām dzīves vietām. Daži no šī cikla darbiem redzamas arī izstādē. Lai arī izstādīto V. Kalvāna darbu klāsts nav plašs tikai 17 darbi, tie arī nejaušam skatītājam pilnībā dod apjausmu par lielo talantu, kas piemitis šim māksliniekam.
|
Lai apskatītu citas A.Štrāla gleznas, spiediet šeit>>>>
Lai apskatītu citas V. Kalvāna gleznas, spiediet šeit>>>>
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2004. septembris - oktobris Raibais priekšnesums Latviešu mūsdienu glezniecība
Ekspozīcijā - daļa no "Lielās
vasaras izstādes", kā arī jauni
Intas Dobrājas, Ievas Iltneres, Ausekļa Baušķenieka, Laimas Eglītes, Annas
Kukas-Baklānes, Lilitas Postažas, Jutas Policjas un Mareka Gurecka darbi.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2004. 14. jūnijs - 31. augusts Lielā vasaras izstāde 2004 Mākslinieki: Dace Lielā, Maija Tabaka, Ilmārs Blumbergs, Ieva Iltnere, Andrejs Ameļkovičs, Ritums Ivanovs, Liene Baklāne, Edvards Grūbe, Anna Heinrihsone, Inta Celmiņa, Frančeska Kirke, Imants Vecozols, Jānis Anmanis, Helēna Heinrihsone, Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, Džemma Skulme, Jānis Osis, Inta Dobrāja, Kārlis Dobrājs, Jānis Zemītis, Uno Daņiļevskis, Biruta Delle, Jona Bajarunas, Juris Jurjāns, u.c.
Vairāki darbi ir interesanti ne tikai ar savu māksliniecisko kvalitāti, bet arī ar rezonansi, ko tie izsaukuši sabiedrībā. Te vērts pieminēt Aijas Jurjānes Flemaļjas meistara tēli viesos pie draudzenēm grūtniecēm, kas Hansabankas konkursā atzīta par labāko 2003. gada gleznu. Savulaik valsts kultūras politikas veidotāju dusmas izsauca Kārļa Dobrāja triptihs, no kura viena daļa Dedzinātājs un šausminiece redzama šajā izstādē. Mākslinieks neslēpj, ka alegoriskā veidā, izmantojot klasicisma manieri un tēlus, vēlējies šaustīt tuvredzīgos politiķus. Savukārt Maijas Tabakas gleznā Pedvāle vērīgs skatītājs pamanīs ne tikai fotogrāfiski precīzu un kolorītu lauku sadzīves ainu, bet arī mākslinieces centienus eksperimentēt ar laiku, vienā darbā parādot divus dažādus laika momentus. Viens no centrālajiem izstādes darbiem ir Frančeskas Kirkes četrdaļīgā glezna, ko var transformēt par aizslietni. Sīkie, filigrānie krāsu triepieni, klasiskie tēli un neatkārtojamās gaismēnas rada vienreizēju senuma efektu, kas vedina uz asociācijām ar renesanses laika mākslu. Līdzīgā stilā veidotas Intas Dobrājas darbi Šuvējas un Ar plīvuru, kas pirms šīs izstādes ar panākumiem tika eksponētas Stokholmā. Pārsteidz plašā krāsu triepiena meistars Edvards Grūbe, kas līdzās viņam raksturīgajām klusajām dabām, piedāvā arī divas pilnīgi abstraktas gleznas Zils un Sarkans, kurās galvenais uzsvars likts uz krāsu laukumiem un niansēm. Vērīgs skatītājs jau būs pārliecinājies, ka Ritums Ivanovs privileģētu vietu savā daiļradē ierāda sievietei. Šoreiz gleznieciskā spriedze izpaužas formu interpretācijā, izmantojot oriģinālu tehniku un krāsu līdzsvarus ciklā Meitene. Turpretī melanholijas un vientulības pasaulē, rādot objektus kā zīmes, kas piepildītas ar misticismu, skatītāju aizved B. Delles darbi. Citā, seno ēģiptiešu misticismā, balstīti Ilmāra Blumberga darbi. Bez jau minētajiem autoriem izstādē pārstāvēti arī tādi pazīstami meistari kā Ieva Iltnere, Ivars Heinrihsons, Aleksejs Naumovs, Jānis Osis,, Uno Daņiļevskis, Jāzeps Pīgoznis, Dace Lapiņa, Roberts Muzis, Jānis Anmanis, Inta Celmiņa, Juris Jurjāns, Vija, Kaspars un Kristaps Zariņi, Lilita Postaža, Laima Eglīte, Normunds Brasliņš, Anita Meldere un citi. J. Š. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2004. maijā Pompejas suns II
Jura Zvirbuļa personālizstāde Galerijā Manss atvērta un visu maiju būs apskatāma gleznotāja Jura Zvirbuļa plaša personālizstāde Pompejas suns II. Jēkabpilī tā ir turpinājums mākslinieka 60 gadu jubilejas svinībām, kas aizsākās gada sākumā ar līdzīgu ekspozīciju Rīgas galerijā Noktirne. Jau pagājušā gada Lielajā vasaras izstādē daudzus apmeklētājus piesaistīja J. Zvirbuļa darbs Tiltiņš, kas neoficiālajā skatītāju balsojumā ieguva trešo vietu. Tagad ir iespēja plašāk iepazīt šī mākslinieka daiļradi eļļas gleznas un akvareļus. Centrālo vietu ieņem darbi, kas tapuši Itālijas apceļojuma laikā. Lai arī mākslinieks devies pa tūristu iemītajām takām Venēciju, Pizu, Florenci, Pompejām , viņa iespaidu fiksējums nav ilustratīvs, bet atšķiras ar savu dzejiskumu, fantāzijas lidojumu un neparastiem sižetu pavērsieniem.
Izstādes atklāšana |
Lai apskatītu citas J. Zvirbuļa gleznas, spiediet šeit>>>> |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2004. aprīlī Dimensiju pieklājība Jēkabpils mākslinieku grupas izstāde Uldis Čamans, Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Sanda Mālniece, Iveta Vucena, Dina Lukstiņa, Mirdza Ozoliņa, Indra Jakovļeva, Ina Vinogradova, Dace Tropa, Gaida Pluša, Edmunds Višs, Andris Štelmahers. Ievadot Mākslas dienu norises, visu aprīli galerijā Manss skatāma jauna izstāde Dimensiju pieklājība. Jēkabpils mākslinieku grupas izstādītie darbi, ņemot vērā lielo darbu un autoru skaitu, zināmā mērā var pretendēt uz pilsētā notiekošo glezniecības procesu plašu, bet nebūt ne visaptverošu, pārskatu. Izstādes iekārtotājs Uldis Čamans skaidro ekspozīcijas nosaukumu šādi katrs mākslinieks rāda īstenības redzējumu no savas dzīves uztveres dimensijas. Dimensijas šķeļas, pārklājas un dažreiz arī nesatiekas, bet vienmēr atrodas līdzās un viena otrai netraucē. Zīmīgi, ka neviens no autoriem nav tīrs gleznotājs, bet darbojas arī citās ar mākslu saistītās jomās. Daļa pārstāvēto mākslinieku darbojas kā mākslas skolas pedagogi, citi sekmīgi darbojas dekoratīvi lietišķā mākslā vai fotogrāfijā. Mākslas skolas direktora Ziedoņa Bārbala darbos jūtama latviešu akadēmiskās gleznošanas skolas ietekme savienojumā ar impresionistu krāsu izjūtu. Interesantākie ir tie darbi, kuros otas triepiens spraigāks un drošāks, un, lai arī mākslinieks cieši turas pie jau iemītās radošās taciņas, ar katru gadu kāda jauna nianse viņa darbos nāk klāt. Ruta Štelmahere, kas pazīstama arī kā mākslas skolas pedagoģe un kurai sveša nav arī dzeja, savas izjūtas pauž lielākos krāsu laukumos darbos Rīts un Ziemas vakars, atainojot pilsētas centrālo asi Daugavu. Māksliniece vairs nav tik ekspresīva kā agrākajos gados tapušajos darbos un vairāk aicina skatītāju uz mediatīvām pārdomām. Liels pārsteigums ir Sandas Mālnieces, ko agrāk pazinām kā lietišķās mākslas studijas Saulgrieži vadītāju, zīmētie portreti. Interesantākais no tiem ir Mazais Armandiņš. Pasteļos var atpazīt māksliniecei tuvus un pazīstamus cilvēkus. Zināmu šova elementu ienes L. Salceviča portrets, kas varētu būt pirmais gadījums pilsētas jaunākajā vēsturē, kad tik augsta amatpersona tiek portretēta un darbs izstādīts publikas apskatei. Vēl viens portrets, kas piesaista uzmanību, ir fotogrāfa Andra Štelmahera Portrets sveces gaismā. Interesanti, ka šīs profesijas pārstāvis netiecas pēc fotogrāfiskas līdzības, bet droši izmanto glezniecības paņēmienus, kuru pielietojums ir apgrūtināts viņa pamatnodarbē. Iveta Vucena, kas darbojas arī dekoratīvi lietišķajā mākslā, attēlo savu pilsētas redzējumu. Izliektās formas netraucē atpazīt Jēkabpils veco apbūvi un tai pašā laikā piešķir tai sirreālu noskaņu. Arī Edmunds Višs darbā Mego ugunis rāda mūsu pilsētu, tikai tā ir cita pilsēta izgaismota, moderna. Interesanti, ka autoram visai pelēcīgo lielveikalu izdevies parādīt citā rakursā, nekā to vēro vairums iedzīvotāji, un tas pārvērties par apgaismotu kuģi pelēkajā ikdienas okeānā. Mirdza Ozoliņa, Indra Jakovļeva, Dina Lukstiņa un Ina Vinogradova pārstāvētas ar dekoratīviem darbiem, kas, lai gan ir stipri līdzīgi, tomēr ļauj novērtēt arī katras atsevišķas mākslinieces individualitāti. Izstādē redzami arī Daces Tropas gleznotie ziedi un Gaidas Plušas darbs Tuvība. Ar saviem jaunajiem darbiem Dimensiju pieklājība, Putns un triptihu Zemapziņa savrup no pārējiem stāv Uldis Čamans, vedinot skatītāju arvien dziļāk bezpriekšmetu glezniecības iespēju krātuvēs.
Iekārtotā plašā izstāde parāda, ka Jēkabpilī strādājošo mākslinieku līmenis nav vienāds un daudziem autoriem ir vēl lielas izaugsmes iespējas, taču lielā stilu un rokrakstu daudzveidība vieš cerības, ka šī darbošanās glezniecībā neieslīgs provinciāli komercializētā ainavu atražošanā. Juris Šteinbergs |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2004. martā Mākoņa pastaiga Uldis Čamans. Gleznas
Galerijā Manss nekas neliecina par ziemas nospiestību vai pavasara gaidu laiskumu. Īsā laikā skatītāju vērtējumam nodota jau otrā izstāde. Izremontētajā otrā stāva zālītē skatāmas jaunākās Ulda Čamana gleznas ekspozīcijā Mākoņa pastaiga. 15 jaunās eļļas gleznas jau ierastajā abstrakcionisma manierē koncentrē vienkopus gan ainavu izraisītās vizuālās un gaistošās sajūtas, kas uztvertas ceļojumu laikā (Ibica, Itāliskā emocija), gan atklāsmi kā iekšēju, filozofisku un emocionālu nepieciešamību (Rotējošā mūžība, Iesākums rezonansei, Līdzsvarotā mainība), gan realitātes atspoguļojumu gleznā Izgaismotāji, kur krāsu pretstatījums liek ievibrēties gaismēnu rotaļai. Mākslinieks eksperimentē ar toņu sadalījumu, krāsām un krāsu kontrastiem, radot skanīgu krāsu gammu. Krāsa kļūst par saturu un glezna per abstrakciju ar dažiem vai vienu tēlojošu elementu .Spilgtās krāsas, kas reducētas līdz divām vai trijām, piesaista skatītāja uzmanību katrā darbā. Autors izmanto spektra pamatkrāsas zilo, dzelteno un sarkano un to papildkrāsas oranžo un zaļo. Lieli krāsu laukumi, kuros iezīmētas tikai kontūras, kāpina dinamiku un rada kustības ilūziju . Mākslinieka subjektīvais dabas uztvērums atklājas tīros krāsu laukumos, baltajam laukumam izceļot krāsu intensitāti un izmantojot nomierinoši zili zaļos toņus (Ziemeļblāzma, Mākoņa pastaiga). Gleznā Dimensiju pieklājība krāsas savienotas noteiktā secībā. Sarkanās un oranžās krāsas saskaņojums spēcīgi atdzīvina darbu, izmantotais silto un auksto krāsu pretstatījums skatītājam rada divējādas izjūtas: zilais remdina un nomierina, sarkanais darbojas kā trauksmainas un dedzīgas dzīves aizrautīgs atveidojums. Spilgta daudzkrāsainība, toņu intensitāte, virsmas apdare, krāsu pretstatījums rada gleznu dziļumu un gaisma efektus, kas savukārt iedvesmo skatītāju uz domu apmaiņu ar darbu autoru. Anita Šteinberga |
Lai apskatītu citas U. Čamana gleznas, spiediet šeit>>>>
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2003. decembrī Prieks... Mūsdienu latviešu glezniecība
Laima Eglīte. Komendantstunda Biruta Delle. Priedes Edvards Grūbe. Lauska |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2003. novembrī Pedera Stougora (Dānija) gleznas
Ar Dānijas kultūras institūta atbalstu galerijā apskatāma plaša dāņu mākslinieka Pedera Stougora darbu izstāde. P. Stougors dzimis 1946. gadā, pabeidzis Orhusas Mākslas akadēmiju Ārpus Dānijas piedalījies izstādēs Francijā, Vācijā, Zviedrijā. Viņš ir Dānijā atzīts meistars par ko liecina vairāki apbalvojumi - Orhusas pašvaldības kultūras apbalvojums, Toma Bēgerlunda un Orhusas pašvaldības Mākslinieku fonda balvas. Mākslinieka tēma - galvas. Tās veidotas smalkām kontūrām, bieži neiezīmējot acis, tomēr vienmēr ar izteiksmīgu muti. Mākslinieks pats saka, ka viņam patīk zīmēt galvas, jo tajās skatītājs saredz savu tumšo pusi, taču patiesībā tajās attēlotas paša autora reālās izjūtas. Izstādes atklāšanā piedalījās Dānijas Kultūras institūta direktors Mogens Lange un to kuplināja ansamblis "Kreicburgas ziķeri".
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2003. no 29. septembra līdz 5. oktobrim Galerija piedalījās starptautiskā mākslas izstādē "ARTS" Maskavā, Sokoļņiku izstāžu kompleksā Galerijas ekspozīcijā bija 50 Džemmas Skulmes, Maijas Tabakas, Jura Zvirbuļa, Kārļa Dobrāja, Andreja Ameļkoviča, Anitas Melderes, Jāzepa Pīgožņa, Jāņa Zemīša, Ulda Čamana un citu mākslinieku gleznas. Galerijas ekspozīciju atzinīgi novērtēja gan izstādes rīkotāji, gan galeristi, gan skatītāji. Skatītāju vidū bija tādas Maskavas prominences kā mods dizaineris Vjačeslavs Zaicevs un politiķis Vladimirs Žirinovskis.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2003. no 22. septembra Mierīgais nemiers Ulda Čamana, Jonasa Bojarunas, Rutas Štelmaheres, Martas Bajarunaites gleznas.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2003. līdz 20. septembrim Lielā vasaras izstāde 2003 Ekspozīcijā pārstāvēti 50 latviešu gleznotāji ar vairāk nekā 200 darbiem. Skatāmas Maijas Tabakas, Edvarda Grūbes, Intas Celmiņas, Ilzes Avotiņas, Džemmas Skulmes, Andreja Ameļkoviča, Intas un Kārļa Dobrāju, Jura Zvirbuļa, Helēnas un Ivara Heinrihsonu, Anitas Melderes, Jāzepa Pīgožņa, Imanta Vecozola, Daces Lapiņas, Jāņa Zemīša, Jāņa Anmaņa u.c. mākslinieku gleznas. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Galerija MANS'S, Brīvības iela 154, Jēkabpils, LV 5201.
Tālrunis: 652 31953, mob. tālr. 29470597. E-pasts: manss@apollo.lv
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
".. cauri visiem mākslas satricinājumiem un jaunatklājumiem Latvijā,
tāpat kā citur pasaulē, neiedragātas stingri stāvējušas dažas tīrās
glezniecības adeptu klintis, un viena no tādām mums noteikti ir Edvards
Grūbe. Gleznotājs, kura dramatiski spēcīgo, plaša vēriena otas rakstu un
krāsas fascinējošo piesātinātību izstāžu ekspozīcijās pazīstam nekļūdīgi
uzreiz.. Turklāt līdzās šai stilistiskai noturībai Edvarda Grūbes gleznu
radītā pasaule ietver arī tematiskus motīvus un apzinātu jūtu
koncentrāciju uz to skaistuma un dzīves vērtību izpratni, ko dēvējam par
latvisku, vēstures gaitā izkoptu."
"Intas Celmiņas radošā pašizpausme sasitās ar gadsimtiem seno eļļas
glezniecību. Viņas daiļrade veidojusies 20. gadsimta pēdējos trīsdesmit
gados, pietiekami ilgā laikā, lai sevi pieteiktu un radītu paliekošu vietu
mākslas vēsturē. 
Imants Vecozols. Kokzāģētava
Uno
Daņiļevskis. Lauku ainava
Gleznojot
man ir vajadzīga dabas klātbūtne, stāsta Maija Bērziņa. Vismaz tuvumā, kaut
vai aiz loga. Lai dzirdētu vēju vai jūras šalkas. Tāpēc es piedalos daudzos
plenēros - Latvijā, Lietuvā. Agrāk es skicēju, zīmēju tieši dabā. Man bija
sakrātas veselas mapes ar šādiem uzmetumiem. Taču sapratu - pēc kāda laika mana
interese par šiem motīviem zūd. Skicē ieliku visu spēku un visu dedzību. Īstais
darbs iznāca tikai kā atkārtojums vai kopija. Tāpēc tagad strādāju alla prima -
dabā iesāku gleznot un arī pabeidzu. Strādājot darbnīcā, darbu var pārmocīt un
pazaudēt sākuma noskaņu. Taču noskaņa man ir vissvarīgākā. Es varu izmainīt
ainavas elementus un zīmējumu, taču noskaņa vienmēr paliek - tas ir kāds
aizejošs mirklis vai, piemēram, vasaras tveice. Man patīk priecīgas, vieglas un
gaišas krāsas. Saule un vasara. Savu smagumu gleznās es iekšā nelieku. Rīkojos
tieši otrādi - gaiši gleznojot, cenšos to aizmirst. Tāpēc vēlie rudens un ziemas
mēneši man ir visgrūtākie - tumšais laiks mani nospiež. Tad sēžu iekšā un
domāju, taisu skices.
Māksliniece
Dace Saulīte, kas izstādēs piedalās no 1989. gada, savos darbos ar līniju ritmu,
kontrastu un dzīvīgu krāsu palīdzību fiksējusi un cenšas nodot skatītājam
pozitīvas un gaišas emocijas, par ko liecina arī personālizstādes nosaukums - "Laimīgo
mirkļu dārzs". 
Adams Jablonskis ir mākslinieks un sertificēts stikla tehnologs, kurš
patentējis vairākus stikla apstrādes paņēmienus. Pēdējais patents, ka reģistrēts
2000. gadā, ir par divu materiālu - stikla un metāla - savienošanu.
Ievadot smalku metāla stiepli šķidrā stikla masā tiek iegūtas maģisks zīmējums
un struktūras. A. Jablonskis par saviem darbiem ieguvis 12 zelta medaļas dažādās
starptautiskās izstādēs. Tie izstādīti arī prestižajā Amerikas Stikla
muzejā. Meistara darbus ārvalstu vizītes bieži dāvina Polijas valsts vadītāji.
Jablonskis tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem stikla māksliniekiem Eiropā. 
