Uldis Čamans.

Personālizstāde

Mirkļa piezemēšanās

2023. gada 8. septembris - 19. novembris

Vispirms tik svarīgie mirkļi: sajūtu liedags, naivais pārkāpums, priekšnojauta, iespēja, dvēseļu satikšanās, vīzijas, elpa, līdzsvars... šķiet, pirmajā mirklī, romantiska dzīves svinēšana un vērtēšana, gaismas un gaišā meklēšana, bet arī urdīšanās un cīņa pret netaisno.
Ulda Čamana glezniecība balstās juteklisku sajūtu mudžekļos, abstraktos kosmisko spīdekļu sadursmju uzplaiksnījumos un dabas ritmu tvērumos, rimtu un dinamisku notikumu pretnostatījumos, ar kuriem mākslinieks sadzīvo, savus mirkļu tvērumus piezemējot lieliskās, gleznieciski dziļās kompozīcijās.
Ik reizi sarunājoties, mākslinieks uzsver gaismas lielo vietu glezniecībā, tās nemitīgu trūkumu, kā arī laika nepietiekamību, lai savas ieceres piezemētu, liekot dalīties ar saviem mirkļiem, kurus iespējami mēs piedzīvojam līdzīgi vai atšķirīgi.
Mākslinieka izstādes nosaukums “Mirkļa piezemēšanās” radās 1997. gadā, veidojot personālizstādi savā privātgalerijā “Manss”s” Jēkabpilī, bet neraugoties uz laika nogriezni un mākslinieciskajiem meklējumiem un atradumiem glezniecībā, tas ir aktuāls izstādei Rotko centrā. Kā teikusi gleznotāja un Talsu muzeja mākslas nodaļas vadītāja Guna Millersone, “Uldis Čamans Latgalē 1990. gadu sākumā bija pirmais, kurš sāka gleznot abstrakcijas šī mākslas stila labākajā nozīmē: brīvība, ekspresija, asa redze un laba kompozīcijas izjūta, drošs un pārliecinošs žests, veikls otas grafiskais raksts. Bezbailība. Un, protams, dzidra krāsu izjūta – viņa gleznas vienmēr ir bijis tīksmīgi uzlūkot”.
Ir samērā grūti uzreiz izcelt raksturīgāko mākslinieka kopējās daiļrades apskatā, viņa kolorīts ir tik dažāds, viņš savos darbos ļaujas spriedzei un ekspresijai, kas mijas ar mieru un līdzsvaru, - vienu gan var noteikti izcelt, sabalsoto bālo rīta starojumu, kas uzplaiksnī vai ik katrā darbā.
Uldis Čamans  beidzis Daugavpils Pedagoģijas universitāti ( 1984 ), strādājis par mākslas pedagogu Jēkabpils skolās, vadījis jauno mākslinieku klubu Jēkabpilī, kurš 1991. gadā kļuva par  galeriju MANS`S. Mākslinieks aktīvi piedalās grupu izstādēs, lieliska personālizstāžu virkne,- darbi eksponēti daudzviet Latvijā un ārvalstīs: Vācijā, Dānijā, Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Krievijā,  Lietuvā un Igaunijā. Ulda Čamana darbi atrodami muzeju un galeriju kolekcijās kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
 

Izstādes kurators Māris Čačka

1. Atlikums. a/e, 150x200, 2023                     Atlikums.   Fragmenti

2. Tāds laiks. a/e, 150x150 2022.                               Tāds laiks. Fragmenti

 Tāds laiks. Fragmenti

3. Cerība. a/e, 150x120, 2021.                     Cerība. Fragmenti.

4. Noklīdušie. Emociju brīvgājiens. a/e, 150x200, 2022.    Fragmenti

5. Steidzīgais ieskrējiens. a/e, 150x200, 2022.                       Steidzīgais ieskrējiens. Fragmenti.

6. Piezemēšanās. a/e, 150x200. 2022.           Piezemēšanās. Fragmenti.

7. Notikums. Mākoņu pastaiga. a/e, 150x200. 2022.    Mākoņu pastaiga. Fragmenti

8. Nesavaldītie. a/e, 150x150, 2022.               Nesavaldītie. Fragmenti

9. Aksesuāri. a/e, 150x150, 2023.         Aksesuāri. Fragmenti

10. Vienaldzība. a/e, 150x150, 2023.   Vienaldzība. Fragmenti

11. Atgādinājums. a/e, 150x150, 2023.   Atgādinājums. Fragmenti

12. Varenība un spēks. a/e, 150x150, 2023.   Varenība un spēks. Fragmenti.

13. Neapstrīdēts. a/e, 120x120, 2022.                   Neapstrīdēts. Fragmenti

14.Attapšanās. a/e, 120x120, 2023.   Attapšanās. Fragmenti       15. Paļāvība. a/e, 120x120, 2023.   Fragments

16. Atgriešanās. 120x120, a/e, 2023.           17. Atgriešanās. 120x120, a/e, 2023.            18. Atgriešanās. 120x120, a/e, 2023.

19. Atgriešanās. 120x120, a/e, 2023.                             Atgriešanās. Fragmenti

20. Apdraudējums. a/e, 120x120, 2023.          Apdraudējums. Fragmenti

21. Atkāpšanās. a/e, 120x120, 2023.     Atkāpšanās.Fragmenti

22. Lidvarde. a/e, 100x100, 2023.             Lidvarde. Fragmenti

23. Piesardzība. a/e, 150x150, 2023.        Piesardzīga. Fragmenti

24. Paļāvība. a/e, 150x150, 2023.              25. Paļāvība.                26. Paļāvība                                        27. Paļāvība

28. Smalkais stils. a/e, 150x200, 2023.                          Smalkais stils. Fragmenti

 Smalkais stils. Fragments    29. Sabotāža. 150x150, a/e, 2023.        Sabotāža. Fragmenti

Ieskats izstādē

+            

Neonilla Medvedeva, Mētra Daume, Kaspars Perskis

GLEZNAS

2023. gada aprīlis-jūnijs

Neonilla Medvedeva

Neonilla Medvedeva (1987) dzimusi Rīgā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, figurālas glezniecības meistardarbnīcu pie profesoriem Kristapa Zariņa un Jura Jurjāna. Kopš 2006.gada piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī sarīkojusi vairāk nekā 18 personālizstāžu. Neonilla ir klasiskās glezniecības un ainavu glezniecības jaunās paaudzes māksliniece. Glezno no dabas, piedalās plenēros Latvijā. Māksliniece nodarbojas arī ar ikonu glezniecību, baznīcu apgleznošanu un restaurāciju.

Balstoties uz akadēmisko zīmējumu un strādājot glezniecības tehnikā ar eļļu uz audekla, Neonilla savieno kultūras pirmtēlus ar mūsdienu cilvēka sajūtām. Viņa saka: «Manos darbos viss ir no dabas. Daudz balstos uz savu redzi. Ir daudz domāts, bet nekas nav izdomāts. Mani interesē daba un cilvēks. Strādājot, pētot dabu plenērā, es attēloju dabas krāšņuma nianses.»

CV
Dzimusi 1987. gada 17. februārī 

Izglītība
2009 - 2011 Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA) Glezniecības nodaļa Maģistratūras figurālās meistardarbnīcas programma
2010 -2011 Erasmus Programma, Aristoteļa Universitātē Thessaloniki, Grieķija
2005 -2009 Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA) Glezniecības nodaļa, Bakalaura grāds
 

Personalizstādes
2023 ''Zilās Ēnas'' Galerijā Romas dārzs, Liepāja, Latvija
2023 '' Uzzīmē baltu lietu'' Kuldīgas novada muzejs, Kuldīga, Latvija
2022 ''Krāsainas pilsētas'' Bazar't mākslas galerija, Rīga, Latvija
2021 "Cilvēks, daba un mašīnas" Bauskas muzejs, Latvija
         "Neostāsti", mākslas telpa Aminori, Rīga, Latvija
2019   "Etīdes", Māksla XO galerija, Rīga, Latvija
2017   "Neonilla Medvedeva. Gleznas" (kopā ar Leonīdu Tugaļevu (fotogrāfijas)),  Rīgas Centrālā bibliotēa, Rīga, Latvija 
2017   "Dienvidu ainavas", Galerija Laipa, Valmiera, Latvija
2016   "Dvēseles portreti", Cēsu Izstāžu nams, Cēsis, Latvija
2015   "Rīgas tēli", Māksla XO galerija, Rīga, Latvija
2013   „Laika saspēle”, Māksla XO galerija, Rīga, Latvija
2013   „Pavasarim Būt!”, Rīgas Dome, Rīga, Latvija
2013   Gleznu izstāde sadarbībā ar „Latvijas Kultūras Projekti”  Rīgas Starptautiskā Lidosta- bizness zāle, Rīga, Latvija
2011   "Cilvēki un ziedi”, galerija "Laipa", Valmiera, Latvija 
2011   „Būtības alegorija”, Māksla XO galerija, Rīga, Latvija
2011   "Η Αλληγορία της Πραγματικότητας Καραολή",  Saloniki, Grieķija
2010   Genesis Quality Hotel Ekoxen, Linköping, Zviedrija
2008   „A Tempo!”,  Māksla XO galerija, Rīga, Latvija

Grupas izstādes
2022 "Lidojums pāri" Kultūras pils Ziemeļblāzma, Rīga. Latvija
2021 "Klātesamība" Sabiles sinagoga, Sabile, Latvija
2019   “Vērtība. SEB stipendija glezniecībā", Latvijas Mākslas akadēmijas aula, Rīga, Latvija 
2018   "Valmieras mākslas plenēra 2018 darbu izstāde", Valmieras integrētā bibliotēka, Valmiera, Latvija 
2015   "Rotaļu arhitektūra", Latvijas Arhitektūras muzejs, Rīga, Latvija 
2013    "Neonillas Medvedevas un Sebastiana Rudko izstāde", Galerie Forster, Berlīne, Vācija
2013   „Process”, Latvijas Mākslinieku Savienības izstāde, Starptautiskais mākslas salons „CDH-2013”, Maskava, Krievija
2012   "Saint-Vincent European Art", Starptautiskā mākslas biennāle, Saint-Vincent, Itālija
2012   „Graduation”,jauno mākslinieku izstāde, 12 Star Gallery, Londona, Lielbritānija
2012   BERLINER LISTE 2012,starptautiskā mākslas mese, Berlīne, Vācija
2012   „Titanic 100”,starptautiskā mākslas izstāde, Rīgas mākslas telpa, Rīga, Latvija
2011   „Perspektīva”, Latvijas Mākslas akadēmijas studentu maģistra diplomdarbu izstāde, Rīga, Latvija
2011   „Zīmējums”, Latvijas Mākslas Akadēmijas zīmēšanas fonda kolekcijas izstāde, LMA,Rīga, Latvija 
2011   „ZugzwangArtcontainer Polymer”, Tallina, Igaunija
2010   BERLINER LISTE 2010 - starptautiskā mākslas mese, Berlīne, Latvija
2010   "Zugzwang Commune Art", Viļņa, Lietuva
2010   "Senza Titolo", San Giovanni o Paolo, Venēcija, Itālija
2009   "Latvijas Mākslas Akadēmijas studentu reprezentatīvā izstāde", Bad Doberan, Vācija
2009   „Nepanesamā brīvība” - jauno mākslinieku izstāde, projekta „Baltā Nakts” ietvaros, Rīga, Latvija
2009   „Forma. Krāsa. Līnija”, Latvijas Mākslas akadēmijas studentu diplomdarbu izstāde, Rīgas mākslas telpa, Rīga, Latvija
2008   „Pasaulē lielākais koris”, UNESCO, Parīzē izstādīta 22 m gara glezna, kas tapusi XXIV Latviešu dziesmu un deju svētku laikā, kopā ar LMA rektoru, prorektoru un LMA 10 studentiem. Parīze, Francija
2008   „Rīga-Nirnberga-Rīga”, Nirnbergas mākslas akadēmija, Nirnberga, Vācija
2008   „Nesteidzies”, jauno mākslinieku izstāde, projekta „Baltā Nakts” ietvaros, Rīga, Latvija
2008   „Zupa”, studentu izstāde LMA, Rīga, Latvija
2008   Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas kriptas altārglezna

Piešķirtās balvas un stipendijas 
2011   ABLV Charitable Foundation balva par maģistra diplomdarbu "Būtības alegorija"
2010-2009   Eiropas Sociālā fonda mērķstipendija. Atbalsts LMA maģistra studiju programmu īstenošanai
2009   Linkopings Rotarianers Konstforening Artsocieti stipendija un personālizstāde Zviedrijā
2008   Couvent des Récollets de Paris. Mākslas rezidence Parīzē
2008   SEB Stipendija Glezniecībā
2008   Borisa Bērziņa stipendija zīmēšanā, galerija „Daugava”, Rīga, Latvija

1. Krāsotāju ielaspagalms. 2015., p/p,  110x170     2. Brīvības saturs. 115x127, p/p, 2020.       Brīvības saturs. Fragments

Brīvības saturs. Fragmenti                                                      3. Pie Raiņa. 105x140, p/p, 2015.                               4. Mūžīgās vērtības. 115x110, a/e, 2010

5.Pieminekļa atklāšana. 95x140, p/p, 2015.                                   Pieminekļa atklāšana. Fragmenti

Pieminekļa atklāšana. Fragments   6. Kaut kas ar balto. 111x88, p/z, 2012      7. Garāža. 110x115, p/p, 2015       8. Ilgas. 130x125., p/p. 2015.

9. Gulbenes muiža. 132x115, a/e, 2016.   10. Asnātes portrets. 110x105, a/e, 2016   11.Žannas portrets. 110x105, a/e, 2010. 

12. Asnāte ar balodi. 115x95, p/p, 2013.

13. Edvards un ķerubs. 110x90, p/p, 2017.    14. Rubenes baznīcas mācītāja māja. 102x130, p/p, 2015   15. Trīs jaunie. 110x100, a/e, 2015.

16. Dzīve. 98x70, p/z, 2012.   17. Ceriņi un ozols. 90x110, a/e, 2017.   18. Lilijas. 100x100, a/e, 2016.   19. Mans mīļākais pārsteigums. 95x90, a/e, 2008.

20. Priesteris. 80x75, a/e, 2008.             21. Tautas tērpā. 80x67, a/e, 2021.           22. Rozes. 80x62, a/e, 2022.         23. Pašportrets. 76x71, a/e, 2007.

24. Balts un zaļš. 115x94, p/p, 2012.    25. Draudzenes. 60x170, a/e, 2015.

26. Pienotava. 67x67, a/e, 2014.                        27. Elektrokaste. 67x80, p/p, 2015.                                          28. Jēkabpils iela I. 67x90, p/z, 2013

29. Jēkabpils iela II. 65x90, p/z, 2013                                            30. Portrets. 65x650, p/z, 2015.             31. Māja mālpilī. 71x70, a/e, 2013

32. Skaties uz putniem gaisā... 68x52, a/e, 2009.  33. Tulpes. diam. 60 cm, a/e, 2021    34. Īrisi. 60x65, a/e, 2010   35. Mālpils. 61x71, a/e, 2013.

36. Mālpils muiža. 55x100, a/e, 2013.                                                       37. Bērns. 50x50, a/e, 2011.                         38. Iemīlējies. 50x50, a/e, 2011.

39.Lāču koks. 51x50, a/e, 2010     40. Klusā daba uz malkas fona. 51x115, a/e, 2017              41. Zeķu pārdevējas. 50x120, a/e, 2008.

42. Gaļas. 50x120, a/e, 2008                                                                                             43. Īrisi uz malkasfona. 54x115, a/e, 2017

44. Zirgi. 47x50, a/e, 2021.           45. Govs pļavā. 47x50, a/e, 2020.             46. Pie Gulbenes pils. 42x100, a/e, 2016.

47. Dzeltenais rudens. 45x65, a/e, 2021                                   48. Iziet ārā. 45x45, p/z, 2013.                    49. Portrets. 33x40, p/z, 2012.

50.Padomā. 37x45, p/z, 2013.      51. Gaišais atspulgs. 33x44, p/z, 2013.    52. Lāču koks II. 32x41, p/z, 2010.  53. Zvejnieka zābaki. 44x40, k/a, 2015

54. Maisi I. 44x40, k/e, 2015.   55. Maisi II. 45x41, aē, 2015.   56. Ukraiņu pagalms. 44x50, a/e, 2019.   57. Zilāleoparda āda. 50x41, a/e, 2011.

58. Skolasēdnīca. 50x45, a/e, 2021.     59. Toņa ar putnu. 48x55, a/e, 2010.                                 60. Zivs. 48x60, a/e, 2010.

61. Kara osta. 51x26, a/e, 2017.      62. Svīnubrāļi. 42x51, a/e, 2009.                              63.Elejas iela. 36x50, a/e, 2014. 

64. Parīzes klosterī. 40x46, a/e, 2008.                          65. Dzeltenā istaba. 41x40, a/e, 2008.                      66. Klusā daba ar ķirbi. 40x42, a/e, 2019.

67. Krāslavas mājas. 40x42, a/e, 2022.           68. Busulis. 37x50, a/e, 2022.                                                  69. Cilvēki/Ziedi. 37x35, a/e, 2009

70.Leiputrija. 57 h+34,5, a/e, 2008.                                           71. Profesors. 36x39, a/e, 2009.                   72. Juris Jurjāns. 32x43, a/e, 2009.

73. Citrons ar medu. 35x30, a/e, 2008.      74. Vinnijs medus. 35x30, a/e, 2008.      75. Mālpils muiža. 35x54, a/e, 2013.

76. Muižas palīgēka. 35x53, a/e, 2017.                   77. Māja "Viļāki". 35x37, a/e, 2021.        78.Roma. 30x55, a/e, 2017. 

79. Vecgulbenes pils. 27x75, a/e, 2016.                                                            80.Itālija. 24x74, a/e, 2017.

 81.  Īrisi. 25x80, a/e, 2017.                                                                                        82.Ventspils šķūnis. 27x80, a/e, 2015. 

83. Pagalms. 27x80, a/e, 2020.                                                                     84. Lauku bērni. 27x85, a/e, 2015.

85. Akmeņi. 27x40, a/e, 2014.               86. Pašportrets. 33x25, a/e, 2009.          87. Poēma. 21x19, a/e, 2013.           88. Priesteris. 27x34, a/e, 2009.

89. Edvīns pie darba. 30x50, a/e, 2019.                                                    90. Klosteris Parīzē. 27x55, a/e, 2008.

91. Vecmāmiņa Maija. 27x38, a/e, 2009.                     92. Modele Aira. 27x42, a/e, 2009.                            93. Raunas šķūnīši. 30x30, a/e, 2014.

94. Bauskas cilcvēki. 28x24, a/e, 2019.    95.  Mamma. 23x48, a/e, 2009.                                                                     96. Skatiens. 30x25, a/e, 2019.   

97. Atis Jēkabsons. 23x34, a/e, 2009.                   98. Es Parīzē. 20x18, a/e, 2008.                                   99. Portrets Jūrmalā. 20x25,a/e, 2019. 

 100. Baznīca. 20x65, a/e, 2015.                  101. Lauku klusā daba. 17x42, a/e, 2017.                      102. Mans brālis Antons. 18x17, a/e, 2009.

Mētra Daume

Mētra Daume ir gleznotāja un fotogrāfe. 2010. gadā absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un 2014. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Kopš 2008.gada aktīvi piedalās izstādēs. 2012.gadā notika Mētras pirmā fotogrāfiju personālizstāde “Bez nosaukuma” un gleznu kolekcija “ Klātbūtne” ir autores devītā personālizstāde, kas tika atklāta 2022.gada augustā un šobrīd ir skatāma Jēkabpilī, galerijā “Manss”.

Gan fotogrāfijā, gan glezniecībā Mētras intereses centrā ir cilvēks, kas apvieno sevī laicīgo un pārlaicīgo realitāti. Bieži ārēji redzamās nories, gan dabā, gan sadzīvē stāsta par cilvēka iekšējiem procesiem, kuri tagad un visos laikos ir risinājuši jautājumus par esību un tās nozīmi. Gleznās apvienojas autores sajūsma par spēku un, vienlaikus trauslumu, kuru ietver cilvēka dzīve. Un tai pāri plūstošo Gaismu, kura caurstrāvo laika un dzīves noliktās robežas.

 

1. Svētdiena/ 100x135, a/e, 2021                               2. Pārpalikums. 100x120, a/e, 2022                                  3. Ziemas diena. 100x100, a/e, 2021

4. Gaisma. 110x110, a/e, 2021.           5. Vakars. 120x90, a/e, 2021.         6. Mielasts. 120x100, a/e, 2021               7. Rīts. 120x120, a/e, 2020

8. Otīlijas istaba. 110x110, a/e, 2021        9. Bēniņi. 100x100, a/e, 2022                                10. Atlikums. 75x110, a/e, 2021

11. Augšistaba. 75x60, a/e, 2019     12. Nakts putenī. 110x110, a/e, 2018   13. Lietus. 100x135, a/e, 2019.  14. Otrs krasts. 100x140, a/e, 2020

15. Pirmais sniegs. 100x135, a/e, 2018                 16. Klusums. 93x130, a/e, 2016                                17. Vakars. 80x110, a/e, 2020

18.Mežs. 140x100, a/e, 2016     19. Sieviete I. 115x69, a/e, 2019      20. Sieviete I. 115x69, a/e, 2019     21. Ceļš. 80x100, 2017

22. Trīs portreti. 45x60, a/e, 2015                              23. Atspulgs. 120x90, a/e, 2013

Kaspars Perskis

Atkal es uzkāpju pa kāpnēm uz savu darbnīcu. Ir mazliet auksts, es iekuru krāsni. Pie krāsns stāv melns audekls, uz tā nevērīgi mētājas mana vecā ādas jaka, apkārt izmētātas dažas izplēstas grāmatas lapas.
Atrodu vecu fotogrāfiju... hmm, pielīmēju to pie melnā audekla. Brīdi sēžu un skatos uz savu veco jaku, melno audeklu un fotogrāfiju... Ir pagājis laiks, vēl viena cigarete izsmēķēta... Tas viss labi sader, manuprāt...
Gribētos, lai tēls kļūtu par noteikta brīža simbolu. Nav tik svarīgi, kur tieši viņš tiek parādīts, svarīga ir viņa daba. Daļēji strādāju pēc intuīcijas, daudz nedomājot par detaļām...
...melns audekls, nedaudz pelēka, ļoti maz balta... ļoti maz, tikai kā smalks mājiens... Melna jaka uz melna.
 
 Kaspars Perskis dzimis 1975. gadā Rīgā, Latvijā. Studējis glezniecību  Latvijas Mākslas akadēmijā un 2006. gadā ieguvis maģistra grādu.
Izstādēs piedalās kopš 1994. gada, un viņa darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Japānā un vairākās Eiropas valstīs.

1. Inside, a/e, 2021., 100x90                      2. Viņa, a/e, 2021, 100x100                 3.  Atmiņas, a/e2022, 100x80       4. Portrets uz melnā, a/e, 2022., 56x50

5. Septembris, a/e, 2022., 70x80                                                    6. Lielie zābaki. a/e, 90x100                                        7. Melodija. a/e, 90x100  

8. Istaba70x80, a/e                                           9. Dieva roka, a/e, 110x100                                     10.Insaid  120x100, a/e

  11. Cietēja. 70x65, a/e, 2023                                          12. Pastaiga. 50x65, a/e, 2023.                                                 13. Sapnī. 150x110, a/e, 2023.

  2023. gada 3. marts - 21. maijs

 Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde

Trāpīt desmitniekā

Intelekta spējas izpaužas prasmē plaši un labskanīgi aprakstīt kādu notikumu un, vēl jo vairāk, raksturot parādību tik precīzi , ka teiktajam vairs nav, ne ko piebilst, ne iebilst. „Trāpīt desmitniekā” it augstākā inteliģences pilotāža, kas mums kā domājošām būtnēm ir pieejama, verbalizējot savu cilvēcisko pieredzi un apkārtējās pasaules norises.

Mākslinieciskā izpausme neaprobežojas ar vārdu atveidošanu. Tā iekļauj vairāku kategoriju kopumus – formu, krāsu, kustību, gaismu, ēnu, faktūru skaņu, telpu, visu apjaušamo un neapjaušamo pastāvēšanu. Mākslinieciskā „trāpīšana desmitniekā” sakņojas mākslinieka spējā tiktāl atbrīvoties savās izpausmēs, ka radītais darbs kļūst par jaunu atskaites punktu, no kura var sākties diskusija, strīds, fantāzija, gandarījums, niknums vai vēl cita emocionāla reakcija.

Intelektuālais impulss, ko rada mākslas darba klātesamība, ne vienmēr ir tūlītēji uztverams, un arī tā iedarbība nav nekavējoša. Tas ir pirmais solis vēl pirms došanās jaunos atklājumos vai gatavošanās mērķa sasniegšanai. Bez šiem impulsiem nav iedomājama sabiedrības attīstība. Tieši tādēļ tik svarīga ir mākslinieciskās izpausmes brīvība – iespēja būt pilnībā patiesam gan pret sevi, gan apkārējiem un bez jelkādiem ārējiem vai iekšējiem cenzūras žņaugiem pravietiski „trāpīt desmitniekā” ar tiem intelektuālajiem impulsiem, kas māksliniekam pieejami.

Latgales reģiona mākslinieku izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek jau desmito reizi, apkopojot mākslinieku mēģinājumus radoši „trāpīt desmitniekā” un aizsākot Rotko centra desmit gadu jubilejas svinības.

Aivars Boranovskis

Uldis Čamans. Atbrīvot debesis. 1022, a/e, 2022.     U.Čamans. Apzinātā daļa. 2022., a/e, 120x120.         U. Čamans. Attaisnojums. 2022, a/e, 120x100

Ilgvars Zalāns. Laiks

Gleznas. Personālizstāde

2022. decembris - 2023. februāris

Izstādē galerijā MANS'S skatāmi 60 darbi no jaunās sērijas LAIKS, kas tapuši pēdējos gados.
 
Mēs uztveram un izdzīvojam laika mainīgumu sezonu maiņās un kalendāra formātos, taču patiesībā laiks nav lineārs. Tas nepārtraukti paplašinās un saraujas mūsu empīriskās pieredzes un subjektīvās uztveres krustcelēs. Labie dzīves periodi paiet ātri, un garlaicīgie un smagie laiki velkas nežēlīgi ilgi. Vai tiešām laiks pāriet no pagātnes uz nākotni? Kad kāds piemin “dažādas dimensijas”, mums ir tendence domāt par tādām lietām kā paralēlie Visumi — alternatīvas realitātes, kas pastāv paralēli mūsējai, bet kur lietas darbojas vai notiek citādi. Kādas tad ir dimensijas, ko varam iedomāties? Kā mēs interpretētu un attēlotu šīs citas dimensijas  un laiku? Piemēram, zvaigžņu gaisma, ko mēs redzam tālās nakts debesīs, var  būt jau pazudusi, laikā, kad tā sasniedz mūs.

Ilgvars Zalans
https://www.instagram.com/zalans.ilgvars/
 

I L G V A R S  Z A L Ā N S
Dzimis 1962.gada 24.septembrī

Izglītība
2016 – 2018 Latvijas Universitāte PPMF
1988 – 1992 Latvijas Mākslas Akadēmija, Pedagoģijas nodaļa
1984 – 1987 Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskola, Dekoratoru nodaļa

Personālizstādes
2023 Laiks II, Talsu novada muzejs, Talsi LATVIJA
2022 Laiks, galerija MANSS, Jēkabpils LATVIJA
2018 Austrumlatvijas koncertzāle GORS, Rēzekne LATVIJA
2014 Koloniālais skaistums, galerija Bastejs, Rīga LATVIJA
        Perahu mākslas centrs, Džogdžakarta INDONĒZIJA
        Tilti, Marka Rotko mākslas centrs, Daugavpils LATVIJA
2013 Brīnišķīga dzīve, UPB galerija, Liepāja LATVIJA
2012 Sala, Rietumu banka, Rīga LATVIJA
2011 Karš. Mūsdienu mākslas muzejs ERARTA, Sanktpēterburga KRIEVIJA
2010 BELLA VIDA, Kamijamas mākslas centrs, Tokušima JAPĀNA
         8 dzeltenie, Organhaus mākslas centrs, Čonciņa ĶĪNA
2008 Gleznas, Mākslas galerija EE FineArt, Kembridža LIELBRITĀNIJA

Grupu izstādes
2022 Citadelarte, 2nd edition, UAPR galerija, Deva, RUMĀNIJA
2022 Nav Izņēmums, Marka Rotko mākslas centrs, Daugavpils LATVIJA
2021 Rootsandroots, Gart gallery , Berlīne, VĀCIJA
2021 Gangwon Trienale 2021 Hongcheon mākslas muzejs, Gangwon, DIENVIDKOREJA
2020 Iekšpus-ārpus, Marka Rotko mākslas centrs, Daugavpils LATVIJA
2019 Mūsdienu mākslas muzejs ERARTA, Sanktpēterburga KRIEVIJA
2013 Ein Land, galerie Seywald, Zalcburga, AUSTRIJA
2012 Berandaopen, Beranda galerija, Langkawi MALAIZIJA
2010 Savienotie koridori, Re-C mākslas telpa, Čengdu ĶĪNA
2009 Mana Brisbena, Martina galerija, Brisbena, QLD AUSTRĀLIJA
2008 F.A. prezentē, galerija Claire de Villaret, Parīze FRANCIJA

Starptautiskas mākslinieku rezidences
2015 rezidence performancei, Orange galerija, Bakoloda FILIPĪNAS
2014 mākslinieku rezidence Perahu mākslas centrs, Džogdžakarta INDONĒZIJA
2012 mākslinieku rezidence Galeri Pantai Timur , Kuantana MALAIZIJA
2011 HOM mākslinieku rezidence, Kuala Lumpura MALAIZIJA
         Highland mākslas centra rezidence, Čengdu ĶĪNA
2010 Kamijamas mākslinieku rezidence, Tokušima JAPĀNA
        Organhaus mākslinieku rezidence, Čonciņa ĶĪNA
2008 mākslinieku rezidence, Evia sala GRIEĶIJA
         Starptautisks performaču festivāls, Seula DIENVIDKOREJA
         Mākslinieku rezidence Rodriguez-Amat fonds, Džirona SPĀNIJA
2005 GAV mākslinieku rezidence, Deli INDIJA
2004 mākslinieku rezidence Valparaiso fonds, Almerija SPĀNIJA
 

Apbalvojumi
2022 2.Velaskēza balva glezniecībā, 2.prēmija,Šanhaja ĶĪNA
2007 Nīderlandes kultūras un izglītības ministrijas stipendija NĪDERLANDE
          Prinča Bernharda kultūrasFonda stipendija . NĪDERLANDE

Dalība starptautiskās mākslas messēs
2015 SCOPE ART MIAMI BEACH, Maiami ASV
         SCOPE ART BASEL , Bāzele ŠVEICE
         ARTCOPENHAGEN , Kopenhāgena DĀNIJA

Darbi kolekcijās
Marka Rotko mākslas centrs LATVIJA
Benetton mākslas kolekcija ITĀLIJA
LMS kolekcija LATVIJA
Green Valley corporation JAPĀNA
RZ collection LATVIJA Detour galerijas kolekcija ASV
Buenosairesas pilsētas publiskās mākslas kolekcija ARGENTĪNA

Ieskats izstādē

Izstādes darbi

1. FIN. a/e, 180x520, 2020

FIN.       2. Runā ar mani. a/e, 150x120, 2021.   3. Figūra. a/e, 150x120, 2021.

4. Lietus. a/e, 150x120, 2022. 5. Kaut kādā vietā. a/e, 150x120, 2021.   6. Tālāk. a/e, 150x120, 2020.  7. Tai pašā vietā. a/e, 150x120, 2021.

8.Turpat. a/e, 150x120, 2021.  9. Cita dimensija 6.  a/e, 150x120, 2022.  10. Cita dimensija 2. a/e, 150x120, 2022.  11. Odiseja. a/e, 150x120, 2021.

12. Krāsainā ainava I. a/e, 150x120, 2022.  13. Krāsainā ainava II. a/e, 150x120, 2022.  14. Krāsainā ainava III. a/e, 300x240, 2022.

Krāsaināainava III.    15. Krāsainā ainava IV. a/e, 300x240, 2022.

16.Krāsainā ainava V. a/e, 300x240, 2022.  17. Krāsainā ainava VI. a/e, 300x240, 2022. 18. Krāsainā ainava VII. a/e, 300x240, 2022.

19. Frekvence. Nr.8. a/e, 140x100, 2019.   20. Ļoti kautrīgs. a/e, 140x100, 2022.  21. Magnetiko. a/e, 140x100, 2022.  22. Tā pati vieta Nr.5. 120x150, 2021

23. Krāsainā ainava 001. a/e, 100x140, 2022.  24. Ezers kalnos. a/e, 100x140, 2021.  25.Melnais mēness. a/e, 100x140, 2021.

26. Saruna. a/e, 100x140, 2022.  27. Vēl viena novirze Nr. 9. 100x140, 2022. 28. Vēl viena novirze Nr. 8. 100x140, 2021.

29. Šķērsojums. a/e, 100x140, 2021.  30. Pārrunas. a/e, 100x140, 2022.  31. Pilsēta. a/e, 100x140, 2021.

32. Labs noskaņojums. a/e, 100x140, 2022.  33. Ar pelēko. a/e, 100x80, 2019.   34. Dārzā. a/e, 100x170, 2020. 

35. Krāsainā ainava. 0010. a/e, 100x80, 2022.  36. Krāsainā ainava 0020. a/e, 100x80, 2022.  37.Krāsainā ainava 0030. a/e, 100x80, 2022.

38. Krāsainā ainava 0040. a/e, 100x80, 2022.

39. Ceļojums Nr.10. a/e, 120x80, 2022. 40. Krāsainā ainava 0050. a/e, 120x90, 2022.  41. Ceļojums Nr.11. a/e, 120x90,2022. 

42. Skūpsts. a/e, 120x100, 2021.

43. Linezers. a/e, 120x100, 2021.   44. Krāsainā ainava Nr.14. a/e, 90x30, 2022.  45. Krāsainā ainava Nr. 15. a/e, 90x30, 2022. 

46. Krāsainā ainava N5.16. a/e, 90x30, 2022.  47. Krāsainā ainava Nr. 17. a/e, 90x30, 2022. 48. Reversās telpas putekļi. a.e, 100x70, 2022.

49. Septembra frekvence. a/e, 90x120, 2019.   50. Labs garastāvoklis Nr.11. 100x120, 2021.  51. Modelis 603. a/e, 100x110, 2017.

52. Ļoti kautrīgs. a/e, 90x60, 2022.  53. Krāsainā aina Nr.19. a/e, 80x60, 2022.  54. Sudrabaini sarkans. Nr.5. a/e, 90x60, 2019. 

55. Indijas transfērs. a/e, 60x50, 2021

56.Krāsainā ainava Nr.22. a/e, 60x50, 2021.  57. Krāsainā ainava M\Nr.21. a/e, 50x40, 2022.  58. Ceļojums Nr.210., a/e, 40x30, 2022.

59. Ceļojums Nr.255. a/e, 40x30, 2021.

60. Ceļojums Nr. 1010. a/e, 40x30, 2022.  61. Kosmosa putekļi Nr.12. a/e, 40x30, 2022. 62. Kosmosa putekļi Nr.8. a/e, 400x30, 2022.  

63. Kosmosa putekļi Nr6. a/e, 40x30, 2022.

64. TotēmsI. a/e, 50x40, 2022.  65. Totēms II. a/e, 50x40, 2022.  66.Ziedi. a/e, 50x40, 2017.  67. Krāsainā ainava. Ikšķile. a/e, 50x40, 2022.

68. Krāsainā ainava. Tartaks. a/e, 40x50. 2022.   69. Krāsaina ainava. Silene. a/e, 40x50. 2022. 70. Darbn;īca. a/e, 45x45, 2020.

71. Venēcija I. a/e, 40x50, 2020.  72. Venēcija II. a/e, 40x50, 2020.  73. Zelta lietus. a/e, 120x80, 2018.  74. Zelts ar pelēko un zilo. a/e, 120x80, 2018.

75. Saulriets. a/e, 120x100, 2007.   76. Gulošā. a/e, 110x140, 2007.  77. Putekšņi. a/e, 100x110, 2019.  

78.Sudrabs un oranžs. a/e, 100x100,2019.  79.Zelts un hroms. a/e, 100x100, 2019.  80.Jaunais ceļš. a/e, 100x80, 2016.  81.Motīvs. a/e, 100x140, 2007.

82.Kaira. a/e, 70x100, 2007.   83. Karmīna ceļš. a/e, 210x140, 2018.   84. Zilā taka. a/e, 210x140, 2018.  85. Zelta ceļš. a/e, 210x149, 2018.

86.Savādā. a/e, 160x200, 2015.  87.Zelts LXII. a/e, 150x120, 2018.   88.Meitene no Javas I. a/e, 150x110, 2015.  89.Javas meitene. a/e, 150x110, 2015.

90.Ainava I. a/e, 120x100, 2006.    91. Ainava II. a/e, 120x80, 2017.  92. Seja. a/e, 90x60, 2015.  93. XET DEUX CROCX. a/e, 100x100, 2020.

94. Īrisi. a/e, 100x50. 2019.   95. Ziedi. a/e, 100x80. 2019.   96.Ziedi. a/e, 120x100, 2020.  97. Dzimtas motīvs. a/e, 60x90, 2022. 

98. Rudens ainava. a/e, 80x100, 2021.   99. Motīvs. a/e, 80x100, 2020.  100. Ziedi. a/e, 90x60, 2022.

101. Ziedi. a/e, 90x60, 2022.  102. Daugava. a/e, 80x60, 2022, 103. Daugava pie Ikšķiles baznčas. a/e, 80x60. 2022. 104. Skats. a/e, 120x150, 2019.

105. Sudrabs un melns Nr. 3. 150x120, 2018.  106. Sudram\bs un melns Nr.6. 140x100, 2019.  107. Buda ar putnu. a/e, 40x40, 2021.

108. Ziedi. a/e, 90x60, 2022.

Lielā vasaras izstāde 2022

Mūsdienu latviešu glezniecība

2022. gada jūlijs-oktobris

     Vasaras Jēkabpilī agrākajos pirmspandēmijas gados asociējās ar pilsētas un operas svētkiem, motobraucēju saietiem un tautas teātru festivāliem, brīvdabas diskotēkām, koncertiem un izrādēm. Dažas no šīm norisēm ir pārdzīvojušas sērgas laikus, citas iznīkušas, bet citas transformējušas citos pasākumos. Galerijas «Mans's» ikgadējā «Lielā vasaras izstāde» ir viena no šādām norisēm, kas pārdzīvojusi nu jau trīs desmitgades. Pēdējos gados izstāžu rīkošana bija praktiski neiespējama covid-19 ierobežojumu dēļ, taču lielāko gada gleznu parādi galerijas darbinieki tomēr spēja sarīkot. Izņēmums bija tikai 2020. gads.
     Šogad pirms «Lielās vasaras izstādes» bija vēl viena – galerijas saimnieka Ulda Čamana personālizstāde – , kurā viņš rādīja pēdējos gados radītos darbus. Tā gan pagāja klusi un nemanāmi bez lielas publicitātes, taču interesenti vismaz daļu no personālizstādē izliktajiem darbiem varēs apskatīt arī «Lielajā vasaras izstādē».
    – Pandēmijas dēļ nekādu radošo krīzi ne pie sevis, ne citiem māksliniekiem neesmu novērojis. Bija pat vairāk laika pārdomāt, izlaist caur sevi visas pēdējo gadu norises, arī pēdējos satraucošos notikumus – Krievijas iebrukumu Ukrainā, un uzlikt tos uz audekla. Šķiet, ar pārējiem māksliniekiem ir līdzīgi, jo darbus izstādei sagādājām bez problēmām. 100 dažādi mākslinieki ar vairāk nekā 200 gleznām – tas ir mūsu standarts plašākajai gada izstādei. Diemžēl pēdējos gados mūžībā ir aizgājuši mākslinieki, kas allaž bijuši uzticami galerijai – Džemma Skulme, Inta Dobrāja, Jāzeps Pīgoznis, Auseklis Baušķenieks, Edvards Grūbe. Galerijas krājumos pa kādam viņu darbam vēl ir. Turpretī prieks, ka, neskatoties uz gadiem, visādām nelaimēm un sadzīves likstām, turpina gleznot mūsu iemīļotie Maija Tabaka, Kārlis Dobrājs un Inta Celmiņa, – saka galerijas īpašnieks un izstādes iekārtotājs U. Čamans.
Nesen kādas grāmatas anotācijā lasīju apmēram šādus vārdus – grāmata domāta plašam lasītāju lokam: pedagogiem, tēlniekiem, ārstiem, policistiem, prostitūtām, kultūras darbiniekiem, skolniekiem, celtniekiem, ministriem, tālbraucēju šoferiem, pusaudžiem, pārdevējām, pensionāriem, lidotājiem, zvejniekiem utt. Līdzīgi varētu teikt arī par šīm ikgadējām vasaras izstādēm. Gribas domāt, ka tāds ir arī to koncepts – lai katrs tur atrod kaut ko savai sirdij un prātam.
     Pavisam nezinātniski un ļoti nosacīti visus darbus varētu iedalīt vairākās grupās. Vienu varētu nosaukt «Lielie triepieni», kurā varētu ieskaitīt nu jau mūžībā aizgājušā vecmeistara Edvarda Grūbes divus 2022. gada darbus, Anitas Melderes ekspresīvās abstrakcijas, Intas Celmiņas ainavas, Ērikas Kumerovas darbus, arī Ivara Heinrihsona dinamiskos zirgus, kas līniju mudžeklī tomēr ir saskatāmi.
     Vēl vienu grupu varētu saukt «Filozofiskas pārdomas». Laimas Eglītes gleznas tajā varētu ieņemt galveno lomu. Turpat liktu arī Otto Zitmaņa, Helēnas Heinrihsones un Kaspara Zariņa darbus. Un droši vien daudzi vēl te iederētos, jo, darbu radot, kaut kāda filozofija jau ir katram māksliniekam.
     Katrā tādā izstādē, kas grib rādīt pēc iespējas plašāku mākslas panorāmu, neiztikt bez ainavu un ziedu gleznojumiem. Pirmos pārstāv, piemēram, Vija Zariņa ar gleznu «Migla», Madara Neikena ar «Mežu», Vita Jurjāne ar «Aizaudzis dīķis» un «Ūdensrozes», Aleksejs Naumovs ar divām ģeogrāfiski ļoti attālām ainavām «Sicīlija» un «Tadenava», otros – Neonilla Medvedeva ar «Rozēm», Signe Vanadziņa ar «Kāršrozēm» un mūsu pašu Ruta Štel­mahere ar «Pļavas ziediem».
     Gleznotāji plaši pievērsušies mazo brāļu jeb dzīvnieku tēmai. Te ir gan Alda Dobenberga gleznotās vārnas un pūces, kas iederētos kāda ornitologa kabinetā, gan Daces Saulītes zivis, kas iepriecinās makšķernieka prātu, gan Dagnijas Čere­vičņikas kaķu, žurku un govju portreti, kas derētu par ilustrācijām kādai bērnu grāmatiņai, gan sentimentālie Janas Nesterovičas lapsas un tīģera atveidojumi.
    Par ironiskiem darbiem varētu saukt Artura Akopjana «Karali», Aivas Žūriņas «Domino» un «Sliktās ziņas», Zanes Lūses «Divas bites» un citus.
     Kāds noteikti izveidos tradicionālās gleznu grupas «Es arī tā varu» un «Nu gluži kā fotogrāfijā!». Un vēl jau ir liels daudzums dažādu darbu, ko katrs skatītājs var kataloģizēt pēc sava prāta vai vienkārši baudīt.
     Nesen kāds agrāko laiku kultūras darbinieks pauda sašutumu, ka Jēkabpilī, Akmeņu ielā, bijušā piena kombināta teritorijā izvietotie mākslas darbi nav saskaņoti ar kultūras pārvaldi. Tad nu jāsaka, ka arī šī izstāde galerijā «Mans's», Jēkabpilī, Brīvības ielā 154 nav ne ar vienu saskaņota – ne ar kultūras nodaļu, ne ar Mākslinieku savienību, ne ar kādu citu iestādi –, bet radīta no sirds un jūtām. Skatāma tā būs līdz pat oktobra beigām.

Jurģis Akmeņkalns

Ieskats izstādē

SAVĀDA VASARA
      Apmeklējot Lielo vasaras izstādi, vienu no Jēkabpils novada pēdējo 30 gadu regulārakajiem un kvalitatīvākajiem kultūras dzīves notikumiem, kuru pie stabilitātes notur viena cilvēka ( pat ne nevalstiskas organizācijas ) un nelielās viņa - Ulda Čamana - komandas apbrīnojamais entuziasms un gadu gaitā sasniegtās ekspozīcijas kvalitātes, ir vienmēr bijis jāpriecājas, ka kaut kur Latvijā, kaut vai vasaras atpūtas režīmā ceļojot, svētdienīgā noskaņā būs iespēja redzēt lielu daļu no latviešu glezniecības kopainas. Tā tas ir arī šoreiz.
Pilnībā piekrītot Jurģa Akmeņkalna izstādīto darbu sagrupējumam ( apmēram tāda pati aina varēja būt daudzus šos gadus ), vienmēr ir bijis pa kādam pārsteigumam, kurš pēkšņi un negaidīti var pārsteigt skatītāju. Man tādi bija trīs. Ieraugot Alekseja Naumova 2011. gadā gleznoto lielformāta triptihu “Sicīlija”, nopriecājos, cik Naumovs kādreiz ir bijis labs gleznotājs! “Sicīliju” I - III, protams, var pievienot gleznotāja mirdzošajām dienvidzemju jūru un pilsētu ainavām, ar kurām viņš noteikti ieies latviešu glezniecības vēsturē. Taču šī triptiha bildēs ir atiets no bengāliskajiem sarkan-zili-zaļā, te ir meklēti toņi, pustoņi, pilsētas īpašais tēls, te jānovērtē arī piepūle, ko mākslinieks ielicis tik sarežģīta motīva - tūkstošnamu pilsētas panorāmas ( no dronu lidojuma perspektīves ) skrupulozā atveidojumā. Bet bez samocītības un paviršības ( varbūt kāds students-asistents palīdzējis? ).
    Otrs pārsteigums ir asprātīgs izstādes darbu sagrupēšanas paņēmiens, kuru pats iekārtotājs nosaucis par bērnistabu. Jā, tā ir vismazākā no padsmit zālēm galerijā, kur blīvi izliktas mazākas bildītes, to skaits ir pietiekošo liels ( vairāk kā 30 ), tās ir labas un jaukas mīļbildītes ar zvēru sejiņām, zivtiņām, sirsniņām, arī Laimas Eglītes 15 x 20 cm mazie šedevri ar mīlas pāriem utt. Jāpiekrīt, ka arī miniatūru radīšanā māksliniekam ir nepieciešama augsta meistarība un bildīšu mazie izmēri rosina darbus iegādāties.
    Taču šī ir jau otrā izstāde šovasar, kurā ieejot jūti, ka gan izstādes iekārtotāju, gan arī skatītāju vizuālo uztveri tieši vai netieši ir ietekmējis laiks, kurā dzīvojam kopš 24. februāra. Turklāt abās izstādēs nav ne reālistisku kara ainu bildes, ne šausmu ilustrāciju. Viss ir sajūtu līmenī. Pirmo reizi to piedzīvoju Talsu keramiķu izstādē “Nestabilitāte”; viņi savus podus un bļodas, dažāda lieluma vāzītes ir apzinīgi nestabili un draudīgi izlikuši tā, lai skatītāji sāktu baidīties par to drošību vai paši par savu vainīgumu. Galerijā Mans`s vienā no galvenajām istabām, nezinu, vai tas apzināti darīts vai nē, ir panākta šī laika nedrošības sajūta, kuratoram izvēloties gleznas, kuras ar savu psihofiziku – satraucošu krāsu un haotisku uzlicienu ( Anitas Melderes “Medūzu ceļš” I-II, 2019 ); blakus tām kontrastējoša ar savu mierīgumu ir Kaspara Zariņa glezna “Smaržīgs gaiss”, 2021: jauns cilvēks pie jūras, brīdi pirms… Bet frontāli tieši pretī uz mums raugās sievietes seja ( Vija Zariņa “Saša”, 2015 ), ar jautājošu skatienu un uguns atblāzmas atspīdumu nepārprotami izbiedētā sejā.

Guna Millersone
 

Izstādes darbi

1. Uldis Čamans. Trauksme. 2022., a/e, 140x100.   2. U. Čamans. Nesalauztie. 2022., a.e, 140x100

3. U.Čamans. Apgarotā.pielūgsme. 2022. a/e, 150x121.  Apgarotā pielūgsme (fragments). 4. Laima Eglīte. Klusējot. 2021, a.e, 160x130.

5. Laima Eglīte. Dārzā. 2019., a/e, 160x130.   6. Anita Meldere. Saulainais rēbuss. 1997.., a/e, 160x106. 

7. Anita Meldere. Līdzi vējam. 2021., a/e, 100x80.  8. Anita Meldere. Fragmenti. 2021., a/e, 100x80

9. Anita Meldere. Medūzu ceļš I. 2019., a/e, 100x160.  10.Anita Meldere. Medūzu ceļš II. 2019, a/e, 100x160.

11. Anita Meldere. Pieņēmums. 1997., a/e, 80x60.

12. Kaspars Zariņš. Smaržīgs gaiss. 2021., a/e,  100x100.   13. Vēls vakars. 2021., a/e, 106x86.  

14. Kaspars Zariņš. Pārvērtību mirklis. 2021., a/e, 80x60.  15. Kaspars Zariņš. Tiešraide. 2015., a/e, 1054x115.

16. Maija Nora Tabaka. Bērns, kas rāda mēli.  2008., a/e, 147x147.   17. Aleksejs Naumovs. Sicīlija. 2011, a/e, 146x290     Fragments

A. Naumovs. Sicīlija (fragmenti).        18. Vija Zariņa. Saša. 2015., a/e, 150x150.   19. Vija Zariņa. Anna. 2015., a/e, 150x150

20. Vija Zariņa. Migla. 2018., a/e,  90x200.   21. Helēna Heinrihsone. Īrija. 2016., a/e, 120x150.

22. Helēna Heinrihsone. Asulejo. 2016., a/e, 120x150.   23. Helēna Heinrihsone. Pušķis. 2011, a/e, 150x120.

24. Ivars Heinrihsons. Zirgu pāris. 2013., a/e, 162x130    25. Ivars Heinrihsons.  Līnijas kods. 2017., a/e, 150x120.

26. Ivars Heinrihsons. Kustība. 2021., a/e, 100x50.   27. Ivars Heinrihsons. Haosa eiforija. 2020., a/e, 80x60.  

28. Ivars Heinrihsons. Ģeometrija. 2022, a/e, 60x50.  29. I. Heinrihsons. Balerīna. 2022., a/e, 60x50. 30. I. Heinrihsons. Divi. 2022., a/e, 70x50.

31. Edvards Grūbe. Sārts. 2022., a/e, 60x60.   32. Edvards Grūbe. Noskaņa. 2022., a/e, 60x60.  33. Ramins Nafikovs. Iedvesma. 2022., a/e, 60x195.

Ramins Nafikovs. Iedvesma (fragmenti)                                  34. Madara Neikena. Mežs. 2017., a/e, 60x80.

35. Madara Neikena. Vieta. 2017., a/e, 80x80.  36. Kalvis Zuters. Dārzs ar septiņiem kokiem. 2016., a/e, 67x100. 

37. Zane Lūse. Divas Bites. 2022, a/e, 60x55.

38. Mareks Gureckis. Sudraba skaņa. 2021, a/e, 50x130   39. Arturs Akopjans. Karalis. 2022., a/e, 56x140. 

40. Rasa Šulca. Nakts. 2018., a/e, 40x30.   41. Justīne Lūce. Eņģelis pastaigā. 2022, a/e, 60x30.  

42. J. Lūce. Eņģelis. 2022, a/e, 60x32.  43. Justīne Lūce. Eņģelis pilsētā. a/e, 2022, diam. 70.   44. Sabīne Līva. Plūsma. 2022, a/e, 91x182.

45. Sabīne Līva. Stars. 2022, a/e, 100x120.   46. Elga. Grīnvalde.Gaismas stars. 2021, a/e, 80x100.  47. E. Grīnvalde.  Laika plūdums. 2022, a/e, 80x100

48. Inta Celmiņa. Migla ceļas. 2020/.a/e, 104x116.  49. Inta Celmiņa. Vējš. 2009., a/e, 104x116.  

 50. Kalvis Zālītis. Sebastians un Kleopatra. 2022., 140x160.

Kalvis Zālītis. Sebastians un Kleopatra.  Fragmenti.   51. Kristīne Rubene. Cik dzīve ir skaista. 2022., a/e, 80x100.

52. Neonilla Medvedeva. Tautas tērpā. 2021, a/e, 80x67    53. Neonilla Medvedeva. Rozes. 2022., a/e, 80x67

54. Rudīte Dreimane. Zilā roze. 2021., a/e, 80x40   55. Otto Zitmanis. Kad padomiem nav jēgas. 2019, a/e, 100x120.   

56. Otto Zitmanis. Paldies, man šodien viss labi. 2019., a/e, 100x120.   57. Signe Vanadziņa. Ābeļdārzs. 2020., a/e, 100x70

58. Signe Vanadziņa. Kāršrozes. 2020, a/e, 100x70. 59. Inga Jurova, Uzmanību! Vakars. 2021, a/akr, 100x120.

'60. Ērika Kumerova. Krastā ar sevi. 2021., a/e, 90x120  61. Ērika Kumerova. Mākoņi skrien ātri. 2020., a/e, 90x120.

62. Ērika Kumerova. Divatā. 2017., a/e, 90x120.

63. Maija Nora Tabaka. Dārzā. 2018., a/e, 100x120.   64. Maija Nora Tabaka. Māte un meita. 2022., a/e, 1100x120.

65. Maija Nora Tabaka. Zilacīte. 2022, a/e, 50x60.  66. Maija Nora Tabaka. Kaktusu dārzā. 2014., a/e, 50x75.

67. Aleksejs Naumovs. Tadenava. 2022., a/e, 60x70.  68. Aleksejs Naumovs. Province. 2018., a/e, 47x87.

69. Māra Ozola. Dzeltenais parks. 2019., a/e, 65x90.

70. Dagne Ventiņa. Smilšu jūras zvaigzne. 2022, a/e, 60x50   71. Dagne Ventiņa. Pie jūras. 2021, a/e, 60x50

72. Kārlis Siliņš. Kalni. 2011, a/e, 70x70   73. Kārlis Siliņš. Vējš. 2022, a/e, 45x70

74. Herberts Siliņš. Regate. 1990., a/k, 48x53.   75. Tatjana Krivenkova. Ilgas I. 2019., a/e, 40x60  76. T. Krivenkova. Ilgas II. 2019., a/e, 40x60

77. Vita Jurjāne. Aizaudzis dīķis. 2022., a/e, 60x80.   78. Vita Jurjāne. Ūdensrozes. 2022., a/e, 50x80.  

79. Jana Nesteroviča. Drosme un maigums. 2020. , a/e, 70x70

80. Jana Nesteroviča. Klusā daba ar lapsu un saulespuķēm. 2022., a/e, 90x90  81. Ilze Preisa. Putns. 2022, lit., 38x32

82. Ilze Preisa. Sarkanais zirgs. 2022, lit., 50x30.   83. Andra Otto-Hvoinska. Ziema braucot uz Ventspili. 2017, a/e, 30x70

84. Kristaps Zariņš. Balsis. 2022, a/e, 40x40   85. Kristaps Zariņš. Saulē. 2022, a/e, 25x25. 

86. Rasa Jansone. Trīs kārtas un vēl deserts. s/e  kolāža, 23x60

87. Ilze Neilande. Cirka zirgs. 2022, a/akr., 40x60   88. Elizabete Melnbārzde. Uzmirdzēt. 2018., a/e, 60x40. 

89. Elizabete Melnbārzde. Sirds siltums. 2018. a/e j.t., 80x60    90. Linda Kozule. Gabriels. 2022., a/e, 30x20.

91. Laima Eglīte. Bēgļi. 2022., a/e, 24x19   92. Laima Eglīte. Duets. 2017., a/e, 24x19.   93. Laima Eglīte. Vējā. 2018., a/e, 24x19.

94. Laima Eglīte. Mīļā. 2022, a/e, 22x16.   95. Dagnija Čerevičņika. Murr. 2022., a/e, 29x37

96.  Dagnija Čerevičņika. Kaķa poretrets. 2020., a/e, 41x27    97.  Dagnija Čerevičņika. Žurciņa. 2020., a/e, 20x20. 

98.  Dagnija Čerevičņika. Marta kareivis. 2020., a/e, 20x20.   99.  Dagnija Čerevičņika. Dziesma saulrietā. 2020. a/e, 20x20.

100.  Dagnija Čerevičņika. Vērsis. 2020, a/e, 20x20.   101.  Dagnija Čerevičņika. Vizīte pie Minotaura. 2022, a/e, 90x90

102. Ilze Clark. Klusā daba. 1996., k/e, 63x63.   103. Kārlis Dobrājs. Ziedi. 2020., a/e, 73x101.

104. Una Lekuze. Ziedi vāzē. 2022., a/e, 65x90.   105. Maija Graudiņa. Sapņotāja. 2020, a/e, 40x40 

106. Maija Graudiņa. Janvāra sapnis. 2020., a/e, 40x40.   107. Maija Graudiņa. Melns un balts. 2021, a/a, diam.20

108. Maija Graudiņa. Romantika. 2022, a/a, diam. 15   109. Maija Graudiņa. Kompozīcija I. 2022, a/a, diam 15

110. Maija Graudiņa. Kompozīcija II. 2022, a/a, diam. 15  111. Jānis Urtāns. Trīs. 2022, p/j.t., 40x50

112. Jānis Urtāns. Rudens meita. 2019., aut. t. zīm., 50x50   113. Jānis Urtāns. Gribam. 2018., aut. t. zīm., 29x42

114. J. Urtāns. Zemes māte. 2017., p. j. t., 60x42    115. J. Urtāns. Brieža sauciens. 2017., p.j.t., 60x42  116. Inta Celmiņa. Ceriņi. 2021, a/e, 80x60

117. Inta Celmiņa. Lilijas. 2020, a/e, 80x60  118. Inta Celmiņa. Rozes. 2020., a/e, 80x60   119. Inta Celmiņa. Saulespuķes. 2021., a/e, 90x60

120. Inta Celmiņa. Ziedi. 2022., a/e, 70x50   121. Inta Celmiņa. Rozes. 2022, a/e, 70x50

122. Inta Celmiņa. Baltie ziedi. 2022., a/e, 70x50   123. Inta Celmiņa. Ziedi. 2022, a/e, 60x60

124. Aldis Dobenbergs. Ziņkāre. 2020., a/e, 129x184   125. Aldis Dobenbergs. Svešs klosterī. 2020, a/e, 140x100

126. Aldis Dobenbergs. Tur kur zāle zaļāka. 2020, a/e, 143x92   127. A. Dobenbergs. Kas tur? 2020, a/e, 144x92 

128. A. Dobenbergs. Nu un? 2017., a/e, 97x60  129. Normunds Brasliņš. Nakts. 2018., a/e, 60x60  

130. Biruta Baumane. Pudeles. 1966, 70x70, a/e

131. Biruta Baumane. Bumbieri. 1986,m a/e, 60x60    132. Biruta Baumane. Klusā daba ar bumbieriem. 1965, a/e, 70x70

133. Biruta Baumane. Klusā daba ar citroniem. 1965., a/e, 65x60   134. Sigita Daugule. Dzeltenais trīsstūris. 2022, qa/e, 100x140

135. Vineta Kaulača. Pa ceļam. Gaismā., 2020., a/e, 200x150  136. Jānis Purcens. Pakāpieni. 2022, p./j/t, 166x125  

137. Jānis Purcens. Vārda galds. 2022, p./j/t/, 160x125,5   138. Māris Čačka. Top I. 2022, 105x80   139. Māris Čačka. Top II. 2022, 105x80

140. Māris Čačka. Debesis I. 2022, 50x50.  141. Māris Čačka. Debesis II. 2022, 50x50    142. Aiva Žūriņa. Sliktās ziņas. 2021, k./j/t/., 60x90

143. Aiva Žūriņa. Domino. 2022., k./j.t., 50x70

144. Ilgvars Zalāns. Krāsainā ainava. 2022., a/akr, 140x200   145. Ilgvars Zalāns. Dzīve kā teātris. 2022., a/akr. 140x200  

146. Ilgvars Zalāns. Krāsainā ainava. 2022, a/akr, 100x80   147. Ilgvars Zalāns Krāsainā ainava II. 2022, a/akr. 100x80 

148. Andris Biezbārdis. Bailes. 2022, a/e, 80x60    149. Guna Millersone. Zilā studija. 2021., a/e, 80x100

150. Zigurds Polikovs. Mākoņi virs dārza. 2020.,a/e,  80x100   151. Gunta Kalsere. Bergamo. 2021., a/e, 100x100 

152. Andris Vītols. Slītere. 2022, a/a, 85x100   153. Dace Saulīte. WADI SFINI - SHAVKAN, UAI, 2022, a/a, 80x120

154. Dace Saulīte. Rīts ar ceriņu smaržu. 2022, a/a, 80x120   155. Dace Saulīte. Gaišais dārzs. 2022, a/a, 80x120

156.Dace Salīte.Mirkļa vienādojums. - krustpunkti. 2022, a/a, 80x120.   157. Dace Saulīte. Asari. 2021., koks/e, 28x33

158.  Dace Saulīte. Forele. 2021., koks/e, 28x33  159.  Dace Saulīte. Plaudis. 2021., koks/e, 28x33

 160. Dace Saulīte. Līnis. 2021., koks/e, 28x33   161. Sarmīte Caune. Parīze. Luksembrugas dārzā. 2018-2022, a/a, 100x80  

162. Sarmīte Caune. Vakara saule. 2019/2022, a/a, 90x120   163. Sarmīte Caune. Atspulgi II 2019., a/a

164. Sarmīte Caune. Atspīdumi.  2019., a/a   165. Sarmīte Caune. Rudens parkā. 2019., a/a 166. Ruta Štelmahere. Vakars. 2016, a/e, 100x120

167. Ruta Štelmahere. Rudens. Upe, 2021, a/e, 120x100   168.Ruta Štelmahere. Pļavas puķes 2021, a/e, 60x50x120

169. Mētra Štelmahere. Sieviete I., 2019, a/e, 115x68   170. Mētra Štelmahere. Sieviete II. 2019., a/e, 115x68.

171. Vēsma Lukstiņa. Faktūra I. 2013., a/j.t., 100x90

172.  Uldis Čamans. Dziļumā. 2018., a/e, 150x120   173. Helēna Heinrihsone. Rīta vējš. Zefīrs. 2016., 1.e, 146x114 

174. Vēsma Lukstiņa. Zaļais dārzs. 2016., a/e, 100x60   175. Normuinds Brasliņš. Nakts. 2018., a/e, 60x60

176. Kārlis Dobrājs. Bumbiweri. 2019., a/r, 45x60   177. Zane Lūse. Plūdi. 2015., a/e, 60x53   178. Uldis Čamans. Melnais. 2019., a/e, 40x40

179. Maija Nora Tabaka. Māsas. 2011, a/e, 100x60 

180. Sandis Brūniņš. Atbrīvošanās. 2010, a/e, 40x60   181. Ilze Neilande. Mazais jātnieks. 2017., a/e, 50x70

182. Aldis Dobenbergs. Suņu gaudas. 2020, a/e, 65x73.   183. Jānis Purcens. Paēdis, padzēris. Nr. 74. a 1018, a/e, 50x50

184. Jānis Purcens. Paēdis, padzēris. 2018., a/e, 50x50   185. Laima Eglīte. Asni. 2011, a/e, 110x120 

186. Helēna Henrihsone. Vīrietis kalns. 2007., a/e, 114x145   187. Helēna Heinrihsone. Raudātāja. 2014., a/e, 137x96

188. Hēlēna Heinrihsone. Sieviete roze. 2017, a/e, 80x60

189. Helēna Heinrihsone. Mute. 2020., a/e, 40x50   190. Laima Eglīte. Tviters. 2012., a/e, 100x80   191. Zane Lūse. Jātnieki. 2018., a/e, 50x60

192. Laima Eglīte. Divas figūras. 2014., a/e, 18x24  

193. Laima eglīte. Baltā. 2019., a/e, 20x20  194. Laima Eglīte. Mīlētāji. 2019., a/e, 20x20   195. Dagnija Čerevičņika. Gotiņa., a/e, 40x40, 2020

196. Kristīne Markus. Saknes II. 2017, a/j.t., 30x40,

197. Kristīne Markus. Kāposts. 2017., a/e, 30x40   198. Kristīne Markus. Saknes I. a/e, 30x40 

199. Linda Kozule. Love I. 2017., 30x30, a/e   200. Linda Kozule. Love II. 2017, a/e, 30x30

201. Linda Kozule. Gabriels. 2021., a/e, 30x20.   202. Aldis Dobenbergs. Izbīlis. 2016, a/e, 80x60

203. Aldis Dobenbergs. Mans rīts. 2016., a/e, 80x60   204. Uldis Čamans. Saskarsme. 2009., a/e, 50x60 

205.  Uldis Čamans. Pēdas. 2009., a/e, 50x60   206. Uldis Čamans. Pārpratums. 2009., a/e, 50x60 

207. Uldis Čamans. Noruna. a/e, 50x60, 2009.   208. Linda Kozule. Emanuels. 2017., a/e, 20x20

209. Maija Graudiņa. No siltajiem rītiem un vakariem. 2019., a/e, diam 30   210. Gita Palma. Liktenis. 2020., a/e, 40x30

211. Gita Palma. Nāve ir neizbēgama. 2020., a/e, 40x30   212. Gita Palma. Vecrīgas pavasaris. 2017., a/e, 40x30

213. Gita Palma. Ceļš pie trim brāļiem Vecrīgā. 2017., a/e, 40x30   214. Gita Palma. Krastmala 1957. 2017., a/e, 30x30 

215. Gita Palma. Naftas vagoni. 2014., a/e, 40x40

216. Aivars Baranovskis. Skulptūru grupa " Mēs nākam ar mieru"

217. Aivars Baranovskis. Skulptūru grupa " Mēs nākam ar mieru"

218. Jānis Anmanis. Nakts zirgs. a/e, 2022, 40x50   219. Jānis Anmanis. Eņģelis.  2022, a/e, 40x50  220. Jānis Anmanis.Ikars.2022, a/e, 30x30

221. Jānis Anmanis. Noskaņa. 2022, a./e, 30x30

222. Jānis Anmanis. Parkā. 2022, a/e, 30x30   223. Gita Palma. Izolēšanās.2022, a/e, 80x60  

224. Jānis Ziņģītis. Pļavā. 2017., a/e, 120x160   225. Jānis Ziņģītis. Salaca. a/e, 150x200.

Četru valstu keramiķu izstāde

"Muižas kultūras atspulgi"

2022. gada 20. septembris - 31. oktobris

  Galerijā «Mans’s» līdztekus plašajai gleznu izstādei skatāma arī neliela keramikas ekspozīcija. Tajā izstādīti  plenērā tapuši četru valstu – Lietuvas, Latvijas, Japānas un Indijas – 11 autoru darbi. 
     Plenērs projekta «Muižas kultūras atspulgi keramikā un glezniecībā» ietvaros šovasar notika mākslinieku rezidencē  Salu muižā, Rokišķu rajonā, Lietuvā. Latvija tajā bija pārstāvēta ar četriem māksliniekiem. To vidū bija arī mūsu novadniece Anda Svarāne. 
    Iedvesmojoties no senās muižas auras, iemītnieki veidoja funkcionālus un skulpturālus keramikas izstrādājumus, vadīja izglītojošas keramikas un glezniecības  nodarbības, lasīja lekcijas un tikās ar vietējo sabiedrību. Mākslinieku rezidences ir viena no institūcijām, kas darbojas mākslas jomā līdzās galerijām un mākslas centriem. Atrautība no ikdienas darba un iedziļināšanās radošajā procesā rezidentūrā gan profesionāliem māksliniekiem, gan mākslas cienītājiem var palīdzēt ne tikai atvērt radošuma slāņus, bet arī labāk iepazīt sevi.  Māksliniekiem, viņu radošumam, darbam un atpūtai bija atvērtas muižas  vēsturiskās telpas. Muižā gūtie iespaidi daļēji atspoguļojušies arī plenērā tapušajos darbos – indieša  Siraja Saksena  «Salu arhitektūras atmiņās» un «Salu tekstūrās»,   lietuvieša Roma Gaļauska «Salu naktīs» un Andas Svarānes darbos «Salas», savukārt citi  iedvesmojušies no vasaras, dabas vai savām fantāzijām. 
    Keramikas ekspozīcija galerijā būs apskatāma līdz oktobra beigām.

                    

Uldis Čamans. Personālizstāde

2022. gada maijs-jūlijs

VIŅŠ IR NEKAUNĪGI BRĪVS

Priecājos, ka paspēju apskatīt Ulda Čamana paša un viņa draugu ilgi gaidīto 60 gadu jubilejas izstādi pašam savā galerijā. Ticam jau , ka kovids un mākslinieka paša mūžīgā aizņemtība un galerijas Manss dinamiskais darba ritms neļāva izstādei notikt ap 2021. gada 4. septembri, kad bija tas īstais datums. Tagad šī izstāde ar 123 darbiem ir jau notikusi .
Mākslinieki, kuri reti rīko savas personālizstādes, saprot, ko nozīmē atlasīt darbus retrospekcijai kaut vai par pēdējiem 10 – 13 gadiem ( pēdējā īstā Ulda Čamana personālizstāde “Balts. Melns. Sarkans” dzimtajā pilsēta notikusi 2009. gadā ). Tagad ir veikts titānisks darbs un sasniegts skaists rezultāts, kas sniedza prieku tiem, kuri prot novērtēt patiesi radošas personības nozīmi un labu profesionālo varēšanu vietā, kura ir patālu no lielajām mākslinieku pulcēšanās vietām. Uldis Čamans tāds ir Jēkabpilī, Sēlijā un Latgalē jau vairāk kā 30 gadus. Šodien, kad viņam atkal ir pienācis laiks izlikt galerijā Lielo vasaras izstādi ar 200 savestajiem, sasūtītajiem darbiem no visas Latvijas, var teikt, ka galerija Manss veic to darbu, ko kādreiz negribīgi, bet tomēr cienīgi darīja Latvijas Mākslinieku savienība, rīkojot Mākslas dienu un Rudens izstādes Rīgas lielākajās izstāžu vietās Arsenālā un izstāžu zālē ”Ļatvija”.
Ulda Čamana izstādi bija vienkārši interesanti skatīties un priecāties, cik interesanta var būt abstrakcija, turklāt vēl viena autora izpildījumā, un nosaukums “Iedomas un atklāsmes” ir labi piemeklēts. Nezinu, kad autors pievieno ( izdomā ) katrai gleznai nosaukumu – pirms vai pēc tās pabeigšanas, bet šī izstāde paliks viņa radošajā biogrāfijā kā laiks, kad katra rīta ziņa no radio vai TV deva stāstu gleznas pamatojumam: tā, protams, ir Ukraina, Buča, Mariupole. Ir tapis pietiekami liels skaits abstrakciju, kuru nosaukumi ( “Rīts. Cerība”, “Nesamierināmie”, “Uzmācīgie”, ”Sadalītas daļas. Lauskas”, “Par vēlu” un citi ) dod iespēju skatītājam apstāties un padomāt – lai cik viegli un steidzīgi ir “panesies” mākslinieka otas zīmējums vai paradoksāli gaišs ir pelēkais visās gradācijas. Šo darbu kopumu var saukt par drudžainām laika ( vēstures ) sajūtu skicēm. Droši vien skices pāries lielākās vai smagākās formās un krāsu risinājumos. Droši vien – jo tādā laikā dzīvojam, un īsteni, emocionāli jūtīgi mākslinieki kā Uldis Čamans, nevar būt atrauti no smagām pasaules sāpēm ne savās ikdienas gaitās, ne mākslā.
Un tomēr – šajā izstādē uzvar gleznošanas prieks! Tas, protams, ir sajūtams visā izstādes retrospekcijas daļā. Senākie darbi ( “Rīts”, “Gaismas uzruna” ) ir datēti ar 2005-2006. gadu, kurus gribas saukt par ekspresīvā minimālisma ( ja vispār ir tāds termins ) paraugiem - ar minimālu toņu skaitu ( zils, balts ) un minimālu grafisko otas rakstu vai krāsu tūbiņas izspiedumu. Tālākajā gaitā gleznas vizuālo elementu skaits palielinās un krāsu-toņu skaits sabiezinās: piemēram, sarkanais ir līdzsvarā ar grafiski melnajām švīkām, līnijām, ripuļiem un šļakstiem ( “Satikšanās prieks” ), kas panākts ar tūbiņām, smērējumiem un citiem manuāliem ( nenoskaidrotiem ) paņēmieniem.
Ekspozīcijā bija pārstāvēts arī tāds abstrakcijas paveids, tobrīd māksliniekam interesējošs ( 2014. gadā tapis lielformāta darbs “Uz tikšanos” un “Parādība” II, 2017 ) kā asamblāžas. Protams, šī tehnika pastāv vairāk nekā 100 gadu; tajā tiek izmantoti dažādi materiāli, kuri tiek piestiprināt ( pielīmēti ) gleznas plaknei. Ja salīdzinām šāda veida gleznas virsmas interpretāciju ar, piemēram, Ilmāra Blumberga savulaik radītajiem paraugiem, tad arī šādos ilglaicīgos darbos nepazūd Čamaņa “personiskā ekspresija” un steidzīgums. Viņš ir nekaunīgi brīvs visā, ko dara. Varbūt pārspīlēju. Balansam viņa izstāžu iekārtotāja prasme ir likusi sameklēt gleznas, no kurām staro miers, smalkums un harmonija ( ”Pieļāvums”, 2015; “Līdzsvars”, 2015 ). Šāda veida Čamaņa darbu kaut vai aptuvena sagrupēšana viņa glezniecībā varētu prasīt ilgāku laiku. Tam nepieciešam vēl plašāka izstāde.

Tas viss bija bezgala interesanti –
cieņā Guna Millersone

 

1. Zemapziņas piesardzība. 2020, a/e, 150x200.      2. Klātesošs I. 2020., a/e, 150x120.      3. Klātesošs II. 2020., aē, 150x120

    4. Pirmsākumi. 2020., a/e, 150x120.

5. Spriede I. 2020, a/e, 150x120    6. Spriedze II. 2020., a/e, 150x120   7. Pārvietošanās. 2020., a/e, 150x120.  8. Atkāpšanās I. 2020, a/e, 150x120.

9. Atkāpšanās II. 2020., a/e, 150x120.  10. Spriedze tumsā I. 2021., 150x120.   11. Spriedze tumsā II., 2021.,  150x120. 

    12. Spriedze tumsā III.  2021, 150x120

13. Atklāsme. 2021., a/e, 120x190.    14. Nojausma. 2021., a/e, 120x150.   15. Attālinātā. 2021., a/e, 165x130.   16. Sajūtu liedags. 2021., a/e, 165x130

17. Naivais pārkāpums. 2021., a/e, 165x130.    18. Cerība. 2021., a/e, 150x120.   19. Iespēja. 2021., a/e, 150x120.,  20. Nosargāts. 2021., a/e, 150x120.

21. Trauksme. 2022., a/e, 140x100.  22. Nesalauztie. 2022., 2022, a/e, 140x100   23. Apgarotā pielūgsme. 2022., a/e, 150x120.        Fragmenti

Apgarotā pielūgsme. Fragments   24. Dziļumā. 2018., a/e, 150x120.   25. Atspēriens. 2018., 150x120. 

                                                                                                                                           26. Izgaistošais. Atbrīvot debesis. 1022, a/e, 2022.

27. Apzinātā daļa. 2022., a/e, 120x120.    28. Attaisnojums. 2022, a/e, 120x100,  29. Rīts. Cerība. 2022., a/e, 120x100.

                                                                                                                                   30. Uzmācīgie. Noklīdušie. 2022., a/e, 100x120.

31. Priekšnojauta. 2022., a/e, 100x120.   32. Par vēlu. 2022., 100x120.     33. Pārliecība. 2022., a/e, 100x120. 

34. Iejūtība. 2022, a/e., 100x120.    35. Starpposms. 2022., a/e, 100x120.    36. Nostaigāts. 2022., a/e, 100x120.

37. Sadalītās daļas. Lauskas. 2022., a/e, 100x120   38. Atlikums. 2022., a/e, 100x120.   39.  Tepat. 2022, a/e, 100x70  40. Neziņa. 2022, a/e, 100x70

41. Piesardzība. 2022., a/e, 100x70.  42.  Ieleja. 2022., a/e, 100x70.  43. Divkosība. 2022., a/e, 100x70  44. Izgaistošais. 2022., a/e, 100x70.

                     45. Pārliecība. 2022., a/e, 100x70.

46. Nesamierināmie. 2022., a/e, 100x120                    47. Patstāvība. 2022., a/e, 100x120.                48. Iedomu pastaiga. 2022., a/e, 100x120

49. Izrāviens. 2015., a/e, 100x130.  50. Pieļāvums. 2015., a/e, 100x100.   51. Saucējs. 2015., a/e, 100x100  52. Pavērsiens. 2014., a/e, 100x100

53. Priekšnojauta II. 2014., a/e, 100x100.   54. Saucēja sakarības. 2014., a/e, 100x130.  55. Uzziedēšana. 2005., a/e, 100x90. 

56. Klaiņotāja. 2017., a/e, 100x90.

57. Kaprīze. 2016., a/e, 100x80.   58. Izlaušanās. 2016., a/e, 100x100.   59. Fluīds. 2016., a//e, 100x100.  60. Baltā atnākšana. 2011., a/e, 110x100

61. Gaisīgais prieks. 2009., a/e, 80x100        62. Dabas zemteksts. 2009., a/e, 90x90.     63. Rētas II. 2022., a/e, 40x80.

64. Iespēja II. 2022., a/e, 40x80.                                                                                   65. Sākums II. 2022, a/e, 40x80

66. Piesardzība II. 2022., a/e, 40x80.                       67. Uzruna II. 2022, a/e, 40x80.                                      68. Neziņa II. 2022, a/e, 40x80.

69. Slāpes II. 2022, a/e, 40x80.                                                                                                      70. Parādība I. 2017., a.k.e.j.t. 190x290.

Parādība I. Fragmenti.                                                                                                                                                   71. Parādība II. 2017., a.k.e.j.t. 190x145

72. Zebra I. 2009., a/e, 120x40    73. Zebra II. 2009., a/e, 120x40   74. Zebra III. 2009., a/e, 120x40   75.Vēja stabules.2019., a/e, 120x100

76. Izgaistošās astes.2017., a/e, 120x80   77. Izgaistošais prieks. 2017., a/e, 120x80.

78. Dezeltenā smarža. 2019, a/e, 120x70   79. Slīdošā neskaidrība. 2006.,m a/e, 120x100  80. Atspīdumi. 2005., a/e, 120x70

81. Pārdomu paradokss. 2005., a/e, 120x100.

82. Atbrīvošanās kārdinājums. 2012, a/e, 120x160   83. Balsts. Baltā mugura. 2012, a/e, 120x160  84. Dvēseļu satikšanās. 2015, a/e, 120x160.

85.Kaisle. 2019, a/e, 170x130.  86. Elēģija. 2019., a/e, 120x70   87. Pieviltais apmāns. 2009., a/e, 100x150  88. Robeža. 2013., a/e,  60x60

89. Saskarsme. 2013., a/e, 60x60        90. Varbūtība. 2013., a/e, 60x60              91.  Elpa. 2013., a/e, 60x60.           92. Slazds. 2009., a/e, 60x50

93.  Divkosība. 2009., a/e, 60x50.    94. Pēdas. 2009., a/e, 60x50.   95. Pārpratums. 2009., a/e, 50x60     96. Noruna. 2009, a/e, 50x60

97. Saskarsme. 2009., a/e, 50x60.         98. Asni. 2009, a/e, 90x60.     99. Sakarības rītausmā. 2011, k/e, 100x100   100. Dabas spēles. 2011, k/e, 100x100

101. Ūdens sapņi. 2011, k/e, 100x100    102. Relakss-funkcija. 1\2011, k/e, 100x100.  103. Vīzija I. 2011, k/e, 100x45   104. Vīzija II. 2011. k/e, 100x45

105. Satricinājums. 2011, k/e, 100x45  

106. Atdalīšanās.2011, k/e, 100x45   107. Saviļņojums. 2011, k/e, 100x45. 108. Vīzija III. 2011, k/e, 100x45   109. Pārnesums. 2018., a/e, 150x200.

Pārnesums. Fragments

Pārnesums. Fragmenti                                                               110. Gaisīgais. 2022., a/e, 100x60           110. Gaisīgais prieks. 80x100, a/e, 80x100

111. Izteiktais kalambūrs. 2010, a/e, 80x120.    112. Maksimālā realitēte. 2010., a/e, 90x60    113. Saskarsme. 2006., a/e, 90x60  

     114. Ūdens parametri. a/e 90x60 2009.

115. Kaisle III. 2022, a/e, 50x60   116. Baltā atnākšana I. 2011, a/e, 110x100   117. Sfēriskais. 2009., a/e, 100x100   118.Medūzas rīts. 2009., a/e    

119. Pavērsiens. 2005., a/e, 120x120

120. Lokālais atvasinājums. 2010., k/e, 100x100.  121. Uz tikšanos. 2014., a/e, 220x240     Uz tikšanos. Fragmenti

Uz tikšanos. Fragmenti                                                                                                                                   122. Līdzsvars. 2015., a/e, 150x200

Līdzsvars. 2015., a/e, 150x200. Fragmenti.                                                                                                    123. Gaismas uzruna., a/e, 50x60.

Ieskats izstādē:

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

  2022. gada 22. aprīlis - 26. jūNijs

 Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde

 NAV IZŅĒMUMS

  Pēdējo gadu notikumi ir spilgti iezīmējuši savstarpējo saistību, kas globālā mērogā ietekmē visus zemeslodes iedzīvotājus. Tas ir izpaudies gan ekonomikā, gan politikā, gan veselības aprūpē, un izņēmums nav arī mākslas pasaule. Tāpat izņēmums nav  arī Latgales reģions, kur mākslas dzīve ir turpinājusies un atsevišķu cilvēku radošums ir izpaudies  jaunos darbos.

Mākslas pasaule tik tiešām nav izņēmums - arī tajā pastāv reakcionāra darbība, sabiedrībai reflektējot par mūsdienu janajām normām, ik pa brīdim tiek akcentētas sen ielaistas problēmas, un nekur nav pazudušas arī mūžīgās, neizsmeļamās tēmas un iedvesmas avoti. Arī mākslinieki nav izņēmums - mēģinot izpaust savu individualitāti, mākslinieks aizvien ir pasaules daļas, kas darbojas  vienotā tēlu un izteiksmes līdzekļu sistēmā, kur kop[īga valoda jāatrod ne tikai ar skatītāju, bet arī pašam ar sevi.

Kāda ir bijusi mākslas un mākslinieka  dzīve šajā dīvainajā laikā? Vai radošumam tas ir bijis atelpas brīdis no ikdienas steigas, lai varētu pilnvērtīgi nodoties procesam, vai tieši otrādi, jaunā kārtība ir radījuši vēlmi jo asāk reaģēt uz apkārt notiekošo, atliekot malā skrupulozitāti un radot impulsīvus darbus?

Šajā izstrādē redzami 44 Latgales reģiona mākslinieku darbi, kas raksturo pēdējo gadu sajūtas, fiksējot gan pārmaiņas, kas skārušas ikdienas dzīvi, gan nemainīgās vērtības, kas gadu gaitā vieno pasauli kopīgā mākslas valodā.

Uldis Čamans  Trauksme. 2022., a/e, 140x100.      Uldis Čamans Nesalauztie. 2022., 2022, a/e, 140x100  

Lielā Vasaras izstāde 2021

2021. gada jūlijs - oktobris

Galerija «Mans's» atkal aicina uz izstādi

Pēc teju gada pārtraukuma, kas bija saistīts ar pandēmiju, interesenti atkal var apmeklēt mākslas izstādes. Arī galerija «Mans's» ir atkal atvērta, un tajā skatāma vērienīga «Lielā vasaras izstāde 2021» . Kamēr galerija bija apmeklētājiem slēgta, tā paplašināta uz bijušā veikala «Laima» telpu rēķina, tādējādi iegūstot vēl vienu plašu zāli. Izstāžu zāles arī kosmētiski izremontētas, un ēka arī no ārpuses ir nedaudz atsvaidzināta.

Lielajā vasaras izstādē, kā parasti, skatāmas ap 200 gleznu. Šķiet, ka galerijas vadītājam Uldim Čamanam tas ir maģisks skaitlis, pēc kā tiekties, jo neatceros, ka Lielajās vasaras izstādēs gleznu kādreiz būtu bijis mazāk. Pārsvarā izstādīti jau jēkabpiliešu labi iepazītu autoru – Vijas Zariņas, Maijas Tabakas, Kaspara Zariņa, Helēnas un Ivara Heinrihsonu, Anitas Melderes, Jāņa Ziņģīša, Intas Celmiņas, Edvarda Grūbes, Laimas Eglītes un citu — darbi. Glezniecības korifeju un mazāk zināmu, bet ne mazāk interesantu gleznotāju darbi draudzīgi dala galerijas plašās telpas.

Jau ieejot galerijā, skatītājus sagaida iespaidīgas Vijas Zariņas ainavas. Māksliniece caur saviem darbiem meklē Latvijas ainavas kodu. Viņas gleznās dominē plašums un gaisma, ēteriskas noskaņas un izsmalcinātas dabas krāsu nianses. Ainavas, kaut arī radušās konkrētu vietu iespaidā, tiecas nojaukt pasaules telpiskos ierobežojumus un kļūst nevis par konkrētu realitāti, bet par tās simbolu.

Blakus V. Zariņas darbiem — Kaspara Zariņa gleznas. «Man katra glezna ir eksperiments, es balstos intuīcijā. Man patīk pašam radīt, salikt lietas kopā arī tad, ja es zinu, ka tās kopā neturēsies. Tas ir ceļš pie dvēseles skaidrības. Ticība savai iekšējai balsij ir mākslinieka svarīgākais instruments», savu daiļradi raksturojis pats gleznotājs.

Kustība, plastika, ritms un īpašs emocionāls spriegums raksturīgs Laimas Eglītes gleznām. Starp citu, L. Eglītes personālizstādi «Kamēr saule vēl nenoriet» galerijā «Mans's» pagājušajā gadā pazīstamā mākslas kritiķe Ingrīda Burāne nosaukusi par vienu no jaudīgākajām lielizstādēm, kuru nācies pēdējā desmitgadē redzēt, un tās organizētāju Uldi Čamanu paslavējusi par nenovērtējamo pakalpojumu savai pilsētai un tās viesiem.

Protams, nav iespējams paiet garām arī Ivara Heinrihsona ekspresīvajiem melnbaltajiem zirgiem. Melnas līnijas un brīvi klāti laukumi vienlaikus pauž gan ekspresiju, gan stabilitāti.

Un pretstatā Ivara ahromātiskajiem darbiem izceļas Helēnas Heinrihsones gleznojumu intensīvie krāsu laukumi un primitivizētās līnijas, kas rada abstrahētās figūras, kas veido autores „privātās mitoloģijas” tēlus.

Ekspresija pārpārēm valda arī Anitas Melderes glezniecībā. Iedvesmu māksliniece tver dabas noskaņās un laika plūdumā.

Savukārt no Zanes Lūses gleznām virmo nedaudz pasakaina, maigi ironiska un mierpilna atmosfēra. Reizēm pavīd arī kāds kodīgs vēstījums.

Patīkami ar savu lakonismu un tai pašā laikā dziļdomību pārsteidz jēkabpilietes Rutas Štelmaheres triptihā «Zvaigžņu naglas».

Tie ir tikai daži pieturas punkti plašajā izstādē. Cits varbūt pakavēsies pie Maijas Tabakas gleznām, citam skats aizķersies pie Edvarda Grūbes lieliem triepieniem gleznotās vijoles, Intas Celmiņas gaisīgā cīrulīša vai «jancīgā» kaķa, Kārļa Dobrāja klusajām dabām, Alekseja Naumova Ņujorkas vai Ilgvara Zalāna Dienvideiropas skatiem, vai Dagnijas Čerevičņikas mīlīgajiem dzīvniekiem, bet varbūt sirdī iekritīs kāda cita glezna.

       Un vēl jau ir arī galerijas vadītāja Ulda Čamana abstraktie darbu cikli — viens ieturēts rozā, otrs — melnbaltos toņos. Pats autors smejas, ka rozā radies pirms pandēmijas, melnbaltais — tās laikā. Bet diez vai tā patiesībā būs bijis...

        Mazliet atstatus no raibā mūsdienu darbu jūkļa stāv ģeniālās Birutas Baumanes (1922–2017) vēl pagājušā gadsimta 60. gados tapušie darbi kā apliecinājums tam, ka īsta māksla nenoveco un vienmēr ir moderna.

       Lielā vasaras izstāde būs atvērta līdz pat oktobrim. Ejiet un baudiet ar acīm, sirdi un prātu! Tik ilgi tas mums bijis liegts...

MĀKSLA SVIN VASARU

Veras vaļā galeriju durvis. Mākslinieki gaida savu izstāžu atvēršanas kārtu, rindas ir izveidojušās garas, kā jau pēc lielāka pārtraukuma. Jēkabpils galerija Mans`s atsāk rīkot savas lielās vasaras izstādes – šogad jau kā trīsdesmito; izpalika tikai viena reize – pagājušajā gadā.

Galerija tagad svin savu 31. pastāvēšanas jubileju. Smagais gads galeristam Uldim Čamanam izkārtoja, ka dažu labu, pat unikālu, ne bez pūlēm iekārtotu izstādi “redzēja” gandrīz vai neviens skatītājs ( koknesieša Alda Dobenberga gleznas ). Tomēr piespiestā klusuma un it kā bezrosības laiks viņam un viņa kolēģiem pagājis dinamiski. Ir veikts kosmētiskais remonts visās I stāva izstāžu telpās ( 12 istabas! ) un iegūta vēl viena jauna izstādes telpa šajā pašā mājā, pateicoties labu draugu atbalstam. Iegūts vēl nezināmi ilgs laiks, lai tradicionālā, gribētos teikt - Vislatvijas glezniecības izstāde – kādu laiku varētu tikt skatīta un vērtēta. Jācer, ka tas varētu notikt vēl visu augusta, septembra un oktobra mēnesi.

Neticami, bet eksponēto darbu skaits tuvojas diviem simtiem. Arī tas tā bijis vienmēr. Ir dīvaini laba sajūta, jo izstāde ir perfekta: ir daudz labu darbu un izkārtojums teicams. Diemžēl, nekur nevar pazust vilšanās pēc šādu daudzu autoru un daudzu darbu glezniecības kopizstāžu apmeklēšanas vairākās zālēs citur: Latvijas Mākslinieku savienības galerijā vai Pēterbaznīcā vai arī Jūrmalas pilsētas muzejā nupat kā svaigi redzētā “Marīna `2021”. Dažas no tām ir kopizstādes ar labu ideju un respektablu žūrijas locekļu sarakstu, arī ar profesionāli menedžētu reklāmu un finansējumu. Bet rezultāts ir vienmērīgi viduvējs. Kā tas tā var notikt? Vispirms, protams, gribas vainot žūriju, ka tā nav bijusi pietiekami barga. Kāpēc žūrija gala rezultātā nevēlētos labu izstādi? Jeb varbūt , iespējams, žūrijai ir pilnīgi vienalga un vienīgā vēlēšanās ir sagādāt sīkus prieciņus daudziem jo daudziem mālētājiem, paziņām? Lai jau tiek? Šķiet, īpaši iepriecināta, piedodiet, varētu būt apbalvotā “Saunaga ainavas” autore “Marīnas `2021” izstādē… Un izstādes iekārtojums, tik daudzu darbu “līdzināšana”, katras telpas noskaņas veidošana, atrast katrai bildei savu vietu vai atrast kopību ar blakus esošo glezniecisko stāstu vai gluži otrādi - kontrastētu … ak, kungs, ir taču tik daudz iespēju ar rūpīgu un profesionālu darbu atklāt brīnumu lietas, lai pašam kuratoram un arī autoram patiktu un skatītājs mājās aizietu uzlādēts un laimīgs! Čamaņa vasaras izstādēs pierādās, ka to var. Ja lielo izstāžu žūrija būtu atbildīgāka un izstādes darbu vidū nebūtu tik liels skaits nevarīgu un taupīgu krāsu “rīvējumu” un interneta dzīlēs atrastu dekoratīvu prātojumu ( bez glezniecības ), tad izstādes iekārtotājs iegūtu lielāku, elpojošu telpu, kur likt mirdzēt tiešām labai glezniecībai un māksliniekiem-personībām, nevis nomāktu humpalu veikaliem līdzīgi krāvumi četros stāvos, vienmērīgi kā malka…

Jēkabpils galerijai ir viena liela priekšrocība: izstāžu politiku, darbu atlasi, izstāžu iekārtošanu veido viens cilvēks, kurš pats ir labs gleznotājs. Uldis Čamans. Persona, kura pati sevi skolojusi un izkopusi. “Savās izstādēs savā galerijā aicinu tos māksliniekus, kuri man patīk un tad cenšos pat ļoti piestrādāt pie iekārtojuma”. Beigu beigās, šī tik daudzus gadus pastāvošā vasaras izstāde pierāda arī glezniecības nezūdamību kā tādu, jo bija taču laiks ( kas sakrita ar galerijas izveidošanās laiku gadsimtu mijā, ), kad gudri mākslas zinātnieki prognozēja tradicionālo mākslas veidu beigas. Tas nav noticis. Daudziem Latvijas māksliniekiem šeit izstādīties nepavisam nav kauns.

Ar interesi gaidīju, kas būs izlikts jauniegūtajā telpā ar logiem uz ielu. Protams, ka tās ir kuratora jau iemīļotās gleznotājas Helēna Heinrihsone, Laima Eglīte un Vija Zariņa, arī Anita Meldere, kuras vienmēr palīdzējušas viņam veidot daudzu ekspozīciju centrus gan intensīvu, spožu krāsu laukumu un ātri atpazīstamu figurālo kompozīciju dēļ ( Heinrihsone ), vai Laima Eglīte ar savu decento tēlu kustību teātri, plastiku un ritmu. Vijas Zariņas lielie audekli ( “Aramzeme”, ) vienmēr piepildīti ar niansēti pelēko toņu glezniecību, kas ekspozīcijām dod balansu, arī ar pārdomātiem dabas elementu rakstiem vai pat ornamentiem, meklējot un veiksmīgi atrodot mūsu ainavas kodus. Abstraktā ekspresionisma siena pieder vienmēr atraisītajai Anitai Melderei , Ivaram Heinrihsonam un pašam Uldim Čamanam.

Turpinot izstādes apskati, nav grūti uzminēt iekārtotāja vēlmi dažās telpās izcelt kāda toņa dominanti. Vistrāpīgākā liekas tumši pelēkā istaba ar talsenieka Zigurda Poļikova gandrīz vai melnā toņa minimālismu “Pamestajā dārzā” un Artura Akopjana “Nepazīstama “. Te nelielam pozitīvam kontrastam šai trīs bilžu ekspozīcijā der Laimas Eglītes ziļpelēkās “Klīstošās dvēseles” . Pārejot uz Tatjanas Krivenkovas “istabu”, viņas šī brīža nepārprotamais puantilisms gleznās “Rasas punkts” I-III pretstatīts Vijas Zariņas perfekti gludajai ūdens virsmai ”Dīķis”. Līdzīgus atradumus var atrast katrā telpā, kur, droši vien, ne bez lielām grūtībām, ir rasta vieta katrai bildei, kuras, starp citu, sabalansētā skaitā var pārstāvēt arī klasisku salona mākslu, tāpat kā konceptuālu reālismu, naivismu utt. Protams, ļoti labi Čamans ir eksponējis pats savus darbus, šai telpā valda otas brīvība un labi uzjauktas rozā krāsas svaigais gaiss. Paradoksāli, bet, šķiet, šī gada izstādes viena no labākajām bildēm ( “Vecais avots” ), kurai tik grūti bija atrast vietu, galu galā atrodas gaitenī, gandrīz vai pie pašas grīdas. Tās autors ir Ramins Nafikovs , gleznotājs, kurš ziemās dzīvo Kazaņā, vasarās Rīgā (ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ) un piedalījies daudzās Jēkabpils izstādēs. Tāpat lielu glezniecības spēku var atrast to mākslinieku darbos, kuri glezno paši savu dzīvi un savus intīmi personiskos stāstus ( Andra Otto-Hvoinska, jēkabpiliete Ruta Štelmahere, Aldis Dobenbergs, Zane Lūse ).

Tomēr tā liekas, ka kuratoram ne vienmēr ir izdevies atteikt dažiem māksliniekiem, kuru glezniecība gadu gaitā ir kļuvusi nekaunīgi pavirša un frivola; tie pazemina ekspozīcijas kopējo labo līmeni.

Guna Millersone

Lai skatītu visas gleznas, spiediet ŠEIT!

     2021. gada aprīlis - jūlijs

 Piedalāmies Latgales reģiona

 mākslinieku konkursa izstādē

 Daugavpils, Marka Rotko mākslas centrs

U. Čamans. Cerība. a/e, 150x120, 2021.         Iespēja. a/e, 150x120, 2021.                          Nosargāt. a/e, 150x1120, 2021.

Radošais darbs kā ļaušanās neierobežotai fantāzijai un intelektuālam plūdumam īpaši aktuāls kļūst laikā, kad ikdienas gaitas ir pilnas ar noteikumiem, likumiem un  norādēm, kā pareizi rīkoties. Visā pastāvošā pārlieku skrupuloza reglamentēšana var kļūt par iemeslu gan apātiskai  neieinteresētībai, gan nepamatotam noteikumu noliegumam.

Mākslinieciskā atļaušanās ir priekšnosacījums argumkentētu diskusiju uzsākšanai. No vienas puses - par pastāvošo noteikumu  pamatotību, nootras - par tiesību paplašināšanas nepieciešamību. Par pašmērķi neizvirzot  konkrētu noteikumu, likumu vai sabiedriskās kaŗtības normu izmaiņas,mākslinieks kļūst par demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību - mediju, kas norāda uz pastāvošajām robežām, rosinot tās pārskatīt vienāq vai otrā virzienā vai arī pamatojot to nepieciešamību.

Kāds ir bijis šīs mainītās, ierobežotās vai tieši otrādi - paplašinātās saskarsmes gads? Kādām fantāzijām ir nodevušies Latgales reģiona mākslinieki? Iespējams, refleksija par šo laikaposmu vēl tikai notiek un pilnvērtīgi kulminēsies nākamo gadu darbos, tomēr jau tagad nepārprotami iezīmējas jaunas atļaušanās mākslinieciskie meklējumi.

Aivcinām saskatīt, sajust un izbaudīt tās realitātes, ko legalizē aizvadītā gada radošās fantāzijas 42 mākslinieku izpildījumā.

Aivars Baranovskis

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Aldis Dobenbergs. Personālizstāde

Vienkāršās lietas - Daba, Raksturs, Visums

2020. gada oktobris - decembris

ALDIS DOBENBERGS dzimis 1957. gadā Valmierā. 1979. gadā beidzis Latvijas Fiziskās kultūras  institūtu - sporta pedagogs. No 1981. līdz 1984. gadam  mācījies Maskavas Tautas universitātes Grafikas un glezniecības nodaļā. 1990. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas pedagoģijas nodaļu. Latvijas Mākslinieku  savienības biedrs kopš 2002. gada. Izstādēs piedalās no 1975. gada. Bijušas vairāk nekā 50 personālizstādes, piedalījies vairāk nekā 90 grupu izstādēs. Piedalījies starptautiskās izstādēs Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā. Darbi ir Latvijas valsts kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Polijā, Zviedrijā, Francijā. Japānā, ASV, Norvēģijā  un Anglijā.

Vienpatnis un īpatnis
 

     Aldis Dobenbergs dzīvo viens savulaik viņa vecaimātei piederējušā lielā divstāvu mājā Koknesē, draudzējas ar vārnām, skatās Visumā un visu dienu glezno vai nu vienu, vai otru. “Esmu prom no visiem traucēkļiem, prom no burzmas. Parasti notiek tā, ka cilvēkam dzīvi sabeidz kāds cits cilvēks. Šodien man lielāku uzticību izraisa vārnas, neviss cilvēki. Dzīvnieki nepiekrāpj un netaisa problēmas”, kādā intervijā teicis mākslinieks.
     Jaunībā svārstījies starp mākslu un sportu. Ievērojamais latviešu marīnists Aleksandrs Zviedris, kas Aldi mācījis gleznot, ieteicis sportot, jo gleznot var jebkurā vecumā. Sportot sācis jau bērnībā, vēlāk pievērsies tieši šķēpa mešanai, trenējies pie slavenā trenera Valentīna Mazzālīša un sasniedzis sporta meistarkandidāta rezultātus. Vēl pirms gadiem septiņiem piedalījies veterānu sacensībās. Pabeidzis Fiziskās kultūras institūtu, kādu laiku strādājis par sporta pedagogu, bet sapratis, ka tas nav viņa aicinājums. Aldi visu laiku vilināja māksla un no 1981.līdz 1984. gadam viņš mācījās Maskavas Tautas mākslas universitātē, bet 1984. gadā iestāies Latvijas Mākslas akadēmijā, ko arī absolvējis.
      Mākslinieku vairāk interesē pats gleznošanas process nevis rezultāts. Tieši tādēļ viņš maz rīko izstādes. Kopš 2008. gada viņam lielas izstādes nav bijušas, tādēļ jo interesantāka skatītājiem varētu būt šī , galerijas “Mans's” sarūpētā. Alda mājā ir aptuveni divi tūkstoši gleznu.
       Pēdējos gados galvenās gleznu tēmas A. Dobenbergam ir vārnas un Visums. Pa kādai gleznai mākslinieks uzdāvinot, reizēm kāds arī kaut ko nopērkot. Gleznotājs stāsta, ka kosmoss daudziem ir sveša tēma un pret to izturas piesardzīgi un bez lielas intereses, savukārt vārnas pilnīgi nepamatoti uzskata par nelaimes piesaucējām. Vispirms sācis vārnas pagalmā barot, pēc tam fotogrāfēt un zīmēt. “Vārnas ir gudri putni. Putnu barā ir viena vārna, kas sēž zarā un uzmana baru un vēro apkārtni vai nedraud briesmas, kamēr pārējās ēd”, stāsta mākslinieks. savukārt kosmosa tēma atnākusi pēc zibens spēriena. Negaisa laikā strādājis ar datoru un saņēmis pamatīgu triecienu, gandrīz samaņu zaudējis. Kad dators salabots tajā bieži parādījušās teleskopu reklāmas. Aldis to uzskatījis par zīmi un, daudz nedomādams to arī nopircis un sācis pētīt debesis. Par kosmosu interese gan bijusi arī agrāk. Pēc zibens spēriena gleznotājs pāris gadus redzējis ar Visumu saistītas vīzijas un tās attēlojis savos darbos. Malkas šķūņa otrajā stāvā zvaigžņu pētniekam ir izbūvēta neliela observatorija, kurā ir profesionāls teleskops ar 600 kārtīgu palielinājumu. Tur, vērojot zvaigžņoto debess jumu, pavadīta ne viena vien auksta ziemas nakts.
     A. Dobenberga radošajā biogrāfijā ir bijis viss - akadēmijas laikā gleznojis klusās dabas, portretus, figūras, tad bija plenēru laiks, kad gleznojis dabu, vēlāk graustus – sabrukušas un pamestas mājas, kādu laiku bijis abstraktais periods, vēlāk – kosmoss, bet tagad – vārnas.

    Vērienīgajā izstādē, kurā apskatāmas vairāk nekā 200 gleznas, pārsvarā pārstāvēti pēdējos desmit gados radīti darbi. Šajā   laikā,  kad pandēmijas dēļ pār mums veļas dažādi ierobežojumi, izstāde ar savu nevilšo simbolismu ir kā svaigs gaisa malks - tā vien gribas kļūt par  pelēko vārnu un aizlidot plašajā, nezināmajā, bet skaistajā Visumā.

J. Akmeņkalns

VIENKĀRŠI PAR DABU, RAKSTURU UN VISUMU

Alda Dobenberga personālizstāde Jēkabpils galerijā MANS`S

      Līdz šai dienai par Kokneses gleznotāju Aldi Dobenbergu nezināju neko. Taču, uzticoties galerista Ulda Čamana, Vidusdaugavas novada mākslas zinātāja, izvēlei un labajai gaumei, bija jābrauc skatīties šo gleznu klājienu - citādāk to nenosauksi. Taču tas vien būtu par maz teikts. Vispirms jāsaka paldies covidam un Čamanam, kuri likuši uz kādu laiku atteikties no līdz šim Jēkabpils galerijas Manss rīkotajām Lielajām vasaras izstādēm (lai organizētāji taču varētu izvairīties no daudzskaitlīgas un bīstamas tikšanās reizēm ar tik lielu skaitu mākslinieku no visas Latvijas ) – tā vietā tagad ir brīnišķīga iespēja redzēt vērienīgas viena gleznotāja skates: visu vasaru galerijas divpadsmit telpās bija Laimas Eglītes gleznas, un, šķiet, Covid`a otro vilni te “pārlaidīs” Kokneses gleznotāja Alda Dobenberga vairāk nekā 200 darbu kolekcija “Vienkāršas lietas. Daba. Raksturs. Visums”. Ieraugot Alda Dobenberga gleznas, ikviens labas glezniecības sapratējs novērtēs to, ko nozīmē tā negaidīti un pēkšņi, kaut kur provincē, sajust patstāvīgas un oriģinālas personības mākslas spēku. Tas, protams, labāk ir pamanāms arī tāpēc, ka darbu skaits ir liels un tad var pārliecinošāk demonstrēt mākslinieka daiļrades periodus, intereses un tēmas ( Dobenberga gadījumā gana vienkāršāk būtu teikt – tā labāk var stāstīt par viņa dzīvi… ). Te noteikti ir jācildina izstādes iekārtojums un konceptuāli veiksmīgie darbu grupējumi.

      “Saguglējot” informāciju par Aldi Dobenbergu, tā izrādās līdzīga daudzu citu mākslinieku biogrāfijām: ne viņš pirmais beidzis divas augstskolas ( Latvijas Sporta akadēmiju un Mākslas akadēmiju, nopietni trenējies šķēpa mešanā, strādājis arī par fizkultūras skolotāju ), piedalījies dažādās izstādēs Latvijā un ārzemēs, ir Mākslinieku savienības biedrs… tagad sāku atcerēties kādu nesenu Latvijas TV “Provinces” sižetu par observatorijām Kokneses lauku sētā, arī rakstu par viņu žurnālā “Praktiskā astroloģija”… Noteikti ir arī skatīta kāda viņa glezna kādā kopizstādē ( “Latvijas mākslai 100”, piemēram, Daugavpils M. Rotko mākslas centrā 2018. gadā ), taču tās kaut kā nav palikušas atmiņā, jo bija vienpates. Pēdējā personālizstāde ir bijusi Pēterbaznīcā Rīgā, 2008. gadā. Kaut kā neatceros.

       Šī ekspozīcija Jēkabpilī ir īsts blieziens: pirmās vizuālās asociācijas līdzīgas Hičkoka filmu mistērijām. Bet tas tikai kādu mirkli… Jāatzīstas, vispirms tomēr gribas tā ātri izskriet cauri melno putnu spārnu švīkām un ķērcieniem – tik asociatīvi tieši tās iedarbojas, droši vien, uz katru ienācēju. Melno putnu – tās ir vārnas - ir daudz un par daudz, bet tad pamani, ka no tumšo krāsu šļakstu biezokņiem un spārnu vēdām uz tevi raugās suģestējošas acis ( pūces? ) –perfekti uzgleznotas apaļu acu zīlītes – jautājošas, vērojošas un brīdinošas. Ir mazliet jānobīstas, pat pavisam noteikti. Tādā kā atvieglojumā gaita tevi varētu aizvest pie “kosmosa tēmām” – tas kādai romantiskāk noskaņotai būtnei varētu izraisīt sentimentālu jūsmu, kaut arī ar tādu kā neticību – vai tad tādas lietas vispār var uzgleznot un vai ir vērts pūlēties? Dažu skatītāju šajā spilgti melno un žilbinoši balto ( sienas ) krāsu koncentrācijā nomierinās arī dažas ainavas un portreti, arī pa kādai krāsainai abstrakcijai – tās atslābina. Varbūt pirmā ātrā apskate varētu noslēgties ar 1980. gadu II puses klusajām dabām – ar biezu un piesātinātu faktūru un foršu deformāciju: var rasties doma par skolotāju, kurš bijis jaunajam māksliniekam blakus akadēmijas studiju gadu laikā ( Eduards Grūbe ). Un tad jau izstādes melnbaltā dominante liek piesaukt arī Ivaru Heinrihsonu. Abu nozīmību savu mācību laikā Aldis Dobenbergs nenoliedz. Un tomēr - izstāde ir spilgts “autorkino”. Tā noteikti aicinās to apskatīt lēnāk un rūpīgāk. Pa ceļam jūs uzklausīsit galerista aizrautīgo stāstījumu par mākslinieku.

         Vesela postmoderni blīvi siena ar 32 lidojošu vārnu bildēm vien, tad vēl un vēl visos kaktos: šķiet, ir bijusi tāda kā izšķiroša izšķiršanās par to, kā dzīvošu un ko gleznošu. Vai iešu mērenā “meinstrīmā”, kopā ar visiem citiem un arī ar ģimeni, vai arī darīšu tikai to, kas mani patiesi aizrauj un sajūsmina? Nestrādāšu vairs skolā, nebūs man apkārt ne bērnu, ne sievu, ne es uzvarēšu viņas un viņas mani… Dzīvošu viens, neviens mani netraucēs, pētīšu un gleznošu pieradināto vārnu, skatīšos viņai acīs katru dienu un varbūt pat gadiem, pats “brūvēšu” melno krāsu, jo man tā patīk un man to vajag daudz. Caur sajūtām gleznošu savas kosmosa fantāzijas, zvaigznes, planētas un galaktikas ( jo man pašam ir sava observatorija un teleskops ) un stāstīšu tiem, kas klausās, ka tas tāpēc, ka kādreiz, caur datoru, esmu saņēmis briesmīgu zibens spērienu. Domājiet, ko gribat.

Bet glezniecība ir laba: apskaužami brīva, reizē profesionāla, gleznota ar lielu aizrautību un prieku; esence ir Ulda Čamana atlasīta no gleznu simtiem Kokneses mājas bēniņos un citās istabās. Ir noteikti vērts Ziemassvētku brīvdienās iebraukt Jēkabpilī.

Guna Millersone

Ieskats izstādē

Lai apskatītu visus darbus, spiediet ŠEIT!

 2020. gada 12. septembris - 25. septembris

 Piedalāmies 16. starptautiskajā glezniecības simpozijā "MARK ROTHKO"

DaugavpilS, Marka Rotko mākslas centrs

Izstāde skatāma no 25. septembra līdz 25. oktobrim. 

U.Čamans.Gaišais prieks. a/e,165x130, 2020.         Draudzīgais līdzsvars.  a/e,165x130, 2020.           Naivais pārkāpums.  a/e,165x130, 2020. 

Ik gadu septembrī, atzīmējot pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko dzimšanas dienu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs rīko starptautisku glezniecības simpoziju kā veltījumu izcilajam novadniekam, ļaujot māksliniekiem no dažādām valstīm smelties iedvesmu Rotko daiļradē un skatījumā uz mākslu, uzturoties viņa bērnības pilsētas īpašajā vidē. Šogad simpozija radošajā dialogā un gleznošanas procesā mākslas centra studijās tika aicināti piedalīties septiņi mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Somijas.

Markam Rotko veltītais starptautiskais glezniecības simpozijs Daugavpilī šogad notika jau sešpadsmito reizi, apliecinot savu ilgtspēju un nemainīgu piederību mākslas procesu virzībai cietoksnī, pilsētā un reģionā.

Iespēja atteikties no ikdienas steigas, iepazīt jaunu vietu ar tās identitāti, savdabīgo auru, cilvēkiem, apkārtesošo unikālo arhitektūru un suģestējošo vēstures dvesmu sekmēja mākslinieku apzinātu koncentrēšanos tikai uz glezniecību. Divu nedēļu laikā redzēto, izjusto un piedzīvoto katrs mākslinieks parādīja savā glezniecībā, nododot skatītāja vērtējumam sev aktuālāko un nozīmīgāko caur savu individuālo un atpazīstamo glezniecisko rokrakstu.

Vieta un tās sajūta iedvesmoja katru no māksliniekiem eksperimentēt un zināmā mērā atteikties no “ierastā”, izmantot citādus materiālus, tehnikas vai paņēmienus un pievērsties sev tuvām tēmām jaunā, atšķirīgā skatījumā.
16. starptautiskajā glezniecības simpozijā “Marks Rotko 2020” piedalījās: Vija Zariņa (Latvija), Kaspars Zariņš (Latvija), Nataļja Marinoha (Latvija), Uldis Čamans (Latvija), Romualds Balinsks (Lietuva), Toms Rudoks (Lietuva) un Rozmarija Torpo (Somija).

Tatjana Černova

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Mirkļa piezemēšanās

Uldis Čamans. Personālizstāde

2020. gada 7. septembris - 11. oktobris

Talsu novada muzejs

Uldis Čamans.  Lokālais atrisinājums. a/e, 100x120, 2011.

MIRKĻI IR PIEZEMĒJUŠIES

Ulda Čamana gleznas Talsu novada muzejā

Talsu novada muzeja Izstāžu zālē, kā arī Talsu Galvenās bibliotēkas izstāžu telpā iekārtotas Sēlijas gleznotāja Ulda Čamana gleznu izstādes “Mirkļa piezemēšanās” divas kolekcijas; tās būs apskatāmas līdz 11. oktobrim. Jēkabpils gleznotājs, arī privātās mākslas galerijas MANS`S īpašnieks pirmo reizi izstādās Kurzemes pusē, un kā stimuls šādu izstāžu sarīkošanai Talsos , protams, ir Talsu mākslinieku jau pietiekoši senā sadarbība ar Uldi Čamanu un viņa galeriju, kura Jēkabpilī pastāv jau gandrīz 30 gadus. Var visai droši apgalvot, ka tā ir gandrīz vai vienīgā izstāžu vieta visā Latvijā, kur vienmēr var redzēt kaut ko no laba līmeņa aktuālās Latvijas mākslas – visvairāk, protams, glezniecību, taču pārstāvēta ir arī lietišķā māksla un dizains, to visu ir iespējams arī iegādāties.

Viszināmākā un populārākā ir galerijas rīkotā ikgadējā Lielā vasaras izstāde, kurā var iepazīties ar ļoti daudzu Latvijas mākslinieku darbiem, pateicoties Ulda Čamana pārsteidzoši labajam mākslas menedžera un organizatora talantam, teicamajai gaumei un pierunātspējai māksliniekiem dot savus darbus uz patālo pilsētu ārpus Rīgas, pie tam uz ilgāku laiku un jau tik daudzus gadus. Viņš ir ieguvis mākslinieku uzticību un draudzību. Tas ir daudz. Covid-19 laiks šovasar neļāva sarīkot Lielo vasaras izstādi, bet toties devis iespēju Jēkabpilī redzēt brīnišķīgu Laimas Eglītes darbu retrospekciju izcilā paša Ulda Čamana iekārtojumā – 12 istabās noskaņoti un saskaņoti vairāk kā 100 Laimas Eglītes darbi. Visi viņas periodi, visas tēmas – vai Rīgā kāds ar to tik nopietni ņemtos – bez īpašām cerībām kaut ko pārdot? Vai Jēkabpilī to novērtē? Iespējams, ka novērtē, bet jēkabpilieši vienkārši ir pieraduši pie šīm kvalitātēm ikdienā un vienmēr, jau tik daudz gadus… un tad jau tas tā kā piemirstas, ir it kā saprotams pats par sevi, visi pierod pie tā, ka kāds kaut ko aizrautīgi un profesionāli dara, iespējams, kādam tas ir pat apnicis. Jo vienmēr taču viens un tas pats. Pārāk labi? Vai mums to vajag? Vai mums der? Un ko domā paši mākslinieki?

Mākslinieki, kuri galerijā izstādās un pa retam to apciemo, aizbrauc no tās dīvaini apgaroti un laimīgi. Visi ir gaidīti, cienāti, cildināti un slavināti, arī apdāvināti un sasmaržināti un kāds ir pamanījis, ka Uldim ik pa brīdim ļoti labi izdodas pārdot un jūsmīgi popularizēt to, uz kā šī galerija visus šos gadus patiesībā ir turējusies – augstas kvalitātes kosmētikas - smaržu, krēmu, lūpu krāsu, nagu laku, šampūnus utt., bižutērijas, keramikas pārdošanu… Nenoliedzami veiksmīgs balanss izdzīvošanai. Diena un aizvadītais laiks šeit ir īpašs un aizrautīgs viena cilvēka teātris: viņš visu paspēj, viņš visu zina, visus pazīst, viņš ir mīļš, asprātīgs, pozitīvs un tu ļaujies viņam. Un nav jau arī vērts pretoties, jo taču patīkami. Turklāt viņš glezno. Dažreiz tu ieraugi latviešu glezniecības klājiena vidū kādu ļoti foršu Čamana bildi, un tad atceries, ka tās redzētas un pamanītas jau kādus divdesmit gadus – šī atraisītība un brīvība…

Ja ir sanācis laiks, viņš kādu ir uzmānījis šīs mājas bēniņos, kur ātri aprāda savas mākslas periodus un savas tēmas. Tur ir gleznu simti! Bet bēniņi nav īstā vieta glezniecības iepazīšanai – te arī tik ļoti prasās pēc retrospekcijas! Kurš to darīs -pašam nav laika, tas ir skaidrs, jo nav jau bijis laika pēdējos gados sarīkot lielāku personālizstādi pat savā galerijā! Ir organizēts simtiem izstāžu gan Jēkabpilī, gan ārzemēs, popularizēti un izrādīti (gleznas arī pārdotas! ) tik daudzi latviešu gleznotāji, strādāts ar apkaimes skolām un izglītota sabiedrība. Tad nu tagad smieklīgs mazumiņš no Čamana gleznu kaudzes ir apskatāms Talsos.

Ja mēģinu apzināties pirmās redzes atmiņas no Ulda glezniecības, tad tas , liekas, ir bijis kaut kas debešķīgi zils, viegls, dzidrs, varbūt pat paviršs. Skrejošas, ātri fiksētas idejas un crazy, šķietami daudznozīmīgi nosaukumi. Iespējams, Uldis Latgalē 1990. gadu sākumā pirmais sāka gleznot abstrakcijas šī mākslas stila labākajā nozīmē: ekspresija, asa redze un laba kompozīcijas izjūta, drošs un pārliecinošs žests, veikls otas grafiskais raksts. Bezbailība. Bezbailība “aizskriet” arī no toreiz apkārt esošās latgaliski padomiskās smagnējības. Stāstīt par sevi. Viņš atzīstas, ka glezno ļoti ātri – 50 sekundēs ( droši vien, ne jau vienmēr tik ģeniāli ātri… )! Bet tas skatītājs, kurš gleznās atpazinis savas sajūtas vai pats sevi, sapratīs, ka var būt tāda glezniecība – steidzīga, dinamiska, nesamocīta – un tā ir mākslinieka personīgās laika izjūtas diktēta. Es citādi nevaru. Man nav laika un nedarīšu šo procesu smagu, samocītu vai absolūti nobeigtu līdz pilnīgai kārtībai. Toties es varu vienai otas švīkai, veiklam tūbiņas zīmējumam, riņķīšiem, kvadrātiņiem, notecējumiem un šļakstiem, ar švammītes nospiedumu panāktai migliņai, kādam asamblāžas fragmentam vai visam tam kopā piešķirt savu nozīmību. Savējo. Es riskēšu.

Ieejot šajā izstādē, riska prieks ir sajūtams vispirms. Arī pēdējo gadu lielformāta darbos – tātad uzdrošināšanās un pārliecība par “tiešo trāpījumu” ar gadiem ir kļuvusi vēl lielāka, un tas viss uz audekliem ir laimīgi piezemējies. Ir prasme īstajā laikā apstāties ( daudzi to neprot ). Ir redzama it kā nejaušas un nevērīgas līnijas izkoptība, un dažas bildes atgādina krāsainus grafikas darbus – sietspiedes vai elegantus grafiti.

Prieks, ka izstādē izdevās ielikt arī darbus, kuri it kā piebremzē šo plato otu šļācienu un gleznieciskā prieka demonstrējumu. Lūk, pelēko darbu rinda: silti pelēkais ar baltās un stroncija dzeltenās krāsas laukumu kārtojumiem un maģisku melno līniju pieslēgumu. Miers, saskaņa un smalkums, pat latviskums. Maģiska, protams, ir arī gleznotāja zilās krāsas sajūta. Tā dominē un “aiziet griestos” šajā izstādē burtiski, un tai bija grūti līdzās likt jaunākos silti sarkanos darbus, vajadzēja no kaudzes izvēlēties senākos vēsi sarkanos un rozā. Taču zilais var būt tik dažāds – no pavisam bāla tirkīza līdz dziļam un biezam ultramarīnam.

Izprašņāts par to, kā pēc cītīga skolas zīmēšanas pulciņa dalībnieka statusa, bez rozentāļiem un Mākslas akadēmijas tas viss ir sācies, Uldis pats pozitīvi piemin savu komjaunatnes darbinieka pieredzi pēc Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pabeigšanas 1984. gadā, kas deva viņam iespēju īstajā laikā pabūt ārpus Padomju Savienības un palaimēties klāt būt pat pie Berlīnes mūra nojaukšanas. Šis jaunās pasaules redzējums, ieniršana Eiropas modernās mākslas muzejos bija stimuls būt radošam un iekšēji brīvam – tā Jēkabpilī tapa jauno mākslinieku klubs, kurš 1991. gadā kļuva par galeriju MANS`S.

Guna Millersone

Laima Eglīte. Personālizstāde

Kamēr saule vēl nenoriet

2020. gada aprīlis  –  septembris

Mācoties Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, 1960. gadu sākumā Laima Eglīte iesaistījās leģendārajā Roberta Ligera vadītajā pantomīmas ansamblī. Izrāžu iestudējumi, kā arī radošais gars, kas valdīja trupā, tik ļoti aizrāva jaunieti, ka viņa nopietni apsvēra domu savu turpmākās profesijas izvēli saistīt ar skatuvi. Tomēr Rozentālskolā apgūtie mākslas pamati aicināja tālāk attīstīt arī spējas glezniecības jomā. Laikā no 1966. līdz 1974. gadam sekoja studijas Valsts Mākslas akadēmijā, Glezniecības nodaļā, kas tika absolvēta ar diplomdarba kompozīciju „Ģimene". Sākotnējā iecere diplomdarbā tēlot ainu no pantomīmas teātra dzīves akadēmijā tika noraidīta. Tomēr tieši pantomīmas spēlē iemantotā ķermeņa plastikas izjūta vēlākos radošās dzīves gados māksliniecei palīdzēja radīt virkni emocionāli kāpinātu figurālo darbu, kuros pozai un žestam atvēlēta noteicoša loma. Turklāt šie darbi visbiežāk tapuši balstoties autores iztēlē, atmiņā, pieredzē, zināšanās, nevis tiešās modeļa studijās.

Laimas Eglītes gleznu tematiku vienmēr ietekmējusi viņas īpašā dzīves izjūta, sakāpinātā jūtība, ar kādu māksliniece uztver ne vien savas intīmās pasaules telpu, bet arī globālās norises. Vislielākos panākumus viņa guvusi ar portreta un sadzīves žanra darbiem, savu varoņu psiholoģiskajiem tēliem piešķirot simbola nozīmi: no madonnas līdz karalienei u.tml. Virknē kompozīciju risināta mātes un bērna tēma, tik pat bieži tēlota arī vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību dinamika.

Stilistiski Laimas Eglītes darbos vērojama liela dažādība. 20. gadsimta 70. gados tapušajās kompozīcijās dominē līnijas kaligrāfija, ļaujot runāt par t.s. „japānisko periodu" mākslinieces daiļradē. Taču jau ar 1980. gadu viņas rokraksts mainās: līnijas dominanti nomaina ar maigu gaismēnu mīkstināts apjomu modelējums, lokālās krāsas – niansēti pustoņi, līdz 80. gadu otrajā pusē pēkšņi uzliesmo mākslinieces interese par triepiena dinamiku, un līdzšinējo noskaņas liriskumu aizstāj trauksme un sasprindzinājums. Kopš 2000. gada Laima Eglīte formas eksperimentus reizēm mēdz risināt lielformāta abstrakcijās, pievēršoties telpas, atmosfēriskuma un materialitātes problēmām, turpretī viņas figurālajos darbos arvien biežāk parādās dekoratīvi elementi. Šo rokraksta daudzveidību pati māksliniece saista ar dzīves intensitātes izmaiņām dažādos daiļrades periodos.

Paralēli glezniecībai Laima Eglīte periodiski strādājusi arī bērnu grāmatu grafikā un multiplikācijā, radot izcilus darbus šajās mākslas jomās, tostarp Latvijā pirmo zīmēto multfilmu „Kabata"  (1983, režisore Roze Stiebra).

Nozīmīgākie radošās biogrāfijas dati:
Dzimusi Rīgā 1945. gada 18. novembrī.
No 1958. līdz 1965. gadam mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.
No 1966. līdz 1974. gadam studējusi Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā.
Kopš 1969. gada piedalās izstādēs.
Kopš 1976. gada PSRS Mākslinieku savienības (tagadējās Latvijas Mākslinieku savienības) biedre.
Kopš 1984. gada LPSR Kinemotogrāfu savienības (tagadējās Latvijas Kinematogrāfistu savienības) biedre.
Sarīkojusi vairāk  nekā piecpadsmit personālizstādes Latvijā un ārzemās (Beļģijā, Vācijā, Japānā).
Māksliniece multiplikācijas filmām: Abi gali balti, viducis zaļš (1977), Kabata (1983), Man, vienai māsiņai (1984), Atvelc, pelīt, miedziņu (1997), Pelīte brauca (1997), Kur tu teci (1997).
Ilustrējusi grāmatas: Viks Zemūdens bara lielā diena (Rīga: Liesma, 1985), Džons R.R.Tolkīns Hobits jeb turp un atpakaļ (Rīga: Sprīdītis, 1991), Ieva Samauska Kā uzburt sniegu (Rīga: Liels un mazs, 2006) u.c.

Ingrīda Burāne par Laimu Eglīti: Laima kā  personība veidojās, savus cilvēciskos un mākslinieciskos principus noskaidroja dumpīgajos sešdesmitajos. Tas ir laiks, kad mūsu paaudze mēģināja kāpt pāri robežām. Telpas jēdziens ieguva citas dimensijas, jo Nils Ārmstrongs bija spēris pirmos soļus uz mēness. Laiks, kad mūsu paaudze dzīvoja līdzi notikumiem Prāgas pavasarī un Vudstokā. Laiks, kad iepazinām Kokto, Prustu, Kafku, sirreālistus, Marselu Marso, Džimu Morisonu, Džoānu Baezu un visus citus, kuriem bija brīvības garša uz lūpām. Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā jaunie mākslinieki gavilējoši, nopietni, izmisīgi, ironiski, traģiski manifestēja humāno, individuālo, atšķirīgo. Varbūt tāpēc nu jau vairāk kā trīsdesmit gadus Laimas Eglītes gleznu centrā ir cilvēks. (Laima Eglīte [catalog]: D'Haudreny Art Gallery, 2002.)

Pēteris Bankovskis par Laimu Eglīti: Protams, pompozitātes un viltus varoņu laikmetā, kuru nule kā tikai sākam atmest, Laimai velti bija cerēt arī uz „oficiālu" atzinību. Tāpēc viņai noteikti laimējās – dažs, labi apmaksāts „darba, patriotiskās" u.c. tēmas apmulsinātais tā arī nespēja atgūties. Laima jau studiju gados izvēlējās citu – mākslas ceļu ar visām tā grūtībām, pat šausmām. (Bankovskis, Pēteris. Pati sev robeža // Padomju Latvijas sieviete. – 1989. – Nr.3.)

Māra Ķimele par Laimu Eglīti: Ķermenis man vienmēr ir licies kas skaists, un tas no tiem laikiem, kad biju aizrāvusies ar Ligera pantomīmu. Tur bija nepārspējama mīmiste, brīnišķīga gleznotāja Laima Eglīte. Viņai bija zēnīgais augums, kam piemita īpatnēja plastika. Turpat bija ļoti smukas meitenes, bet viņas šai mīmu melnajā triko izskatījās mazāk izteiksmīgas. Es vēl tagad atceros, kā Laima kustējās. (Sniedze, Evita. Vīrieša mugura [saruna ar Māru Ķimeli] // Forums. – 2003.12. – 18.12.)

Stājglezniecībā Laima Eglīte ir pievērsusies galvenokārt sievietes pasaules atklāsmei –  gleznojusi ģimenes ikdienas norises, aktus, portretus kā arī ainas no teātra un mīmu dzīves. Savā daiļradē māksliniece ir virzījusies no reālistiskas, klusinātas glezniecības, kurā liela nozīme virtuozai līnijai un lokālu krāsu laukumu pretstatiem, uz piesātinātāku, ekspresīvāku izteiksmes veidu, akcentējot otas rakstu un triepienu. Laimas Eglītes glezniecības raksturs ir mainījies no intīmas noskaņu glezniecības uz dramatiskāku, ironiskāku, pat grotesku skatījumu. Bērniem veltītajos darbos – multiplikācijas filmās un grāmatu ilustrācijās – raksturīga labsirdība, humors un harmonija.

Burāne I. Eglīte, Laima//Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I /

Atb. Red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 141.lpp.

Savas gleznas es nospēlēju

LABĀ DARBĀ NEKO NEIZDALA – VAI NU IR VAI NAV. JĒGA, KRĀSA, KOMPOZĪCIJA + DZĪVA IEKŠĒJĀ. ENERĢIJA – VISS IDEĀLĀS PROPORCIJĀS.
 

– Ar šiem vārdiem Laima Eglīte noslēdz sarunu, taču man tos gribas likt kā moto, jo viņas glezniecība IR.
Māksliniece pati sevi neuzskata par runātāju, varbūt pat vairās to darīt, tādēļ mans pirmais jautājums skanēja šādi –
Elita Ansone: Zināmā mērā pārsteidza jūsu vēlēšanās atstāt savas domas incognito. Vai tā būtu pieticība? Neticība sarunas būtiskumam? Uzzskats, ka drukātajā vārdā nereti iznāk tukšu salmu kulšana? Varbūt vēlēšanās saglabāt savu suverenitāti, nepakļauties publiskai iztirzāšanai?
Laima Eglīte: Attēls ir mana valoda, ar to es izsakos. Tur ir visa vajadzīgā nformācija. Ja ir vajadzīgi vārdi, tad tie arī tiek ierakstīti attiecīgajās gleznās.
E.A.:Mākslinieka darbi zināmā mērā ir viņa dzīves uzskata manifestācija. Un nereti dzirdētā atrunāšanās «gleznoju tāpēc, ka neko citu neprotu darīt» ir vairāk nekā pieticīga.
L E.: Es nezinu, vai to sauc par manifestāciju, bet pēc tā, ko un kā katrs dara, protams, arī vērtē. Es varu arī ravēt, šūt lelles, ilustrēt grāmatas, mazgāt traukus un tamlīdzīgi.
E. A.: Kas jums dzīvē liekas būtiski? Tā vienlaicīgi varētu būt atbilde uz jautājumu – kas jums mākslā liekas būtiski?
L. E.: Dzīvē – mīlestība. Mākslā – dzīva iekšējā enerģija (es zinu, kas tas ir, bet vai var saprast ko ar to domāju?).
E. A.: Vai ir lietas, parādības, kas jums liekas fascinējošas? Jautāju to tādēļ, ka nereti jūsu gleznās atrodu fascinējošus, taču vienlaicīgi intīmus tēlus. No kurienes viņi iznirst?
L. E.: Teātra inde, kas ir manī. Es – ja varētu tā teikt – «nospēlēju» savas gleznas. Varbūt tas ir tas. Aiz tēliem ir pilnīgi reāli notikumi, personas, norises. Bet ir gadījumi, kad reāli sastopu savus tēlus, tad esmu «beigta».

E. A.: No kompozīcijas un krāsu lietojuma viedokla es jūsu darbus atrodu racionāli pārdomātus, izsvarotus, meistarīgus, kur veiksmi nenosaka nejaušība. Tomēr neticu, ka tajā visā nav intuīcijas klātbūtne. Vai pastāv kādas apzinātas racionālā un iracionālā attiecības darba procesā?
L. E.: Tas ir «kaulos». Ir darbi, kas rodas jau gatavi galvā. Ir idejas, kuras uzreiz vizuāli neredzu, bet uz papīra attīstu. Ir idejas, kas gadiem eksistē kaut kur iekšā. Ir darbi, kas vienkārši «izsprāgst».
E. A.: Manuprāt, jūs lieliski tiekat galā ar laicīgā (tātad pārejošā) problēmu. Jūsu darbi nav domāti tikai vienam laikmetam. Vai tā ir mērķtiecīga virzība?
L. E.: LAIKS arī noteiks, kas graudi, kas pelavas.
E. A.: Kādas ir jūsu attiecības ar gadījumu? Vai varbūt pie jauna darba keraties ar apziņu, ka notiek eksistenc iāla izvēle?
L. E.: Ļoti labas. Dzīve ir gadījumu kēde, arī gleznas.
E. A.: Kā jums labāk patiktu – lai jūsu gleznas būtu vairāk jutekliski uztveramas vai jēgas nesējas avots?
L. E.: Katram ir tiesības uz savu redzējumu. Autors un darbs ir viena kombinācija, skatītājs un darbs – otra kombinācija, autors un skatītājs – trešā, darbs un darbs – ceturtā, autors un autors, skatītājs un skatītājs, kombinācija un kombinācija...

Jautāja Elita Ansone.
Atbildēja Laima Eglīte.

Personalizstādes
2019 „DABA" – Talsu novada muzejs, Talsi
2017 „NAFTAL1NS UN ZINS" – O.Vacieša muzejs, Rīga
2015 "d'Haudrecy galerija" – Knokke, Belļģija
2014 „STRONCIJS, ULTRAMARĪNS, CINKS" galerija "Pegazs" – Rīga, Latvija;
2013 Lille Art Fair – "d'Haudrecy galerija" – Lille, Francija;
2012 "d'Haudrecy galerija" – Knokke, Beļģija
2012 KAS DĀRZĀ, Agijas Sūnas malkslas galerija – Rīga, Latvija
2009 "Personalizstāde" – LNMM Rīga Latvija
2008 "d'Haudrecy galerija" – Knokke, Beļģija
2007 Galerija „Stenger" – Tokija, Japāna
2005 El Cantil Galeria de Arte – Puente Arce, Spānija
2003 "d'Haudrecy galerija" – Knokke, Beļģija
2003 Galerija "Asūna" – Rīga, Latvija
2002 Galerija "Čiris" – Rīga, Latvija
2001 Mākslas biennale «Classic» – Kortijka, Beļģija ,
2000 Galerija "Mans's" – Jēkabpils, Latvija
2000 Galerija "Lita" --_,Rīga, Latvija
1999 ZĪMES UZ PAPĪRA, galerija "Asūna" – Rīga, Latvija
1998 Kopā ar A.Seppet (Estonia), galerija "Im Rathaus" – Reda, Vācija
1997 Galerija "Laipa" – Valmiera, Latvija
1996 Galerija "Centrs" – Rīga, Latvija
1995 A.Sūnas galerija Parex bankā – Rīga, Latvija
         Galerija "G & G" – Rīga, Latvija
         O.Vācieša muzejs – Rīga, Latvija
1992 Galerija "Jāņa sēta" – Rīga, Latvija

Grupu izstādes
2019  „Lielā vasaras izstāde" -galerija „Mans's" – Jēkabpils, Latvija

2018 „Izstāde A.Sūnai – 80" – Eiropas māja, Rīga, Latvija
2015 "Patiesā daba" – Council of the EU – Brisele, Beļģija
2014 "Mākslas galaktika – LNMM, Arsenāls – Rīga, Latvija
2013 Konkurss Zelta Ābele – LMA
2012 "Ceļi – virzieni" – Maskavas starptautiskais mākslas salons
2011 Top of Form
2011 "Blīvā telpa" / Dr.Gunta Belēviča kolekcija – LNM izstāžu zāle Arsenāls
2011 "Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot?" – Rīgas mākslas telpa
2011 "Sievietes Sievietes Sievietes" – Eiropas Savienibas māja – Rīga, Latvija
2010 "Kepphobusel Tallinna" bērnu grāmatu izstāde -Talina, Igaunij a
2010 "Art Nocturne Knocke" ~ Knokke, Beļģija
2008 „Lille European Art Fair" – Lille, Francija
2007 „SUB ROSA" – galerija „Bastejs" – Rīga, Latvija
2006 „Gleznas uz koka" –galerija „Bastejs" – Rīga, Latvija
2006 „Māksla uz papīra" – „Rīgas Galerija"
2006 „Lielā vasaras izstāde" -galerija „Mans's" –Jēkabpils, Latvija
2006 „Gada glezna" – galerija "A.Sūna" – Rīga, Latvija
2005 „Cukurs saldais" – galerija "A.Sūna" – Rīga, Latvija
2005 „ALTER EGO" – galerija „Bastejs" – Rīga, Latvija
2005 Galerija "Mākslas dārzs" – Rīga, Latvija
2005 „Ikonas ceļojums" – galerija „Carousel" – Rīga,Latvija
2005 „Gada glezna" – galerija "A.Sūna" – Rīga, Latvija
2004 Miniatūru izstāde – „Rīgas Galerija"
2004 „Lielā vasaras izstāde" – galerija „Mans's" – Jēkabpils, Latvija
2004 „Sarkans" – galerija "A.Sūna" – Rīga, Latvija
2004 „Gada glezna" – galerija "A.Sūna" – Rīga, Latvija
2004 „Gleznas uz koka" – galerija „Bastejs" – Rīga, Latvija
2003 Rudens izstāde "Privātā telpa"
2003 Miniatūru izstāde – „Rīgas Galerija"
2003 „Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā – VMM izst. zāle Arsenāls, Rīga
2000 " d'Haudrecy" galerija – Knokke-Zoute, Beļģija
1999 "Rudens 99" , Arsenāls – Rīga, Latvija
1999 Rīga Mūsdienu Māksla, Rīgas galerija

1999 Galerija "A.Sūna" – Rīga, Latvija
1998 "Rīga Mūsdienu Mākslā", galerija "A.Sūna un
1998 Galerija "Čiris" – Rīga, Latvija
1998 II vispārējā latviešu mākslas izstāde – Rīga, Latvija
1995 ARTE FIERA – Boloņa, Itālija
1990 80. gadu latviešu glezniecības izstāde – Minhene, Vācijas
1990 Viļņas grāmatu trienāle – Viļņa, Lietuva
1989 Latviešu glezniecības izstāde – Brēmene, Vācija

Grāmatu ilustrācijas:
2009.g. Inese Zandere "KARALIS EZIS" izd. „Liels un mazs”
2006.g Ieva Samauska „KĀ UZBURT SNIEGU”„Liels un mazs”
1994.g. Otfrīds Preislers „KRABATS” izd. „Sprīdītis”
Viks „DŽUNGĻU NAKTS VARAVĪKSNE”„Preses nams”
1993.g. Jānis Baltvilks„KRŪMU KRĀMU JĒRU JŪRA” apg. „Zīlīte”;
1991.g. Džons R. R. Tolkīns „HOBITS jeb turp un atpakaļ” izd.”Sprīdītis”
1990.g. Viks „DINĪTS NĀK” izd.„Sprīdītis”;
1988.g. Bērnu dzejoļu krājums „GARĀ PUPA” izd. „Liesma”
1985.g. Viks „ZEMŪDENS BARA LIELĀ DIENA” izd. „Liesma”

Māksliniece – inscenētāja studijas „DAUKA” animācijas filmām:
1997.g. „KUR TU TECI....” 2’;   „ATVELC ,PELĪT, MIEDZIŅU !” 2’;  „PELĪTE BRAUCA” 2’;
1984.g. „MAN VIENAI MĀSIŅAI” 10’,
1983.g. „KABATA” 10’;
1977.g. „ABI GALI BALTI – VIDUCIS ZAĻŠ” 15’;

Ieskats izstādē

Lai apskatītu izstādes gleznas, spiediet  ŠEIT!

Laimas Eglītes vasara

     Jēkabpils galerijā MANS’S kopš aprīļa skatāma Laimas Eglītes darbu solo izstāde, kuras nosaukumā likta Ilzes Bindes dzejas rinda “Kamēr saule vēl nenoriet” (cik uzrunājoša Laimai raksturīgā ironija un pašironija!). Izstāde aizņem visas galerijas telpas, tajās vairāk nekā simts darbu, tikai glezniecība no sākotnes gadiem mākslā līdz šajā pavasari sastrādātajiem. Izpaliek Laimas grāmatu ilustrācijas, kuras kļuvušas par latviešu bērnu grāmatu nozīmīgu daļu: E. Ādamsons Tauriņš pār lielceļu (2013), Dž. R. R. Tolkīns Hobits jeb Turp un atpakaļ (2011), Viks Zemūdens bara lielā diena (2011, atkārtots izdevums), I. Zandere Karalis ezis (2009), I. Samauska Kā uzburt sniegu (2006) un daudzas citas. Šajā jomā māksliniece darbojusies regulāri kopš studiju gadiem, tāpat kā animācijas filmu veidošana studijā Dauka, kur tapusi viņas, šķiet, pazīstamākā kinolente, Latvijā pirmā zīmētā animācijas filma Kabata; to kopā ar režisori Rozi Stiebru uzbūra pēc Ojāra Vācieša bērnu dzejoļu krājuma Kabata (1983). Laima ir darījusi arī daudzus citus darbus, piemēram, veidojusi tērpus kustību teātra izrādei, viņas Mīlētāji rotā Imanta Kalniņa 4. simfonijas CD vāciņu utt., visu neuzskaitīt. Ieminējos tik vien, lai lasītājiem būtu kādi atbalsta punkti, un tāpēc, ka šķiet būtu vērts redzēt visus Laimas darbības atzarus kopumā. Tas dotu iespēju ieraudzīt citas nianses, savijumus, kontekstu, negaidītības. Tādu netrūkst arī viņas jaunākajā darbu skatē. Šoreiz īpaši gribas pieminēt galerijas dibinātāju un vadītāju (jau 29 gadus!), mākslinieku Uldi Čamanu, kurš ir izkārtojis, grupējis, veidojis takas, kuras staigājot var tuvoties mākslinieces domu un jūtu pasaulei.

    Laima Eglīte par saviem tēliem vai gleznu tematiku savulaik teikusi: “...teātra inde, kas ir manī. Es, ja tā varētu teikt, “nospēlēju” savas gleznas.” Šķiet, tas bijis viens no rosinājumiem Uldim Čamanam, būvējot Laimas Eglītes monologu. Galerijas telpas tam pateicīgas, nelielie skabūzīši ļauj kārtot gleznojumus noteiktā dramaturģijā ar savām likumībām, tajā vienu atsevišķu ainu nomaina cita, mainoties personām, emocionālajam spriegumam, tēmas attīstībai. Aiz katra stūra, katra pagrieziena jauna atklāsme, kā izrāde, kuru skaties pirmo reizi vai ar atšķirīgu spēlmaņu sastāvu. Katrā ziņā šī ir viena no jaudīgākajām lielizstādēm, kuru nācies pēdējā desmitgadē redzēt un tās organizētājs Uldis Čamans kārtējo reizi izdarījis nenovērtējamu pakalpojumu savai pilsētai, tās viesiem. Var visai droši pat apgalvot, ka Jēkabpils 350 gadu jubilejas pasākumu buķetē galerijas MANS’S uzbūrums ir viens no smaržīgākajiem un košākajiem ziediem. Izstādi var apskatīt līdz 20. septembrim.

    Laimas Eglītes talantu un darba spējas rāda ne tikai jau minētās sazarotās profesionālās varēšanas izpausmes, bet nerimstošais darbs glezniecībā – figurāli stāsti, portreti, ainavas. Perfekti, blīvi un rosinoši Laima Eglīte savus jaunākos darbus kopš 2000. gada ik gadu(!) izlikusi personālizstādēs Talsu novada muzejā, O. Vācieša muzejā Rīgā, galerijā Pegazs, Agijas Sūnas mākslas galerijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un daudzviet ārvalstīs – Beļģijā, Francijā, Japānā, Spānijā. Ko tas nozīmē laika un darba ziņā, to spēj priekšstatīt tikai tas, kurš pats gājis cauri organizatorisko nepieciešamību elles lokiem. Turklāt Laima nebūt nav princese, kura spoguļojas vien savā mākslā. Viņa izaudzinājusi trīs bērnus, tagad tur rūpi par mazbērniem, ar to sarežģītības pakāpi, kādu tā paģērē no sievietes (piemēram, glezna Tīklā, 2008, a/e, 100 x 120, Ceļš, 2010, a/e, 100 x 120; arī neatšķetināmais ņudzeklis darbā Lidojums, 2019, a/e, 19 x 24). Protams, viņai līdzās ir uzticamais Gusts (vīrs Augustīns Delle, viens no jūtīgākajiem un uzmanīgākajiem Latvijas Radio skaņu režisoriem), kura personība un kopā ar gleznotāju piedzīvotais tik skaisti pavīd Laimas Žurginas dokumentālajā filmā Kaza kāpa debesīs (2019).

     Viss, ko varētu pateikt par Laimas Eglītes glezniecību šajā izstāde un vispār, manas pašas prātā un sajūtās var skanēt tikai kā banalitātes. Protams, var jau piesaukt viņas īpašo ritma sajūtu un ķermeņu plastiku, kas apgūta, kaldinot domas un kustību sajūgumu režisora Roberta Ligera vadītajā Rīgas Pantomīmas ansamblī iepriekšējā gadsimta sešdesmito/septiņdesmito gadu mijā. Tur līdzās Mākslas akadēmijā gūtajām amata prasmēm uzirdinājās apjēgsme par krāsas, gaismas, mūzikas, pozas, žesta vienlaicīgumu un daudzslāņaino dabu, kura tagad tik skaidri nolasāma Laimas audeklos. Reizēm iedomājos, kāda varēt būt Artura Maskata vai Uģa Prauliņa versija, četrdaļīgā (atbilstoši izteiktākajiem Laimas glezniecības periodiem) kompozīcijā pārtulkojot Laimas gleznas. Nē, nē, joks – to iztēloties nevaru! Protams, var runāt par laika un telpas attiecībām, jo tie vienmēr ir klātesoši, kāda zīmē, detaļā, izjūtu intensitātē, kura tik raksturīga visai mūsu paaudzei. Paaudzei, par kuru 2002. gadā d’Haudrecy Art galerijas izdotajā katalogā, raksturojot Laimu, rakstīju: “Laima kā personība veidojās, savus cilvēciskos un mākslinieciskos principus noskaidroja dumpīgajos sešdesmitajos. Tas ir laiks, kad mūsu paaudze mēģināja kāpt pāri robežām. Telpas jēdziens ieguva citas dimensijas, jo Nils Ārmstrongs bija spēris pirmos soļus uz Mēness.” Cita starpā, Laima manā attālinātajā redzējumā ir viena no retajām, kura mūsu paaudzes ideālus ir saglabājusi sevī un tīrus. Viņa joprojām savā radošajā darbā kāpj pāri robežām, atjaunojas, mainās, bagātinās, saglabājot sevi. Kaut kur fonā Džona Lenona vai Džoanas Baiesas tembrā sauciens pēc brīvības. Protams, var runāt par viņas krāsu attiecībām, triepiena kultūru, līniju (Laima perfekti pārvalda klasisko zīmējumu, tāpēc spēj to transformēt savām vajadzībām ikviena apjoma radīšanai), dekoratīvisma, aplikācijas klātbūtni (kas Laimas versijā nav lēti paņēmieni, kā aizvietot nespēku otas rakstam realizēt iecerē saskatīto).

     Tomēr visbiežāk, domājot par Laimas amata prasmēm, piesaucu klaji neprofesionālo apzīmējumu Laimas zilais: visās nokrāsās, toņu intensitātēs, modulācijās, gammu mijā, dzidrumā, efektivitātē, spilgtumā, klusinātībā, dziļumā, simbolismā utt., utt. Krāsas uztvere, kā plaši zināms, ir dziļi subjektīvs process, par to Eiropas mākslas vēsturē gana daudz traktātu. Iespējams, ka šajos domu labirintos pieņemamākais man šobrīd ir Johana Volfganga Gētes darbs Mācība par krāsu (Zur Farbenlehre, 1810), kas ne nieka nav zaudējis no lietderības un izteiksmes spēka, bet tam, tāpat kā visām citām gudrajām teorijām, tikpat kā nav nekāda sakara ar to, kā sevī jutekliski tveru, pārdzīvoju, gremdējos, atsaucos, šūpojos, atslābinos utt., utt. Laimas zilajā, atbilstoši konkrētā brīža noskaņai, pieredzei, garastāvoklim, izstāžu zāles atmosfērai, cilvēkiem, kuri līdzās vai tālumā utt., utt. Laima strādā ar visām krāsām, tāpat kā ikviens labs mūziķis kārto, izspēlē vai izdzied septiņas notis. Un tomēr, manā lūkojumā Laimas krāsa ir zilā. Garīguma. Harmonijas. Visuma krāsa. Tā “...savā diženajā tīrībā it kā simbolizē satraucošo neko”. (Gēte).

     Laimas Eglītes personālizstādi “Kamēr saule vēl nenoriet” var lasīt kā viņas dienasgrāmatu. Viņas, manu, ikvienas sievietes. Tik liels ir vispārinājuma spēks, jo Laima savās kompozīcijās pēta, domā, atklāj trīs jēdzienus. Dzīvība. Nāve. Mīlestība. Katra piedzimšana savā ziņā ir kaut kā pazušana. Katra nāve ir jaunā tapšana. Abas vienmēr saistītas, pastāv, iespējamas tikai ar mīlestības klātbūtni, esību. Varbūt tāpēc Laimas kompozīcijās aizvien ir divas figūras. Visā iespējamo attiecību daudzveidībā. Dialogā, atkal teātris. Viņa ir teikusi, ka “... radu tēlus, vidi un vēl kādu aktuālu vai man nozīmīgu zemtekstu, ko arvien netieši iekodēju attēlos...”. Turklāt tās nav sadzīves situācijas (lai gan ir, ir, katrs tajās var atpazīt sevi), bet gan tēmas risinājums kā mākslas uzdevuma atrisinājums. Laima ir gudra (civilizācijas vēstures bagāža, zināšanas un interese par šodienas procesu norisēm). Laima ir sensibla vai citiem vārdiem – īpaši jūtīga, jutekliska, smalkjūtīga. Dzīvē un mākslā, tam ir tūkstošiem liecinājumu detaļās un kopumā. Viņas prāta un sirds kopdzīve ir neatkārtojama, jo tikai Laima spēj savai dzīvei radīt to garīgo sistēmu, kas kļūst par unikālu mākslas darbu. Savulaik, kad Laimas diplomdarba vadītājs profesors Eduards Kalniņš gatavojās personālizstādei Tokijā (1977), viņš pārsteidza ar jaunām izteiksmes iespējām. Vaicāju, kā iespējams uz audekla parādīt bezgalību, meistars klusi smaidīja: “Tagad es gleznoju to, ko zinu, ne redzu.” Tolaik viņam bija vairāk nekā 70 gadu. Domāju, ka Laima savā ziņā vienmēr ir gleznojusi to, ko zina.

     Ja atļaujos nelielu komentāru, kas jaunākajā Laimas izstādē pārsteidza visvairāk, tad ieelpotā doma par Ēģiptes klātbūtni. Kā individualitāte Laima ir tik stipra un trausla vienlaikus, ka nekad neesmu meklējusi, viņai taujājusi par saskares lokiem, simpātijām, uzlādējumiem. Un pēkšņi Ēģiptes vareno laiku mākslas paralēles! Laimas palete: sarkanā – jā, mīlestības krāsa, arī asiņu krāsa (radoša cilvēka dzīvē vienmēr klātesošas, kaut neredzamas), kā sievišķības un ģimenes uzticības dievietes Izīdas tērpa krokas, auglības dieva Ozīrisa zeltainums, kas izlīst kā folijas konfekšu papīriņu kārtojums (Vadātājs, 1991, a/e, 125 x 95; Kociņi ar zeltītām lapām, 2010, a/e, 100 x 50), melnais – kā ļaunuma, naidīgu spēku klātesamība (Laimas darbos arī kā vīrietis – pakļāvējs, ieguvējs), zilais – jā, zilais, kas Ēģiptē ir patiesības krāsa, saprāta krāsa un grezno skarabeju figūriņas, priesteru acu ēnojumus, kaķi, kas izlokas vairākkārt Laimas redzējumā, un Ēģiptē svētais dzīvnieks, mātes un bērna aizbildnis, bet viduslaikos jau nelaimes vēstnesis (Asā mēle, 2006, a/e, 50 x 100). Tāpat kā simboli – Mēness, cilvēku profili. Vēl citas asociācijas, līdzības, inteliģences intuīcijas, bet ir bezgaumīgi aprakstīt redzamo. Katram skatītājam ir savas attiecības ar attēlu, dzīves fragmentu, stila izpratni.

     Un pēdējā mistērija. Laima mūsu mitoloģijā ir likteņlēmēja dievība. Eglīte, kā zināms, ir saistīta ar skujiņu, un latvju rakstu maģisko zīmju sistēmā to dēvē arī par Laimas slotiņu, kas aizslauka no mājas visu nevēlamo, slikto. Vēl atgādne, ka Laima Eglīte ir dzimusi 18. novembrī. Šīs norādes, pieturas punktus netulkoju kā nejaušību ķēdi. Mana pārliecība, ka Laima Eglīte ir Latvijas vērtība šodien un nākamībā.

Ingrīda Burāne

2020. gada jūnijs

Mākslinieces Laimas Eglītes viesošanās galerijā "Mans's".

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

0

 2020. gada 13. maijs. - 25 oktonris

 Piedalāmies izstādē

 IEKŠPUS ĀRPUS

 Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā

Iekšpus ārpus
Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde
 

Iekšpus - ārpus. Tas ir ceļš. pa kuru pārvietojas ikviens visā mūža garumā. Apzināmā apjēgsmeun apjēdzamā apzināšanās ir formas, kurās ceļo cilvēka gars, aizejot arvien tālāk no saviem pirmssākumiem un tuvojoties nezināmajam. Šī ceļa atskaites punktiem  visām tautām visos laikos ir bijuši dažādi nosaukumi, taču patiesībā runa vienmēr ir  par cilvēcisko un dievišķo, materiālo un garīgo.

Spēja saskatīt apslēpto, saprast neskaidro, uztaustīt smalkos pavedienus, kas satur kopā kā plašo pasauli, tā arī atsevišķu cilvēku dzīves, ir īpaša dāvana. Tā piemīt mums visiem no dzimšanas, taču dažādās pakāpēs, un, protams, to ir iespējams attīstīt. Vislabāk - mīlot un novērtējot mākslu. Jo mākslinieki ir kā zvejnieki, kas velk savu lomu no esības slepenajām, neizdibināmajām dzīlēm. Izmantoj ot sirdi kā ēsmu, viņi izvelk no nezināmā dzelmes krāsas un līnijas,tēlus un subjektus, sižetus un stāstus.
Krāsas, audekli, jebkas, ko mākslinieki izmanto savos darbos, ir materiāls, kas paver skatītājam logu uz citādu realitāti. Lai tur ieskatītos, uztveriet mākslas darbus nevis kā ārējus, bet gan kā iekšējus objektus un novērojiet savu reakciju.
Ieraugot gleznu, skulptūru vai jebkuru citu mākslinieka radītu objektu, ikreiz centieties saklausīt tā atbalsi. Vismaz dažas sekundes iegremdējieties rūpīgā pašapcerē. Mākslas emanācijas ir neprognozējamas un skaistas - krāsu plankumi, līnijas vai figūras, kas dejo jūsu galvā,vai klusināta mūzika, maiga melodija, kas ieskanas tālumā, viegla vēja dvesma vai negaidītas un spilgtas atmiņas.
Ejiet tuvāk un tuvāk, koncentrējiet uzmanību! Un mākslinieciskās pieredzes kulminācijas brīdī kļūstiet par to, saplūstiet ar to pilnīgi un galīgi! Tā tiek panākta rezonanse, atklāsme, savstarpēja vibrācija ar mākslas darbu. Tas ir neticams piedzīvojums dvēselei, elpu aizraujošs un brīnišķīgs. Un ikreiz liels solis iekšpus ārpus virzienā, uz dzīves un apkārtējās pasaules bezgalīgu izpratni.

Ksenia Schinkowskaya

Uldis Čamans. Zemapziņas piesardzība. a/e, 150x220, 2020.

Ieskats iztādē

Inta Celmiņa,  Edvards Grūbe

Gaismas un tumsas spēles

2019. gada decembris  – 2020. gada marts

Kamēr pastāv gaisma, pastāv glezniecība - krāsai un formai ir iespējams uzplaiksnīt visneiedomājamākajos veidos, kurus mākslinieks, savu gleznu veidojot, iecerējis vai kuri radušies negaidītā un nebeidzamā spēlē ar tēmu, tehniskajiem paņēmieniem un kompozīciju.
 

Mākslinieku Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes izraudzītais nosaukums izstādei galerijā "Mans's"  pirmajā mirklī var šķist nenopietns un rotaļīgs. Tomēr, nenovienkāršojot spēles jēdziena nozīmi tā šaurākajā pakāpē un katram iedomājoties savu dzīves ceļu un uztveri par notiekošo, jāatzīst - mēs esam vienas lielas spēles dalībnieki, un kāpēc gan arī mākslas procesu nevarētu saukt par spēli? Šīs spēles iznākumu zina tikai paši tajā iesaistītie, bet mēs redzam patstāvīgus mākslas darbus, kuros atklājas pieredze un katra mākslinieka atšķirīgais un arī kopīgais glezniecībā.
 

Nenoliedzami, gan Inta Celmiņa, gan Edvards Grūbe ir Latvijas glezniecības virtuozi un Latvijas 20. un 21. gadsimta glezniecības tradīciju veidotāji, kuri paliek uzticīgi glezniecības pamatuzdevumiem vēl šodien un kuru tēmu pamatvērtības ir meklējamas dabā, gaismas un tumsas saspēlē. Māksliniece Inta Celmiņa atklāj, ka izstāde ir veltīta kontrastiem dabā un glezniecībā, kas rosina saskatīt krāsas triumfējošo spēku un nianses un ļauj izteikt dažādas noskaņas, kā arī uzvest pašu sacerētas izrādes par kādu no mūsu tēmām ar nodomu piesaistīt skatītājus. Gaisma ir Edvarda Grūbes gleznu centrālā figūra - majestātiska un nopietna. Savukārt Intas Celmiņas gaisma ir kā zibšņi noslēpumainā tumsā. Darbu vienotājs ir mūsu kopējā izpratne par glezniecības uzdevumiem.

Inta Celmiņa ir dzimusi 1946. gada 7. janvārī Rīgā. 1964. gadā absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, no 1964. līdz 1969. gadam studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. 2001. gadā iegūts mākslas maģistra grāds Latvijas mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 1969. gada. Kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Sarīkojusi vairāk nekā 25 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs, bijusi neskaitāmu grupu izstāžu dalībniece. Mākslinieces darbi atrodami nozīmīgās ārvalstu un Latvijas muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.
 

Edvards Grūbe ir dzimis 1935. gada 3. novembrī Rīgā. 1946. gadā skolas gaitas turpinājis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas 6. klasē, kuru kā skolas pirmā izlaiduma absolvents pabeidzis 1955. gadā un uzsācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Kopš 1967. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1992. gada - mākslas maģistrs. Kopš 1974. gada sarīkojis vairāk nekā 25 personālizstādes, bijis neskaitāmu grupas izstāžu dalībnieks gan Latvijā, gan ārvalstīs. Edvarda Grūbes darbi veido nozīmīgu glezniecības kolekcijas daļu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Mākstinieku savienības muzejā. Tie atrodami arī Krievijas, Lietuvas un Vācijas muzeju kolekcijās kā arī Latvijas un ārvalstu privātkolekcijās.
Nepārvērtējams ir abu mākslinieku ieguldījums jaunās mākslinieku paaudzes izaugsmē, jo atšķirīgos laikos un mākslas institūcijās abi ir veikuši aktīvu mākslas izglītības darbu.

Māris Čačka

Ieskats izstādē

Lai apskatītu izstādes gleznas, spiediet ŠEIT!

Saldais skūpsts rudenī

Latviešu mūsdienu glezniecība

2019. gada novembris

Maija Tabaka. Amerikas skulptura. a/e, 120x100, 2015

Lielā vasaras izstāde 2019

Mūsdienu latviešu glezniecība

2019. gada jūlijs – oktobris

Piesātināts intelektuāls un estētiski daudzveidīgs veldzējums ikvienu Latvijas mūsdienu glezniecības interesentu sagaida jaunajā vasaras izstādē 2019 galerijā “Manss”, kurā koncentrētā izlases veidā galerijas darbinieki parāda lielo tehnisko daudzveidību un radošo individuālo interpretējumu, kas šobrīd atrodams Latvijas profesionālajā glezniecībā, sākot no izciliem vecmeistariem līdz pat nesen akadēmiju beigušajiem māksliniekiem.

Pirmais, kas tradicionāli harmoniski nomierina un uzrunā, ir Latvijas dabas ainavas niansēti latviski zaļganpelēko toņu daudzveidībā D.Lielās, L.Purmales, R.Muža, J.Ziņģīša noskaņu un izjūtu gleznās, kas apliecina I.Ziedoņa atzinumu, ka “Latvija ir brīnumskaista zeme”, un šajā gadījumā mākslinieki ir tie, kuri palīdz šim skaistajam atklāties mūsu redzējumā. Zīmīga ir pāreja no galerijas otrā stāva komerciālajām telpām uz pirmo- tā ir it kā telpiska ieiešana R.Štelmaheres gleznās radītā īstumā, dabiskumā, pēc kā tiecamies, kad esam pārsātināti no ņudzošās pasaules nomācošās daudzveidības. Skatoties šo mākslinieku darbus un izjūtot tuvumu dabai, mēs it kā atjaunojam savas identitātes un pamatvērtību daļu un tad dodamies tālāk ar vieglu melanholijas pēcgaršu.

Kontrasts, krāsu spēle, individuāli svarīgu mirkļu tveršana, kā arī abstrakcionisma atbrīvojošais spēks ir šīs izstādes dominante. Katra autora gleznas atšķiras ar individuālo rokrakstu, bet tajā pašā laikā vēstījuma līmenī papilda viena otru- Helēnas Heinrihsones ekspresionistiskās gleznas veido harmonisku saspēli ar Džemmas Skulmes intelektuālo uzdevumu un noskaņu gleznām, kā arī Laimas Eglītes gleznu dinamiku. Meistarīgi izmantoti krāsu kontrasti - košums, kas apžilbina kā saules gaisma, kuras šovasar pietrūkst. Un krāsas taču atraisa mūsos vitalitāti un uzdrošināšanos, kā tas redzams D.Iltneres, Dž.Skulmes, L.Eglītes, H.Heinrihsones, R.Jansones, G.Palmas, I.Zalāna,A.Melderes, U.Čamana un daudzu citu mākslinieku darbos.
 

Uzmanību pievērš R.Šulcas, K.Zālīša, M.Štelmaheres, D.Saulītes, N.Medvedjevas niansēti smalkais pasaules tvērums, ko varam salīdzināt ar lēno pasaules tvērumu, skatījumu jeb estētiku, kas balstās atziņā, ka ir cilvēki, kuri spēj pretoties steigai, stresam, patēriņam, aicinot arī mūs apstāties, ieraudzīt, novērtēt un būt mierā ar sevi, pasauli. Un, lai mēs neuztvertu sevi un pasauli pārāk nopietni, palūkosimies uz K.Siliņa pašportretu! Simpātiska ir šī atklātība, kā mākslinieks atklāj sevi mums visiem. Vai mēs tā spētu?
 

Apbrīnu un cieņu izraisa M.Tabakas uzticība galerijai, piedaloties ar aizvien jauniem darbiem visās lielajās vasaras izstādēs, un tās notiek jau 29.gadu! Maijas Tabakas jaunākā glezna‘’Grafiti’ attēlo urbānu vidi ar grafiti apzīmētām sienām, kur priekšplānā kontrastē dzīvais ar nedzīvo, simbolisku lomu piešķirot tēlam no popkultūras fantastikas filmas 'Star wars’’. Kā vienmēr, arī šoreiz M.Tabakas glezna ietver plašu vēstījumu ar zemtekstu, kur vizuālais tēls ir kā semiotiska zīme. Izstādē skatītājs nevar paiet garām šīm gleznām, tās nepamanot- vizuālais vienmēr pauž zināmu dramatismu un liek domāt arī par ne tik pievilcīgo, patīkamo mums apkārt.

Lielā vasaras izstāde ir kā tilts starp impresiju un ekspresiju. Vienā galerijas pusē sagaida J.Ziņģīša harmoniju dodošās jūras tematikas gleznas, bet otrajā pusē negaidīti pārsteidz Ulda Čamana sarkanais kaisles vēstījums kas kā saules baterijas mūs, skatītājus, enerģētiski uzlādē pretrunīgajai pasaulei, kurā dodamies, aizverot galerijas durvis.

Kristīne Modnika, mg.philol.

Izcilie  mākslinieki Helēna Heinrihsone un Ivars Heinrihsons novērtē izstādi

Lai apskatītu visas gleznas spiediet ŠEIT!

Biruta Baumane.

Gleznas. Izlase. 106

2019. gada aprīlis – jūnijs

Biruta Baumane (1922–2017) — viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītauis caurvij mūsu mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Mums jāšķērso laikmets, lai izsekotu līdzi viņas mākslai, bet tas ir to vērts. Biruta Baumane gleznojusi to, ko redzējuši, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi, — savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir īsts un patiess. Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret dzīvi.
 

(..)Kādā intervijā franču dejotājs un horeogrāfs Rolāns Petī saka, ka ir lietas, kas sevi sagraujot, ja par tām sāk runāt, tā noteikti esot ar deju; to pašu var teikt par Birutas Baumanes glezniecību, jo gleznas runā pašas par sevi valodā, kas ir mākslinieces dzīve, — spilgtā un temperamentīgā, emocionāli sakāpinātā, bet patiesā. Tikai ne remdenā, tikai ne pelēkā.
Biruta Baumane teikusi, ka viņas glezniecība ir viņas dzīve, kā tā ir kā dienasgrāmata, bet dzīve — tas ir laiks, kurā mēs piedalāmies, laiks, kam mēs piederam ar saviem darbiem, jūtām, domām un arī redzējumu par to. Īpašs ir radošas personības redzējums, kas materializē šo laiku skaņās, formās, krāsās, vārdos, radot mākslas darbus, kuros dzīvo šis laiks, kļūstot par pārlaicīgo, par mākslu. Gleznotāja Biruta Baumane nekad nav atradusies tur augšā, «baltajā marmora tornī», un rezignēti, sevi sargājot, vērojusi notiekošo dzīves arēnā, jo tornis ir arī cietoksnis — patvērums, vieta, kur sevi nosargāt; viņa vienmēr bijusi dzīves arēnā — spēlmanis. Biruta Baumane par visu vairāk mīl dzīvi, viņa ir teikusi, ka pat vairāk nekā glezniecību. Varbūt. Viņai piemīt spožs talants izdzīvot katru mirkli, katru sekundi un baudīt to — sajust dzīves garšu. Viņas mākslā reflektējas visa dzīve — krāsaina, dinamiska, dramatiska, arī sentimentāla, skumja un apcerīga, stipra un varena.
 

Birutu Baumani vienmēr esmu pieņēmusi kā neapstrīdamu lielumu mūsu glezniecībā. Atmiņā saglabājušās vairākas mākslinieces personālizstādes. Viņas glezniecības nozīmību latviešu kultūrā apliecina arī pussimts gleznu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, no kuras ik pa laikam kādu var sastapt izstādēs. Viņa ir piederīga pie tiem patiesajiem lielumiem, ko neviens neapšauba, un, ja nu kāds tomēr to dara, tad vairāk aiz vēlmes piesaistīt sev uzmanību. (..) par mākslinieku nekļūst — par mākslinieku piedzimst. Var jau slavēt labo skolu, augsto profesionālo līmeni, bet šoreiz būtiskākais ir kaut kas cits — talants un intuīcija. Gleznotājs Boriss Bērziņš kādā sarunā teicis, ka, runājot par mākslu, visi vairās lietot vārdu «talants», bet mākslā tas esot galvenais, tad, protams, nākot darbs, bet ar darbu vien bez talanta nekas dižs nesanākšot.

Anda Treija

Lai apskatītu visus izstādes darbus, spiediet ŠEIT!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 2019. gada 20. aprīlis - 23. jūnijs

 Piedalamies izstādē

 MIERS UN SPRIEDZE

 Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā

MIERS UN SPRIEDZE:
Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde

Divi XXI gadsimta pretmeti — miers un spriedze. Šie termini jeb dzīves stihijas raksturlielumi pavada ikvienu mūsu ikdienas gaitās. Katrs no mums šos raksturlielumus spēj saskatīt un pamatot atšķirīgi. Darba cilvēka eksistenciālas  dzīves pamatā ir miers, kurš ļauj tam, viņa ģimenei, tuviniekiem, draugiem, paziņām veidot savstarpējo cilvēcisko saskarsmi un, balstoties uz mierīgu, harmonisku un tajā pašā laikā dinamisku attīstību, sekmē viņa kā indivīda izaugsmi.
Šie apzīmējumi ir nosacīti raksturlielumi, jo pretmets mieram ir spriedze, satraukums, rūpes par sevi, apkārtējo. Tie ir raksturlielumi, kas arvien vairāk disonē mūsos, apkārtējos notikumos, pasākumos, dzīves situācijās. Mums šajā gadsimtā ir jāmāk sadzīvot ar abiem šiem tīri cilvēciskajiem raksturlielumiem, kuru būtība nav viens un tas pats.
Miers ir stabilitāte, labklājība, reizēm mietpilsoniska sevis demonstrēšana, īpaši uzsverot, ka miers ir pašsaprotama izpausme, bez kuras mēs nespējam harmoniski eksistēt un attīstīties atbilstoši laikam, kurā dzīvojam.
Savukārt spriedze, kaut arī ne no tiem pozitīvākajiem cilvēka dzīves raksturlielumiem, ir kas vairāk. Tas ir dinamiski trauksmains un veicinošs faktors. Darbarūķi tas ietekmē viņa noteiktajā, dzīves izvēlētajā vietā — darbā, sadzīvē, savstarpējā saskarsmē ar līdzcilvēkiem. Arī radošām personībām ir virzītājspēks, dzinulis meklēt jaunus izaicinājumus un iespējas parādīt sevi apkārtējiem caur attīstības un izaugsmes prizmu. Spriedzi var raksturot kā traucējošu, taču tajā pat laikā tā virza, uztur kondīcijā, palīdz veidot harmonizētas attiecības, ja indivīds abos raksturlielumos, mierā un spriedzē, nesaskata ko bīstamu, savstarpēji izslēdzošu.
Faktiski miers ir pamats mūsu ikdienai, bet spriedze ir dzinulis, lai tā nekļūtu par rutinētu sastāvdaļu, motors, kurš "ieslēdz un izslēdz" indivīdu jebkurā situācijā.
Miers un spriedze var būt gan lokāli, gan reģionāli, gan arī starp valstīm un tautām klātesoši, bet pamatā mēs tos izjūtam tieši sev tuvākajā apkārtnē, savā dzīves un darba vietā. Latgales cilvēku miers un spriedze nav izteikti atšķirīgi no šo jēdzienu izpratnes citur Latvijā. Taču katram ciemam, pagastam, novadam, reģionam tie ir un tiem ir jābūt nedaudz īpatnējiem, kas atšķir šo raksturlielumu Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, arī Rīgā. Spriedze un stress galvaspilsētā noteikti sagādā daudz vairāk rūpju un pārdomu par to, ko darām, darījām un darīsim, savukārt Latgales ikdienas spriedze ir ar daudz mierīgāku un plašāku plūdumu laika dimensijā.
Un šobrīd, kā arī tuvākajā nākotnē, mūsu uzdevums ir, no vienas puses, harmonizējot, abiem raksturlielumiem savstarpēji sadarbojoties, bet arī disonējot, kļūt par virzītājspēku. Protams, pozitīvā aspektā, jo mieram un spriedzei būtu jākalpo tam, lai mēs savas ikdienas gaitas, rūpes, darbu un savstarpējās attiecības konstruētu uz cieņas un atbildības pamatiem, kuri veidotu mūs par pilnvērtīgu sabiedrības daļu.
Miers baro, nemiers posta, taču tos vieno spriedze — attīstības un evolūcijas iespējas veidot un attīstīt sevi, lai katra ikdienas dzīves pienesums ir savas izaugsmes un labklājības pamats un virzītājs.
Latgales radošo profesiju pārstāvji — keramiķi, gleznotāji, grafiķi, fotogrāfi — līdz šim ir pārliecinoši parādījuši, ka viņu veikums ir harmonisks un atbilstošs, nevis atkarīgs un bremzējošs apstāklis. 2019. gads katram ir iedomāts un iztēlots pilnīgi atšķirīgi no miera un spriedzes situācijas iepriekšējā gadā, arī iepriekšējo gadu desmitos. Apvienojot savu izpratni par abu raksturlielumu spēju harmoniski vienam otru papildināt, mēs cenšamies veidot un parādīt sevi labāk un augstāk. Vai Latgale spēj piedāvāt atšķirīgu skatījumu mākslas dažādajās formās par mieru un spriedzi? Noteikti jā, jo nevar būt vienots miera skatījums, un arī spriedzei jākalpo kā šī miera nodrošinātājam. Tā ir dinamika, pozitīva virzība.

Aivis Freidenfelds

Uldis Čamans. "Kaisle". 170x130; 50x60. 2019.

Varbūtības

Mūsdienu latviešu glezniecība

2018. gada decembris - 2019. gada marts

Glezniecība man dod pilnīgas atbildes uz visiem jautājumiem, visām problēmām. (..)  Ja kaut kas nepadodās, tad glezniecība ir tas, kas nes atrisinājumu. Arī domāšana notiek, tieši gleznojot. Nepalīdz nekādi strīdi, nekādas diskusijas. Gleznot –  tā ir tik dzīva, būtiska rīcība! Tā ir valoda. Ja tu to pārvaldi, tad runā tajā par visu.

Nejaušības ir daba, realitāte, mātērija, un notiek pigmentu rīcība neatkarīgi no tevis. Notiek darbība – šķidrs ar biezu, sauss ar slapju utt., tā visa tomēr ir daba, cilvēkam ir dots ar to rīkoties. Pēdas sniegā, dubļi... Tas visu laiku ir bijis brīnišķīgs ierosinātājs.

Atradumi ir svarīgi pašam. Ja nebūtu atradumu, nebūtu NEKĀDAS virzīšanās uz priekšu. Tad pat vienu gleznu nevarētu novest līdz galam. Katra, ja tā ir daudzmaz izdevusies, satur diezgan daudz atradumu  – es tos nosauktu par maziem, niecīgiem, ļoti sīkiem, tikai man svarīgiem.

Mīlsetību un labsirdību es gribu just, to es gribu saņemt pretī, jo es to dodu. Visu dzīvi es tā esmu gājusi. Bet vispirms ir godīgums, patiesība, nedrīkst būt meli. Nekādi.

Dž. Skulme

Lai apskatītu izstādes darbus, spiediet ŠEIT!

Mūsdienu latviešu glezniecība

2018. gada oktobris-novembris

Lielā vasaras izstāde 2018

Mūsdienu latviešu glezniecība

2018. gada jūlijs-septembris

Visus izstādes darbus skatīt ŠEIT!

2018. gada  6. jūlijs - 9. septembris

Piedalāmies izstādē

100 LATVIJAS MĀKSLĀ

Daugavpils Marka Rotko centrā

Kas notiek Latvijas mākslā šodien? To bieži vien jautā paši mākslinieki, noraugās kuratori, sarauc pieri vai uzsmaida galeristi, rakstos ievij mākslas zinātnieki. Kas ir mākslinieks Latvijā? Meistars vai uzlecoša un jau spīdoša personība mākslas koptelpā, atzīta un novērtēta gan te, gan aiz valsts robežām?
Neraugoties uz pārmaiņām un notikumiem, nodevām mākslai laikā un telpā, Latvijā māksla vienmēr ir bijusi un mākslinieks nav apstājies radīt. Māksla vienmēr ir pamanāmākais, kas iezīmē un raksturo sabiedrību, telpu, kurā mēs dzīvojam. Mākslinieks veido saikni ar pārējo pasauli, pārējā pasaule ietekmē un veido mākslinieku.
“Mūsuprāt, māksla – tā ir dēka, kas aizvilina nezināmā pasaulē, kuru izzināt var tikai tas, kas gatavs riskēt.” No M. Rotko un A. Gotlība vēstules New York Times, 1943. gada 13. jūnijā.
Izcilais Daugavpilī dzimušais abstraktā ekspresionisma pamatlicējs Marks Rotko dzimis tieši pirms 115 gadiem, Daugavpilī pavadot tikai 10 bērnības gadus un ar saviem mākslas darbiem vēl piecus gadus Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Viņš bija viens no tiem, kas riskēja, kas savos centienos un darbā ielika sevi visu, lai mainītu ierasto, lai radītu jauno un lai atstātu dziļus nospiedumus mākslas vēsturē. Mākslinieka darbi allaž tikuši augstu novērtēti un ir tādi vēl joprojām. Neraugoties uz laikmetu, Marks Rotko var būt arvien aktuāls jebkura mākslinieka radošajā darbā.
Apgūstot glezniecības pamatus, Marks Rotko daudz lasīja un smēlās pieredzi, gleznojot kopā ar izcilībām. Tāpat viņš ļāva izaugt izcilībām, kurām bija iespēja būt par mākslinieka asistentiem. Tā ir dabiska un nozīmīga ķēde meistarības pārmantojamībā. Nav jākopē, ir jāsaprot un jāveido savs rokraksts.
Atzīmējot mākslinieka tuvojošos jubileju un atskatoties uz viņa devumu pasaules mākslas veidošanā, nākas secināt, ka nenoliedzamu ietekmi un iedvesmu tas devis vismaz trīs mākslinieku paaudzēm Latvijā. Pieredzes bagātākā mākslinieku paaudze ir izaugusi un attīstījusies gandrīz paralēlēs, Marka Rotko vārdu un darbus ieraugot tikai reprodukciju albumos un atklātnēs. Vesela virkne vidējās paaudzes mākslinieku sevi pieskaita pie Rotko sekotājiem un sava abstraktā rokraksta veidotājiem. Jaunākā mākslinieku paaudze var būt laimīga, ceļojot un ieraugot Rotko darbu retrospekcijas Eiropā un pasaulē, kā arī atbraucot uz Daugavpils Marka Rotko mākslas centru un stundām ilgi pavadot laiku kopā, esot dialogā ar gleznu.
Izstāde 100 Latvijas mākslā bija iecerēta kā vizuāls stāsts bez robežām un bez ierobežojuma par notiekošo šodienas mākslas telpā, ļaujot sastapties Latvijas mākslinieku paaudzēm vienkopus, runājot par kopīgo un atšķirīgo, par aktuālo un nozīmīgo, kas pamudinājis veidot kompozīciju stiklā vai keramikā, uzgleznot vai radīt tekstila darbu. Starptautiski žūrētai konkursa izstādei bija pieteikušies ap 150 Latvijas mākslinieku, no kuriem izstādē piedalās vairāk nekā 70 mākslinieki. Izstādi papildina arī kuratora uzrunāti Latvijas mākslinieki.
Vai izstāde atbildēs uz jautājumu, kas notiek Latvijas mākslā, par to varēs spriest paši mākslinieki, ieraugot viens otra darbus, kā arī izstādes apmeklētāji, mākslas zinātnieki un kritiķi, raisot savstarpējus dialogus. Izstāde savā veidā arī parāda, kas ir mākslinieks šodienas Latvijā, protams, nepretendējot uz pilnīgu stāstu par Latvijas mākslu.

Māris Čačka

Andris Vītoliņš. Personālizstāde

retroSEKCIJA

2018.g. maijs-jūnijs

Dzimis 1975. gadā Liepājā. Beidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās mākslas komunikācijas nodaļās. 2002. gadā ieguvis maģistra grādu glezniecībā. Sākot ar 1996. gadu aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kopš 2014. gada Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, glezniecības katedras vadītājs.

Andra Vītoliņa māksla dzīvo divu laikmetu dzīvi. Padomju mehāniskā, kas ir pagājusi, un digitāli demokrātiskā, kurā šobrīd dzīvojam. Impulsi mākslinieka darbos nāk no bērnības, skolas un studiju gadiem, kas sakrīt ar interesantu laiku Latvijas vēsturē - padomju lauku norietu un sabrukumu, Atmodu 80tajos gados un Latvijas Republikas atkalatdzimšanu 90tajos gados, strauju sekošanu Rietumu valstu paraugam, identitātes meklējumi.

Andra Vītoliņa māksla, lai arī nostalģiska un ar atsauci uz aizgājušajiem laikiem, noteikti ir moderna. Viņš necenšas pielāgot savus darbus Rietumu mākslas paraugiem, bet ir atradis savu gleznošanas identitāti. Mākslinieks gan pats ar piesardzību izturas pret vēsturi, paņemot no tās šodienai derīgo un to lieki neidealizējot. Lieko atmetot. Ne velti vairākās intervijās viņš uzsver, ka "svarīgi ir sekot līdzi laikam un dzīvot šodienai". Viņa darbos dominē industriālā un urbānā tēma, kāsas ir košas un ekspresīvas, tiek iezīmēti kontrasti starp vakardienu un šodienu.

Visi darbi apskatāmi šeit.

2018. gada  aprīlis - jūnijs

Vēl viens pavasaris - plūdi

Uldis Čamans. Pārnesums. 2018. 150x200, a/e

Ik gadu gaidām pavasari, jo tas nes gaismu, spēku, dzīvību. Katrs pavasaris nāk ar lielākiem vai mazākiem plūdiem, dabā, dzīvē, notikumu virpuļos. Šķiet, ka īstus plūdus esam palaiduši garām, bet plūdi, kuros nākas dzīvot vai piedzīvot – paliek. Paliek, liekot aizdomāties par spēku, ko var tikai apdzejot, uzgleznot, bet patiesi izprast tos pašam piedzīvojot.
Organizējot jau sesto mākslas pavasari Rotko centrā, tieši un netieši runājot par plūdiem aicinājām Latgales māksliniekus piedalīties konkursa izstādē vēl viens pavasaris – plūdi.
Izstāde parāda spilgtāko un aktīvāko reģiona mākslinieku veikumu dažādu mākslas mediju darbos, kas tapuši laikā no 2016. līdz 2018. gadam.
Izstādē pārstāvēti darbi, kurus radījuši šādi Latgales mākslinieki: Agra Ritiņa, Aiva Žūriņa, Aivars Bulis, Aleksandra Šļahova, Alīna Petkune, Anastasija Bikova, Anatolijs Zelčs, Andris Ungurs, Anita Nikuļceva, Annele Slišāne, Baiba Priedīte, Daina Dzerkale, Diāna Apele, Edgars Vronskis, Eleonora Pastare, Elvīra Sprindžuka, Ēriks Volonts, Grieta Butjankova, Ilgvars Zalāns, Ilona Abdulajeva, Ilona Jepifanova, Ilona Linarte Ruža, Dace Pudāne, Ilze Griezāne, Ilze Fetjko, Ina Treliņa, Ināra Petruseviča, Inese Dembovska, Inga Salmiņa, Inga Vasiļjeva, Inguna Liepa, Ingūna Levša, Ivo Folkmanis, Jānis Plivda, Jeļena Ivancova, Jolanta Ābele, Karīna Korotkova, Ksenia Shinkovskaya, Lilija Zeiļa, Maija Bērziņa, Mairita Folkmane, Nataļja Marinoha, Nellija Dzalba, Oksana Vronska, Olga Fišere, Sanri, Silva Linarte, Svetlana Korkla, Uldis Čamans, Una Gura, Vija Stupāne, Viktorija Loktionova, Viktorija Valujeva, Voldemārs Kokorevičs.

https://www.rothkocenter.com

Ieskats izstādē

2017. gada  novembris  - decembris

Sajūtu izlase

Mūsdienu latviešu glezniecība

Ritums Ivanovs

    Ekrānos, dzeltenajā presē un uz skatuves ik dienu mūs sveic mūsdienu elki un ikonas. Zvaigznes — mūsdienu fenomens, par viņiem raksta avīzes, uzņem filmas un veido televīzijas raidījumus. Katram viņu solim seko reportieru pūļi, katrs žests un kustība ir pūļa interešu objekts. Teju reliģiskā un nemirstīgā spožumā viņi kļuvuši par vissvētākajiem simboliem, publikas mīļāko fetišu un nīstamāko subjektu.
    «Tematiski te īsti neesmu koncentrējies uz personisko, mani interesē sociāli objektīvais vērojums, interesē skenēt, kas notiek, kā tas izskatās; tēli, kas uzrunā. Masu kultūra ir mans interešu lauks. Un cilvēks tās centrā, « secina Ritums Ivanovs.
«Rituma Ivanova vienmēr uzturētā tematika ar sociālām ikonām vai precīzāk — ar tēliem, ko populārā kultūra rada un absorbē savā gaismā, izpaužas profesionāli un stilistiski spoži, viņa izstāžu stāsti piedāvā ekspresīvus šovus ar acij tīkamu dinamisko un prātā paliekošu dramaturģisku loģiku. Tieši ekspresivitāte, kas panākta ar «lielās otas metodi», kā to nosauc pats mākslinieks, liek pārvarēt Ivanova stilam iepriekš raksturīgo intraverto toni un zināmu statiskumu, kas nereti konstatēja ne vien ar gurālā darba loģiku, bet arī ar tematikas — superzvaigznes, filmu varoņi, mākslas vēstures ikonas — nevaldāmi plašo un publisko dvēseli,» tā mākslas zinātniece Inga Šteimane.
   Ritums Ivanovs tiek uzskatīts par vienu no Latvijas pamanāmākajiem māksliniekiem, kuram ir izdevies iegūt starptautisko atzinību. Caur dziļi personiskiem ieskatiem, popkultūras, erotikas un nāves simbolikas aspektiem Ivanovs novēro dažādus cilvēka būtības stāvokļus. Mākslinieks strādā pašradītā svītrojuma triepienu tehnikā, kas apvieno popārta un reālisma glezniecības tradīcijas.
   Ivanovam ir bijušas 25 personālizstādes visā pasaulē, viņš regulāri piedalās starptautiskās mākslas mesēs un viņa adarbi ir atrodami 19 publiskās un privātās mākslas kolekcijās Latvijā un ārvalstīs. 2009. gadā pirmo reizi Latvijas mākslas vēsturē Ivanova glezna «Frame05» tika pārdota prestižajā Sotheby's izsolē Londonā, bruģējot ceļu uz starptautisku atzinību un apliecinot viņa daiļrades vērtību.
 

1. Exposed. Naomi. 57x57, print              2. Exposed. Kate. 57x47, print        3. Exposed. Linda. 57x47, print      4. Exposed. Britney. 57x47, print

5. Exposed. 57x49, print              6. Aizvērts I, 43x65, print                                                    7. Aizvērts II, 43x65, print

8. Kustība. No sērijas Zvaigznes. Gaismas straos 200x153, a/akr, 2010  

9. Madonna uz skatuves. No sērijas Zvaigznes. Gaisma staros. 200x153, a/akr, 2010

10. Michael Jackson. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 200x153, a/akr., 2010

11. Madonna ar ģitāru. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 200x153, a/akr., 2010

12. Michael Jackson with Microphone. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 122x200, a/akr., 2010

13. Zelta meitēns. 200x168, a/akr., 2015.

Džemma Skulme

1. Pērkoni gaisā, 2017, a/e, 124x146    2. Aizlidoja, 2017, a/e, 122x122    Fragments                                             Fragments

3. Saule atnāca, 2017, a/akr, 122x122   4. Pats ienāca (Kerija), 2017, a/akr, 122x122     Fragments           Fragments

Fragments                        5. Cerību saule, 2017, a/akr, 122x122      Fragments                   6. Princese, 2017, a/akr, 120x80     Fragments

Fragments.                                  7. Sniegs, 2017, a/akr, 120x100        Fragmenti

8. Draudzenes, 2015, a/akr, 120x100       Fragmenti                                                                               9. Kurzeme, 2017, a/akr, 120x80

Kurzeme. Fragmenti                                                                                10. Uzdevums, 2017, a/akr, 115x89                Fragmenti

11. Zudušie sakari, 2017., 100x120                 Fragmenti                                                           12. Saruna ar Rihardu Vāgneru, 2017, 100x120

 Saruna ar Rihardu Vāgneru. Fragmenti

13. Bez saulītes vakarā, 2017, 100x120                          Fragmenti

Citi autori

1. Ivars Heinrihsons. xxx, 2016, 97x146, a/e       Fragments                               2. Ivars Heinrihsons. xxx-3, 2016, a/e, 97x146   Fragments

3. Līga Purmale. Lauks. a/e, 2010-2015, 100x140   Fragments  4. Māris Upzars. Rozes pilsētā. 2009, a/e, 115x110

5. Māris Upzars. Saule un mēness. 2011, a/e, 100x115

6. Jānis Kupčs. Sembas ekspedīcija II, 2016, a/e, 125x110     7. Jānis Kupčs. Pietura, 2001, a/e, 115x135

8. Anita Kalniņa. Apmaiņa, 2013, a/e, 100x120     9. Anita Kalniņa. Atgriešanās, 2010, a/e, 100x120

10. Dace Lielā. Pēdējais sniegs, 2014, a/e, 150x200                                       Fragmenti

11. Kristaps Zariņš. Labi, 2007, a/e, 100x100.      Fragmenti                                                         12. Kristaps Zariņš. Zilā, 2009, a/e, 120x100

13. Biruta Baumane. Akts, 1987, a/e, 81x100   14. Aleksejs Naumovs. Rīga, 2014, a/akr, 90x110  

15. Aleksejs  Naumovs. Venēcija, 2007, 70x90, a/akr

16. Aleksejs Naumovs. Parīze I, 2008, a/akr, 46x55   17. Aleksejs Naumovs. Parīze II, 2008, a/akr, 38x55 

18. Maija Tabaka. Rituāls. 2002, a/e, 101x137

Rituāls. Fragmenti.                                                                                                                    19. Maija Tabaka. Kalnu ezers. 1999, a/e, 110x140

Kalnu ezers. Fragmenti.                                                                                                                             20. Maija Tabaka. Tilti. 2007, a/e, 95x140

Tilti. Fragmenti                                                                                                                                21. Andris Vītols. Noskaņa. 2015, a/e, 85x68

22. Andris Vītols. Kompozīcija. 2015, a/e, 50x50    23. Vēsma Lukstiņa. Trotuārs. 2016, a/e, 80x100

24. Guna Millersone. Sault\riets. 2013, a/e, 70x100.   25. Guna Millersone. Osta I. 2014, a/e, 60x70

26. Guna Millersone. Osta II. 2014, a/e, 60x70  27. Aiva Žūriņa. Dārza svētki. 2016. zīm.  28. Laima Puntule. Ezerā. 2001, a/e, 77x150

29. Māris Čačka. II. 2017, a/e, 100x100.   30. Māris Čačka. OO.  2017, a/e, 100x100.   31. Māris Čačka. MI, 2017, a/e, 100x100.

32. Māris Čačka. MJ, 2017, a/e, 100x100.

33. Marta Skulme. Krasts. 2017, a/e, 70x50.   34. Marta Skulme. Augstskola. 2011, a/e, 60x90  35. M. Skulme. Koks. 2017., a/e, 30x30

36. Marta Skulme. Mērvienība. 2017, a/e, 30x30

 37. Marta Skulme. Atspulgs. 2017. a/e, 30x30.    38. M. Skulme. Sakari. 2017, a/e, 30x30.  39. M. Skulme. Mēģini vēlreiz. 2016, a/e, 30x20

40. Marta Skulme. Kompozīcija I. 2015, autort., 50x50   41. Marta Skulme. Kompozīcija II. 2015, autort., 50x50

42.  Laima Eglīte. Skatiens. 60x80,a/e,2015.    43.  Laima Eglīte. Make up, 60x80,a/e,2009   44. Anita Meldere Apsolījums. a/e, 80x100, 2015.

45. Irēna Lūse. Mīlestības puķe  75x60  46. Ritums Ivanovs. Meitene.   47. Aiva Žūriņa. Dialogs.  48. Aiva Žūriņa. Sēklas..  

49. Kristīne Markus. Vieta. 2015.120x140,a/e   50. Helēna Heinrihsone.  Sarkanais I, 130x130, a/e, 2007          

51. Helēna Heinrihsone.  Sarkanais II, 130x130, a/e, 2007

52. Helēna Heinrihsone. Divi. 130x130, 2008-2009 53. Helēna Heinrihsone. Apsnigušas rozes, 114x146, 2008 

54. Helēna Heinrihsone. xxx  55. Ivars Heinrihsons. Divi zirgi, 180x170, 2008 

Rudens 2017

Mūsdienu latviešu glezniecība

2017. gada oktobris

2017. gada  jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2017

Mūsdienu latviešu glezniecība

Lai apskatītu visus darbus, spiediet ŠEIT!

2017. gada  aprīlis - jūnijs

Klusuma un tukšuma formas

Uldis Čamans. Diptihs "Parādība". 2017. 189x286, 189x145,audekls, kartons, eļļa, akrils, autortehnika

Fragmenti

Šogad Latgales reģiona mākslas izstādes tēma nav izvēlēta nejauši, jo to organizē Marka Rotko vārdā nosauktais mākslas centrs. Klusums un tukšums — divi pamatjēdzieni, kam bija ārkārtīgi būtiska un aktuāla nozīme Rotko daiļradē, it īpaši tās klasiskajā periodā. Runājot par savu māksliniecisko metodi, meistars to salīdzināja ar «radošu klusumu», apelēdama pie budisma filozofijas, «kura tukšumam piemīt potenciāls» un viss aiziet «nekurienē».
Lai cik paradoksāli tas neskanētu, milzīgos Rotko audeklus «aizpilda tukšums». Tajos tukšums ir gan telpa, gan saturs, tas ir abstrakts, bet vienlaikus taustāms, pateicoties piesātinātai krāsai. Tas hipnotiski apbur, ievelk skatītāju iekšējās sfērās un aicina uz klusējošu dialogu. Tieši uz klusējošu, jo tikai klusumā var sadzirdēt sevi. «Klusums ir tik precīzs», — Rotko ierakstīja savā piezīmju grāmatiņā. Mākslinieka slepenais sapnis ir radīt klusējošas telpas līdzīgas mazām ceļmalas kapeliņām, kurās ceļinieki var pabūt klusumā un vienatnē, vērdamies tukšumā un klausīdamies klusumā. Katrs Rotko darbs ir šāds patvērums.
20. gadsimts veiksmīgi pierādījis, ka abstraktās mākslas valoda var būt tikpat informatīva kā figurālais tēlojums. Izkopjot priekšgājēju tradīcijas, mūsdienu mākslinieki visā pasaulē un arī mūsu reģionā strādā abstraktās mākslas jomā, atrazdami savu individuālo, īpašo mākslinieciskās izpausmes metodi. Mēs priecājamies par jebkādiem dažādu klusuma un tukšuma formu izpētes mēģinājumiem.
Farida Zaletilo

2017. gada  maijs - jūnijs

Jānis Ziņģītis. Personālizstāde

„Man patīk vērot dabu, dzīvniekus, putnus, ainavas. Savus vērojumus attēloju gleznās.
 Gleznošana man palīdz saskatīt, sajust un izprast pasauli, būt daļai no pasaules.”

Jānis Ziņgītis

Jānis Ziņģītis glezno reālistiskas ainavas un marīnas ar noskaņu. Viņa darbos var niansēti ieraudzīt Latvijas dabas skaistumu: pasakainus, noslēpumainus mežus; dzīvnieku pasaules mistērijas; Baltijas jūras krastus un Jāņu zāļu burvību. Darbiem raksturīgs liriskums, miers un harmonija, dominē pelēka tonalitāte, dabas krāsas, maiga gaisma. Mākslinieks bieži izmanto miglainības efektu, tas izkliede skatītāja uzmanību un piepilda gleznas ar vieglumu un gaisīgumu.
”… Izrādās, ka krāsas nemaz nav. Ir elektromagnētiskie viļņi, kurus atstaro dažādas virsmas un kurus smadzenes uztver kā krāsu. Bet tas netraucē priecāties par pasaules krāsainību.
Saliekot blakus spilgtas krāsas, kontrasta spēks mazinās. Neitrālai krāsai noliekot blakus spilgtāku krāsu, kontrasta iedarbība palielinās. Šo fenomenu ir vērts pētīt.
Pa vienu savas darbnīcas logu redzu pļavu un ezeru, pa otru mežu. Kad aizbraucu uz jūru, vēroju to. Dabas vērošana ļoti nomierina. Dabā viss ir kustībā. Arī cilvēka acs visu laiku ir kustībā. Mēģinu kustību parādīt gleznā.” Tā pats mākslinieks pārdomās par šai izstādei tapušajiem darbiem.
Izglītība:
1998 – 2002  Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA), Humanitāro zinātņu maģistra grāds vizuāli plastiskajā mākslā (glezniecībā)
1996 – 1998  LMA, Mākslinieka profesionālā kvalifikācija glezniecībā
1992 – 1996  LMA, Mākslas bakalaura grāds
1994 – 1995  Dienvidmenas universitāte, Portlande, Menas Štats, ASV
1985 – 1992  Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola
1980 – 1985  Rīgas 3. vidusskola
Darba pieredze:
2006 – pašlaik  Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors 
2005 – 2006     SIA NSA mākslinieks
2002 – 2005     ASV militāro konsultantu grupa, Team Latvia, tulks
2001 – 2002     Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, zīmēšanas skolotājs
1995 – 2002     ASV vēstniecības Militārās sadarbības grupa, tulks
Cita nozīmīga informācija
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2004. gada
Gleznu personālizstādes ASV, Latvijā, Lietuvā, Polijā; piedalījies grupu izstādēs Austrijā, Čehijā, Krievijā, Latvijā, Norvēģijā
Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Izraēlā, Krievijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā.