Pēdējā atjaunošana 05.04.2023.
|
Ilgvars Zalāns. Laiks Gleznas. Personālizstāde 2022. decembris - 2023. februāris
Izstādē galerijā MANS'S skatāmi
60 darbi no jaunās sērijas LAIKS, kas tapuši pēdējos gados.
Apbalvojumi
Ieskats izstādē
Izstādes darbi
1. FIN. a/e, 180x520, 2020
FIN. 2. Runā ar mani. a/e, 150x120, 2021. 3. Figūra. a/e, 150x120, 2021.
4. Lietus. a/e, 150x120, 2022. 5. Kaut kādā vietā. a/e, 150x120, 2021. 6. Tālāk. a/e, 150x120, 2020. 7. Tai pašā vietā. a/e, 150x120, 2021.
8.Turpat. a/e, 150x120, 2021. 9. Cita dimensija 6. a/e, 150x120, 2022. 10. Cita dimensija 2. a/e, 150x120, 2022. 11. Odiseja. a/e, 150x120, 2021.
12. Krāsainā ainava I. a/e, 150x120, 2022. 13. Krāsainā ainava II. a/e, 150x120, 2022. 14. Krāsainā ainava III. a/e, 300x240, 2022.
Krāsaināainava III. 15. Krāsainā ainava IV. a/e, 300x240, 2022.
16.Krāsainā ainava V. a/e, 300x240, 2022. 17. Krāsainā ainava VI. a/e, 300x240, 2022. 18. Krāsainā ainava VII. a/e, 300x240, 2022.
19. Frekvence. Nr.8. a/e, 140x100, 2019. 20. Ļoti kautrīgs. a/e, 140x100, 2022. 21. Magnetiko. a/e, 140x100, 2022. 22. Tā pati vieta Nr.5. 120x150, 2021
23. Krāsainā ainava 001. a/e, 100x140, 2022. 24. Ezers kalnos. a/e, 100x140, 2021. 25.Melnais mēness. a/e, 100x140, 2021.
26. Saruna. a/e, 100x140, 2022. 27. Vēl viena novirze Nr. 9. 100x140, 2022. 28. Vēl viena novirze Nr. 8. 100x140, 2021.
29. Šķērsojums. a/e, 100x140, 2021. 30. Pārrunas. a/e, 100x140, 2022. 31. Pilsēta. a/e, 100x140, 2021.
32. Labs noskaņojums. a/e, 100x140, 2022. 33. Ar pelēko. a/e, 100x80, 2019. 34. Dārzā. a/e, 100x170, 2020.
35. Krāsainā ainava. 0010. a/e, 100x80, 2022. 36. Krāsainā ainava 0020. a/e, 100x80, 2022. 37.Krāsainā ainava 0030. a/e, 100x80, 2022. 38. Krāsainā ainava 0040. a/e, 100x80, 2022.
39. Ceļojums Nr.10. a/e, 120x80, 2022. 40. Krāsainā ainava 0050. a/e, 120x90, 2022. 41. Ceļojums Nr.11. a/e, 120x90,2022. 42. Skūpsts. a/e, 120x100, 2021.
43. Linezers. a/e, 120x100, 2021. 44. Krāsainā ainava Nr.14. a/e, 90x30, 2022. 45. Krāsainā ainava Nr. 15. a/e, 90x30, 2022. 46. Krāsainā ainava N5.16. a/e, 90x30, 2022. 47. Krāsainā ainava Nr. 17. a/e, 90x30, 2022. 48. Reversās telpas putekļi. a.e, 100x70, 2022.
49. Septembra frekvence. a/e, 90x120, 2019. 50. Labs garastāvoklis Nr.11. 100x120, 2021. 51. Modelis 603. a/e, 100x110, 2017.
52. Ļoti kautrīgs. a/e, 90x60, 2022. 53. Krāsainā aina Nr.19. a/e, 80x60, 2022. 54. Sudrabaini sarkans. Nr.5. a/e, 90x60, 2019. 55. Indijas transfērs. a/e, 60x50, 2021
56.Krāsainā ainava Nr.22. a/e, 60x50, 2021. 57. Krāsainā ainava M\Nr.21. a/e, 50x40, 2022. 58. Ceļojums Nr.210., a/e, 40x30, 2022. 59. Ceļojums Nr.255. a/e, 40x30, 2021.
60. Ceļojums Nr. 1010. a/e, 40x30, 2022. 61. Kosmosa putekļi Nr.12. a/e, 40x30, 2022. 62. Kosmosa putekļi Nr.8. a/e, 400x30, 2022. 63. Kosmosa putekļi Nr6. a/e, 40x30, 2022.
64. TotēmsI. a/e, 50x40, 2022. 65. Totēms II. a/e, 50x40, 2022. 66.Ziedi. a/e, 50x40, 2017. 67. Krāsainā ainava. Ikšķile. a/e, 50x40, 2022.
68. Krāsainā ainava. Tartaks. a/e, 40x50. 2022. 69. Krāsaina ainava. Silene. a/e, 40x50. 2022. 70. Darbn;īca. a/e, 45x45, 2020.
71. Venēcija I. a/e, 40x50, 2020. 72. Venēcija II. a/e, 40x50, 2020. 73. Zelta lietus. a/e, 120x80, 2018. 74. Zelts ar pelēko un zilo. a/e, 120x80, 2018.
75. Saulriets. a/e, 120x100, 2007. 76. Gulošā. a/e, 110x140, 2007. 77. Putekšņi. a/e, 100x110, 2019.
78.Sudrabs un oranžs. a/e, 100x100,2019. 79.Zelts un hroms. a/e, 100x100, 2019. 80.Jaunais ceļš. a/e, 100x80, 2016. 81.Motīvs. a/e, 100x140, 2007.
82.Kaira. a/e, 70x100, 2007. 83. Karmīna ceļš. a/e, 210x140, 2018. 84. Zilā taka. a/e, 210x140, 2018. 85. Zelta ceļš. a/e, 210x149, 2018.
86.Savādā. a/e, 160x200, 2015. 87.Zelts LXII. a/e, 150x120, 2018. 88.Meitene no Javas I. a/e, 150x110, 2015. 89.Javas meitene. a/e, 150x110, 2015.
90.Ainava I. a/e, 120x100, 2006. 91. Ainava II. a/e, 120x80, 2017. 92. Seja. a/e, 90x60, 2015. 93. XET DEUX CROCX. a/e, 100x100, 2020.
94. Īrisi. a/e, 100x50. 2019. 95. Ziedi. a/e, 100x80. 2019. 96.Ziedi. a/e, 120x100, 2020. 97. Dzimtas motīvs. a/e, 60x90, 2022.
98. Rudens ainava. a/e, 80x100, 2021. 99. Motīvs. a/e, 80x100, 2020. 100. Ziedi. a/e, 90x60, 2022.
101. Ziedi. a/e, 90x60, 2022. 102. Daugava. a/e, 80x60, 2022, 103. Daugava pie Ikšķiles baznčas. a/e, 80x60. 2022. 104. Skats. a/e, 120x150, 2019.
105. Sudrabs un melns Nr. 3. 150x120, 2018. 106. Sudram\bs un melns Nr.6. 140x100, 2019. 107. Buda ar putnu. a/e, 40x40, 2021. 108. Ziedi. a/e, 90x60, 2022.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2022 Mūsdienu latviešu glezniecība 2022. gada jūlijs-oktobris
Vasaras Jēkabpilī agrākajos pirmspandēmijas gados asociējās ar pilsētas un
operas svētkiem, motobraucēju saietiem un tautas teātru festivāliem,
brīvdabas diskotēkām, koncertiem un izrādēm. Dažas no šīm norisēm ir
pārdzīvojušas sērgas laikus, citas iznīkušas, bet citas transformējušas
citos pasākumos. Galerijas «Mans's» ikgadējā «Lielā vasaras izstāde» ir
viena no šādām norisēm, kas pārdzīvojusi nu jau trīs desmitgades. Pēdējos
gados izstāžu rīkošana bija praktiski neiespējama covid-19 ierobežojumu
dēļ, taču lielāko gada gleznu parādi galerijas darbinieki tomēr spēja
sarīkot. Izņēmums bija tikai 2020. gads. Jurģis Akmeņkalns
Ieskats izstādē
SAVĀDA VASARA
Izstādes darbi
1. Uldis Čamans. Trauksme. 2022., a/e, 140x100. 2. U. Čamans. Nesalauztie. 2022., a.e, 140x100 3. U.Čamans. Apgarotā.pielūgsme. 2022. a/e, 150x121. Apgarotā pielūgsme (fragments). 4. Laima Eglīte. Klusējot. 2021, a.e, 160x130.
5. Laima Eglīte. Dārzā. 2019., a/e, 160x130. 6. Anita Meldere. Saulainais rēbuss. 1997.., a/e, 160x106. 7. Anita Meldere. Līdzi vējam. 2021., a/e, 100x80. 8. Anita Meldere. Fragmenti. 2021., a/e, 100x80
9. Anita Meldere. Medūzu ceļš I. 2019., a/e, 100x160. 10.Anita Meldere. Medūzu ceļš II. 2019, a/e, 100x160. 11. Anita Meldere. Pieņēmums. 1997., a/e, 80x60.
12. Kaspars Zariņš. Smaržīgs gaiss. 2021., a/e, 100x100. 13. Vēls vakars. 2021., a/e, 106x86. 14. Kaspars Zariņš. Pārvērtību mirklis. 2021., a/e, 80x60. 15. Kaspars Zariņš. Tiešraide. 2015., a/e, 1054x115.
16. Maija Nora Tabaka. Bērns, kas rāda mēli. 2008., a/e, 147x147. 17. Aleksejs Naumovs. Sicīlija. 2011, a/e, 146x290 Fragments
A. Naumovs. Sicīlija (fragmenti). 18. Vija Zariņa. Saša. 2015., a/e, 150x150. 19. Vija Zariņa. Anna. 2015., a/e, 150x150
20. Vija Zariņa. Migla. 2018., a/e, 90x200. 21. Helēna Heinrihsone. Īrija. 2016., a/e, 120x150.
22. Helēna Heinrihsone. Asulejo. 2016., a/e, 120x150. 23. Helēna Heinrihsone. Pušķis. 2011, a/e, 150x120. 24. Ivars Heinrihsons. Zirgu pāris. 2013., a/e, 162x130 25. Ivars Heinrihsons. Līnijas kods. 2017., a/e, 150x120.
26. Ivars Heinrihsons. Kustība. 2021., a/e, 100x50. 27. Ivars Heinrihsons. Haosa eiforija. 2020., a/e, 80x60. 28. Ivars Heinrihsons. Ģeometrija. 2022, a/e, 60x50. 29. I. Heinrihsons. Balerīna. 2022., a/e, 60x50. 30. I. Heinrihsons. Divi. 2022., a/e, 70x50.
31. Edvards Grūbe. Sārts. 2022., a/e, 60x60. 32. Edvards Grūbe. Noskaņa. 2022., a/e, 60x60. 33. Ramins Nafikovs. Iedvesma. 2022., a/e, 60x195.
Ramins Nafikovs. Iedvesma (fragmenti) 34. Madara Neikena. Mežs. 2017., a/e, 60x80.
35. Madara Neikena. Vieta. 2017., a/e, 80x80. 36. Kalvis Zuters. Dārzs ar septiņiem kokiem. 2016., a/e, 67x100. 37. Zane Lūse. Divas Bites. 2022, a/e, 60x55.
38. Mareks Gureckis. Sudraba skaņa. 2021, a/e, 50x130 39. Arturs Akopjans. Karalis. 2022., a/e, 56x140.
40. Rasa Šulca. Nakts. 2018., a/e, 40x30. 41. Justīne Lūce. Eņģelis pastaigā. 2022, a/e, 60x30. 42. J. Lūce. Eņģelis. 2022, a/e, 60x32. 43. Justīne Lūce. Eņģelis pilsētā. a/e, 2022, diam. 70. 44. Sabīne Līva. Plūsma. 2022, a/e, 91x182.
45. Sabīne Līva. Stars. 2022, a/e, 100x120. 46. Elga. Grīnvalde.Gaismas stars. 2021, a/e, 80x100. 47. E. Grīnvalde. Laika plūdums. 2022, a/e, 80x100
48. Inta Celmiņa. Migla ceļas. 2020/.a/e, 104x116. 49. Inta Celmiņa. Vējš. 2009., a/e, 104x116. 50. Kalvis Zālītis. Sebastians un Kleopatra. 2022., 140x160.
Kalvis Zālītis. Sebastians un Kleopatra. Fragmenti. 51. Kristīne Rubene. Cik dzīve ir skaista. 2022., a/e, 80x100.
52. Neonilla Medvedeva. Tautas tērpā. 2021, a/e, 80x67 53. Neonilla Medvedeva. Rozes. 2022., a/e, 80x67 54. Rudīte Dreimane. Zilā roze. 2021., a/e, 80x40 55. Otto Zitmanis. Kad padomiem nav jēgas. 2019, a/e, 100x120.
56. Otto Zitmanis. Paldies, man šodien viss labi. 2019., a/e, 100x120. 57. Signe Vanadziņa. Ābeļdārzs. 2020., a/e, 100x70 58. Signe Vanadziņa. Kāršrozes. 2020, a/e, 100x70. 59. Inga Jurova, Uzmanību! Vakars. 2021, a/akr, 100x120.
'60. Ērika Kumerova. Krastā ar sevi. 2021., a/e, 90x120 61. Ērika Kumerova. Mākoņi skrien ātri. 2020., a/e, 90x120. 62. Ērika Kumerova. Divatā. 2017., a/e, 90x120.
63. Maija Nora Tabaka. Dārzā. 2018., a/e, 100x120. 64. Maija Nora Tabaka. Māte un meita. 2022., a/e, 1100x120. 65. Maija Nora Tabaka. Zilacīte. 2022, a/e, 50x60. 66. Maija Nora Tabaka. Kaktusu dārzā. 2014., a/e, 50x75.
67. Aleksejs Naumovs. Tadenava. 2022., a/e, 60x70. 68. Aleksejs Naumovs. Province. 2018., a/e, 47x87. 69. Māra Ozola. Dzeltenais parks. 2019., a/e, 65x90.
70. Dagne Ventiņa. Smilšu jūras zvaigzne. 2022, a/e, 60x50 71. Dagne Ventiņa. Pie jūras. 2021, a/e, 60x50 72. Kārlis Siliņš. Kalni. 2011, a/e, 70x70 73. Kārlis Siliņš. Vējš. 2022, a/e, 45x70
74. Herberts Siliņš. Regate. 1990., a/k, 48x53. 75. Tatjana Krivenkova. Ilgas I. 2019., a/e, 40x60 76. T. Krivenkova. Ilgas II. 2019., a/e, 40x60
77. Vita Jurjāne. Aizaudzis dīķis. 2022., a/e, 60x80. 78. Vita Jurjāne. Ūdensrozes. 2022., a/e, 50x80. 79. Jana Nesteroviča. Drosme un maigums. 2020. , a/e, 70x70
80. Jana Nesteroviča. Klusā daba ar lapsu un saulespuķēm. 2022., a/e, 90x90 81. Ilze Preisa. Putns. 2022, lit., 38x32 82. Ilze Preisa. Sarkanais zirgs. 2022, lit., 50x30. 83. Andra Otto-Hvoinska. Ziema braucot uz Ventspili. 2017, a/e, 30x70
84. Kristaps Zariņš. Balsis. 2022, a/e, 40x40 85. Kristaps Zariņš. Saulē. 2022, a/e, 25x25. 86. Rasa Jansone. Trīs kārtas un vēl deserts. s/e kolāža, 23x60
87. Ilze Neilande. Cirka zirgs. 2022, a/akr., 40x60 88. Elizabete Melnbārzde. Uzmirdzēt. 2018., a/e, 60x40. 89. Elizabete Melnbārzde. Sirds siltums. 2018. a/e j.t., 80x60 90. Linda Kozule. Gabriels. 2022., a/e, 30x20.
91. Laima Eglīte. Bēgļi. 2022., a/e, 24x19 92. Laima Eglīte. Duets. 2017., a/e, 24x19. 93. Laima Eglīte. Vējā. 2018., a/e, 24x19. 94. Laima Eglīte. Mīļā. 2022, a/e, 22x16. 95. Dagnija Čerevičņika. Murr. 2022., a/e, 29x37
96. Dagnija Čerevičņika. Kaķa poretrets. 2020., a/e, 41x27 97. Dagnija Čerevičņika. Žurciņa. 2020., a/e, 20x20. 98. Dagnija Čerevičņika. Marta kareivis. 2020., a/e, 20x20. 99. Dagnija Čerevičņika. Dziesma saulrietā. 2020. a/e, 20x20.
100. Dagnija Čerevičņika. Vērsis. 2020, a/e, 20x20. 101. Dagnija Čerevičņika. Vizīte pie Minotaura. 2022, a/e, 90x90 102. Ilze Clark. Klusā daba. 1996., k/e, 63x63. 103. Kārlis Dobrājs. Ziedi. 2020., a/e, 73x101.
104. Una Lekuze. Ziedi vāzē. 2022., a/e, 65x90. 105. Maija Graudiņa. Sapņotāja. 2020, a/e, 40x40 106. Maija Graudiņa. Janvāra sapnis. 2020., a/e, 40x40. 107. Maija Graudiņa. Melns un balts. 2021, a/a, diam.20
108. Maija Graudiņa. Romantika. 2022, a/a, diam. 15 109. Maija Graudiņa. Kompozīcija I. 2022, a/a, diam 15 110. Maija Graudiņa. Kompozīcija II. 2022, a/a, diam. 15 111. Jānis Urtāns. Trīs. 2022, p/j.t., 40x50
112. Jānis Urtāns. Rudens meita. 2019., aut. t. zīm., 50x50 113. Jānis Urtāns. Gribam. 2018., aut. t. zīm., 29x42 114. J. Urtāns. Zemes māte. 2017., p. j. t., 60x42 115. J. Urtāns. Brieža sauciens. 2017., p.j.t., 60x42 116. Inta Celmiņa. Ceriņi. 2021, a/e, 80x60
117. Inta Celmiņa. Lilijas. 2020, a/e, 80x60 118. Inta Celmiņa. Rozes. 2020., a/e, 80x60 119. Inta Celmiņa. Saulespuķes. 2021., a/e, 90x60 120. Inta Celmiņa. Ziedi. 2022., a/e, 70x50 121. Inta Celmiņa. Rozes. 2022, a/e, 70x50
122. Inta Celmiņa. Baltie ziedi. 2022., a/e, 70x50 123. Inta Celmiņa. Ziedi. 2022, a/e, 60x60 124. Aldis Dobenbergs. Ziņkāre. 2020., a/e, 129x184 125. Aldis Dobenbergs. Svešs klosterī. 2020, a/e, 140x100
126. Aldis Dobenbergs. Tur kur zāle zaļāka. 2020, a/e, 143x92 127. A. Dobenbergs. Kas tur? 2020, a/e, 144x92 128. A. Dobenbergs. Nu un? 2017., a/e, 97x60 129. Normunds Brasliņš. Nakts. 2018., a/e, 60x60 130. Biruta Baumane. Pudeles. 1966, 70x70, a/e
131. Biruta Baumane. Bumbieri. 1986,m a/e, 60x60 132. Biruta Baumane. Klusā daba ar bumbieriem. 1965, a/e, 70x70 133. Biruta Baumane. Klusā daba ar citroniem. 1965., a/e, 65x60 134. Sigita Daugule. Dzeltenais trīsstūris. 2022, qa/e, 100x140
135. Vineta Kaulača. Pa ceļam. Gaismā., 2020., a/e, 200x150 136. Jānis Purcens. Pakāpieni. 2022, p./j/t, 166x125 137. Jānis Purcens. Vārda galds. 2022, p./j/t/, 160x125,5 138. Māris Čačka. Top I. 2022, 105x80 139. Māris Čačka. Top II. 2022, 105x80
140. Māris Čačka. Debesis I. 2022, 50x50. 141. Māris Čačka. Debesis II. 2022, 50x50 142. Aiva Žūriņa. Sliktās ziņas. 2021, k./j/t/., 60x90 143. Aiva Žūriņa. Domino. 2022., k./j.t., 50x70
144. Ilgvars Zalāns. Krāsainā ainava. 2022., a/akr, 140x200 145. Ilgvars Zalāns. Dzīve kā teātris. 2022., a/akr. 140x200 146. Ilgvars Zalāns. Krāsainā ainava. 2022, a/akr, 100x80 147. Ilgvars Zalāns Krāsainā ainava II. 2022, a/akr. 100x80
148. Andris Biezbārdis. Bailes. 2022, a/e, 80x60 149. Guna Millersone. Zilā studija. 2021., a/e, 80x100 150. Zigurds Polikovs. Mākoņi virs dārza. 2020.,a/e, 80x100 151. Gunta Kalsere. Bergamo. 2021., a/e, 100x100
152. Andris Vītols. Slītere. 2022, a/a, 85x100 153. Dace Saulīte. WADI SFINI - SHAVKAN, UAI, 2022, a/a, 80x120 154. Dace Saulīte. Rīts ar ceriņu smaržu. 2022, a/a, 80x120 155. Dace Saulīte. Gaišais dārzs. 2022, a/a, 80x120
156.Dace Salīte.Mirkļa vienādojums. - krustpunkti. 2022, a/a, 80x120. 157. Dace Saulīte. Asari. 2021., koks/e, 28x33 158. Dace Saulīte. Forele. 2021., koks/e, 28x33 159. Dace Saulīte. Plaudis. 2021., koks/e, 28x33
160. Dace Saulīte. Līnis. 2021., koks/e, 28x33 161. Sarmīte Caune. Parīze. Luksembrugas dārzā. 2018-2022, a/a, 100x80 162. Sarmīte Caune. Vakara saule. 2019/2022, a/a, 90x120 163. Sarmīte Caune. Atspulgi II 2019., a/a
164. Sarmīte Caune. Atspīdumi. 2019., a/a 165. Sarmīte Caune. Rudens parkā. 2019., a/a 166. Ruta Štelmahere. Vakars. 2016, a/e, 100x120
167. Ruta Štelmahere. Rudens. Upe, 2021, a/e, 120x100 168.Ruta Štelmahere. Pļavas puķes 2021, a/e, 60x50x120 169. Mētra Štelmahere. Sieviete I., 2019, a/e, 115x68 170. Mētra Štelmahere. Sieviete II. 2019., a/e, 115x68. 171. Vēsma Lukstiņa. Faktūra I. 2013., a/j.t., 100x90
172. Uldis Čamans. Dziļumā. 2018., a/e, 150x120 173. Helēna Heinrihsone. Rīta vējš. Zefīrs. 2016., 1.e, 146x114 174. Vēsma Lukstiņa. Zaļais dārzs. 2016., a/e, 100x60 175. Normuinds Brasliņš. Nakts. 2018., a/e, 60x60
176. Kārlis Dobrājs. Bumbiweri. 2019., a/r, 45x60 177. Zane Lūse. Plūdi. 2015., a/e, 60x53 178. Uldis Čamans. Melnais. 2019., a/e, 40x40 179. Maija Nora Tabaka. Māsas. 2011, a/e, 100x60
180. Sandis Brūniņš. Atbrīvošanās. 2010, a/e, 40x60 181. Ilze Neilande. Mazais jātnieks. 2017., a/e, 50x70 182. Aldis Dobenbergs. Suņu gaudas. 2020, a/e, 65x73. 183. Jānis Purcens. Paēdis, padzēris. Nr. 74. a 1018, a/e, 50x50
184. Jānis Purcens. Paēdis, padzēris. 2018., a/e, 50x50 185. Laima Eglīte. Asni. 2011, a/e, 110x120 186. Helēna Henrihsone. Vīrietis kalns. 2007., a/e, 114x145 187. Helēna Heinrihsone. Raudātāja. 2014., a/e, 137x96 188. Hēlēna Heinrihsone. Sieviete roze. 2017, a/e, 80x60
189. Helēna Heinrihsone. Mute. 2020., a/e, 40x50 190. Laima Eglīte. Tviters. 2012., a/e, 100x80 191. Zane Lūse. Jātnieki. 2018., a/e, 50x60 192. Laima Eglīte. Divas figūras. 2014., a/e, 18x24
193. Laima eglīte. Baltā. 2019., a/e, 20x20 194. Laima Eglīte. Mīlētāji. 2019., a/e, 20x20 195. Dagnija Čerevičņika. Gotiņa., a/e, 40x40, 2020 196. Kristīne Markus. Saknes II. 2017, a/j.t., 30x40,
197. Kristīne Markus. Kāposts. 2017., a/e, 30x40 198. Kristīne Markus. Saknes I. a/e, 30x40 199. Linda Kozule. Love I. 2017., 30x30, a/e 200. Linda Kozule. Love II. 2017, a/e, 30x30
201. Linda Kozule. Gabriels. 2021., a/e, 30x20. 202. Aldis Dobenbergs. Izbīlis. 2016, a/e, 80x60 203. Aldis Dobenbergs. Mans rīts. 2016., a/e, 80x60 204. Uldis Čamans. Saskarsme. 2009., a/e, 50x60
205. Uldis Čamans. Pēdas. 2009., a/e, 50x60 206. Uldis Čamans. Pārpratums. 2009., a/e, 50x60 207. Uldis Čamans. Noruna. a/e, 50x60, 2009. 208. Linda Kozule. Emanuels. 2017., a/e, 20x20
209. Maija Graudiņa. No siltajiem rītiem un vakariem. 2019., a/e, diam 30 210. Gita Palma. Liktenis. 2020., a/e, 40x30 211. Gita Palma. Nāve ir neizbēgama. 2020., a/e, 40x30 212. Gita Palma. Vecrīgas pavasaris. 2017., a/e, 40x30
213. Gita Palma. Ceļš pie trim brāļiem Vecrīgā. 2017., a/e, 40x30 214. Gita Palma. Krastmala 1957. 2017., a/e, 30x30 215. Gita Palma. Naftas vagoni. 2014., a/e, 40x40
216. Aivars Baranovskis. Skulptūru grupa " Mēs nākam ar mieru"
217. Aivars Baranovskis. Skulptūru grupa " Mēs nākam ar mieru"
218. Jānis Anmanis. Nakts zirgs. a/e, 2022, 40x50 219. Jānis Anmanis. Eņģelis. 2022, a/e, 40x50 220. Jānis Anmanis.Ikars.2022, a/e, 30x30 221. Jānis Anmanis. Noskaņa. 2022, a./e, 30x30
222. Jānis Anmanis. Parkā. 2022, a/e, 30x30 223. Gita Palma. Izolēšanās.2022, a/e, 80x60 224. Jānis Ziņģītis. Pļavā. 2017., a/e, 120x160 225. Jānis Ziņģītis. Salaca. a/e, 150x200.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Četru valstu keramiķu izstāde "Muižas kultūras atspulgi" 2022. gada 20. septembris - 31. oktobris
Galerijā «Manss»
līdztekus plašajai gleznu izstādei skatāma arī neliela keramikas
ekspozīcija. Tajā izstādīti plenērā tapuši četru valstu Lietuvas,
Latvijas, Japānas un Indijas 11 autoru darbi.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
IEDOMAS UN ATKLĀSMES Uldis Čamans. Personālizstāde 2022. gada maijs-jūlijs
VIŅŠ IR NEKAUNĪGI BRĪVS
1. Zemapziņas piesardzība. 2020, a/e, 150x200. 2. Klātesošs I. 2020., a/e, 150x120. 3. Klātesošs II. 2020., aē, 150x120 4. Pirmsākumi. 2020., a/e, 150x120.
5. Spriede I. 2020, a/e, 150x120 6. Spriedze II. 2020., a/e, 150x120 7. Pārvietošanās. 2020., a/e, 150x120. 8. Atkāpšanās I. 2020, a/e, 150x120.
9. Atkāpšanās II. 2020., a/e, 150x120. 10. Spriedze tumsā I. 2021., 150x120. 11. Spriedze tumsā II., 2021., 150x120. 12. Spriedze tumsā III. 2021, 150x120
13. Atklāsme. 2021., a/e, 120x190. 14. Nojausma. 2021., a/e, 120x150. 15. Attālinātā. 2021., a/e, 165x130. 16. Sajūtu liedags. 2021., a/e, 165x130
17. Naivais pārkāpums. 2021., a/e, 165x130. 18. Cerība. 2021., a/e, 150x120. 19. Iespēja. 2021., a/e, 150x120., 20. Nosargāts. 2021., a/e, 150x120.
21. Trauksme. 2022., a/e, 140x100. 22. Nesalauztie. 2022., 2022, a/e, 140x100 23. Apgarotā pielūgsme. 2022., a/e, 150x120. Fragmenti
Apgarotā pielūgsme. Fragments 24. Dziļumā. 2018., a/e, 150x120. 25. Atspēriens. 2018., 150x120. 26. Izgaistošais. Atbrīvot debesis. 1022, a/e, 2022.
27. Apzinātā daļa. 2022., a/e, 120x120. 28. Attaisnojums. 2022, a/e, 120x100, 29. Rīts. Cerība. 2022., a/e, 120x100. 30. Uzmācīgie. Noklīdušie. 2022., a/e, 100x120.
31. Priekšnojauta. 2022., a/e, 100x120. 32. Par vēlu. 2022., 100x120. 33. Pārliecība. 2022., a/e, 100x120.
34. Iejūtība. 2022, a/e., 100x120. 35. Starpposms. 2022., a/e, 100x120. 36. Nostaigāts. 2022., a/e, 100x120.
37. Sadalītās daļas. Lauskas. 2022., a/e, 100x120 38. Atlikums. 2022., a/e, 100x120. 39. Tepat. 2022, a/e, 100x70 40. Neziņa. 2022, a/e, 100x70
41. Piesardzība. 2022., a/e, 100x70. 42. Ieleja. 2022., a/e, 100x70. 43. Divkosība. 2022., a/e, 100x70 44. Izgaistošais. 2022., a/e, 100x70. 45. Pārliecība. 2022., a/e, 100x70.
46. Nesamierināmie. 2022., a/e, 100x120 47. Patstāvība. 2022., a/e, 100x120. 48. Iedomu pastaiga. 2022., a/e, 100x120
49. Izrāviens. 2015., a/e, 100x130. 50. Pieļāvums. 2015., a/e, 100x100. 51. Saucējs. 2015., a/e, 100x100 52. Pavērsiens. 2014., a/e, 100x100
53. Priekšnojauta II. 2014., a/e, 100x100. 54. Saucēja sakarības. 2014., a/e, 100x130. 55. Uzziedēšana. 2005., a/e, 100x90. 56. Klaiņotāja. 2017., a/e, 100x90.
57. Kaprīze. 2016., a/e, 100x80. 58. Izlaušanās. 2016., a/e, 100x100. 59. Fluīds. 2016., a//e, 100x100. 60. Baltā atnākšana. 2011., a/e, 110x100
61. Gaisīgais prieks. 2009., a/e, 80x100 62. Dabas zemteksts. 2009., a/e, 90x90. 63. Rētas II. 2022., a/e, 40x80.
64. Iespēja II. 2022., a/e, 40x80. 65. Sākums II. 2022, a/e, 40x80
66. Piesardzība II. 2022., a/e, 40x80. 67. Uzruna II. 2022, a/e, 40x80. 68. Neziņa II. 2022, a/e, 40x80.
69. Slāpes II. 2022, a/e, 40x80. 70. Parādība I. 2017., a.k.e.j.t. 190x290.
Parādība I. Fragmenti. 71. Parādība II. 2017., a.k.e.j.t. 190x145
72. Zebra I. 2009., a/e, 120x40 73. Zebra II. 2009., a/e, 120x40 74. Zebra III. 2009., a/e, 120x40 75.Vēja stabules.2019., a/e, 120x100 76. Izgaistošās astes.2017., a/e, 120x80 77. Izgaistošais prieks. 2017., a/e, 120x80.
78. Dezeltenā smarža. 2019, a/e, 120x70 79. Slīdošā neskaidrība. 2006.,m a/e, 120x100 80. Atspīdumi. 2005., a/e, 120x70 81. Pārdomu paradokss. 2005., a/e, 120x100.
82. Atbrīvošanās kārdinājums. 2012, a/e, 120x160 83. Balsts. Baltā mugura. 2012, a/e, 120x160 84. Dvēseļu satikšanās. 2015, a/e, 120x160.
85.Kaisle. 2019, a/e, 170x130. 86. Elēģija. 2019., a/e, 120x70 87. Pieviltais apmāns. 2009., a/e, 100x150 88. Robeža. 2013., a/e, 60x60
89. Saskarsme. 2013., a/e, 60x60 90. Varbūtība. 2013., a/e, 60x60 91. Elpa. 2013., a/e, 60x60. 92. Slazds. 2009., a/e, 60x50
93. Divkosība. 2009., a/e, 60x50. 94. Pēdas. 2009., a/e, 60x50. 95. Pārpratums. 2009., a/e, 50x60 96. Noruna. 2009, a/e, 50x60
97. Saskarsme. 2009., a/e, 50x60. 98. Asni. 2009, a/e, 90x60. 99. Sakarības rītausmā. 2011, k/e, 100x100 100. Dabas spēles. 2011, k/e, 100x100
101. Ūdens sapņi. 2011, k/e, 100x100 102. Relakss-funkcija. 1\2011, k/e, 100x100. 103. Vīzija I. 2011, k/e, 100x45 104. Vīzija II. 2011. k/e, 100x45 105. Satricinājums. 2011, k/e, 100x45
106. Atdalīšanās.2011, k/e, 100x45 107. Saviļņojums. 2011, k/e, 100x45. 108. Vīzija III. 2011, k/e, 100x45 109. Pārnesums. 2018., a/e, 150x200. Pārnesums. Fragments
Pārnesums. Fragmenti 110. Gaisīgais. 2022., a/e, 100x60 110. Gaisīgais prieks. 80x100, a/e, 80x100
111. Izteiktais kalambūrs. 2010, a/e, 80x120. 112. Maksimālā realitēte. 2010., a/e, 90x60 113. Saskarsme. 2006., a/e, 90x60 114. Ūdens parametri. a/e 90x60 2009.
115. Kaisle III. 2022, a/e, 50x60 116. Baltā atnākšana I. 2011, a/e, 110x100 117. Sfēriskais. 2009., a/e, 100x100 118.Medūzas rīts. 2009., a/e 119. Pavērsiens. 2005., a/e, 120x120
120. Lokālais atvasinājums. 2010., k/e, 100x100. 121. Uz tikšanos. 2014., a/e, 220x240 Uz tikšanos. Fragmenti
Uz tikšanos. Fragmenti 122. Līdzsvars. 2015., a/e, 150x200
Līdzsvars. 2015., a/e, 150x200. Fragmenti. 123. Gaismas uzruna., a/e, 50x60.
Ieskats izstādē:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 2022. gada 22. aprīlis - 26. jūNijs Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde NAV IZŅĒMUMS
Pēdējo gadu notikumi ir spilgti iezīmējuši savstarpējo saistību, kas globālā mērogā ietekmē visus zemeslodes iedzīvotājus. Tas ir izpaudies gan ekonomikā, gan politikā, gan veselības aprūpē, un izņēmums nav arī mākslas pasaule. Tāpat izņēmums nav arī Latgales reģions, kur mākslas dzīve ir turpinājusies un atsevišķu cilvēku radošums ir izpaudies jaunos darbos. Mākslas pasaule tik tiešām nav izņēmums - arī tajā pastāv reakcionāra darbība, sabiedrībai reflektējot par mūsdienu janajām normām, ik pa brīdim tiek akcentētas sen ielaistas problēmas, un nekur nav pazudušas arī mūžīgās, neizsmeļamās tēmas un iedvesmas avoti. Arī mākslinieki nav izņēmums - mēģinot izpaust savu individualitāti, mākslinieks aizvien ir pasaules daļas, kas darbojas vienotā tēlu un izteiksmes līdzekļu sistēmā, kur kop[īga valoda jāatrod ne tikai ar skatītāju, bet arī pašam ar sevi. Kāda ir bijusi mākslas un mākslinieka dzīve šajā dīvainajā laikā? Vai radošumam tas ir bijis atelpas brīdis no ikdienas steigas, lai varētu pilnvērtīgi nodoties procesam, vai tieši otrādi, jaunā kārtība ir radījuši vēlmi jo asāk reaģēt uz apkārt notiekošo, atliekot malā skrupulozitāti un radot impulsīvus darbus? Šajā izstrādē redzami 44 Latgales reģiona mākslinieku darbi, kas raksturo pēdējo gadu sajūtas, fiksējot gan pārmaiņas, kas skārušas ikdienas dzīvi, gan nemainīgās vērtības, kas gadu gaitā vieno pasauli kopīgā mākslas valodā.
Uldis Čamans Trauksme. 2022., a/e, 140x100. Uldis Čamans Nesalauztie. 2022., 2022, a/e, 140x100
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā Vasaras izstāde 2021 2021. gada jūlijs - oktobris
Galerija «Mans's» atkal aicina uz izstādi
Pēc teju gada pārtraukuma, kas bija saistīts ar pandēmiju, interesenti atkal var apmeklēt mākslas izstādes. Arī galerija «Mans's» ir atkal atvērta, un tajā skatāma vērienīga «Lielā vasaras izstāde 2021» . Kamēr galerija bija apmeklētājiem slēgta, tā paplašināta uz bijušā veikala «Laima» telpu rēķina, tādējādi iegūstot vēl vienu plašu zāli. Izstāžu zāles arī kosmētiski izremontētas, un ēka arī no ārpuses ir nedaudz atsvaidzināta. Lielajā vasaras izstādē, kā parasti, skatāmas ap 200 gleznu. Šķiet, ka galerijas vadītājam Uldim Čamanam tas ir maģisks skaitlis, pēc kā tiekties, jo neatceros, ka Lielajās vasaras izstādēs gleznu kādreiz būtu bijis mazāk. Pārsvarā izstādīti jau jēkabpiliešu labi iepazītu autoru Vijas Zariņas, Maijas Tabakas, Kaspara Zariņa, Helēnas un Ivara Heinrihsonu, Anitas Melderes, Jāņa Ziņģīša, Intas Celmiņas, Edvarda Grūbes, Laimas Eglītes un citu darbi. Glezniecības korifeju un mazāk zināmu, bet ne mazāk interesantu gleznotāju darbi draudzīgi dala galerijas plašās telpas. Jau ieejot galerijā, skatītājus sagaida iespaidīgas Vijas Zariņas ainavas. Māksliniece caur saviem darbiem meklē Latvijas ainavas kodu. Viņas gleznās dominē plašums un gaisma, ēteriskas noskaņas un izsmalcinātas dabas krāsu nianses. Ainavas, kaut arī radušās konkrētu vietu iespaidā, tiecas nojaukt pasaules telpiskos ierobežojumus un kļūst nevis par konkrētu realitāti, bet par tās simbolu. Blakus V. Zariņas darbiem Kaspara Zariņa gleznas. «Man katra glezna ir eksperiments, es balstos intuīcijā. Man patīk pašam radīt, salikt lietas kopā arī tad, ja es zinu, ka tās kopā neturēsies. Tas ir ceļš pie dvēseles skaidrības. Ticība savai iekšējai balsij ir mākslinieka svarīgākais instruments», savu daiļradi raksturojis pats gleznotājs. Kustība, plastika, ritms un īpašs emocionāls spriegums raksturīgs Laimas Eglītes gleznām. Starp citu, L. Eglītes personālizstādi «Kamēr saule vēl nenoriet» galerijā «Mans's» pagājušajā gadā pazīstamā mākslas kritiķe Ingrīda Burāne nosaukusi par vienu no jaudīgākajām lielizstādēm, kuru nācies pēdējā desmitgadē redzēt, un tās organizētāju Uldi Čamanu paslavējusi par nenovērtējamo pakalpojumu savai pilsētai un tās viesiem. Protams, nav iespējams paiet garām arī Ivara Heinrihsona ekspresīvajiem melnbaltajiem zirgiem. Melnas līnijas un brīvi klāti laukumi vienlaikus pauž gan ekspresiju, gan stabilitāti. Un pretstatā Ivara ahromātiskajiem darbiem izceļas Helēnas Heinrihsones gleznojumu intensīvie krāsu laukumi un primitivizētās līnijas, kas rada abstrahētās figūras, kas veido autores privātās mitoloģijas tēlus. Ekspresija pārpārēm valda arī Anitas Melderes glezniecībā. Iedvesmu māksliniece tver dabas noskaņās un laika plūdumā. Savukārt no Zanes Lūses gleznām virmo nedaudz pasakaina, maigi ironiska un mierpilna atmosfēra. Reizēm pavīd arī kāds kodīgs vēstījums. Patīkami ar savu lakonismu un tai pašā laikā dziļdomību pārsteidz jēkabpilietes Rutas Štelmaheres triptihā «Zvaigžņu naglas». Tie ir tikai daži pieturas punkti plašajā izstādē. Cits varbūt pakavēsies pie Maijas Tabakas gleznām, citam skats aizķersies pie Edvarda Grūbes lieliem triepieniem gleznotās vijoles, Intas Celmiņas gaisīgā cīrulīša vai «jancīgā» kaķa, Kārļa Dobrāja klusajām dabām, Alekseja Naumova Ņujorkas vai Ilgvara Zalāna Dienvideiropas skatiem, vai Dagnijas Čerevičņikas mīlīgajiem dzīvniekiem, bet varbūt sirdī iekritīs kāda cita glezna. Un vēl jau ir arī galerijas vadītāja Ulda Čamana abstraktie darbu cikli viens ieturēts rozā, otrs melnbaltos toņos. Pats autors smejas, ka rozā radies pirms pandēmijas, melnbaltais tās laikā. Bet diez vai tā patiesībā būs bijis... Mazliet atstatus no raibā mūsdienu darbu jūkļa stāv ģeniālās Birutas Baumanes (19222017) vēl pagājušā gadsimta 60. gados tapušie darbi kā apliecinājums tam, ka īsta māksla nenoveco un vienmēr ir moderna. Lielā vasaras izstāde būs atvērta līdz pat oktobrim. Ejiet un baudiet ar acīm, sirdi un prātu! Tik ilgi tas mums bijis liegts...
MĀKSLA SVIN VASARU Veras vaļā galeriju durvis. Mākslinieki gaida savu izstāžu atvēršanas kārtu, rindas ir izveidojušās garas, kā jau pēc lielāka pārtraukuma. Jēkabpils galerija Mans`s atsāk rīkot savas lielās vasaras izstādes šogad jau kā trīsdesmito; izpalika tikai viena reize pagājušajā gadā. Galerija tagad svin savu 31. pastāvēšanas jubileju. Smagais gads galeristam Uldim Čamanam izkārtoja, ka dažu labu, pat unikālu, ne bez pūlēm iekārtotu izstādi redzēja gandrīz vai neviens skatītājs ( koknesieša Alda Dobenberga gleznas ). Tomēr piespiestā klusuma un it kā bezrosības laiks viņam un viņa kolēģiem pagājis dinamiski. Ir veikts kosmētiskais remonts visās I stāva izstāžu telpās ( 12 istabas! ) un iegūta vēl viena jauna izstādes telpa šajā pašā mājā, pateicoties labu draugu atbalstam. Iegūts vēl nezināmi ilgs laiks, lai tradicionālā, gribētos teikt - Vislatvijas glezniecības izstāde kādu laiku varētu tikt skatīta un vērtēta. Jācer, ka tas varētu notikt vēl visu augusta, septembra un oktobra mēnesi. Neticami, bet eksponēto darbu skaits tuvojas diviem simtiem. Arī tas tā bijis vienmēr. Ir dīvaini laba sajūta, jo izstāde ir perfekta: ir daudz labu darbu un izkārtojums teicams. Diemžēl, nekur nevar pazust vilšanās pēc šādu daudzu autoru un daudzu darbu glezniecības kopizstāžu apmeklēšanas vairākās zālēs citur: Latvijas Mākslinieku savienības galerijā vai Pēterbaznīcā vai arī Jūrmalas pilsētas muzejā nupat kā svaigi redzētā Marīna `2021. Dažas no tām ir kopizstādes ar labu ideju un respektablu žūrijas locekļu sarakstu, arī ar profesionāli menedžētu reklāmu un finansējumu. Bet rezultāts ir vienmērīgi viduvējs. Kā tas tā var notikt? Vispirms, protams, gribas vainot žūriju, ka tā nav bijusi pietiekami barga. Kāpēc žūrija gala rezultātā nevēlētos labu izstādi? Jeb varbūt , iespējams, žūrijai ir pilnīgi vienalga un vienīgā vēlēšanās ir sagādāt sīkus prieciņus daudziem jo daudziem mālētājiem, paziņām? Lai jau tiek? Šķiet, īpaši iepriecināta, piedodiet, varētu būt apbalvotā Saunaga ainavas autore Marīnas `2021 izstādē Un izstādes iekārtojums, tik daudzu darbu līdzināšana, katras telpas noskaņas veidošana, atrast katrai bildei savu vietu vai atrast kopību ar blakus esošo glezniecisko stāstu vai gluži otrādi - kontrastētu ak, kungs, ir taču tik daudz iespēju ar rūpīgu un profesionālu darbu atklāt brīnumu lietas, lai pašam kuratoram un arī autoram patiktu un skatītājs mājās aizietu uzlādēts un laimīgs! Čamaņa vasaras izstādēs pierādās, ka to var. Ja lielo izstāžu žūrija būtu atbildīgāka un izstādes darbu vidū nebūtu tik liels skaits nevarīgu un taupīgu krāsu rīvējumu un interneta dzīlēs atrastu dekoratīvu prātojumu ( bez glezniecības ), tad izstādes iekārtotājs iegūtu lielāku, elpojošu telpu, kur likt mirdzēt tiešām labai glezniecībai un māksliniekiem-personībām, nevis nomāktu humpalu veikaliem līdzīgi krāvumi četros stāvos, vienmērīgi kā malka Jēkabpils galerijai ir viena liela priekšrocība: izstāžu politiku, darbu atlasi, izstāžu iekārtošanu veido viens cilvēks, kurš pats ir labs gleznotājs. Uldis Čamans. Persona, kura pati sevi skolojusi un izkopusi. Savās izstādēs savā galerijā aicinu tos māksliniekus, kuri man patīk un tad cenšos pat ļoti piestrādāt pie iekārtojuma. Beigu beigās, šī tik daudzus gadus pastāvošā vasaras izstāde pierāda arī glezniecības nezūdamību kā tādu, jo bija taču laiks ( kas sakrita ar galerijas izveidošanās laiku gadsimtu mijā, ), kad gudri mākslas zinātnieki prognozēja tradicionālo mākslas veidu beigas. Tas nav noticis. Daudziem Latvijas māksliniekiem šeit izstādīties nepavisam nav kauns. Ar interesi gaidīju, kas būs izlikts jauniegūtajā telpā ar logiem uz ielu. Protams, ka tās ir kuratora jau iemīļotās gleznotājas Helēna Heinrihsone, Laima Eglīte un Vija Zariņa, arī Anita Meldere, kuras vienmēr palīdzējušas viņam veidot daudzu ekspozīciju centrus gan intensīvu, spožu krāsu laukumu un ātri atpazīstamu figurālo kompozīciju dēļ ( Heinrihsone ), vai Laima Eglīte ar savu decento tēlu kustību teātri, plastiku un ritmu. Vijas Zariņas lielie audekli ( Aramzeme, ) vienmēr piepildīti ar niansēti pelēko toņu glezniecību, kas ekspozīcijām dod balansu, arī ar pārdomātiem dabas elementu rakstiem vai pat ornamentiem, meklējot un veiksmīgi atrodot mūsu ainavas kodus. Abstraktā ekspresionisma siena pieder vienmēr atraisītajai Anitai Melderei , Ivaram Heinrihsonam un pašam Uldim Čamanam. Turpinot izstādes apskati, nav grūti uzminēt iekārtotāja vēlmi dažās telpās izcelt kāda toņa dominanti. Vistrāpīgākā liekas tumši pelēkā istaba ar talsenieka Zigurda Poļikova gandrīz vai melnā toņa minimālismu Pamestajā dārzā un Artura Akopjana Nepazīstama . Te nelielam pozitīvam kontrastam šai trīs bilžu ekspozīcijā der Laimas Eglītes ziļpelēkās Klīstošās dvēseles . Pārejot uz Tatjanas Krivenkovas istabu, viņas šī brīža nepārprotamais puantilisms gleznās Rasas punkts I-III pretstatīts Vijas Zariņas perfekti gludajai ūdens virsmai Dīķis. Līdzīgus atradumus var atrast katrā telpā, kur, droši vien, ne bez lielām grūtībām, ir rasta vieta katrai bildei, kuras, starp citu, sabalansētā skaitā var pārstāvēt arī klasisku salona mākslu, tāpat kā konceptuālu reālismu, naivismu utt. Protams, ļoti labi Čamans ir eksponējis pats savus darbus, šai telpā valda otas brīvība un labi uzjauktas rozā krāsas svaigais gaiss. Paradoksāli, bet, šķiet, šī gada izstādes viena no labākajām bildēm ( Vecais avots ), kurai tik grūti bija atrast vietu, galu galā atrodas gaitenī, gandrīz vai pie pašas grīdas. Tās autors ir Ramins Nafikovs , gleznotājs, kurš ziemās dzīvo Kazaņā, vasarās Rīgā (ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ) un piedalījies daudzās Jēkabpils izstādēs. Tāpat lielu glezniecības spēku var atrast to mākslinieku darbos, kuri glezno paši savu dzīvi un savus intīmi personiskos stāstus ( Andra Otto-Hvoinska, jēkabpiliete Ruta Štelmahere, Aldis Dobenbergs, Zane Lūse ). Tomēr tā liekas, ka kuratoram ne vienmēr ir izdevies atteikt dažiem māksliniekiem, kuru glezniecība gadu gaitā ir kļuvusi nekaunīgi pavirša un frivola; tie pazemina ekspozīcijas kopējo labo līmeni. Guna Millersone
Lai skatītu visas gleznas, spiediet ŠEIT!
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2021. gada aprīlis - jūlijs Piedalāmies Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādē Daugavpils, Marka Rotko mākslas centrs
U. Čamans. Cerība. a/e, 150x120, 2021. Iespēja. a/e, 150x120, 2021. Nosargāt. a/e, 150x1120, 2021.
Radošais darbs kā ļaušanās neierobežotai fantāzijai un intelektuālam plūdumam īpaši aktuāls kļūst laikā, kad ikdienas gaitas ir pilnas ar noteikumiem, likumiem un norādēm, kā pareizi rīkoties. Visā pastāvošā pārlieku skrupuloza reglamentēšana var kļūt par iemeslu gan apātiskai neieinteresētībai, gan nepamatotam noteikumu noliegumam. Mākslinieciskā atļaušanās ir priekšnosacījums argumkentētu diskusiju uzsākšanai. No vienas puses - par pastāvošo noteikumu pamatotību, nootras - par tiesību paplašināšanas nepieciešamību. Par pašmērķi neizvirzot konkrētu noteikumu, likumu vai sabiedriskās kaŗtības normu izmaiņas,mākslinieks kļūst par demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību - mediju, kas norāda uz pastāvošajām robežām, rosinot tās pārskatīt vienāq vai otrā virzienā vai arī pamatojot to nepieciešamību. Kāds ir bijis šīs mainītās, ierobežotās vai tieši otrādi - paplašinātās saskarsmes gads? Kādām fantāzijām ir nodevušies Latgales reģiona mākslinieki? Iespējams, refleksija par šo laikaposmu vēl tikai notiek un pilnvērtīgi kulminēsies nākamo gadu darbos, tomēr jau tagad nepārprotami iezīmējas jaunas atļaušanās mākslinieciskie meklējumi. Aivcinām saskatīt, sajust un izbaudīt tās realitātes, ko legalizē aizvadītā gada radošās fantāzijas 42 mākslinieku izpildījumā.
Aivars Baranovskis -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aldis Dobenbergs. Personālizstāde Vienkāršās lietas - Daba, Raksturs, Visums 2020. gada oktobris - decembris
ALDIS DOBENBERGS dzimis 1957. gadā Valmierā. 1979. gadā beidzis Latvijas Fiziskās kultūras institūtu - sporta pedagogs. No 1981. līdz 1984. gadam mācījies Maskavas Tautas universitātes Grafikas un glezniecības nodaļā. 1990. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas pedagoģijas nodaļu. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2002. gada. Izstādēs piedalās no 1975. gada. Bijušas vairāk nekā 50 personālizstādes, piedalījies vairāk nekā 90 grupu izstādēs. Piedalījies starptautiskās izstādēs Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā. Darbi ir Latvijas valsts kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Polijā, Zviedrijā, Francijā. Japānā, ASV, Norvēģijā un Anglijā.
Vienpatnis un īpatnis
Aldis Dobenbergs dzīvo viens savulaik viņa
vecaimātei piederējušā lielā divstāvu mājā Koknesē, draudzējas ar vārnām,
skatās Visumā un visu dienu glezno vai nu vienu, vai otru. Esmu prom no
visiem traucēkļiem, prom no burzmas. Parasti notiek tā, ka cilvēkam dzīvi
sabeidz kāds cits cilvēks. Šodien man lielāku uzticību izraisa vārnas,
neviss cilvēki. Dzīvnieki nepiekrāpj un netaisa problēmas, kādā intervijā
teicis mākslinieks. Vērienīgajā izstādē, kurā apskatāmas vairāk nekā 200 gleznas, pārsvarā pārstāvēti pēdējos desmit gados radīti darbi. Šajā laikā, kad pandēmijas dēļ pār mums veļas dažādi ierobežojumi, izstāde ar savu nevilšo simbolismu ir kā svaigs gaisa malks - tā vien gribas kļūt par pelēko vārnu un aizlidot plašajā, nezināmajā, bet skaistajā Visumā.
VIENKĀRŠI PAR DABU, RAKSTURU UN VISUMU Alda Dobenberga personālizstāde Jēkabpils galerijā MANS`S
Līdz šai dienai par Kokneses gleznotāju Aldi Dobenbergu nezināju neko. Taču, uzticoties galerista Ulda Čamana, Vidusdaugavas novada mākslas zinātāja, izvēlei un labajai gaumei, bija jābrauc skatīties šo gleznu klājienu - citādāk to nenosauksi. Taču tas vien būtu par maz teikts. Vispirms jāsaka paldies covidam un Čamanam, kuri likuši uz kādu laiku atteikties no līdz šim Jēkabpils galerijas Manss rīkotajām Lielajām vasaras izstādēm (lai organizētāji taču varētu izvairīties no daudzskaitlīgas un bīstamas tikšanās reizēm ar tik lielu skaitu mākslinieku no visas Latvijas ) tā vietā tagad ir brīnišķīga iespēja redzēt vērienīgas viena gleznotāja skates: visu vasaru galerijas divpadsmit telpās bija Laimas Eglītes gleznas, un, šķiet, Covid`a otro vilni te pārlaidīs Kokneses gleznotāja Alda Dobenberga vairāk nekā 200 darbu kolekcija Vienkāršas lietas. Daba. Raksturs. Visums. Ieraugot Alda Dobenberga gleznas, ikviens labas glezniecības sapratējs novērtēs to, ko nozīmē tā negaidīti un pēkšņi, kaut kur provincē, sajust patstāvīgas un oriģinālas personības mākslas spēku. Tas, protams, labāk ir pamanāms arī tāpēc, ka darbu skaits ir liels un tad var pārliecinošāk demonstrēt mākslinieka daiļrades periodus, intereses un tēmas ( Dobenberga gadījumā gana vienkāršāk būtu teikt tā labāk var stāstīt par viņa dzīvi ). Te noteikti ir jācildina izstādes iekārtojums un konceptuāli veiksmīgie darbu grupējumi. Saguglējot informāciju par Aldi Dobenbergu, tā izrādās līdzīga daudzu citu mākslinieku biogrāfijām: ne viņš pirmais beidzis divas augstskolas ( Latvijas Sporta akadēmiju un Mākslas akadēmiju, nopietni trenējies šķēpa mešanā, strādājis arī par fizkultūras skolotāju ), piedalījies dažādās izstādēs Latvijā un ārzemēs, ir Mākslinieku savienības biedrs tagad sāku atcerēties kādu nesenu Latvijas TV Provinces sižetu par observatorijām Kokneses lauku sētā, arī rakstu par viņu žurnālā Praktiskā astroloģija Noteikti ir arī skatīta kāda viņa glezna kādā kopizstādē ( Latvijas mākslai 100, piemēram, Daugavpils M. Rotko mākslas centrā 2018. gadā ), taču tās kaut kā nav palikušas atmiņā, jo bija vienpates. Pēdējā personālizstāde ir bijusi Pēterbaznīcā Rīgā, 2008. gadā. Kaut kā neatceros. Šī ekspozīcija Jēkabpilī ir īsts blieziens: pirmās vizuālās asociācijas līdzīgas Hičkoka filmu mistērijām. Bet tas tikai kādu mirkli Jāatzīstas, vispirms tomēr gribas tā ātri izskriet cauri melno putnu spārnu švīkām un ķērcieniem tik asociatīvi tieši tās iedarbojas, droši vien, uz katru ienācēju. Melno putnu tās ir vārnas - ir daudz un par daudz, bet tad pamani, ka no tumšo krāsu šļakstu biezokņiem un spārnu vēdām uz tevi raugās suģestējošas acis ( pūces? ) perfekti uzgleznotas apaļu acu zīlītes jautājošas, vērojošas un brīdinošas. Ir mazliet jānobīstas, pat pavisam noteikti. Tādā kā atvieglojumā gaita tevi varētu aizvest pie kosmosa tēmām tas kādai romantiskāk noskaņotai būtnei varētu izraisīt sentimentālu jūsmu, kaut arī ar tādu kā neticību vai tad tādas lietas vispār var uzgleznot un vai ir vērts pūlēties? Dažu skatītāju šajā spilgti melno un žilbinoši balto ( sienas ) krāsu koncentrācijā nomierinās arī dažas ainavas un portreti, arī pa kādai krāsainai abstrakcijai tās atslābina. Varbūt pirmā ātrā apskate varētu noslēgties ar 1980. gadu II puses klusajām dabām ar biezu un piesātinātu faktūru un foršu deformāciju: var rasties doma par skolotāju, kurš bijis jaunajam māksliniekam blakus akadēmijas studiju gadu laikā ( Eduards Grūbe ). Un tad jau izstādes melnbaltā dominante liek piesaukt arī Ivaru Heinrihsonu. Abu nozīmību savu mācību laikā Aldis Dobenbergs nenoliedz. Un tomēr - izstāde ir spilgts autorkino. Tā noteikti aicinās to apskatīt lēnāk un rūpīgāk. Pa ceļam jūs uzklausīsit galerista aizrautīgo stāstījumu par mākslinieku. Vesela postmoderni blīvi siena ar 32 lidojošu vārnu bildēm vien, tad vēl un vēl visos kaktos: šķiet, ir bijusi tāda kā izšķiroša izšķiršanās par to, kā dzīvošu un ko gleznošu. Vai iešu mērenā meinstrīmā, kopā ar visiem citiem un arī ar ģimeni, vai arī darīšu tikai to, kas mani patiesi aizrauj un sajūsmina? Nestrādāšu vairs skolā, nebūs man apkārt ne bērnu, ne sievu, ne es uzvarēšu viņas un viņas mani Dzīvošu viens, neviens mani netraucēs, pētīšu un gleznošu pieradināto vārnu, skatīšos viņai acīs katru dienu un varbūt pat gadiem, pats brūvēšu melno krāsu, jo man tā patīk un man to vajag daudz. Caur sajūtām gleznošu savas kosmosa fantāzijas, zvaigznes, planētas un galaktikas ( jo man pašam ir sava observatorija un teleskops ) un stāstīšu tiem, kas klausās, ka tas tāpēc, ka kādreiz, caur datoru, esmu saņēmis briesmīgu zibens spērienu. Domājiet, ko gribat. Bet glezniecība ir laba: apskaužami brīva, reizē profesionāla, gleznota ar lielu aizrautību un prieku; esence ir Ulda Čamana atlasīta no gleznu simtiem Kokneses mājas bēniņos un citās istabās. Ir noteikti vērts Ziemassvētku brīvdienās iebraukt Jēkabpilī.
Guna Millersone
Ieskats izstādē
Lai apskatītu visus darbus, spiediet ŠEIT!
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2020. gada 12. septembris - 25. septembris Piedalāmies 16. starptautiskajā glezniecības simpozijā "MARK ROTHKO" DaugavpilS, Marka Rotko mākslas centrs
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Izstāde skatāma no 25. septembra līdz 25. oktobrim.
U.Čamans.Gaišais prieks. a/e,165x130, 2020. Draudzīgais līdzsvars. a/e,165x130, 2020. Naivais pārkāpums. a/e,165x130, 2020.
Ik gadu septembrī, atzīmējot pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko dzimšanas dienu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs rīko starptautisku glezniecības simpoziju kā veltījumu izcilajam novadniekam, ļaujot māksliniekiem no dažādām valstīm smelties iedvesmu Rotko daiļradē un skatījumā uz mākslu, uzturoties viņa bērnības pilsētas īpašajā vidē. Šogad simpozija radošajā dialogā un gleznošanas procesā mākslas centra studijās tika aicināti piedalīties septiņi mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Somijas. Markam Rotko veltītais starptautiskais glezniecības simpozijs Daugavpilī šogad notika jau sešpadsmito reizi, apliecinot savu ilgtspēju un nemainīgu piederību mākslas procesu virzībai cietoksnī, pilsētā un reģionā. Iespēja atteikties no ikdienas steigas, iepazīt jaunu vietu ar tās identitāti, savdabīgo auru, cilvēkiem, apkārtesošo unikālo arhitektūru un suģestējošo vēstures dvesmu sekmēja mākslinieku apzinātu koncentrēšanos tikai uz glezniecību. Divu nedēļu laikā redzēto, izjusto un piedzīvoto katrs mākslinieks parādīja savā glezniecībā, nododot skatītāja vērtējumam sev aktuālāko un nozīmīgāko caur savu individuālo un atpazīstamo glezniecisko rokrakstu. Vieta un tās sajūta iedvesmoja
katru no māksliniekiem eksperimentēt un zināmā mērā atteikties no
ierastā, izmantot citādus materiālus, tehnikas vai paņēmienus un
pievērsties sev tuvām tēmām jaunā, atšķirīgā skatījumā.
Tatjana Černova
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mirkļa piezemēšanās Uldis Čamans. Personālizstāde 2020. gada 7. septembris - 11. oktobris Talsu novada muzejs
Uldis Čamans. Lokālais atrisinājums. a/e, 100x120, 2011.
MIRKĻI IR PIEZEMĒJUŠIES Ulda Čamana gleznas Talsu novada muzejā
Talsu novada muzeja Izstāžu zālē, kā arī Talsu Galvenās bibliotēkas izstāžu telpā iekārtotas Sēlijas gleznotāja Ulda Čamana gleznu izstādes Mirkļa piezemēšanās divas kolekcijas; tās būs apskatāmas līdz 11. oktobrim. Jēkabpils gleznotājs, arī privātās mākslas galerijas MANS`S īpašnieks pirmo reizi izstādās Kurzemes pusē, un kā stimuls šādu izstāžu sarīkošanai Talsos , protams, ir Talsu mākslinieku jau pietiekoši senā sadarbība ar Uldi Čamanu un viņa galeriju, kura Jēkabpilī pastāv jau gandrīz 30 gadus. Var visai droši apgalvot, ka tā ir gandrīz vai vienīgā izstāžu vieta visā Latvijā, kur vienmēr var redzēt kaut ko no laba līmeņa aktuālās Latvijas mākslas visvairāk, protams, glezniecību, taču pārstāvēta ir arī lietišķā māksla un dizains, to visu ir iespējams arī iegādāties. Viszināmākā un populārākā ir galerijas rīkotā ikgadējā Lielā vasaras izstāde, kurā var iepazīties ar ļoti daudzu Latvijas mākslinieku darbiem, pateicoties Ulda Čamana pārsteidzoši labajam mākslas menedžera un organizatora talantam, teicamajai gaumei un pierunātspējai māksliniekiem dot savus darbus uz patālo pilsētu ārpus Rīgas, pie tam uz ilgāku laiku un jau tik daudzus gadus. Viņš ir ieguvis mākslinieku uzticību un draudzību. Tas ir daudz. Covid-19 laiks šovasar neļāva sarīkot Lielo vasaras izstādi, bet toties devis iespēju Jēkabpilī redzēt brīnišķīgu Laimas Eglītes darbu retrospekciju izcilā paša Ulda Čamana iekārtojumā 12 istabās noskaņoti un saskaņoti vairāk kā 100 Laimas Eglītes darbi. Visi viņas periodi, visas tēmas vai Rīgā kāds ar to tik nopietni ņemtos bez īpašām cerībām kaut ko pārdot? Vai Jēkabpilī to novērtē? Iespējams, ka novērtē, bet jēkabpilieši vienkārši ir pieraduši pie šīm kvalitātēm ikdienā un vienmēr, jau tik daudz gadus un tad jau tas tā kā piemirstas, ir it kā saprotams pats par sevi, visi pierod pie tā, ka kāds kaut ko aizrautīgi un profesionāli dara, iespējams, kādam tas ir pat apnicis. Jo vienmēr taču viens un tas pats. Pārāk labi? Vai mums to vajag? Vai mums der? Un ko domā paši mākslinieki? Mākslinieki, kuri galerijā izstādās un pa retam to apciemo, aizbrauc no tās dīvaini apgaroti un laimīgi. Visi ir gaidīti, cienāti, cildināti un slavināti, arī apdāvināti un sasmaržināti un kāds ir pamanījis, ka Uldim ik pa brīdim ļoti labi izdodas pārdot un jūsmīgi popularizēt to, uz kā šī galerija visus šos gadus patiesībā ir turējusies augstas kvalitātes kosmētikas - smaržu, krēmu, lūpu krāsu, nagu laku, šampūnus utt., bižutērijas, keramikas pārdošanu Nenoliedzami veiksmīgs balanss izdzīvošanai. Diena un aizvadītais laiks šeit ir īpašs un aizrautīgs viena cilvēka teātris: viņš visu paspēj, viņš visu zina, visus pazīst, viņš ir mīļš, asprātīgs, pozitīvs un tu ļaujies viņam. Un nav jau arī vērts pretoties, jo taču patīkami. Turklāt viņš glezno. Dažreiz tu ieraugi latviešu glezniecības klājiena vidū kādu ļoti foršu Čamana bildi, un tad atceries, ka tās redzētas un pamanītas jau kādus divdesmit gadus šī atraisītība un brīvība Ja ir sanācis laiks, viņš kādu ir uzmānījis šīs mājas bēniņos, kur ātri aprāda savas mākslas periodus un savas tēmas. Tur ir gleznu simti! Bet bēniņi nav īstā vieta glezniecības iepazīšanai te arī tik ļoti prasās pēc retrospekcijas! Kurš to darīs -pašam nav laika, tas ir skaidrs, jo nav jau bijis laika pēdējos gados sarīkot lielāku personālizstādi pat savā galerijā! Ir organizēts simtiem izstāžu gan Jēkabpilī, gan ārzemēs, popularizēti un izrādīti (gleznas arī pārdotas! ) tik daudzi latviešu gleznotāji, strādāts ar apkaimes skolām un izglītota sabiedrība. Tad nu tagad smieklīgs mazumiņš no Čamana gleznu kaudzes ir apskatāms Talsos. Ja mēģinu apzināties pirmās redzes atmiņas no Ulda glezniecības, tad tas , liekas, ir bijis kaut kas debešķīgi zils, viegls, dzidrs, varbūt pat paviršs. Skrejošas, ātri fiksētas idejas un crazy, šķietami daudznozīmīgi nosaukumi. Iespējams, Uldis Latgalē 1990. gadu sākumā pirmais sāka gleznot abstrakcijas šī mākslas stila labākajā nozīmē: ekspresija, asa redze un laba kompozīcijas izjūta, drošs un pārliecinošs žests, veikls otas grafiskais raksts. Bezbailība. Bezbailība aizskriet arī no toreiz apkārt esošās latgaliski padomiskās smagnējības. Stāstīt par sevi. Viņš atzīstas, ka glezno ļoti ātri 50 sekundēs ( droši vien, ne jau vienmēr tik ģeniāli ātri )! Bet tas skatītājs, kurš gleznās atpazinis savas sajūtas vai pats sevi, sapratīs, ka var būt tāda glezniecība steidzīga, dinamiska, nesamocīta un tā ir mākslinieka personīgās laika izjūtas diktēta. Es citādi nevaru. Man nav laika un nedarīšu šo procesu smagu, samocītu vai absolūti nobeigtu līdz pilnīgai kārtībai. Toties es varu vienai otas švīkai, veiklam tūbiņas zīmējumam, riņķīšiem, kvadrātiņiem, notecējumiem un šļakstiem, ar švammītes nospiedumu panāktai migliņai, kādam asamblāžas fragmentam vai visam tam kopā piešķirt savu nozīmību. Savējo. Es riskēšu. Ieejot šajā izstādē, riska prieks ir sajūtams vispirms. Arī pēdējo gadu lielformāta darbos tātad uzdrošināšanās un pārliecība par tiešo trāpījumu ar gadiem ir kļuvusi vēl lielāka, un tas viss uz audekliem ir laimīgi piezemējies. Ir prasme īstajā laikā apstāties ( daudzi to neprot ). Ir redzama it kā nejaušas un nevērīgas līnijas izkoptība, un dažas bildes atgādina krāsainus grafikas darbus sietspiedes vai elegantus grafiti. Prieks, ka izstādē izdevās ielikt arī darbus, kuri it kā piebremzē šo plato otu šļācienu un gleznieciskā prieka demonstrējumu. Lūk, pelēko darbu rinda: silti pelēkais ar baltās un stroncija dzeltenās krāsas laukumu kārtojumiem un maģisku melno līniju pieslēgumu. Miers, saskaņa un smalkums, pat latviskums. Maģiska, protams, ir arī gleznotāja zilās krāsas sajūta. Tā dominē un aiziet griestos šajā izstādē burtiski, un tai bija grūti līdzās likt jaunākos silti sarkanos darbus, vajadzēja no kaudzes izvēlēties senākos vēsi sarkanos un rozā. Taču zilais var būt tik dažāds no pavisam bāla tirkīza līdz dziļam un biezam ultramarīnam. Izprašņāts par to, kā pēc cītīga skolas zīmēšanas pulciņa dalībnieka statusa, bez rozentāļiem un Mākslas akadēmijas tas viss ir sācies, Uldis pats pozitīvi piemin savu komjaunatnes darbinieka pieredzi pēc Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pabeigšanas 1984. gadā, kas deva viņam iespēju īstajā laikā pabūt ārpus Padomju Savienības un palaimēties klāt būt pat pie Berlīnes mūra nojaukšanas. Šis jaunās pasaules redzējums, ieniršana Eiropas modernās mākslas muzejos bija stimuls būt radošam un iekšēji brīvam tā Jēkabpilī tapa jauno mākslinieku klubs, kurš 1991. gadā kļuva par galeriju MANS`S.
Guna Millersone
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Laima Eglīte. Personālizstāde Kamēr saule vēl nenoriet 2020. gada aprīlis septembris
Mācoties Jaņa Rozentāla Rīgas
mākslas vidusskolā, 1960. gadu sākumā Laima Eglīte iesaistījās leģendārajā
Roberta Ligera vadītajā pantomīmas ansamblī. Izrāžu iestudējumi, kā arī
radošais gars, kas valdīja trupā, tik ļoti aizrāva jaunieti, ka viņa
nopietni apsvēra domu savu turpmākās profesijas izvēli saistīt ar skatuvi.
Tomēr Rozentālskolā apgūtie mākslas pamati aicināja tālāk attīstīt arī
spējas glezniecības jomā. Laikā no 1966. līdz 1974. gadam sekoja studijas
Valsts Mākslas akadēmijā, Glezniecības nodaļā, kas tika absolvēta ar
diplomdarba kompozīciju Ģimene". Sākotnējā iecere diplomdarbā tēlot ainu
no pantomīmas teātra dzīves akadēmijā tika noraidīta. Tomēr tieši
pantomīmas spēlē iemantotā ķermeņa plastikas izjūta vēlākos radošās dzīves
gados māksliniecei palīdzēja radīt virkni emocionāli kāpinātu figurālo
darbu, kuros pozai un žestam atvēlēta noteicoša loma. Turklāt šie darbi
visbiežāk tapuši balstoties autores iztēlē, atmiņā, pieredzē, zināšanās,
nevis tiešās modeļa studijās.
Stājglezniecībā Laima Eglīte ir pievērsusies galvenokārt sievietes
pasaules atklāsmei gleznojusi ģimenes ikdienas norises, aktus, portretus
kā arī ainas no teātra un mīmu dzīves. Savā daiļradē māksliniece ir
virzījusies no reālistiskas, klusinātas glezniecības, kurā liela nozīme
virtuozai līnijai un lokālu krāsu laukumu pretstatiem, uz piesātinātāku,
ekspresīvāku izteiksmes veidu, akcentējot otas rakstu un triepienu. Laimas
Eglītes glezniecības raksturs ir mainījies no intīmas noskaņu glezniecības
uz dramatiskāku, ironiskāku, pat grotesku skatījumu. Bērniem veltītajos
darbos multiplikācijas filmās un grāmatu ilustrācijās raksturīga
labsirdība, humors un harmonija. Atb. Red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 141.lpp.
Savas gleznas es nospēlēju
Ar šiem vārdiem Laima Eglīte noslēdz sarunu, taču man tos gribas likt kā
moto, jo viņas glezniecība IR.
E. A.: No kompozīcijas un krāsu lietojuma
viedokla es jūsu darbus atrodu racionāli pārdomātus, izsvarotus,
meistarīgus, kur veiksmi nenosaka nejaušība. Tomēr neticu, ka tajā visā
nav intuīcijas klātbūtne. Vai pastāv kādas apzinātas racionālā un
iracionālā attiecības darba procesā?
Personalizstādes
Grupu
izstādes
2018 Izstāde A.Sūnai 80" Eiropas māja, Rīga, Latvija
1999 Galerija "A.Sūna" Rīga, Latvija
Grāmatu ilustrācijas:
Ieskats izstādē
Lai apskatītu izstādes gleznas, spiediet ŠEIT!
Laimas Eglītes vasara
Jēkabpils galerijā MANSS kopš aprīļa skatāma Laimas Eglītes darbu solo izstāde, kuras nosaukumā likta Ilzes Bindes dzejas rinda Kamēr saule vēl nenoriet (cik uzrunājoša Laimai raksturīgā ironija un pašironija!). Izstāde aizņem visas galerijas telpas, tajās vairāk nekā simts darbu, tikai glezniecība no sākotnes gadiem mākslā līdz šajā pavasari sastrādātajiem. Izpaliek Laimas grāmatu ilustrācijas, kuras kļuvušas par latviešu bērnu grāmatu nozīmīgu daļu: E. Ādamsons Tauriņš pār lielceļu (2013), Dž. R. R. Tolkīns Hobits jeb Turp un atpakaļ (2011), Viks Zemūdens bara lielā diena (2011, atkārtots izdevums), I. Zandere Karalis ezis (2009), I. Samauska Kā uzburt sniegu (2006) un daudzas citas. Šajā jomā māksliniece darbojusies regulāri kopš studiju gadiem, tāpat kā animācijas filmu veidošana studijā Dauka, kur tapusi viņas, šķiet, pazīstamākā kinolente, Latvijā pirmā zīmētā animācijas filma Kabata; to kopā ar režisori Rozi Stiebru uzbūra pēc Ojāra Vācieša bērnu dzejoļu krājuma Kabata (1983). Laima ir darījusi arī daudzus citus darbus, piemēram, veidojusi tērpus kustību teātra izrādei, viņas Mīlētāji rotā Imanta Kalniņa 4. simfonijas CD vāciņu utt., visu neuzskaitīt. Ieminējos tik vien, lai lasītājiem būtu kādi atbalsta punkti, un tāpēc, ka šķiet būtu vērts redzēt visus Laimas darbības atzarus kopumā. Tas dotu iespēju ieraudzīt citas nianses, savijumus, kontekstu, negaidītības. Tādu netrūkst arī viņas jaunākajā darbu skatē. Šoreiz īpaši gribas pieminēt galerijas dibinātāju un vadītāju (jau 29 gadus!), mākslinieku Uldi Čamanu, kurš ir izkārtojis, grupējis, veidojis takas, kuras staigājot var tuvoties mākslinieces domu un jūtu pasaulei. Laima Eglīte par saviem tēliem vai gleznu tematiku savulaik teikusi: ...teātra inde, kas ir manī. Es, ja tā varētu teikt, nospēlēju savas gleznas. Šķiet, tas bijis viens no rosinājumiem Uldim Čamanam, būvējot Laimas Eglītes monologu. Galerijas telpas tam pateicīgas, nelielie skabūzīši ļauj kārtot gleznojumus noteiktā dramaturģijā ar savām likumībām, tajā vienu atsevišķu ainu nomaina cita, mainoties personām, emocionālajam spriegumam, tēmas attīstībai. Aiz katra stūra, katra pagrieziena jauna atklāsme, kā izrāde, kuru skaties pirmo reizi vai ar atšķirīgu spēlmaņu sastāvu. Katrā ziņā šī ir viena no jaudīgākajām lielizstādēm, kuru nācies pēdējā desmitgadē redzēt un tās organizētājs Uldis Čamans kārtējo reizi izdarījis nenovērtējamu pakalpojumu savai pilsētai, tās viesiem. Var visai droši pat apgalvot, ka Jēkabpils 350 gadu jubilejas pasākumu buķetē galerijas MANSS uzbūrums ir viens no smaržīgākajiem un košākajiem ziediem. Izstādi var apskatīt līdz 20. septembrim. Laimas Eglītes talantu un darba spējas rāda ne tikai jau minētās sazarotās profesionālās varēšanas izpausmes, bet nerimstošais darbs glezniecībā figurāli stāsti, portreti, ainavas. Perfekti, blīvi un rosinoši Laima Eglīte savus jaunākos darbus kopš 2000. gada ik gadu(!) izlikusi personālizstādēs Talsu novada muzejā, O. Vācieša muzejā Rīgā, galerijā Pegazs, Agijas Sūnas mākslas galerijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un daudzviet ārvalstīs Beļģijā, Francijā, Japānā, Spānijā. Ko tas nozīmē laika un darba ziņā, to spēj priekšstatīt tikai tas, kurš pats gājis cauri organizatorisko nepieciešamību elles lokiem. Turklāt Laima nebūt nav princese, kura spoguļojas vien savā mākslā. Viņa izaudzinājusi trīs bērnus, tagad tur rūpi par mazbērniem, ar to sarežģītības pakāpi, kādu tā paģērē no sievietes (piemēram, glezna Tīklā, 2008, a/e, 100 x 120, Ceļš, 2010, a/e, 100 x 120; arī neatšķetināmais ņudzeklis darbā Lidojums, 2019, a/e, 19 x 24). Protams, viņai līdzās ir uzticamais Gusts (vīrs Augustīns Delle, viens no jūtīgākajiem un uzmanīgākajiem Latvijas Radio skaņu režisoriem), kura personība un kopā ar gleznotāju piedzīvotais tik skaisti pavīd Laimas Žurginas dokumentālajā filmā Kaza kāpa debesīs (2019). Viss, ko varētu pateikt par Laimas Eglītes glezniecību šajā izstāde un vispār, manas pašas prātā un sajūtās var skanēt tikai kā banalitātes. Protams, var jau piesaukt viņas īpašo ritma sajūtu un ķermeņu plastiku, kas apgūta, kaldinot domas un kustību sajūgumu režisora Roberta Ligera vadītajā Rīgas Pantomīmas ansamblī iepriekšējā gadsimta sešdesmito/septiņdesmito gadu mijā. Tur līdzās Mākslas akadēmijā gūtajām amata prasmēm uzirdinājās apjēgsme par krāsas, gaismas, mūzikas, pozas, žesta vienlaicīgumu un daudzslāņaino dabu, kura tagad tik skaidri nolasāma Laimas audeklos. Reizēm iedomājos, kāda varēt būt Artura Maskata vai Uģa Prauliņa versija, četrdaļīgā (atbilstoši izteiktākajiem Laimas glezniecības periodiem) kompozīcijā pārtulkojot Laimas gleznas. Nē, nē, joks to iztēloties nevaru! Protams, var runāt par laika un telpas attiecībām, jo tie vienmēr ir klātesoši, kāda zīmē, detaļā, izjūtu intensitātē, kura tik raksturīga visai mūsu paaudzei. Paaudzei, par kuru 2002. gadā dHaudrecy Art galerijas izdotajā katalogā, raksturojot Laimu, rakstīju: Laima kā personība veidojās, savus cilvēciskos un mākslinieciskos principus noskaidroja dumpīgajos sešdesmitajos. Tas ir laiks, kad mūsu paaudze mēģināja kāpt pāri robežām. Telpas jēdziens ieguva citas dimensijas, jo Nils Ārmstrongs bija spēris pirmos soļus uz Mēness. Cita starpā, Laima manā attālinātajā redzējumā ir viena no retajām, kura mūsu paaudzes ideālus ir saglabājusi sevī un tīrus. Viņa joprojām savā radošajā darbā kāpj pāri robežām, atjaunojas, mainās, bagātinās, saglabājot sevi. Kaut kur fonā Džona Lenona vai Džoanas Baiesas tembrā sauciens pēc brīvības. Protams, var runāt par viņas krāsu attiecībām, triepiena kultūru, līniju (Laima perfekti pārvalda klasisko zīmējumu, tāpēc spēj to transformēt savām vajadzībām ikviena apjoma radīšanai), dekoratīvisma, aplikācijas klātbūtni (kas Laimas versijā nav lēti paņēmieni, kā aizvietot nespēku otas rakstam realizēt iecerē saskatīto). Tomēr visbiežāk, domājot par Laimas amata prasmēm, piesaucu klaji neprofesionālo apzīmējumu Laimas zilais: visās nokrāsās, toņu intensitātēs, modulācijās, gammu mijā, dzidrumā, efektivitātē, spilgtumā, klusinātībā, dziļumā, simbolismā utt., utt. Krāsas uztvere, kā plaši zināms, ir dziļi subjektīvs process, par to Eiropas mākslas vēsturē gana daudz traktātu. Iespējams, ka šajos domu labirintos pieņemamākais man šobrīd ir Johana Volfganga Gētes darbs Mācība par krāsu (Zur Farbenlehre, 1810), kas ne nieka nav zaudējis no lietderības un izteiksmes spēka, bet tam, tāpat kā visām citām gudrajām teorijām, tikpat kā nav nekāda sakara ar to, kā sevī jutekliski tveru, pārdzīvoju, gremdējos, atsaucos, šūpojos, atslābinos utt., utt. Laimas zilajā, atbilstoši konkrētā brīža noskaņai, pieredzei, garastāvoklim, izstāžu zāles atmosfērai, cilvēkiem, kuri līdzās vai tālumā utt., utt. Laima strādā ar visām krāsām, tāpat kā ikviens labs mūziķis kārto, izspēlē vai izdzied septiņas notis. Un tomēr, manā lūkojumā Laimas krāsa ir zilā. Garīguma. Harmonijas. Visuma krāsa. Tā ...savā diženajā tīrībā it kā simbolizē satraucošo neko. (Gēte). Laimas Eglītes personālizstādi Kamēr saule vēl nenoriet var lasīt kā viņas dienasgrāmatu. Viņas, manu, ikvienas sievietes. Tik liels ir vispārinājuma spēks, jo Laima savās kompozīcijās pēta, domā, atklāj trīs jēdzienus. Dzīvība. Nāve. Mīlestība. Katra piedzimšana savā ziņā ir kaut kā pazušana. Katra nāve ir jaunā tapšana. Abas vienmēr saistītas, pastāv, iespējamas tikai ar mīlestības klātbūtni, esību. Varbūt tāpēc Laimas kompozīcijās aizvien ir divas figūras. Visā iespējamo attiecību daudzveidībā. Dialogā, atkal teātris. Viņa ir teikusi, ka ... radu tēlus, vidi un vēl kādu aktuālu vai man nozīmīgu zemtekstu, ko arvien netieši iekodēju attēlos.... Turklāt tās nav sadzīves situācijas (lai gan ir, ir, katrs tajās var atpazīt sevi), bet gan tēmas risinājums kā mākslas uzdevuma atrisinājums. Laima ir gudra (civilizācijas vēstures bagāža, zināšanas un interese par šodienas procesu norisēm). Laima ir sensibla vai citiem vārdiem īpaši jūtīga, jutekliska, smalkjūtīga. Dzīvē un mākslā, tam ir tūkstošiem liecinājumu detaļās un kopumā. Viņas prāta un sirds kopdzīve ir neatkārtojama, jo tikai Laima spēj savai dzīvei radīt to garīgo sistēmu, kas kļūst par unikālu mākslas darbu. Savulaik, kad Laimas diplomdarba vadītājs profesors Eduards Kalniņš gatavojās personālizstādei Tokijā (1977), viņš pārsteidza ar jaunām izteiksmes iespējām. Vaicāju, kā iespējams uz audekla parādīt bezgalību, meistars klusi smaidīja: Tagad es gleznoju to, ko zinu, ne redzu. Tolaik viņam bija vairāk nekā 70 gadu. Domāju, ka Laima savā ziņā vienmēr ir gleznojusi to, ko zina. Ja atļaujos nelielu komentāru, kas jaunākajā Laimas izstādē pārsteidza visvairāk, tad ieelpotā doma par Ēģiptes klātbūtni. Kā individualitāte Laima ir tik stipra un trausla vienlaikus, ka nekad neesmu meklējusi, viņai taujājusi par saskares lokiem, simpātijām, uzlādējumiem. Un pēkšņi Ēģiptes vareno laiku mākslas paralēles! Laimas palete: sarkanā jā, mīlestības krāsa, arī asiņu krāsa (radoša cilvēka dzīvē vienmēr klātesošas, kaut neredzamas), kā sievišķības un ģimenes uzticības dievietes Izīdas tērpa krokas, auglības dieva Ozīrisa zeltainums, kas izlīst kā folijas konfekšu papīriņu kārtojums (Vadātājs, 1991, a/e, 125 x 95; Kociņi ar zeltītām lapām, 2010, a/e, 100 x 50), melnais kā ļaunuma, naidīgu spēku klātesamība (Laimas darbos arī kā vīrietis pakļāvējs, ieguvējs), zilais jā, zilais, kas Ēģiptē ir patiesības krāsa, saprāta krāsa un grezno skarabeju figūriņas, priesteru acu ēnojumus, kaķi, kas izlokas vairākkārt Laimas redzējumā, un Ēģiptē svētais dzīvnieks, mātes un bērna aizbildnis, bet viduslaikos jau nelaimes vēstnesis (Asā mēle, 2006, a/e, 50 x 100). Tāpat kā simboli Mēness, cilvēku profili. Vēl citas asociācijas, līdzības, inteliģences intuīcijas, bet ir bezgaumīgi aprakstīt redzamo. Katram skatītājam ir savas attiecības ar attēlu, dzīves fragmentu, stila izpratni. Un pēdējā mistērija. Laima mūsu mitoloģijā ir likteņlēmēja dievība. Eglīte, kā zināms, ir saistīta ar skujiņu, un latvju rakstu maģisko zīmju sistēmā to dēvē arī par Laimas slotiņu, kas aizslauka no mājas visu nevēlamo, slikto. Vēl atgādne, ka Laima Eglīte ir dzimusi 18. novembrī. Šīs norādes, pieturas punktus netulkoju kā nejaušību ķēdi. Mana pārliecība, ka Laima Eglīte ir Latvijas vērtība šodien un nākamībā.
Ingrīda Burāne 2020. gada jūnijs
Mākslinieces Laimas Eglītes viesošanās galerijā "Mans's".
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0
2020. gada 13. maijs. - 25 oktonris Piedalāmies izstādē IEKŠPUS ĀRPUS Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā
Iekšpus ārpus Iekšpus - ārpus. Tas ir ceļš. pa kuru pārvietojas ikviens visā mūža garumā. Apzināmā apjēgsmeun apjēdzamā apzināšanās ir formas, kurās ceļo cilvēka gars, aizejot arvien tālāk no saviem pirmssākumiem un tuvojoties nezināmajam. Šī ceļa atskaites punktiem visām tautām visos laikos ir bijuši dažādi nosaukumi, taču patiesībā runa vienmēr ir par cilvēcisko un dievišķo, materiālo un garīgo. Spēja saskatīt apslēpto,
saprast neskaidro, uztaustīt smalkos pavedienus, kas satur kopā kā plašo
pasauli, tā arī atsevišķu cilvēku dzīves, ir īpaša dāvana. Tā piemīt mums
visiem no dzimšanas, taču dažādās pakāpēs, un, protams, to ir iespējams
attīstīt. Vislabāk - mīlot un novērtējot mākslu. Jo mākslinieki ir kā
zvejnieki, kas velk savu lomu no esības slepenajām, neizdibināmajām
dzīlēm. Izmantoj ot sirdi kā ēsmu, viņi izvelk no nezināmā dzelmes krāsas
un līnijas,tēlus un subjektus, sižetus un stāstus.
Uldis Čamans. Zemapziņas piesardzība. a/e, 150x220, 2020.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ieskats iztādē
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Inta Celmiņa, Edvards Grūbe Gaismas un tumsas spēles 2019. gada decembris 2020. gada marts
Kamēr pastāv gaisma, pastāv
glezniecība - krāsai un formai ir iespējams uzplaiksnīt
visneiedomājamākajos veidos, kurus mākslinieks, savu gleznu veidojot,
iecerējis vai kuri radušies negaidītā un nebeidzamā spēlē ar tēmu,
tehniskajiem paņēmieniem un kompozīciju. Mākslinieku Intas Celmiņas un
Edvarda Grūbes izraudzītais nosaukums izstādei galerijā "Mans's" pirmajā mirklī var šķist nenopietns un rotaļīgs.
Tomēr, nenovienkāršojot spēles jēdziena nozīmi tā šaurākajā pakāpē un
katram iedomājoties savu dzīves ceļu un uztveri par notiekošo, jāatzīst -
mēs esam vienas lielas spēles dalībnieki, un kāpēc gan arī mākslas procesu
nevarētu saukt par spēli? Šīs spēles iznākumu zina tikai paši tajā
iesaistītie, bet mēs redzam patstāvīgus mākslas darbus, kuros atklājas
pieredze un katra mākslinieka atšķirīgais un arī kopīgais glezniecībā. Nenoliedzami, gan Inta Celmiņa,
gan Edvards Grūbe ir Latvijas glezniecības virtuozi un Latvijas 20. un 21.
gadsimta glezniecības tradīciju veidotāji, kuri paliek uzticīgi
glezniecības pamatuzdevumiem vēl šodien un kuru tēmu pamatvērtības ir
meklējamas dabā, gaismas un tumsas saspēlē. Māksliniece Inta Celmiņa
atklāj, ka izstāde ir veltīta kontrastiem dabā un glezniecībā, kas rosina
saskatīt krāsas triumfējošo spēku un nianses un ļauj izteikt dažādas
noskaņas, kā arī uzvest pašu sacerētas izrādes par kādu no mūsu tēmām ar
nodomu piesaistīt skatītājus. Gaisma ir Edvarda Grūbes gleznu centrālā
figūra - majestātiska un nopietna. Savukārt Intas Celmiņas gaisma ir kā
zibšņi noslēpumainā tumsā. Darbu vienotājs ir mūsu kopējā izpratne par
glezniecības uzdevumiem. Edvards Grūbe ir dzimis 1935.
gada 3. novembrī Rīgā. 1946. gadā skolas gaitas turpinājis Jaņa Rozentāla
mākslas vidusskolas 6. klasē, kuru kā skolas pirmā izlaiduma absolvents
pabeidzis 1955. gadā un uzsācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas
Glezniecības nodaļā. Kopš 1967. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības
biedrs. Kopš 1992. gada - mākslas maģistrs. Kopš 1974. gada sarīkojis
vairāk nekā 25 personālizstādes, bijis neskaitāmu grupas izstāžu
dalībnieks gan Latvijā, gan ārvalstīs. Edvarda Grūbes darbi veido nozīmīgu
glezniecības kolekcijas daļu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un
Latvijas Mākstinieku savienības muzejā. Tie atrodami arī Krievijas,
Lietuvas un Vācijas muzeju kolekcijās kā arī Latvijas un ārvalstu
privātkolekcijās.
Ieskats izstādē
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Saldais skūpsts rudenī Latviešu mūsdienu glezniecība 2019. gada novembris
Maija Tabaka. Amerikas skulptura. a/e, 120x100, 2015 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2019 Mūsdienu latviešu glezniecība 2019. gada jūlijs oktobris
Piesātināts intelektuāls un estētiski daudzveidīgs veldzējums ikvienu Latvijas mūsdienu glezniecības interesentu sagaida jaunajā vasaras izstādē 2019 galerijā Manss, kurā koncentrētā izlases veidā galerijas darbinieki parāda lielo tehnisko daudzveidību un radošo individuālo interpretējumu, kas šobrīd atrodams Latvijas profesionālajā glezniecībā, sākot no izciliem vecmeistariem līdz pat nesen akadēmiju beigušajiem māksliniekiem.
Uzmanību pievērš R.Šulcas,
K.Zālīša, M.Štelmaheres, D.Saulītes, N.Medvedjevas niansēti smalkais
pasaules tvērums, ko varam salīdzināt ar lēno pasaules tvērumu, skatījumu
jeb estētiku, kas balstās atziņā, ka ir cilvēki, kuri spēj pretoties
steigai, stresam, patēriņam, aicinot arī mūs apstāties, ieraudzīt,
novērtēt un būt mierā ar sevi, pasauli. Un, lai mēs neuztvertu sevi un
pasauli pārāk nopietni, palūkosimies uz K.Siliņa pašportretu! Simpātiska
ir šī atklātība, kā mākslinieks atklāj sevi mums visiem. Vai mēs tā spētu? Apbrīnu un cieņu izraisa
M.Tabakas uzticība galerijai, piedaloties ar aizvien jauniem darbiem visās
lielajās vasaras izstādēs, un tās notiek jau 29.gadu! Maijas Tabakas
jaunākā gleznaGrafiti attēlo urbānu vidi ar grafiti apzīmētām sienām,
kur priekšplānā kontrastē dzīvais ar nedzīvo, simbolisku lomu piešķirot
tēlam no popkultūras fantastikas filmas 'Star wars. Kā vienmēr, arī
šoreiz M.Tabakas glezna ietver plašu vēstījumu ar zemtekstu, kur vizuālais
tēls ir kā semiotiska zīme. Izstādē skatītājs nevar paiet garām šīm
gleznām, tās nepamanot- vizuālais vienmēr pauž zināmu dramatismu un liek
domāt arī par ne tik pievilcīgo, patīkamo mums apkārt.
Izcilie mākslinieki Helēna Heinrihsone un Ivars Heinrihsons novērtē izstādi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Biruta Baumane. Gleznas. Izlase. 106 2019. gada aprīlis jūnijs
Biruta Baumane (19222017)
viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītauis caurvij mūsu
mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Mums jāšķērso laikmets,
lai izsekotu līdzi viņas mākslai, bet tas ir to vērts. Biruta Baumane
gleznojusi to, ko redzējuši, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi,
savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir
īsts un patiess. Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret
dzīvi. (..)Kādā intervijā franču
dejotājs un horeogrāfs Rolāns Petī saka, ka ir lietas, kas sevi sagraujot,
ja par tām sāk runāt, tā noteikti esot ar deju; to pašu var teikt par
Birutas Baumanes glezniecību, jo gleznas runā pašas par sevi valodā, kas
ir mākslinieces dzīve, spilgtā un temperamentīgā, emocionāli sakāpinātā,
bet patiesā. Tikai ne remdenā, tikai ne pelēkā. Birutu Baumani vienmēr esmu pieņēmusi kā neapstrīdamu lielumu mūsu glezniecībā. Atmiņā saglabājušās vairākas mākslinieces personālizstādes. Viņas glezniecības nozīmību latviešu kultūrā apliecina arī pussimts gleznu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, no kuras ik pa laikam kādu var sastapt izstādēs. Viņa ir piederīga pie tiem patiesajiem lielumiem, ko neviens neapšauba, un, ja nu kāds tomēr to dara, tad vairāk aiz vēlmes piesaistīt sev uzmanību. (..) par mākslinieku nekļūst par mākslinieku piedzimst. Var jau slavēt labo skolu, augsto profesionālo līmeni, bet šoreiz būtiskākais ir kaut kas cits talants un intuīcija. Gleznotājs Boriss Bērziņš kādā sarunā teicis, ka, runājot par mākslu, visi vairās lietot vārdu «talants», bet mākslā tas esot galvenais, tad, protams, nākot darbs, bet ar darbu vien bez talanta nekas dižs nesanākšot.
Anda Treija
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2019. gada 20. aprīlis - 23. jūnijs Piedalamies izstādē MIERS UN SPRIEDZE Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā
MIERS UN SPRIEDZE:
Uldis Čamans. "Kaisle". 170x130; 50x60. 2019.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Varbūtības Mūsdienu latviešu glezniecība 2018. gada decembris - 2019. gada marts
Glezniecība man dod pilnīgas atbildes uz visiem jautājumiem, visām problēmām. (..) Ja kaut kas nepadodās, tad glezniecība ir tas, kas nes atrisinājumu. Arī domāšana notiek, tieši gleznojot. Nepalīdz nekādi strīdi, nekādas diskusijas. Gleznot tā ir tik dzīva, būtiska rīcība! Tā ir valoda. Ja tu to pārvaldi, tad runā tajā par visu.
Nejaušības ir daba, realitāte, mātērija, un notiek pigmentu rīcība neatkarīgi no tevis. Notiek darbība šķidrs ar biezu, sauss ar slapju utt., tā visa tomēr ir daba, cilvēkam ir dots ar to rīkoties. Pēdas sniegā, dubļi... Tas visu laiku ir bijis brīnišķīgs ierosinātājs.
Atradumi ir svarīgi pašam. Ja nebūtu atradumu, nebūtu NEKĀDAS virzīšanās uz priekšu. Tad pat vienu gleznu nevarētu novest līdz galam. Katra, ja tā ir daudzmaz izdevusies, satur diezgan daudz atradumu es tos nosauktu par maziem, niecīgiem, ļoti sīkiem, tikai man svarīgiem.
Mīlsetību un labsirdību es gribu just, to es gribu saņemt pretī, jo es to dodu. Visu dzīvi es tā esmu gājusi. Bet vispirms ir godīgums, patiesība, nedrīkst būt meli. Nekādi.
Dž. Skulme
Lai apskatītu izstādes darbus, spiediet ŠEIT!
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mūsdienu latviešu glezniecība 2018. gada oktobris-novembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2018 Mūsdienu latviešu glezniecība 2018. gada jūlijs-septembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2018. gada 6. jūlijs - 9. septembris
100 LATVIJAS MĀKSLĀ Daugavpils Marka Rotko centrā
Kas notiek Latvijas mākslā šodien? To bieži vien jautā paši mākslinieki,
noraugās kuratori, sarauc pieri vai uzsmaida galeristi, rakstos ievij
mākslas zinātnieki. Kas ir mākslinieks Latvijā? Meistars vai uzlecoša un
jau spīdoša personība mākslas koptelpā, atzīta un novērtēta gan te, gan
aiz valsts robežām?
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Andris Vītoliņš. Personālizstāde retroSEKCIJA 2018.g. maijs-jūnijs
Dzimis 1975. gadā Liepājā. Beidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās mākslas komunikācijas nodaļās. 2002. gadā ieguvis maģistra grādu glezniecībā. Sākot ar 1996. gadu aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kopš 2014. gada Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, glezniecības katedras vadītājs. Andra Vītoliņa māksla dzīvo divu laikmetu dzīvi. Padomju mehāniskā, kas ir pagājusi, un digitāli demokrātiskā, kurā šobrīd dzīvojam. Impulsi mākslinieka darbos nāk no bērnības, skolas un studiju gadiem, kas sakrīt ar interesantu laiku Latvijas vēsturē - padomju lauku norietu un sabrukumu, Atmodu 80tajos gados un Latvijas Republikas atkalatdzimšanu 90tajos gados, strauju sekošanu Rietumu valstu paraugam, identitātes meklējumi. Andra Vītoliņa māksla, lai arī nostalģiska un ar atsauci uz aizgājušajiem laikiem, noteikti ir moderna. Viņš necenšas pielāgot savus darbus Rietumu mākslas paraugiem, bet ir atradis savu gleznošanas identitāti. Mākslinieks gan pats ar piesardzību izturas pret vēsturi, paņemot no tās šodienai derīgo un to lieki neidealizējot. Lieko atmetot. Ne velti vairākās intervijās viņš uzsver, ka "svarīgi ir sekot līdzi laikam un dzīvot šodienai". Viņa darbos dominē industriālā un urbānā tēma, kāsas ir košas un ekspresīvas, tiek iezīmēti kontrasti starp vakardienu un šodienu.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2018. gada aprīlis - jūnijs Vēl viens pavasaris - plūdi
Uldis Čamans. Pārnesums. 2018. 150x200, a/e
Ik gadu gaidām pavasari, jo tas
nes gaismu, spēku, dzīvību. Katrs pavasaris nāk ar lielākiem vai mazākiem
plūdiem, dabā, dzīvē, notikumu virpuļos. Šķiet, ka īstus plūdus esam
palaiduši garām, bet plūdi, kuros nākas dzīvot vai piedzīvot paliek.
Paliek, liekot aizdomāties par spēku, ko var tikai apdzejot, uzgleznot,
bet patiesi izprast tos pašam piedzīvojot. https://www.rothkocenter.com
Ieskats izstādē
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada novembris - decembris Sajūtu izlase Mūsdienu latviešu glezniecība
Ritums Ivanovs
Ekrānos, dzeltenajā presē un uz skatuves ik dienu mūs sveic mūsdienu elki
un ikonas. Zvaigznes mūsdienu fenomens, par viņiem raksta avīzes, uzņem
filmas un veido televīzijas raidījumus. Katram viņu solim seko reportieru
pūļi, katrs žests un kustība ir pūļa interešu objekts. Teju reliģiskā un
nemirstīgā spožumā viņi kļuvuši par vissvētākajiem simboliem, publikas
mīļāko fetišu un nīstamāko subjektu.
1. Exposed. Naomi. 57x57, print 2. Exposed. Kate. 57x47, print 3. Exposed. Linda. 57x47, print 4. Exposed. Britney. 57x47, print
5. Exposed. 57x49, print 6. Aizvērts I, 43x65, print 7. Aizvērts II, 43x65, print
8. Kustība. No sērijas Zvaigznes. Gaismas straos 200x153, a/akr, 2010 9. Madonna uz skatuves. No sērijas Zvaigznes. Gaisma staros. 200x153, a/akr, 2010
10. Michael Jackson. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 200x153, a/akr., 2010 11. Madonna ar ģitāru. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 200x153, a/akr., 2010
12. Michael Jackson with Microphone. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 122x200, a/akr., 2010 13. Zelta meitēns. 200x168, a/akr., 2015.
Džemma Skulme
1. Pērkoni gaisā, 2017, a/e, 124x146 2. Aizlidoja, 2017, a/e, 122x122 Fragments Fragments
3. Saule atnāca, 2017, a/akr, 122x122 4. Pats ienāca (Kerija), 2017, a/akr, 122x122 Fragments Fragments
Fragments 5. Cerību saule, 2017, a/akr, 122x122 Fragments 6. Princese, 2017, a/akr, 120x80 Fragments
Fragments. 7. Sniegs, 2017, a/akr, 120x100 Fragmenti
8. Draudzenes, 2015, a/akr, 120x100 Fragmenti 9. Kurzeme, 2017, a/akr, 120x80
Kurzeme. Fragmenti 10. Uzdevums, 2017, a/akr, 115x89 Fragmenti
11. Zudušie sakari, 2017., 100x120 Fragmenti 12. Saruna ar Rihardu Vāgneru, 2017, 100x120
Saruna ar Rihardu Vāgneru. Fragmenti
13. Bez saulītes vakarā, 2017, 100x120 Fragmenti
Citi autori
1. Ivars Heinrihsons. xxx, 2016, 97x146, a/e Fragments 2. Ivars Heinrihsons. xxx-3, 2016, a/e, 97x146 Fragments
3. Līga Purmale. Lauks. a/e, 2010-2015, 100x140 Fragments 4. Māris Upzars. Rozes pilsētā. 2009, a/e, 115x110 5. Māris Upzars. Saule un mēness. 2011, a/e, 100x115
6. Jānis Kupčs. Sembas ekspedīcija II, 2016, a/e, 125x110 7. Jānis Kupčs. Pietura, 2001, a/e, 115x135 8. Anita Kalniņa. Apmaiņa, 2013, a/e, 100x120 9. Anita Kalniņa. Atgriešanās, 2010, a/e, 100x120
10. Dace Lielā. Pēdējais sniegs, 2014, a/e, 150x200 Fragmenti
11. Kristaps Zariņš. Labi, 2007, a/e, 100x100. Fragmenti 12. Kristaps Zariņš. Zilā, 2009, a/e, 120x100
13. Biruta Baumane. Akts, 1987, a/e, 81x100 14. Aleksejs Naumovs. Rīga, 2014, a/akr, 90x110 15. Aleksejs Naumovs. Venēcija, 2007, 70x90, a/akr
16. Aleksejs Naumovs. Parīze I, 2008, a/akr, 46x55 17. Aleksejs Naumovs. Parīze II, 2008, a/akr, 38x55 18. Maija Tabaka. Rituāls. 2002, a/e, 101x137
Rituāls. Fragmenti. 19. Maija Tabaka. Kalnu ezers. 1999, a/e, 110x140
Kalnu ezers. Fragmenti. 20. Maija Tabaka. Tilti. 2007, a/e, 95x140
Tilti. Fragmenti 21. Andris Vītols. Noskaņa. 2015, a/e, 85x68
22. Andris Vītols. Kompozīcija. 2015, a/e, 50x50 23. Vēsma Lukstiņa. Trotuārs. 2016, a/e, 80x100 24. Guna Millersone. Sault\riets. 2013, a/e, 70x100. 25. Guna Millersone. Osta I. 2014, a/e, 60x70
26. Guna Millersone. Osta II. 2014, a/e, 60x70 27. Aiva Žūriņa. Dārza svētki. 2016. zīm. 28. Laima Puntule. Ezerā. 2001, a/e, 77x150
29. Māris Čačka. II. 2017, a/e, 100x100. 30. Māris Čačka. OO. 2017, a/e, 100x100. 31. Māris Čačka. MI, 2017, a/e, 100x100. 32. Māris Čačka. MJ, 2017, a/e, 100x100.
33. Marta Skulme. Krasts. 2017, a/e, 70x50. 34. Marta Skulme. Augstskola. 2011, a/e, 60x90 35. M. Skulme. Koks. 2017., a/e, 30x30 36. Marta Skulme. Mērvienība. 2017, a/e, 30x30
37. Marta Skulme. Atspulgs. 2017. a/e, 30x30. 38. M. Skulme. Sakari. 2017, a/e, 30x30. 39. M. Skulme. Mēģini vēlreiz. 2016, a/e, 30x20 40. Marta Skulme. Kompozīcija I. 2015, autort., 50x50 41. Marta Skulme. Kompozīcija II. 2015, autort., 50x50
42. Laima Eglīte. Skatiens. 60x80,a/e,2015. 43. Laima Eglīte. Make up, 60x80,a/e,2009 44. Anita Meldere Apsolījums. a/e, 80x100, 2015.
45. Irēna Lūse. Mīlestības puķe 75x60 46. Ritums Ivanovs. Meitene. 47. Aiva Žūriņa. Dialogs. 48. Aiva Žūriņa. Sēklas..
49. Kristīne Markus. Vieta. 2015.120x140,a/e 50. Helēna Heinrihsone. Sarkanais I, 130x130, a/e, 2007 51. Helēna Heinrihsone. Sarkanais II, 130x130, a/e, 2007
52. Helēna Heinrihsone. Divi. 130x130, 2008-2009 53. Helēna Heinrihsone. Apsnigušas rozes, 114x146, 2008 54. Helēna Heinrihsone. xxx 55. Ivars Heinrihsons. Divi zirgi, 180x170, 2008
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens 2017 Mūsdienu latviešu glezniecība 2017. gada oktobris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2017 Mūsdienu latviešu glezniecība
Lai apskatītu visus darbus, spiediet ŠEIT! |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada aprīlis - jūnijs Klusuma un tukšuma formas
Uldis Čamans. Diptihs "Parādība". 2017. 189x286, 189x145,audekls, kartons, eļļa, akrils, autortehnika
Fragmenti
Šogad Latgales reģiona mākslas
izstādes tēma nav izvēlēta nejauši, jo to organizē Marka Rotko vārdā
nosauktais mākslas centrs. Klusums un tukšums divi pamatjēdzieni, kam
bija ārkārtīgi būtiska un aktuāla nozīme Rotko daiļradē, it īpaši tās
klasiskajā periodā. Runājot par savu māksliniecisko metodi, meistars to
salīdzināja ar «radošu klusumu», apelēdama pie budisma filozofijas, «kura
tukšumam piemīt potenciāls» un viss aiziet «nekurienē».
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada maijs - jūnijs Jānis Ziņģītis. Personālizstāde
Man patīk vērot dabu,
dzīvniekus, putnus, ainavas. Savus vērojumus attēloju gleznās. Jānis Ziņgītis Jānis Ziņģītis glezno
reālistiskas ainavas un marīnas ar noskaņu. Viņa darbos var niansēti
ieraudzīt Latvijas dabas skaistumu: pasakainus, noslēpumainus mežus;
dzīvnieku pasaules mistērijas; Baltijas jūras krastus un Jāņu zāļu
burvību. Darbiem raksturīgs liriskums, miers un harmonija, dominē pelēka
tonalitāte, dabas krāsas, maiga gaisma. Mākslinieks bieži izmanto
miglainības efektu, tas izkliede skatītāja uzmanību un piepilda gleznas ar
vieglumu un gaisīgumu. (http://www.antonia.lv)
1. Pie ezera. 125x160, a/ak, 2016 Fragmenti.
2. Latvijas zvirbuļi Londonā. 120x90, a/ak, 2010 3. Mežmala 90x120, a/ak, 2016. 4. Ko tu te dari? 70x90, a/e, 2015
Ko tu te dari? 70x90, a/e, 2015. Fragments. 5. Pļava Jāņos. a/akr, 120x160, 2017. Pļava Jāņos. Fragments.
6. Kaut kur dzied lakstīgala. 60x120, a/akr, 2016. Fragments 7. Kurzemes jūrmala pēc lietus. 150x200, a.akr. 2013.
Kurzemes jūrmala pēc lietus. Fragments 8. Mākoņui atspulgi ezerā. 70x100, a/akr, 2012 9. Vēstule no Vermēra. 73x92, a/akr, 2016.
Vēstule no Vermēra. Fragmenti. 10. Dzērvju balsis pavasarī. 100x70, a/akr. 2015. 11. Lībiešu krasts. 80x60,a/akr, 2014.
Lībiešu krasts. Fragments. 12. Diena kad aizlido dzērves. 80x60, a/akr, 2014. Fragments. 13. Kolkasrags. 60x80, a/akr, 2014.
14. Vidzemes jūrmala. 70x90, a/e, 2015. 15. Ainava ar slēpotāju. 60x80, akr/e, 2012. Fragments
16. Vakars uz ezera. 60x80, a/akr, 2016. 17. Tikšanās 60x80, a/ak., 2013. 18. Iela. 60x80, a/akr, 2014
19. Atmiņas par vasaru. 60x80, a/akr, 2016. 20. Maijs. Lobes ieteka Ogrē. 60x80, a/akr. 2015 Fragments
21. Jūra pēc lietus. 60x80, a/akr, 2014. 22. Atmiņas par pavasari. 60x80, a/akr, 2016. 23. Atmiņas par rudeni. 60x80, a/akr, 2016.
24. Atmiņas par Volterru. 45x66, a/akr, 2016. 25. Foreļupe pavasarī. 40x60, a/akr. 2013. 26. 7.maijs Rīgā, 30x40, a/akr, 2011
27.Bernātu jūrmala. 30x40, a/akr, 2015 28.Augusts. Būs karsta diena. 30x40, a/akr, 2011 29.Augusta vakars. Stārķa ligzda. 30x40, a/ak, 2011
30. 1. maijs. 30x40, a/akr, 2011 31. 9. oktobris. Zelta rudens. 30x40, a/akr, 2011 32. Orčas upes ieleja Toskānā. 30x40, a/akr, 2016.
33. 4. augusts 2013. Dunte. 30x40, a/akr, 2013. 34. Ziemas rīts. Ceļš miglā. 30x40, a/akr, 2015. 35. Saulains ziemas rīts. 30x40, a/akr, 2016.
36. Bernāti. 10. augusts. 30x40, a/akr, 2016. 37. 30. aprīlis 2011. 30x40, a/akr, 2011. 38. Kurzemes jūrmala. 30x40. a/akr, 2014.
39. Košrags 23. jūnijs. 30x40, a/akr, 2015. 40. 6. augusts 2013. Tūja. 30x40, a/akr, 2013. 41. 24. jūnijs 2016. Jūrkalne. 30x40, a/akr, 2016
42. Kurzemes jūrmala. Ģipka, novakare. 30x40, a/akr, 2014. 43. Vēl ir vasara. 40x30, a/akr, 2015. 44. Pirtī. 40x30, a/akr, 2012. 45. Spējš vējš. 40x30, a/akr, 2009.
46. Atmiņas par "Zelta drudzi". 40x30, a/akr, 2008. 47. Čārlzs Sāči apsver iespēju. iegādāties latviešu mākslinieka darbu. 40x30, a/akr. 2008. 48. Jau vasara! 60x80, a/a, 2016. 49. No bebru mājām. 60x80, 60x80,a/akr,2015
50. Pavasaris.80x60a/akr.,2015. 51.Pavasaris Pierīgā. 150x200,a/akr 52. Jānis Ziņģītis. Pēk, pēk, pēk, iztraucētās mežapīles, a/akrils, 145x125, 2010.
53.Latvijā zied ievas, a/akrils, 80x60, 2014. 54. Lobes upe pavasarī. 2013, a/a, 60x80 55. Salaca. Zivju gārņu valstība. akrils, 150x200, 2012.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada marts, aprīlis Latviešu mūsdienu glezniecība, grafika, keramika, porcelāns
Ilze Neilande. Personālizstāde. Zirgs. Āksts. Sieviete.
I. Neilande ir beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas
vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas I. Zariņa
monumentālās glezniecības darbnīcu un profesora Borisa Bērziņa
meistardarbnīcu. Ieguvusi mākslas maģistra grādu (1993).
1. Cirka zirgs. Litogrāfija, 2003, 178x95 2. Cirks. Litogrāfija. 2005. 93x70 3. Āksts un zirgs. Litogrāfija, 2003, 60x85
4. Āksts zirgā. Litogrāfija. 20000, 66x91 5. Skrejošais zirgs. 2006. Litogrāfija, 67x68 6. Lielais zirgs. Litogrāfija, 2005, 94x75
7. Mazais putns. Litogrāfija., 2004, 62x51. 8.Puķes zirgam. k/e, 2002, 67x58,5 9.Āksts un zirgs. k/e, 2004. 61x80 10.Sieviete, 2004, k/e, 59x81
11.Āksts un rožu krūms. 2003, k/e, 50x72 12. Divi zirgi. 2005, k/e, 67x100 13.Ākrobāts zirgā. 2001,k/e, 67x100
14.Sieviete āksts. 2003,k/e, 122,5x68. 15.Cirks. 2004,k/e, 100x80 16.Sieviete āksts.1998, 105x73,5 17.Divi zirgi. 2012, akr/a 60x80
18.Melnais zirgs. 2017, akr/a, 60x40 19.Izrāde sākas. 2012, akr/a, 50x70. 20. Sapnis. 2015. akr/a, 546x54
21.Deja. 2015. akr/a, 60x80 22.Cirks. 2012, akr/a, 80x80 23.Pavasaris. 2014, akr/a, 90x65
24. Venēra. 2008, akr/a, 42x60 25.Skrējiens. 2012, akr/a, 40x50 26.Pašportrets. 2009. 65x40,5, k/a
27. Spēle. 2006, k/e, 47x55 28.Četri zirgi, 2015, a/e, 50x60 29. Šahs. 2012, a/e, 60x80
30.Koks. 2014., a/e, 80x60. 31.Mazais āksts. a/e, 2016., 60x80 32.Cirks zirgs. a/e,2012, 60x80
33.Mazais zirgs, a/e, 2012, 71,5x91,5 34.Cirka zirgs, a/e, 2015., 100x60 35.Sieviete un puķe, 2003, k/e, 45x39 36.Klausītājs. 2002, k/e,51x32,5
37. Diptihs Pavasaris. k/e, 42x27 38. Zirga galva. 2012, a/e, 40x30 39.Vērotāja. 2013., a/e,40x30
40. Rudens. 2015, a/e, 30x40 41. Cirka zirgs, 2016, a/e, 24x30 42. Sieviete un zirgs. a/e, 2012, 30x30
Jānis Murovskis. Grafika
1. Aveiru 2/5, 2009, sietspiede, 102x72 2. Negaiss 2/4, 2013, sietsp., 102x72 3. Asinsaina 2/5, 2009, sietsp., 97x72
4. Sarkanās egles 2/3. Sietspiede, 2013, 102x72 5. Tekošie raksti. 2014, sietspiede, 102x72 6. Jaunais gads 3/3. 2013, sietspiede, 102x72
Maija Tabaka. Atkal mājās Gleznas. Retrospekcija 2017
1. Ūdens pasaule. 120x90,a/e,2014. 2. Ikebana. 60x70,a/e,2011 3. Etiķa koks. 100x80,a/e,2013.
4. Helovīns. 90x120,a/e, 2015 Helovīns. Fragments 5. Iela. 90x120,a/e, 2016.
Iela. Fragments 6. Āzis rožu dārzā. a/e, 110x110, 2012 Āzis rošu dārzā Fragmenti
8. Dzejnieks (2008)
9. Siltums ziemā (2007)
10. Skūpsts (1999)
11. Ceļš (2009)
Dace Saulīte. Vēja spogulis
1. Rozes smarža. a/ak, 120x100, 2016. 2. Rozā laiva. a/k, 210x100, 2015. 3. Ūdensroze. a/ak. 60x80, 2016.
4. LUX. a/ak, 60x80, 2016. 5. Pāri galotnēm. a/ak. 76x102, 2016. 6. Ezers un vējš. a/ak, 70x90, 2016
7. Japāņu koijas. a/ak, 70x70, 2015. 8. Krusa aronijas. a/ak, 60x80, 2016. 9. Zelta meandrs. a/ak, 50x50, 2017.
10. Dārzs. a/ak, 50x100, 2017 11. Atspulgs. a/ak, 40x80, 2016. 12. Augustā. a/ak, 40x80, 2016. 13. Orhidejas. a/ak, 60x45, 2016
14.Atspulgs. a/ak, 40x40, 2015 15.Parfīms I, a/ak, 50x50, 2015. 16.Parfīms II, a/ak, 50x50, 2015. 17.Baltās ūdensrozes. a/ak, 60x45, 2016.
18. Atspulgs. a/ak, 60x50, 2016. 19. Sārtā ūdensroze, a/ak, 24x30, 2016. 20. Kaija. a/ak, 18x24, 2016.
21. Apvārsnis. a/ak, 45x60, 2013.
Lins, želatīns, linsēklu eļļa, terpentīns, akrila sveķi, gumiarābiks, saplāksnis, papīrs. Senie zīmēja un rakstīja uz bērzu tāss. Dabīgs, apkārtējā vidē sastopams materiāls. Tagad, apkārtējā vidē var sastapt saplākšņa atgriezumus. Televizors stāstīja, ka uz jogurta iepakojuma drīkst rakstīt dabīgs, ja ... un tur sekoja garš, sarežģīts vielu un to daudzumu uzskaitījums, cik, kuras drīkst būt, kā arī - uz iepakojuma drīkst likt augļu attēlus, ja jogurta sastāvā ir vismaz tik ... procentu augļu gabaliņu. Dabīgs, pārdomas, par to, ko tad tas nozīmē. Vai kultūra, visplašākajā vārda nozīmē kultūra = pilnīgi viss, kas tiek kultivēts (sākot no akmens cirvja līdz lāzeriskai iekārtai ar ko var izsvilināt materiālā da jebko, par ko vien kompī ir dati. U.c. u.t.jpr.) ir nedabīga? Vairāki vaļi trenkā roni (ēst ta gribās). Ronis uzlec uz ledus gabala, vaļi strauji peldot izraisa ūdens viļņošanos, kas rezultējas ar ledus sašķelšanos, vai apgāšanos, atkal un atkal. Brīžos, kad ronis atrodas uz tik neliela ledus gabaliņa, ka pakaļējās peldspuras (tieši aiz tām roņus parasti saķer, pavelk zem ūdens un noslīcina), paliek pāri tā malai virs ūdens, tam neviens netuvojas, tikai dažus metrus attālāk virs ūdens parādās vaļa galva, tad tā lēnām pazūd zem ūdens, mirkli vēlāk vilnis apgāž arī šo ledus gabalu, ūdens balets ar daudzām piruetēm un lēcieniem atsākas. Tas turpinās, līdz ronis tiek līdz liela ledus lauka malai, ārā jau apmēram puse auguma, lēnām kustas. Tikpat lēnām, apmēram metru no ledus lauka malas, iznirst vaļa galva, rāmi, nesaviļņojot ūdens virsmu tā pazūd, pēc mirkļa ronis sāk slīdēt atpakaļ ūdenī, līdz nelielā virpulītī pazūd arī purns ar apaļajām acīm. Labi? Slikti? Lielākais apkaimes briežu bullis, vardarbīgi trenkājot pārējos, sapulcina ap sevi mātītes. Dabīgi. Šķiet tas bija lielās franču revolūcijas laikā, daži no apkārtnes lielākajiem un stiprākajiem cilvēku tēviņiem sāka uzskatīt līdzīgi lielākais un varenākais apkaimes tēviņš paņem sev visas sievietes un īpašumus, kas viņam iepatīkas, jo tas ir dabīgi, sirdsapziņas un morāles - tie kaut kādi nevajadzīgi izgudrojumi. Brieža daba. Cilvēka daba. Varbūt tās atšķiras. (daba lietas vai parādības pamatīpašību kopums) Dabīgs mākonis. Uzgleznots mākonis. Kāds gribēja attēlot to, kā ap putekļiem kondensējas ūdens tvaiki? Putekļu mākoņi, dūmu mākoņi, domu mākoņi komiksos. Cik stilizētam jābūt attēlam, lai tas būtu simbolisks? Netālu no mākoņa cilvēciņš, dažreiz to pamanīt vieglāk, citreiz mazliet grūtāk, citreiz izskatās cilvēciņš kaut ko vicinās ar rokām, mākoņa virzienā, a, tas viņam tā dabīgi?
1.Brūns, zaļš, pelēks. e/a, 25x25, 2016 2. Cauri rūsai. e/a, 180x145,4, 2016. 3. Cauri tintei. ak/a, 100x80,5, 2016. 4. Dzeltenoranžs (skice). guaša/kartons/saplāksnis. 30x26, 2016
5. Egle un mākonis. ak/a/s, 49,8x22. 2016. 6. Izbalināts brūnums. g/a, 40x30, 2016. 7. Klausītājs. aa/a, 49,0x21, 2016. 8. Knapi redzams. ak/a, 75x70, 2016. 9. Lassāmkrēsls. ak/a, 42x21, 2016.
10. No dziļumiem. ak/a, 42x21, 2016. 11. Pieskarties. zīda krāsas/audekls/ saplāksnis. 43x43, 2016. 12. Pievelk. e/a, 200x170, 2016. Pievelk (fragments)
Pievelk (fragments) Pievelk (fragments) 13. Silueta kustība.e/a, 51x40, 2017
14. Slīpēts. ak/a, 40x30, 2016 15. Stiga. e/a, 24x18, 2016. 16. Trušupīle, māls un Minnija. g/p, 2016. 17. Vēl tālāk. ak/a, 56,3x49,8, 2016.
18. Žogukrāsas. eļlas-ftaļļu emelja/sapl., 72,5x49,8 19. Uzsīksies. k/e, 22x10, 2013. 20. Ceļš, pļava, mākonis. k/e, 15x10, 2013. 21. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013.
Jānis Purcens reliģiskais temats mākslā «3. nedēļa 2. diena. Vai esi sajutis, ka miers, iekšēja nomierināšanās palīdz nodibināt saikni ar Dievu? Šodien pamēģini sadzirdēt Dievu. Pirmajās lūgšanu minūtēs ieklausies tuvās un tālās skaņās, kas Tevi sasniegs ielas troksnī, istabas klusumā... Palēnām visas šīs skaņas attālinās, un Tavas sirds klusums uzrunā Tevi... Ieklausies tajā. Neceri, ka kaut kas notiek ātri. Vajadzēs pacietību. Vari lēnām atkārtot vienu vai vairākus lūgšanu vārdus (..)». Jānis Purcens. Balts k/e 36x36,2016 Uz kvadrātveida kartona ar kolažētiem darbistabas pārpalikumiem un fragmentiem, ir piestiprināta lapa ar sīku tekstu kursīvā. Kā lappuse no dienasgrāmatas, skice, kā personīga vēstule skatītājam. Teksta adresāts nav zināms, vai tas ir tas pats autors vai skatītājs, taču teksts darbojas kā atslēga. Pirmatnējais nodoms, kas stāv aiz visām sērijas gleznām, un arī instrukcija skatītājam. Jau pati teksta lasīšana piespiež apklusināt, izslēgt apkārtējo vidi no uztveres zonas un koncentrēt savu uzmanību vārdiem. Vārdi un to vara varētu būt visas sērijas temats, vārdi un to transcendentālā jēga, vārda vizualizācija. Lūkojoties uz J. Purcena darbiem, lasīšana kļūst par hipnozes paņēmienu, ar kuru skatītājs tiek «ievilkts» gleznā. Izlasot ataino frāzi «Kungs, Jēzu Kristu, Dieva dēls», tā tiek it kā «iespiesta» skatītāja redzes atmiņā, un ieraugot atsevišķus vārdus, ir jau zināms, kā frāzi pabeigt. Tāpēc, lūkojoties uz mākslinieka audekliem, redzes fokuss izzūd. Nav vārda, kurš izceltos, kuram būtu iespējams iegūt vairāk skatītāja uzmanības. Katrs vārds ir vienlīdz svarīgs, tāpēc neeksistē nedz centrs, nedz kāda figurāla dominante. Glezna ir suģestējoša, tā nemanāmi ievelk skatītāju neizteiktu vārdu murdoņā. Audekls, liekas, ir kā izgriezts fragments no mākslinieka zemapziņas, kas mutuļo lūgšanas laikā. Vizuālais risinājums J. Purcena darbos ir inovatīvs. Darbi vieno tipogrāfiju un glezniecību. Gleznu galvenais objekts ir teksts un vārds mijiedarbībās ar mākslas darba faktūru. Un, lai arī krāsotāji un vienkārši amatnieki, izsenis ir krāsojuši vārdus, Purcena darbos vārdi netiek krāsoti, tie tiek uzrakstīti ar kaligrāfisku cieņu, viegli un dabiski dzīvi. Katra vārda šķietami vienkāršai uzrakstīšanai ir veltīta pilna uzmanība, un gleznošanas process ir kā tiešs un personīgs lūgšanas attēlojums. Darba noskaņu veido ne tikai krāsa, bet arī rakstības stils, kuram arī piemīt emocionāla noskaņa un asociatīvs raksturs. Arī kvadrāta formāts ļauj veidot vienlaidu harmoniju tas visur ir vienāds, tas nevirza skatienu, bet ir kā punkts, kā fiksēts fragments. Gleznu reliģiskais konteksts liek atminēties Bībelisko «...iesākumā bija vārds», kas pazīmē pasaules sākotni. Zinot arī to, ka visa latviskā kultūra spēcīgi pamatojas kristietībā, vārdi, «Kungs, Jēzus Krist, Dieva dēls», nespēj palikt neievēroti. Tie skar skatītāju gan vispārcilvēciski, gan personiski, skarot katra individuālo reliģisko pieredzi. Tāpēc J. Purcena darbi nav tikai vizuāls baudījums, tie ir mehānismi, kas tiek darbināti ar vārda spēku, liekot cilvēkam, vismazākais apstāties, apdomāt un klausīties, jo teiktais pieprasa uzmanību. Un galu galā svarīgāk par attēloto un pateikto ir tas, kā tas liek mums justies. Nikola Ščadro, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 11.c. 2017. gada februāris Anda Svarāne, Ieva Svarāne. Keramika
Andris Vēzis. Jaunā porcelāna kolekcija 2017
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017.g. februāris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Līdzsvars Mūsdienu latviešu glezniecība 2016. gada novembris - 2017. gada janvāris
Pelēkajai ikdienības ziemai pretī stājas dzirkstoša krāsu simfonija, vasaras atmiņu spiets, aicinājums ceļot, iepazīt un atrast eksotiskas sajūtas, taču nedrīkst novārtā atstāt kontemplāciju varbūt kā nodevu ārpusē valdošā laika blaknei rūgtām pārdomām; varbūt kā spēku, kas palīdz atgriezties uz zemes pēc ilga svinību prieka. Šī izstāde ir kā spēcīgs enerģijas malks, kas izrauj no paguruma un ziemas miega, un līdzsvars tiek sasniegts, izmantojot kontrastus. Janvāris aizsirmo Uniātu baznīcas smagās, bijību raisošās celtnes priekšā tāda aina ārpusē. Alekseja Naumova Lecces vasaras saulesgaismā un bezrūpībā gozējas rūkstošu apbrīnotais Doms notverts gleznā, izstādīts iekšpusē. Turpat ir arī Jāņa Purcena darbi krāsaini, bet nebūt ne bezrūpīgi un vieglprātīgi. J. Purcens kontrastē gan ar savu agrāko laiku mākslu («Paēdis, padzēris»), gan ar A. Naumova Lecces Domu ja A. Naumova glezna attēlo reliģisku celtni mirkļa tvērienā no tūrista skatpunkta, no ārpuses, tad J. Purcena dažādu krāsu nosaukumos dēvētās gleznas «Kungs Jēzu Kristu Dieva Dēls apžēlojies» atklāj diametrāli pretējo dziļi ntīma, sakrāla, rūpīga ceļa meklējumus, meditāciju un lūgšanas, ticību mieram, reliģisko saturu nereducējot līdz klasiskajiem šabloniem, piedāvājot līdz mielēm izjust mākslinieka sēras, lai arī spilgtās krāsās ietērptas. Telpu ar J. Purcena gleznām es savās domās nodēvēju par meditatīvo vietu. Šķiet, gaisā var just ticības sveķu vīraka smaržu. Savā starpā kontrastē arī Frančeskas Kirkes «Rubensa sievietes» un Jura Dimitera «Osta». Figurāli sērkociņi un sieviešu ķermeņi ir novietoti līdzīgi kā izvīti, savijušies taču kādas gan līdzības var būt nedzīviem priekšmetiem un dzīvām būtnēm? Izdeguši sērkociņi savā ziņā idejiski šķiet cilvēcīgāki nekā sievietes maskās, kas gleznā šķiet bēgam no savas cilvēcības, svinot svešādo un mītisko. J. Dimitera gleznās ir vērojams vispārējs kontrasts fons pret galvenajiem priekšplāna objektiem. Gleznās «Romeo un Džuljeta vecajā parkā», «Pikniks», «Osta» fons ir rūpīgi izzīmēts un pretstatīts akrila tehnikā uzgleznotajiem cilvēka sadzīves elementiem antropomorfajiem sērkociņiem un pīpēm. Līdzīgi Uniātu baznīcai aiz loga un A. Naumova Domam galerijā kontrastē arī J. Kalniņa «Mednieka klusā daba». Ar savu aristokrātisko noskaņu tā oponē J. Kalniņa «Malkas šķūnim», kas ieved mūs ikdienišķā kādā vīra atpūtas mirklī. Gleznas kontrastē un vienlaikus rosina jautāt vai vīrs no «Malkas šķūņa» ir klusajā dabā attēlotā guvuma mednieks? Savdabīgi pretstati ir arī J. Kalniņa Ķarūsa» svaiga, tikko zvejota zivs, nolikta uz sviestpapīra tālākai gatavošanai, guvums, ar ko lepoties, viens no senlaiku aristokrātijas simboliem un J. Dimitera «Hotdogs» jaunlaiku ieviesums, ātrās dzīves un ātrā ēdiena simbols, kaut kas mākslīgs un apstrādāts, nezināmas izcelsmes un iekomponēts cilvēka kontūrā. Mana favorītglezna šajā izstādē Daigas Krūzas «Koka zars», kurā kontrastē krāsas un sajūtas. Brīnišķīgi dziļš ultramarīna zilais tonis, kādu var novērot debesīs krēslainos vakaros vai arī dziļā, saules apspīdēta ezera dzelmē, šajā gleznā ir kā spēcīgs pamats un paspilgtina milzīgo saules dzeltenā daudzumu. Centrā neitrāli gaišbrūnais, kas nomierina košumu un atgādina to, kas slēpjas aiz koka tumšbrūnās, rēpuļainās mizas. Šī glezna pārsteidz un uzlādēja ar saules gaismu, kuras nekad nepietiek, un reizē uzbūra ainu ar sulas plūdumu uz uzplēsta, uzšķērsta bērza zara, kad pavasara dienā mirdz spilgta, pirmatnēja pavasara saule. Kontrastē gan izstāde ar ārpasauli, gan gleznas savā starpā, gan sižeti gleznās, taču skaidrs ir viens līdzsvars ir atrasts, tas ir paliekošs un pretstatu virkne nerada haosu, šie pretstati ir patiesi un organiski mijiedarbojas, radot harmoniju. Izstāde ir meistarīgi veidots nostalģisks sveiciens vasarai, brīvdienām un enerģijai. Ieva Vīksna, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11. c klase
1. Līga Purmale Ezers. a/e 130x150, 2015. 2. Andris Eglītis. Telpa. a/e, 124x154. 2011. 3. Andris Eglītis. Lauks. a/w, 150x110, 2014. 4. Aleksejs Naumovs. Lecce, a/e, 60x7100. 2015.
5. Biruta Delle. Rīts pie dīķa. a/e, 100x90. 2015. 6. Biruta Delle. Saulespuķes. a/e, 100x90. 2015. 7. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013. 8. Jānis Kalniņš. Mednieka klusā daba. a/e, 24x35. 2014.
9. Jānis Kalniņš. Karūsa, a/e, 24x35. 2014. 10. Jānis Kalniņš. Malkas šķūnis. a/e, 25x35. 2014. 11. Juris Dimiters. Hotdogs. j/t, 61x42. 2015. 12. Juris Dimiters. Romeo un Džuljeta vecajā parkā. j/t, 61x42. 2015.
13. Juris Dimiters. Pikniks j/t, 61x42. 2015. 14. Juris Dimiters. Osta. j/t, 61x42. 2015. 15. Frančeska Kirke. Rubensa sievietes. a/e, 185x150. 2010 16. Daiga Krūze. Koka zars. a/e, 180x220. 2014.
17. Daiga Krūze. Koks. a/e 180x220. 2014. 18. Daiga Krūze. Krūmi kustās. a/e, 150x250, 2009. 19. Gita Palma. Tas dzeltenais. k/e, 75x37, 2015.
20. Gita Palma. Sarkanbaltsarkanais. k/e, 82x60. 2016. 21. Gita Palma. Dīzeļgalva. k/e, 47x47. 2012. 22. Gita Palma. Naftas vagoni. k/e, 40x40. 2014. 23. Gita Palma. Agrā rīta stundā. presk/e100x70. 2012.
24. Gita Palma. Pavasaris. presk/e. 100x70, 2013. 25. Gita Palma. Rīta saule. presk/e, 76x91. 2016. 26. Gita Palma. Vilciena fragments. presk/e, 90x45. 2016. 27. Gita Palma. Plaisa starp dimensijām. k/e, 70x54. 2016.
28. Gita Palma. Vilciens. k/e. 50x70. 2016. 29. Gita Palma. Glābējriņķis. k/e. 50x70. 2016. 30. Aiva Žūriņa. Dialogs. a/z. 100x70.2015.
31. Ieva Balode. Amarillis. a/e, 39x50, 2016. 32. Ieva Balode. Narcises. a/e, 30x30, 2016. 33. I. Balode. Klusā daba papaiju. a/e, 40x30, 2016.
34. Balode. Klusā daba ar artišoku. 30x20, a/e, 2016. 35. I. Balode. Klusā daba ar pasion. a/e, 24x18, 2016. 36. I. Balode. Klusā daba ar fizāļiem. a/e, 34,5x28, 2016.
37. Jānis Purcens. Sarkans. a/e 120x120, 2014. 38. Jānis Purcens. Balts. a/e 120x120, 2015. 39. Jānis Purcens. Violets. a/e 120x120, 2013. 40. Jānis Purcens. Dzeltens. a/e 120x120, 2013
41. Jānis Purcens. Zaļš. a/e 120x120, 2013. 42. Jānis Purcens. Krāsains. a/e 120x120, 2014. 43. Jānis Purcens. Rozā. a/e 120x120, 2013. 44. Jānis Purcens. Pelni. a/e 120x120, 2015.
45. Jānis Purcens. Zils. k/e 36x36, 2016. 46. Jānis Purcens. Balts. k/e 36x36, 2016. 47. Jānis Purcens. Brūns. k/e 36x36, 2016. 48. Jānis Purcens. Dzeltens. a/e 36x36, 2016.
49. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.85. 36x36, 2008. 50. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.116. 50x40, 2008. 51. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.111. a/e 30x306, 2008.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ieskats izstādes tapšanā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Untitled. Latgales māksla 2016.g. aprīlis-jūnijs
Izstādes tēmu šogad noteica sabiedrībā notiekošais, neviennozīmīgi vērtētais un saprastais, svarīgais un nesvarīgais, bet par ko arī ir vērts runāt mākslas valodā tāpēc izstāde ir bez nosaukuma. Izstāde bez nosaukuma (Untitled) katram māksliniekam darbā ļauj runāt, par to nepasakot verbāli vai tekstuāli, tāpat mākslas skatītājam ir dota brīva iespēja pašam interpretēt skatāmo darbu, kaut gan atsevišķiem darbiem interpretācijas iespējas tik un tā būs savā ziņā ierobežotas, jo katram darbam ir nosaukums, kas vedinās uz dialogu ar autoru. Izstādes darbu radīšanā vai jau radītu darbu atlasē bija dota brīva vaļa autoru idejas lidojumam, lai izstādi padarītu par spilgtu reģiona mākslinieku radīto darbu skati. Izstādē piedalīsies vairāk nekā 50 Latgales mākslinieki, caur iesniegtajiem darbiem atklājot sev aktuālo un nozīmīgo šodienā un skatītājiem rodot priekšstatu par to, kas notiek Latgales mākslinieku radošajā vidē. Nenoliedzami, daudzi lieliski Latgales mākslinieki izstādē un izstādes katalogā nav atrodami, jo kaut kādu nenosakāmu iemeslu dēļ, nav pieteikuši savu dalību, tāpēc Latgales mākslas izstāde Latgales mākslas ainu ataino fragmentāri.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada aprīlis-maijs Pēteris Postažs. Gleznas Personālizstāde
Galerijā Manss līdz maija beigām skatāma gleznotāja, Latvijas Mākslas
akadēmijas profesora Pētera Postaža personālizstāde.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada marts Pretstati
Latviešu mūsdienu glezniecība |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016.g. februāris Sarunas Latviešu mūsdienu glezniecība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada janvāris Sakarības Latviešu mūsdienu glezniecība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paralēles Mūsdienu latviešu glezniecība 2015. novembris-decembris
Vietējiem skatītājiem interesanti
varētu būt talantiem bagātās Urtānu ģimenes pārstāvja Jāņa oforti
Vanitas.
Termins vanitas ir
atvasināts no latīņu valodas un nozīmē tukšums jeb niecība, un norāda uz
visu pasaulīgo lietu tādu kā bagātība, skaistums, izpriecas
nenozīmību. Pirmo reizi jēkabpilieši tiek iepazīstināti ar tekstilmākslinieces Ievas Vēzes-Dreimanes darbiem. Bez tekstīlijām apskatāmas arī viņas zīmējumi, kas kombinēti ar fona fotogrāfijām. Galerijas otrā stāvā redzami viņas tēva keramiķa Andra Vēža porcelāna darbi. Jāpiebilst, ka tos bieži iegādājas Ārlietu ministrija, lai dāvinātu ārvalstu vēstniekiem un prezidentiem. Keramiku pārstāv arī jēkabpilietes Dinas Lukstiņas romantiskās lampas. No gleznotājiem izstādē visplašāk pārstāvēti ir daugavpilietis Māris Čačka, jēkabpilieši Uldis Čamans un Ruta Štelmahere, kā arī Neonilla Medvedeva un Rolands Krišjānis. N. Medvedjeva izstādījusi darbus, kas atgādina nepabeigtas gleznas romantiskas vai sērīgi sabrukušas mājas bez apkārtējā dabas fona. Interesanti, ka vecās ēkas ir pietiekami interesantas pašas par sevi, un nekas klāt arī neprasās. Savukārt, R. Krišjāņa četrus darbus vieno romantika vai tas būtu portrets, ainiņa ar diviem mīlniekiem, vai ainava. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Radošā apvienība iEWa 2015. gada decembris
Trīsdesmit spieķu saistīti vienā rumbā, |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jānis Urtāns. Vanitas. Oforti,
akvatintas.
Vanitas (no latīņu valodas: iedomība, iznīcība) pārstāvēta ar aizmirstības
simboliem, galvaskausu, smilšu pulksteni, nodzēstām svecēm, arī aforismiem
kā "memento mori" (mirušā domas). Vanitas bija pazīstams jau antīkajos
laikos un viduslaikos "Nāves uzvara" (Triumph des Todes).
1. Vanitas 1 Anemone, smilšu pulkstenis, labirints. (Mūsu laicīgās
dzīves ritējums caur visām grūtībām kas ir neizbēgamas ikviena dzīvē).
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Andris Vēzis. Porcelāns 2015.g. oktobris - decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens 2015 Latviešu mūsdienu glezniecība Oktobris - novembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar dzīvesbiedri Ivetu apmeklē galeriju MANS'S 2015. gada 20. oktobris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Andris Vēzis. Porcelāns 2015.g. oktobris - decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2015 2015. gada jūnijs - septembris
Galerijā «Mans's» atvērta gadskārtējā Lielā vasaras izstāde. Kā visas iepriekšējās divdesmit piecas, arī šī ir vērienīga, raiba un koša. Ekspozīcijas nagla noteikti ir Jāņa Andra Oša «Kariatīdes un atlanti», kas izpelnījās lielu skatītāju ievērību izstādē «Gada nedarbs». Tajā mākslinieki piedāvāja darbus, kas, viņuprāt, ir iznākuši, ne tādi, kā iecerēti, kuros parādījies kāds nejaušs efekts vai tamlīdzīgi. Iespējams, ka šis nejaušais efekts J. Oša darbā ir ačgārnā perspektīva, kas rodas, to vērojot. Otrā polā varētu likt Edmunda Lūča «Himmelreich». Vai uz grants sijājamā sieta radītais darbs ir konceptuāla māksla vai ironizēšana par skatītāju, jāizlemj izstādes apmeklētājiem pašiem. Pa vidu šiem darbiem ir citu autoru veikums. Gadu no gada galerijas vadītājs U. Čamans izstādei sarūpē pa kādam vecmeistaru Kārļa Dobrāja, Anitas Melderes, Edvarda Grūbes, Alekseja Naumova un Birutas Delles darbam, un, lai gan to tēmas praktiski nemainās, tie nekad neapnīk. Kaut vai piemēram E. Grūbes «Podi» tur ir it kā tikai daži otas vilcieni, bet cik tie sulīgi un patiesi! Turpretī Maijas Tabakas krāšņie sieviešu tēli tikpat krāšņos dārzos ieved citā realitātē pasakā. Vai ar laimīgām beigām? Ar izstādes nosaukumā ietverto vārdu «vasara» labi sasaucas Jāņa Ziņģīša reālistiskās ainavas. Tās ir daudzslāņainas, smalki izstrādātas gaisīgu triepienu tehnikā. Vasarīgas noskaņas arī četrās Sandras Undzēnas gleznās. Lai gan katrā attēlots kaut kas cits (kleita, ainava, motociklists un cilvēku figūras), tās vieno siltums un saules gaisma. Ainavu žanru pārstāv arī Silvija Meškone, Vita Jurjāne, Olita Gulbe u.c. Ainavas ir arī Irēnas Lūses un Laimas Puntules darbos taču tās ir nedaudz sireālas, mākslinieču skatījums uz šo populāro žanru atšķirīgs no tradicionālā. Pretstatam, lai ekspozīcija nekļūtu pārāk salkana, Ilzes Clark vīrišķīgie bokseri, Laimas Eglītes maskas, Jura Dimitera plakātiskie darbi, Dainas Dagnijas fantāzijas, Ditas Lūses arhitektūras iedvesmotie gleznojumi un daudzu citu mākslinieku veikums. Prefekti izstrādātas ir Pauļa Postaža un Lienes Baklānes klusās dabas un ziedi. Smalki «iztamborēti» ir Tatjanas Krivenkovas darbi. Māksliniece, liekot triepienu pie triepiena uz liela audekla, veido abstraktus krāsu ornamentus. Tradicionāli izstāde iepazīstina ar jauniem vārdiem. Šogad pirmo reizi Jēkabpilī izstādīti Ramina Nafikova, Artura Akopjana, Andras Otto un Justīnes Lūces darbi. Jauno, nesen Mākslas akadēmiju beigušo, paaudzi pārstāv Neonilla Medvedjeva, Anna Silabrama un Rasa Jansone. Skaitliski visplašāk pārstāvēti Dace Saulīte un Māris Čačka. D. Saulīte gleznās redzami ūdeņi jūra, okeāns, upes netradicionālās krāsās. Savukārt grafiķis, scenogrāfs, gleznotājs un viens no M. Rotko centra veidotājiem piedāvā absktaktu gleznu ciklu «Vīzija». Vai tā ir M. Rotko ietekme, neņemos spriest. Jēkabpiliešus ar speciāli šai izstādei radītiem darbiem pārstāv Ruta un Mētra Štelmaheres un Uldis Čamans. Izstāde galerijā būs skatāma līdz septembra beigām. J. Akmeņkalns
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galerija ciemojas universālveikalā "Stockmann" 2015. augusts - septembris
Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tukšuma savādnieks Uldis Čamans. Gleznas. 2012.g. marts
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvārsnis Latviešu mūsdienu glezniecība 2012.g. februāris
Andris Vītoliņš. Ar dzelteno |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galerijas izstāde Latviešu mūsdienu glezniecība 2012.g. janvāris
Maija Tabaka. Regīna 1984. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
IZLASE Galerijai - 20 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. novembris-decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Skuja Braden Saldais skūpsts Porcelāns 2011. novembris - decembris
Skuja Braden ir pseidonīms, kas apvieno divu mākslinieču uzvārdus Ingunu Skuju (Latvija), un Melissa Braden (Sakramento, Kalifornija). Viņas sāka strādāt kopā 1999.gada februārī Mākslinieces kopā strādā katrā aspektā projektēšanas un formas radīšanā. Kopīgais radīšanas process piešķir katram darbam ārkārtīgi individuālu un unikālo raksturu. Skuja Braden darbus var atrast privātkolekcijās un muzejos Austrālijā, Kanādā, Horvātijā, Dānijā, Dominikānas Republikā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Korejā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Zviedrijā, Šveicē, Krievijā, Apvienotā Karalistē, un visā ASV.
Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens 2011 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. 1. oktobris - 12. novembris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu Mākslinieki
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2011 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. jūlijs - septembris
Lielā Vasaras izstāde galerijā "Mans's" notiks jau 20. reizi. Plaši pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki J. Pīgoznis, E. Grūbe, J. Osis, A. Meldere, J. Anmanis, I. Vecozols, A. Naumovs, L. Eglīte, I. Celmiņa, N. A. Afanasjeva, O. Zitmanis, D. Iltnere, R. Muzis, Kaspars un Kristaps Zariņi, I. Avotiņa, A. Audere un daudzi citi. Ekspozīcijas centrā ir Maijas Tabakas darbi. "Katra Maijas Tabakas glezna ir sapnis par iedomātu dzīvi, un katrs viņas personāžs skatās mūžības bezgalībā. Tāpat kā Maija Tabaka pati. Īstenībā būdama atnācēja no citas planētas, viņa meistarīgi atveido Zemes iedzīvotāju un par latvieti", par gleznoptāju teicis mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Pirmo reizi galerijā izstādītas Andra Vītoliņa, Ditas Lūses un Alises Mediņas gleznas.
Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit...
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2011. g. 2. maijs - 30. jūnijs Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Anna Heinrihsone GLEZNAS
Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>>>
Helēna Heinrihsone
H. Heinrihsone
"Helēnas Heinrihsonas vārds latviešu glezniecībā saistās tikai ar viņai raksturīgāko: to, ka vienmēr ir uzdrīkstējusies, ir pārāk atklāta, ir pārāk koša, pārāk izteiksmīga. Taču viņas izaicinājums nekad nav bijis pašmērķīgs vai tukšs. Kāds to nodēvējis par laukumu glezniecību (90. gadi), bet Helēna vienmēr uzsver sižeta būtību caur formas un krāsas tīrību." Ilze Žeivate Ivars Heinrihsons
"Ivars Heiinrihsons (1945) ir spožākais liriskā neoekspresionisma pārstāvis latviešu mūsdienu glezniecībā ar izsmalcinātu ahromātisku krāsu paleti kur melna līnija vai laukums ir pamatu pamats - ekspresija un stabilitāte". Ilze Žievaite "Ivars Heinrihsons ir atvērts pasaulei un citiem medijiem, viņš var ļauties eksperimentiem un ekskursiem ārpus divdimensiju plaknes, bet viņa perfekcionētāja daba liek turpināt atrastā izkopšanu, jo tikai tā rodas kvalitāte. Nemanāmi, bet noteikti pieaug koncentrēšanās uz atsevišķiem arvien abstrahētākiem tēliem (klavieres, zirgi un atkal zirgi), ekspresija tiek sabalsota ar lakonismu vai izmeklētu lineārismu, katra kompozicionāla, tonāla vai faktūras nianse kļūst arvien svarīgāka." Dr. habil. art. Latvijas mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš Anna Heinrihsone
Personālizstādes: 1996, Ivonnas Veihertes galerija, Rīga (1996), Pateicības diena, galerija Māksla XO, Rīga (2004), Komēdijas atkarīgie. Klauna dienasgrāmata, galerija MākslaXO, Rīga (2005), Lacrima, galerija Māksla XO, Rīga (2007). Scenogrāfijas darbi: No 1995 gada - kopumā ap 50 izrādēm Latvijas teātros. Apbalvojumi: 1999 balva par gada labāko TV audio-vizuālo noformējumu (LNT), 2000 gada labākais kostīmu mākslinieks (par izrādi Precības)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Inta Celmiņa, Edvards Grūbe. Gleznas. 2011.g. 15. marts - 30. aprīlis
Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes personālizstādē apskatāmi vairāk nekā 70 darbi.
Laima Slava E. Grūbe dzimis 1936. gadā Rīgā. Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā. Izstādēs piedalās no 1961. gada. Strādājis par zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju. LMA pasniedzējs, docents. 1982. gadā piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. 1991. gadā E. Grūbe ievēlēts par LMA profesoru. Darbi izstādīti: ASV, Armēnijā, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Bulgārijā, Japānā, Kanādā, Kirgīzijā, Krievijā, Lietuvā, Luksembrgā, Polijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Darbi atrodas: mākslas muzejā Arsenāls (Rīgā), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Krievijas kultūras ministrijas īpašumā Maskavā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskavā), Lietuvas Mākslas muzejā (Viļņā), Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, kā arī Jeane von Oppenheim kolekcijā Ķelnē un citās privātkolekcijās. Lai apskatītu E. Grūbes gleznas, spiediet šeit>>>>
Dace Lamberga
"Saprotu, cik cilvēka spējas ir neierobežotas, bet man nav vēlēšanās meklēt 21. gadsimta jauno sazināšanās valodu. Esmu laimīga, ka manās rokās ir tik skaists un sens instruments kā glezniecība un ka varu to nest tālāk. Patiesībā ticu, ka tad, kad apklust dižie graušanas un būvēšanas trokšņi, cilvēks vienmēr atgriežas pie lietām, kuras ir liktas viņa pamatā un kuras nekad nemainās." Inta Celmiņa
I. Cemiņa dzimusi 1946. gadā Rīgā. Studējusi LMA Pedagoģijas nodaļā. Kopš 1969. gada glezno ar eļļu uz audekla un piedalās izstādēs. 1976. gadā uzņemta Mākslinieku savienībā. Strādājusi pedagoģisko darbu Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un LMA. Kopš 1988. gada strādā tikai radoši. Personālizstādes (arī kopā ar dzīvesbiedru Edvardu Grūbi) Rīgā, Madonā, Gēteborgā (Zviedrija), Bostonā (ASV). 1990. gadā piešķirts Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukums.
Lai apskatītu I. Celmiņas gleznas, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Krāsainās sarunas 1. marts - 15. marts Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sapņotāji 1. februāris - 28. februāris Latviešu mūsdienu glezniecība
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
".. cauri visiem mākslas satricinājumiem un jaunatklājumiem Latvijā,
tāpat kā citur pasaulē, neiedragātas stingri stāvējušas dažas tīrās
glezniecības adeptu klintis, un viena no tādām mums noteikti ir Edvards
Grūbe. Gleznotājs, kura dramatiski spēcīgo, plaša vēriena otas rakstu un
krāsas fascinējošo piesātinātību izstāžu ekspozīcijās pazīstam nekļūdīgi
uzreiz.. Turklāt līdzās šai stilistiskai noturībai Edvarda Grūbes gleznu
radītā pasaule ietver arī tematiskus motīvus un apzinātu jūtu
koncentrāciju uz to skaistuma un dzīves vērtību izpratni, ko dēvējam par
latvisku, vēstures gaitā izkoptu."
"Intas Celmiņas radošā pašizpausme sasitās ar gadsimtiem seno eļļas
glezniecību. Viņas daiļrade veidojusies 20. gadsimta pēdējos trīsdesmit
gados, pietiekami ilgā laikā, lai sevi pieteiktu un radītu paliekošu vietu
mākslas vēsturē. 
