Inta Celmiņa,  Edvards Grūbe

Gaismas un tumsas spēles

2019. gada decembris  – 2020. gada marts

Kamēr pastāv gaisma, pastāv glezniecība - krāsai un formai ir iespējams uzplaiksnīt visneiedomājamākajos veidos, kurus mākslinieks, savu gleznu veidojot, iecerējis vai kuri radušies negaidītā un nebeidzamā spēlē ar tēmu, tehniskajiem paņēmieniem un kompozīciju.
 

Mākslinieku Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes izraudzītais nosaukums izstādei galerijā "Mans's"  pirmajā mirklī var šķist nenopietns un rotaļīgs. Tomēr, nenovienkāršojot spēles jēdziena nozīmi tā šaurākajā pakāpē un katram iedomājoties savu dzīves ceļu un uztveri par notiekošo, jāatzīst - mēs esam vienas lielas spēles dalībnieki, un kāpēc gan arī mākslas procesu nevarētu saukt par spēli? Šīs spēles iznākumu zina tikai paši tajā iesaistītie, bet mēs redzam patstāvīgus mākslas darbus, kuros atklājas pieredze un katra mākslinieka atšķirīgais un arī kopīgais glezniecībā.
 

Nenoliedzami, gan Inta Celmiņa, gan Edvards Grūbe ir Latvijas glezniecības virtuozi un Latvijas 20. un 21. gadsimta glezniecības tradīciju veidotāji, kuri paliek uzticīgi glezniecības pamatuzdevumiem vēl šodien un kuru tēmu pamatvērtības ir meklējamas dabā, gaismas un tumsas saspēlē. Māksliniece Inta Celmiņa atklāj, ka izstāde ir veltīta kontrastiem dabā un glezniecībā, kas rosina saskatīt krāsas triumfējošo spēku un nianses un ļauj izteikt dažādas noskaņas, kā arī uzvest pašu sacerētas izrādes par kādu no mūsu tēmām ar nodomu piesaistīt skatītājus. Gaisma ir Edvarda Grūbes gleznu centrālā figūra - majestātiska un nopietna. Savukārt Intas Celmiņas gaisma ir kā zibšņi noslēpumainā tumsā. Darbu vienotājs ir mūsu kopējā izpratne par glezniecības uzdevumiem.

Inta Celmiņa ir dzimusi 1946. gada 7. janvārī Rīgā. 1964. gadā absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, no 1964. līdz 1969. gadam studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. 2001. gadā iegūts mākslas maģistra grāds Latvijas mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 1969. gada. Kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Sarīkojusi vairāk nekā 25 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs, bijusi neskaitāmu grupu izstāžu dalībniece. Mākslinieces darbi atrodami nozīmīgās ārvalstu un Latvijas muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.
 

Edvards Grūbe ir dzimis 1935. gada 3. novembrī Rīgā. 1946. gadā skolas gaitas turpinājis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas 6. klasē, kuru kā skolas pirmā izlaiduma absolvents pabeidzis 1955. gadā un uzsācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Kopš 1967. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1992. gada - mākslas maģistrs. Kopš 1974. gada sarīkojis vairāk nekā 25 personālizstādes, bijis neskaitāmu grupas izstāžu dalībnieks gan Latvijā, gan ārvalstīs. Edvarda Grūbes darbi veido nozīmīgu glezniecības kolekcijas daļu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Mākstinieku savienības muzejā. Tie atrodami arī Krievijas, Lietuvas un Vācijas muzeju kolekcijās kā arī Latvijas un ārvalstu privātkolekcijās.
Nepārvērtējams ir abu mākslinieku ieguldījums jaunās mākslinieku paaudzes izaugsmē, jo atšķirīgos laikos un mākslas institūcijās abi ir veikuši aktīvu mākslas izglītības darbu.

Māris Čačka

Ieskats izstādē

Lai apskatītu izstādes gleznas, spiediet ŠEIT!

Saldais skūpsts rudenī

Latviešu mūsdienu glezniecība

2019. gada novembris

Maija Tabaka. Amerikas skulptura. a/e, 120x100, 2015

Lielā vasaras izstāde 2019

Mūsdienu latviešu glezniecība

2019. gada jūlijs – oktobris

Piesātināts intelektuāls un estētiski daudzveidīgs veldzējums ikvienu Latvijas mūsdienu glezniecības interesentu sagaida jaunajā vasaras izstādē 2019 galerijā “Manss”, kurā koncentrētā izlases veidā galerijas darbinieki parāda lielo tehnisko daudzveidību un radošo individuālo interpretējumu, kas šobrīd atrodams Latvijas profesionālajā glezniecībā, sākot no izciliem vecmeistariem līdz pat nesen akadēmiju beigušajiem māksliniekiem.

Pirmais, kas tradicionāli harmoniski nomierina un uzrunā, ir Latvijas dabas ainavas niansēti latviski zaļganpelēko toņu daudzveidībā D.Lielās, L.Purmales, R.Muža, J.Ziņģīša noskaņu un izjūtu gleznās, kas apliecina I.Ziedoņa atzinumu, ka “Latvija ir brīnumskaista zeme”, un šajā gadījumā mākslinieki ir tie, kuri palīdz šim skaistajam atklāties mūsu redzējumā. Zīmīga ir pāreja no galerijas otrā stāva komerciālajām telpām uz pirmo- tā ir it kā telpiska ieiešana R.Štelmaheres gleznās radītā īstumā, dabiskumā, pēc kā tiecamies, kad esam pārsātināti no ņudzošās pasaules nomācošās daudzveidības. Skatoties šo mākslinieku darbus un izjūtot tuvumu dabai, mēs it kā atjaunojam savas identitātes un pamatvērtību daļu un tad dodamies tālāk ar vieglu melanholijas pēcgaršu.

Kontrasts, krāsu spēle, individuāli svarīgu mirkļu tveršana, kā arī abstrakcionisma atbrīvojošais spēks ir šīs izstādes dominante. Katra autora gleznas atšķiras ar individuālo rokrakstu, bet tajā pašā laikā vēstījuma līmenī papilda viena otru- Helēnas Heinrihsones ekspresionistiskās gleznas veido harmonisku saspēli ar Džemmas Skulmes intelektuālo uzdevumu un noskaņu gleznām, kā arī Laimas Eglītes gleznu dinamiku. Meistarīgi izmantoti krāsu kontrasti - košums, kas apžilbina kā saules gaisma, kuras šovasar pietrūkst. Un krāsas taču atraisa mūsos vitalitāti un uzdrošināšanos, kā tas redzams D.Iltneres, Dž.Skulmes, L.Eglītes, H.Heinrihsones, R.Jansones, G.Palmas, I.Zalāna,A.Melderes, U.Čamana un daudzu citu mākslinieku darbos.
 

Uzmanību pievērš R.Šulcas, K.Zālīša, M.Štelmaheres, D.Saulītes, N.Medvedjevas niansēti smalkais pasaules tvērums, ko varam salīdzināt ar lēno pasaules tvērumu, skatījumu jeb estētiku, kas balstās atziņā, ka ir cilvēki, kuri spēj pretoties steigai, stresam, patēriņam, aicinot arī mūs apstāties, ieraudzīt, novērtēt un būt mierā ar sevi, pasauli. Un, lai mēs neuztvertu sevi un pasauli pārāk nopietni, palūkosimies uz K.Siliņa pašportretu! Simpātiska ir šī atklātība, kā mākslinieks atklāj sevi mums visiem. Vai mēs tā spētu?
 

Apbrīnu un cieņu izraisa M.Tabakas uzticība galerijai, piedaloties ar aizvien jauniem darbiem visās lielajās vasaras izstādēs, un tās notiek jau 29.gadu! Maijas Tabakas jaunākā glezna‘’Grafiti’ attēlo urbānu vidi ar grafiti apzīmētām sienām, kur priekšplānā kontrastē dzīvais ar nedzīvo, simbolisku lomu piešķirot tēlam no popkultūras fantastikas filmas 'Star wars’’. Kā vienmēr, arī šoreiz M.Tabakas glezna ietver plašu vēstījumu ar zemtekstu, kur vizuālais tēls ir kā semiotiska zīme. Izstādē skatītājs nevar paiet garām šīm gleznām, tās nepamanot- vizuālais vienmēr pauž zināmu dramatismu un liek domāt arī par ne tik pievilcīgo, patīkamo mums apkārt.

Lielā vasaras izstāde ir kā tilts starp impresiju un ekspresiju. Vienā galerijas pusē sagaida J.Ziņģīša harmoniju dodošās jūras tematikas gleznas, bet otrajā pusē negaidīti pārsteidz Ulda Čamana sarkanais kaisles vēstījums kas kā saules baterijas mūs, skatītājus, enerģētiski uzlādē pretrunīgajai pasaulei, kurā dodamies, aizverot galerijas durvis.

Kristīne Modnika, mg.philol.

Izcilie  mākslinieki Helēna Heinrihsone un Ivars Heinrihsons novērtē izstādi

Lai apskatītu visas gleznas spiediet ŠEIT!

Biruta Baumane.

Gleznas. Izlase. 106

2019. gada aprīlis – jūnijs

Biruta Baumane (1922–2017) — viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītauis caurvij mūsu mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Mums jāšķērso laikmets, lai izsekotu līdzi viņas mākslai, bet tas ir to vērts. Biruta Baumane gleznojusi to, ko redzējuši, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi, — savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir īsts un patiess. Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret dzīvi.
 

(..)Kādā intervijā franču dejotājs un horeogrāfs Rolāns Petī saka, ka ir lietas, kas sevi sagraujot, ja par tām sāk runāt, tā noteikti esot ar deju; to pašu var teikt par Birutas Baumanes glezniecību, jo gleznas runā pašas par sevi valodā, kas ir mākslinieces dzīve, — spilgtā un temperamentīgā, emocionāli sakāpinātā, bet patiesā. Tikai ne remdenā, tikai ne pelēkā.
Biruta Baumane teikusi, ka viņas glezniecība ir viņas dzīve, kā tā ir kā dienasgrāmata, bet dzīve — tas ir laiks, kurā mēs piedalāmies, laiks, kam mēs piederam ar saviem darbiem, jūtām, domām un arī redzējumu par to. Īpašs ir radošas personības redzējums, kas materializē šo laiku skaņās, formās, krāsās, vārdos, radot mākslas darbus, kuros dzīvo šis laiks, kļūstot par pārlaicīgo, par mākslu. Gleznotāja Biruta Baumane nekad nav atradusies tur augšā, «baltajā marmora tornī», un rezignēti, sevi sargājot, vērojusi notiekošo dzīves arēnā, jo tornis ir arī cietoksnis — patvērums, vieta, kur sevi nosargāt; viņa vienmēr bijusi dzīves arēnā — spēlmanis. Biruta Baumane par visu vairāk mīl dzīvi, viņa ir teikusi, ka pat vairāk nekā glezniecību. Varbūt. Viņai piemīt spožs talants izdzīvot katru mirkli, katru sekundi un baudīt to — sajust dzīves garšu. Viņas mākslā reflektējas visa dzīve — krāsaina, dinamiska, dramatiska, arī sentimentāla, skumja un apcerīga, stipra un varena.
 

Birutu Baumani vienmēr esmu pieņēmusi kā neapstrīdamu lielumu mūsu glezniecībā. Atmiņā saglabājušās vairākas mākslinieces personālizstādes. Viņas glezniecības nozīmību latviešu kultūrā apliecina arī pussimts gleznu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, no kuras ik pa laikam kādu var sastapt izstādēs. Viņa ir piederīga pie tiem patiesajiem lielumiem, ko neviens neapšauba, un, ja nu kāds tomēr to dara, tad vairāk aiz vēlmes piesaistīt sev uzmanību. (..) par mākslinieku nekļūst — par mākslinieku piedzimst. Var jau slavēt labo skolu, augsto profesionālo līmeni, bet šoreiz būtiskākais ir kaut kas cits — talants un intuīcija. Gleznotājs Boriss Bērziņš kādā sarunā teicis, ka, runājot par mākslu, visi vairās lietot vārdu «talants», bet mākslā tas esot galvenais, tad, protams, nākot darbs, bet ar darbu vien bez talanta nekas dižs nesanākšot.

Anda Treija

Lai apskatītu visus izstādes darbus, spiediet ŠEIT!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 2019. gada 20. aprīlis - 23. jūnijs

 Piedalamies izstādē

 MIERS UN SPRIEDZE

 Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā

MIERS UN SPRIEDZE:
Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde

Divi XXI gadsimta pretmeti — miers un spriedze. Šie termini jeb dzīves stihijas raksturlielumi pavada ikvienu mūsu ikdienas gaitās. Katrs no mums šos raksturlielumus spēj saskatīt un pamatot atšķirīgi. Darba cilvēka eksistenciālas  dzīves pamatā ir miers, kurš ļauj tam, viņa ģimenei, tuviniekiem, draugiem, paziņām veidot savstarpējo cilvēcisko saskarsmi un, balstoties uz mierīgu, harmonisku un tajā pašā laikā dinamisku attīstību, sekmē viņa kā indivīda izaugsmi.
Šie apzīmējumi ir nosacīti raksturlielumi, jo pretmets mieram ir spriedze, satraukums, rūpes par sevi, apkārtējo. Tie ir raksturlielumi, kas arvien vairāk disonē mūsos, apkārtējos notikumos, pasākumos, dzīves situācijās. Mums šajā gadsimtā ir jāmāk sadzīvot ar abiem šiem tīri cilvēciskajiem raksturlielumiem, kuru būtība nav viens un tas pats.
Miers ir stabilitāte, labklājība, reizēm mietpilsoniska sevis demonstrēšana, īpaši uzsverot, ka miers ir pašsaprotama izpausme, bez kuras mēs nespējam harmoniski eksistēt un attīstīties atbilstoši laikam, kurā dzīvojam.
Savukārt spriedze, kaut arī ne no tiem pozitīvākajiem cilvēka dzīves raksturlielumiem, ir kas vairāk. Tas ir dinamiski trauksmains un veicinošs faktors. Darbarūķi tas ietekmē viņa noteiktajā, dzīves izvēlētajā vietā — darbā, sadzīvē, savstarpējā saskarsmē ar līdzcilvēkiem. Arī radošām personībām ir virzītājspēks, dzinulis meklēt jaunus izaicinājumus un iespējas parādīt sevi apkārtējiem caur attīstības un izaugsmes prizmu. Spriedzi var raksturot kā traucējošu, taču tajā pat laikā tā virza, uztur kondīcijā, palīdz veidot harmonizētas attiecības, ja indivīds abos raksturlielumos, mierā un spriedzē, nesaskata ko bīstamu, savstarpēji izslēdzošu.
Faktiski miers ir pamats mūsu ikdienai, bet spriedze ir dzinulis, lai tā nekļūtu par rutinētu sastāvdaļu, motors, kurš "ieslēdz un izslēdz" indivīdu jebkurā situācijā.
Miers un spriedze var būt gan lokāli, gan reģionāli, gan arī starp valstīm un tautām klātesoši, bet pamatā mēs tos izjūtam tieši sev tuvākajā apkārtnē, savā dzīves un darba vietā. Latgales cilvēku miers un spriedze nav izteikti atšķirīgi no šo jēdzienu izpratnes citur Latvijā. Taču katram ciemam, pagastam, novadam, reģionam tie ir un tiem ir jābūt nedaudz īpatnējiem, kas atšķir šo raksturlielumu Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, arī Rīgā. Spriedze un stress galvaspilsētā noteikti sagādā daudz vairāk rūpju un pārdomu par to, ko darām, darījām un darīsim, savukārt Latgales ikdienas spriedze ir ar daudz mierīgāku un plašāku plūdumu laika dimensijā.
Un šobrīd, kā arī tuvākajā nākotnē, mūsu uzdevums ir, no vienas puses, harmonizējot, abiem raksturlielumiem savstarpēji sadarbojoties, bet arī disonējot, kļūt par virzītājspēku. Protams, pozitīvā aspektā, jo mieram un spriedzei būtu jākalpo tam, lai mēs savas ikdienas gaitas, rūpes, darbu un savstarpējās attiecības konstruētu uz cieņas un atbildības pamatiem, kuri veidotu mūs par pilnvērtīgu sabiedrības daļu.
Miers baro, nemiers posta, taču tos vieno spriedze — attīstības un evolūcijas iespējas veidot un attīstīt sevi, lai katra ikdienas dzīves pienesums ir savas izaugsmes un labklājības pamats un virzītājs.
Latgales radošo profesiju pārstāvji — keramiķi, gleznotāji, grafiķi, fotogrāfi — līdz šim ir pārliecinoši parādījuši, ka viņu veikums ir harmonisks un atbilstošs, nevis atkarīgs un bremzējošs apstāklis. 2019. gads katram ir iedomāts un iztēlots pilnīgi atšķirīgi no miera un spriedzes situācijas iepriekšējā gadā, arī iepriekšējo gadu desmitos. Apvienojot savu izpratni par abu raksturlielumu spēju harmoniski vienam otru papildināt, mēs cenšamies veidot un parādīt sevi labāk un augstāk. Vai Latgale spēj piedāvāt atšķirīgu skatījumu mākslas dažādajās formās par mieru un spriedzi? Noteikti jā, jo nevar būt vienots miera skatījums, un arī spriedzei jākalpo kā šī miera nodrošinātājam. Tā ir dinamika, pozitīva virzība.

Aivis Freidenfelds

Uldis Čamans. "Kaisle". 170x130; 50x60. 2019.

Varbūtības

Mūsdienu latviešu glezniecība

2018. gada decembris - 2019. gada marts

Glezniecība man dod pilnīgas atbildes uz visiem jautājumiem, visām problēmām. (..)  Ja kaut kas nepadodās, tad glezniecība ir tas, kas nes atrisinājumu. Arī domāšana notiek, tieši gleznojot. Nepalīdz nekādi strīdi, nekādas diskusijas. Gleznot –  tā ir tik dzīva, būtiska rīcība! Tā ir valoda. Ja tu to pārvaldi, tad runā tajā par visu.

Nejaušības ir daba, realitāte, mātērija, un notiek pigmentu rīcība neatkarīgi no tevis. Notiek darbība – šķidrs ar biezu, sauss ar slapju utt., tā visa tomēr ir daba, cilvēkam ir dots ar to rīkoties. Pēdas sniegā, dubļi... Tas visu laiku ir bijis brīnišķīgs ierosinātājs.

Atradumi ir svarīgi pašam. Ja nebūtu atradumu, nebūtu NEKĀDAS virzīšanās uz priekšu. Tad pat vienu gleznu nevarētu novest līdz galam. Katra, ja tā ir daudzmaz izdevusies, satur diezgan daudz atradumu  – es tos nosauktu par maziem, niecīgiem, ļoti sīkiem, tikai man svarīgiem.

Mīlsetību un labsirdību es gribu just, to es gribu saņemt pretī, jo es to dodu. Visu dzīvi es tā esmu gājusi. Bet vispirms ir godīgums, patiesība, nedrīkst būt meli. Nekādi.

Dž. Skulme

Lai apskatītu izstādes darbus, spiediet ŠEIT!

Mūsdienu latviešu glezniecība

2018. gada oktobris-novembris

Lielā vasaras izstāde 2018

Mūsdienu latviešu glezniecība

2018. gada jūlijs-septembris

Visus izstādes darbus skatīt ŠEIT!

2018. gada  6. jūlijs - 9. septembris

Piedalāmies izstādē

100 LATVIJAS MĀKSLĀ

Daugavpils Marka Rotko centrā

Kas notiek Latvijas mākslā šodien? To bieži vien jautā paši mākslinieki, noraugās kuratori, sarauc pieri vai uzsmaida galeristi, rakstos ievij mākslas zinātnieki. Kas ir mākslinieks Latvijā? Meistars vai uzlecoša un jau spīdoša personība mākslas koptelpā, atzīta un novērtēta gan te, gan aiz valsts robežām?
Neraugoties uz pārmaiņām un notikumiem, nodevām mākslai laikā un telpā, Latvijā māksla vienmēr ir bijusi un mākslinieks nav apstājies radīt. Māksla vienmēr ir pamanāmākais, kas iezīmē un raksturo sabiedrību, telpu, kurā mēs dzīvojam. Mākslinieks veido saikni ar pārējo pasauli, pārējā pasaule ietekmē un veido mākslinieku.
“Mūsuprāt, māksla – tā ir dēka, kas aizvilina nezināmā pasaulē, kuru izzināt var tikai tas, kas gatavs riskēt.” No M. Rotko un A. Gotlība vēstules New York Times, 1943. gada 13. jūnijā.
Izcilais Daugavpilī dzimušais abstraktā ekspresionisma pamatlicējs Marks Rotko dzimis tieši pirms 115 gadiem, Daugavpilī pavadot tikai 10 bērnības gadus un ar saviem mākslas darbiem vēl piecus gadus Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Viņš bija viens no tiem, kas riskēja, kas savos centienos un darbā ielika sevi visu, lai mainītu ierasto, lai radītu jauno un lai atstātu dziļus nospiedumus mākslas vēsturē. Mākslinieka darbi allaž tikuši augstu novērtēti un ir tādi vēl joprojām. Neraugoties uz laikmetu, Marks Rotko var būt arvien aktuāls jebkura mākslinieka radošajā darbā.
Apgūstot glezniecības pamatus, Marks Rotko daudz lasīja un smēlās pieredzi, gleznojot kopā ar izcilībām. Tāpat viņš ļāva izaugt izcilībām, kurām bija iespēja būt par mākslinieka asistentiem. Tā ir dabiska un nozīmīga ķēde meistarības pārmantojamībā. Nav jākopē, ir jāsaprot un jāveido savs rokraksts.
Atzīmējot mākslinieka tuvojošos jubileju un atskatoties uz viņa devumu pasaules mākslas veidošanā, nākas secināt, ka nenoliedzamu ietekmi un iedvesmu tas devis vismaz trīs mākslinieku paaudzēm Latvijā. Pieredzes bagātākā mākslinieku paaudze ir izaugusi un attīstījusies gandrīz paralēlēs, Marka Rotko vārdu un darbus ieraugot tikai reprodukciju albumos un atklātnēs. Vesela virkne vidējās paaudzes mākslinieku sevi pieskaita pie Rotko sekotājiem un sava abstraktā rokraksta veidotājiem. Jaunākā mākslinieku paaudze var būt laimīga, ceļojot un ieraugot Rotko darbu retrospekcijas Eiropā un pasaulē, kā arī atbraucot uz Daugavpils Marka Rotko mākslas centru un stundām ilgi pavadot laiku kopā, esot dialogā ar gleznu.
Izstāde 100 Latvijas mākslā bija iecerēta kā vizuāls stāsts bez robežām un bez ierobežojuma par notiekošo šodienas mākslas telpā, ļaujot sastapties Latvijas mākslinieku paaudzēm vienkopus, runājot par kopīgo un atšķirīgo, par aktuālo un nozīmīgo, kas pamudinājis veidot kompozīciju stiklā vai keramikā, uzgleznot vai radīt tekstila darbu. Starptautiski žūrētai konkursa izstādei bija pieteikušies ap 150 Latvijas mākslinieku, no kuriem izstādē piedalās vairāk nekā 70 mākslinieki. Izstādi papildina arī kuratora uzrunāti Latvijas mākslinieki.
Vai izstāde atbildēs uz jautājumu, kas notiek Latvijas mākslā, par to varēs spriest paši mākslinieki, ieraugot viens otra darbus, kā arī izstādes apmeklētāji, mākslas zinātnieki un kritiķi, raisot savstarpējus dialogus. Izstāde savā veidā arī parāda, kas ir mākslinieks šodienas Latvijā, protams, nepretendējot uz pilnīgu stāstu par Latvijas mākslu.

Māris Čačka

Andris Vītoliņš. Personālizstāde

retroSEKCIJA

2018.g. maijs-jūnijs

Dzimis 1975. gadā Liepājā. Beidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās mākslas komunikācijas nodaļās. 2002. gadā ieguvis maģistra grādu glezniecībā. Sākot ar 1996. gadu aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kopš 2014. gada Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, glezniecības katedras vadītājs.

Andra Vītoliņa māksla dzīvo divu laikmetu dzīvi. Padomju mehāniskā, kas ir pagājusi, un digitāli demokrātiskā, kurā šobrīd dzīvojam. Impulsi mākslinieka darbos nāk no bērnības, skolas un studiju gadiem, kas sakrīt ar interesantu laiku Latvijas vēsturē - padomju lauku norietu un sabrukumu, Atmodu 80tajos gados un Latvijas Republikas atkalatdzimšanu 90tajos gados, strauju sekošanu Rietumu valstu paraugam, identitātes meklējumi.

Andra Vītoliņa māksla, lai arī nostalģiska un ar atsauci uz aizgājušajiem laikiem, noteikti ir moderna. Viņš necenšas pielāgot savus darbus Rietumu mākslas paraugiem, bet ir atradis savu gleznošanas identitāti. Mākslinieks gan pats ar piesardzību izturas pret vēsturi, paņemot no tās šodienai derīgo un to lieki neidealizējot. Lieko atmetot. Ne velti vairākās intervijās viņš uzsver, ka "svarīgi ir sekot līdzi laikam un dzīvot šodienai". Viņa darbos dominē industriālā un urbānā tēma, kāsas ir košas un ekspresīvas, tiek iezīmēti kontrasti starp vakardienu un šodienu.

Visi darbi apskatāmi šeit.

2018. gada  aprīlis - jūnijs

Vēl viens pavasaris - plūdi

Uldis Čamans. Pārnesums. 2018. 150x200, a/e

Ik gadu gaidām pavasari, jo tas nes gaismu, spēku, dzīvību. Katrs pavasaris nāk ar lielākiem vai mazākiem plūdiem, dabā, dzīvē, notikumu virpuļos. Šķiet, ka īstus plūdus esam palaiduši garām, bet plūdi, kuros nākas dzīvot vai piedzīvot – paliek. Paliek, liekot aizdomāties par spēku, ko var tikai apdzejot, uzgleznot, bet patiesi izprast tos pašam piedzīvojot.
Organizējot jau sesto mākslas pavasari Rotko centrā, tieši un netieši runājot par plūdiem aicinājām Latgales māksliniekus piedalīties konkursa izstādē vēl viens pavasaris – plūdi.
Izstāde parāda spilgtāko un aktīvāko reģiona mākslinieku veikumu dažādu mākslas mediju darbos, kas tapuši laikā no 2016. līdz 2018. gadam.
Izstādē pārstāvēti darbi, kurus radījuši šādi Latgales mākslinieki: Agra Ritiņa, Aiva Žūriņa, Aivars Bulis, Aleksandra Šļahova, Alīna Petkune, Anastasija Bikova, Anatolijs Zelčs, Andris Ungurs, Anita Nikuļceva, Annele Slišāne, Baiba Priedīte, Daina Dzerkale, Diāna Apele, Edgars Vronskis, Eleonora Pastare, Elvīra Sprindžuka, Ēriks Volonts, Grieta Butjankova, Ilgvars Zalāns, Ilona Abdulajeva, Ilona Jepifanova, Ilona Linarte Ruža, Dace Pudāne, Ilze Griezāne, Ilze Fetjko, Ina Treliņa, Ināra Petruseviča, Inese Dembovska, Inga Salmiņa, Inga Vasiļjeva, Inguna Liepa, Ingūna Levša, Ivo Folkmanis, Jānis Plivda, Jeļena Ivancova, Jolanta Ābele, Karīna Korotkova, Ksenia Shinkovskaya, Lilija Zeiļa, Maija Bērziņa, Mairita Folkmane, Nataļja Marinoha, Nellija Dzalba, Oksana Vronska, Olga Fišere, Sanri, Silva Linarte, Svetlana Korkla, Uldis Čamans, Una Gura, Vija Stupāne, Viktorija Loktionova, Viktorija Valujeva, Voldemārs Kokorevičs.

https://www.rothkocenter.com

Ieskats izstādē

2017. gada  novembris  - decembris

Sajūtu izlase

Mūsdienu latviešu glezniecība

Ritums Ivanovs

    Ekrānos, dzeltenajā presē un uz skatuves ik dienu mūs sveic mūsdienu elki un ikonas. Zvaigznes — mūsdienu fenomens, par viņiem raksta avīzes, uzņem filmas un veido televīzijas raidījumus. Katram viņu solim seko reportieru pūļi, katrs žests un kustība ir pūļa interešu objekts. Teju reliģiskā un nemirstīgā spožumā viņi kļuvuši par vissvētākajiem simboliem, publikas mīļāko fetišu un nīstamāko subjektu.
    «Tematiski te īsti neesmu koncentrējies uz personisko, mani interesē sociāli objektīvais vērojums, interesē skenēt, kas notiek, kā tas izskatās; tēli, kas uzrunā. Masu kultūra ir mans interešu lauks. Un cilvēks tās centrā, « secina Ritums Ivanovs.
«Rituma Ivanova vienmēr uzturētā tematika ar sociālām ikonām vai precīzāk — ar tēliem, ko populārā kultūra rada un absorbē savā gaismā, izpaužas profesionāli un stilistiski spoži, viņa izstāžu stāsti piedāvā ekspresīvus šovus ar acij tīkamu dinamisko un prātā paliekošu dramaturģisku loģiku. Tieši ekspresivitāte, kas panākta ar «lielās otas metodi», kā to nosauc pats mākslinieks, liek pārvarēt Ivanova stilam iepriekš raksturīgo intraverto toni un zināmu statiskumu, kas nereti konstatēja ne vien ar gurālā darba loģiku, bet arī ar tematikas — superzvaigznes, filmu varoņi, mākslas vēstures ikonas — nevaldāmi plašo un publisko dvēseli,» tā mākslas zinātniece Inga Šteimane.
   Ritums Ivanovs tiek uzskatīts par vienu no Latvijas pamanāmākajiem māksliniekiem, kuram ir izdevies iegūt starptautisko atzinību. Caur dziļi personiskiem ieskatiem, popkultūras, erotikas un nāves simbolikas aspektiem Ivanovs novēro dažādus cilvēka būtības stāvokļus. Mākslinieks strādā pašradītā svītrojuma triepienu tehnikā, kas apvieno popārta un reālisma glezniecības tradīcijas.
   Ivanovam ir bijušas 25 personālizstādes visā pasaulē, viņš regulāri piedalās starptautiskās mākslas mesēs un viņa adarbi ir atrodami 19 publiskās un privātās mākslas kolekcijās Latvijā un ārvalstīs. 2009. gadā pirmo reizi Latvijas mākslas vēsturē Ivanova glezna «Frame05» tika pārdota prestižajā Sotheby's izsolē Londonā, bruģējot ceļu uz starptautisku atzinību un apliecinot viņa daiļrades vērtību.
 

1. Exposed. Naomi. 57x57, print              2. Exposed. Kate. 57x47, print        3. Exposed. Linda. 57x47, print      4. Exposed. Britney. 57x47, print

5. Exposed. 57x49, print              6. Aizvērts I, 43x65, print                                                    7. Aizvērts II, 43x65, print

8. Kustība. No sērijas Zvaigznes. Gaismas straos 200x153, a/akr, 2010  

9. Madonna uz skatuves. No sērijas Zvaigznes. Gaisma staros. 200x153, a/akr, 2010

10. Michael Jackson. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 200x153, a/akr., 2010

11. Madonna ar ģitāru. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 200x153, a/akr., 2010

12. Michael Jackson with Microphone. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 122x200, a/akr., 2010

13. Zelta meitēns. 200x168, a/akr., 2015.

Džemma Skulme

1. Pērkoni gaisā, 2017, a/e, 124x146    2. Aizlidoja, 2017, a/e, 122x122    Fragments                                             Fragments

3. Saule atnāca, 2017, a/akr, 122x122   4. Pats ienāca (Kerija), 2017, a/akr, 122x122     Fragments           Fragments

Fragments                        5. Cerību saule, 2017, a/akr, 122x122      Fragments                   6. Princese, 2017, a/akr, 120x80     Fragments

Fragments.                                  7. Sniegs, 2017, a/akr, 120x100        Fragmenti

8. Draudzenes, 2015, a/akr, 120x100       Fragmenti                                                                               9. Kurzeme, 2017, a/akr, 120x80

Kurzeme. Fragmenti                                                                                10. Uzdevums, 2017, a/akr, 115x89                Fragmenti

11. Zudušie sakari, 2017., 100x120                 Fragmenti                                                           12. Saruna ar Rihardu Vāgneru, 2017, 100x120

 Saruna ar Rihardu Vāgneru. Fragmenti

13. Bez saulītes vakarā, 2017, 100x120                          Fragmenti

Citi autori

1. Ivars Heinrihsons. xxx, 2016, 97x146, a/e       Fragments                               2. Ivars Heinrihsons. xxx-3, 2016, a/e, 97x146   Fragments

3. Līga Purmale. Lauks. a/e, 2010-2015, 100x140   Fragments  4. Māris Upzars. Rozes pilsētā. 2009, a/e, 115x110

5. Māris Upzars. Saule un mēness. 2011, a/e, 100x115

6. Jānis Kupčs. Sembas ekspedīcija II, 2016, a/e, 125x110     7. Jānis Kupčs. Pietura, 2001, a/e, 115x135

8. Anita Kalniņa. Apmaiņa, 2013, a/e, 100x120     9. Anita Kalniņa. Atgriešanās, 2010, a/e, 100x120

10. Dace Lielā. Pēdējais sniegs, 2014, a/e, 150x200                                       Fragmenti

11. Kristaps Zariņš. Labi, 2007, a/e, 100x100.      Fragmenti                                                         12. Kristaps Zariņš. Zilā, 2009, a/e, 120x100

13. Biruta Baumane. Akts, 1987, a/e, 81x100   14. Aleksejs Naumovs. Rīga, 2014, a/akr, 90x110  

15. Aleksejs  Naumovs. Venēcija, 2007, 70x90, a/akr

16. Aleksejs Naumovs. Parīze I, 2008, a/akr, 46x55   17. Aleksejs Naumovs. Parīze II, 2008, a/akr, 38x55 

18. Maija Tabaka. Rituāls. 2002, a/e, 101x137

Rituāls. Fragmenti.                                                                                                                    19. Maija Tabaka. Kalnu ezers. 1999, a/e, 110x140

Kalnu ezers. Fragmenti.                                                                                                                             20. Maija Tabaka. Tilti. 2007, a/e, 95x140

Tilti. Fragmenti                                                                                                                                21. Andris Vītols. Noskaņa. 2015, a/e, 85x68

22. Andris Vītols. Kompozīcija. 2015, a/e, 50x50    23. Vēsma Lukstiņa. Trotuārs. 2016, a/e, 80x100

24. Guna Millersone. Sault\riets. 2013, a/e, 70x100.   25. Guna Millersone. Osta I. 2014, a/e, 60x70

26. Guna Millersone. Osta II. 2014, a/e, 60x70  27. Aiva Žūriņa. Dārza svētki. 2016. zīm.  28. Laima Puntule. Ezerā. 2001, a/e, 77x150

29. Māris Čačka. II. 2017, a/e, 100x100.   30. Māris Čačka. OO.  2017, a/e, 100x100.   31. Māris Čačka. MI, 2017, a/e, 100x100.

32. Māris Čačka. MJ, 2017, a/e, 100x100.

33. Marta Skulme. Krasts. 2017, a/e, 70x50.   34. Marta Skulme. Augstskola. 2011, a/e, 60x90  35. M. Skulme. Koks. 2017., a/e, 30x30

36. Marta Skulme. Mērvienība. 2017, a/e, 30x30

 37. Marta Skulme. Atspulgs. 2017. a/e, 30x30.    38. M. Skulme. Sakari. 2017, a/e, 30x30.  39. M. Skulme. Mēģini vēlreiz. 2016, a/e, 30x20

40. Marta Skulme. Kompozīcija I. 2015, autort., 50x50   41. Marta Skulme. Kompozīcija II. 2015, autort., 50x50

42.  Laima Eglīte. Skatiens. 60x80,a/e,2015.    43.  Laima Eglīte. Make up, 60x80,a/e,2009   44. Anita Meldere Apsolījums. a/e, 80x100, 2015.

45. Irēna Lūse. Mīlestības puķe  75x60  46. Ritums Ivanovs. Meitene.   47. Aiva Žūriņa. Dialogs.  48. Aiva Žūriņa. Sēklas..  

49. Kristīne Markus. Vieta. 2015.120x140,a/e   50. Helēna Heinrihsone.  Sarkanais I, 130x130, a/e, 2007          

51. Helēna Heinrihsone.  Sarkanais II, 130x130, a/e, 2007

52. Helēna Heinrihsone. Divi. 130x130, 2008-2009 53. Helēna Heinrihsone. Apsnigušas rozes, 114x146, 2008 

54. Helēna Heinrihsone. xxx  55. Ivars Heinrihsons. Divi zirgi, 180x170, 2008 

Rudens 2017

Mūsdienu latviešu glezniecība

2017. gada oktobris

2017. gada  jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2017

Mūsdienu latviešu glezniecība

Lai apskatītu visus darbus, spiediet ŠEIT!

2017. gada  aprīlis - jūnijs

Klusuma un tukšuma formas

Uldis Čamans. Diptihs "Parādība". 2017. 189x286, 189x145,audekls, kartons, eļļa, akrils, autortehnika

Fragmenti

Šogad Latgales reģiona mākslas izstādes tēma nav izvēlēta nejauši, jo to organizē Marka Rotko vārdā nosauktais mākslas centrs. Klusums un tukšums — divi pamatjēdzieni, kam bija ārkārtīgi būtiska un aktuāla nozīme Rotko daiļradē, it īpaši tās klasiskajā periodā. Runājot par savu māksliniecisko metodi, meistars to salīdzināja ar «radošu klusumu», apelēdama pie budisma filozofijas, «kura tukšumam piemīt potenciāls» un viss aiziet «nekurienē».
Lai cik paradoksāli tas neskanētu, milzīgos Rotko audeklus «aizpilda tukšums». Tajos tukšums ir gan telpa, gan saturs, tas ir abstrakts, bet vienlaikus taustāms, pateicoties piesātinātai krāsai. Tas hipnotiski apbur, ievelk skatītāju iekšējās sfērās un aicina uz klusējošu dialogu. Tieši uz klusējošu, jo tikai klusumā var sadzirdēt sevi. «Klusums ir tik precīzs», — Rotko ierakstīja savā piezīmju grāmatiņā. Mākslinieka slepenais sapnis ir radīt klusējošas telpas līdzīgas mazām ceļmalas kapeliņām, kurās ceļinieki var pabūt klusumā un vienatnē, vērdamies tukšumā un klausīdamies klusumā. Katrs Rotko darbs ir šāds patvērums.
20. gadsimts veiksmīgi pierādījis, ka abstraktās mākslas valoda var būt tikpat informatīva kā figurālais tēlojums. Izkopjot priekšgājēju tradīcijas, mūsdienu mākslinieki visā pasaulē un arī mūsu reģionā strādā abstraktās mākslas jomā, atrazdami savu individuālo, īpašo mākslinieciskās izpausmes metodi. Mēs priecājamies par jebkādiem dažādu klusuma un tukšuma formu izpētes mēģinājumiem.
Farida Zaletilo

2017. gada  maijs - jūnijs

Jānis Ziņģītis. Personālizstāde

„Man patīk vērot dabu, dzīvniekus, putnus, ainavas. Savus vērojumus attēloju gleznās.
 Gleznošana man palīdz saskatīt, sajust un izprast pasauli, būt daļai no pasaules.”

Jānis Ziņgītis

Jānis Ziņģītis glezno reālistiskas ainavas un marīnas ar noskaņu. Viņa darbos var niansēti ieraudzīt Latvijas dabas skaistumu: pasakainus, noslēpumainus mežus; dzīvnieku pasaules mistērijas; Baltijas jūras krastus un Jāņu zāļu burvību. Darbiem raksturīgs liriskums, miers un harmonija, dominē pelēka tonalitāte, dabas krāsas, maiga gaisma. Mākslinieks bieži izmanto miglainības efektu, tas izkliede skatītāja uzmanību un piepilda gleznas ar vieglumu un gaisīgumu.
”… Izrādās, ka krāsas nemaz nav. Ir elektromagnētiskie viļņi, kurus atstaro dažādas virsmas un kurus smadzenes uztver kā krāsu. Bet tas netraucē priecāties par pasaules krāsainību.
Saliekot blakus spilgtas krāsas, kontrasta spēks mazinās. Neitrālai krāsai noliekot blakus spilgtāku krāsu, kontrasta iedarbība palielinās. Šo fenomenu ir vērts pētīt.
Pa vienu savas darbnīcas logu redzu pļavu un ezeru, pa otru mežu. Kad aizbraucu uz jūru, vēroju to. Dabas vērošana ļoti nomierina. Dabā viss ir kustībā. Arī cilvēka acs visu laiku ir kustībā. Mēģinu kustību parādīt gleznā.” Tā pats mākslinieks pārdomās par šai izstādei tapušajiem darbiem.
Izglītība:
1998 – 2002  Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA), Humanitāro zinātņu maģistra grāds vizuāli plastiskajā mākslā (glezniecībā)
1996 – 1998  LMA, Mākslinieka profesionālā kvalifikācija glezniecībā
1992 – 1996  LMA, Mākslas bakalaura grāds
1994 – 1995  Dienvidmenas universitāte, Portlande, Menas Štats, ASV
1985 – 1992  Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola
1980 – 1985  Rīgas 3. vidusskola
Darba pieredze:
2006 – pašlaik  Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors 
2005 – 2006     SIA NSA mākslinieks
2002 – 2005     ASV militāro konsultantu grupa, Team Latvia, tulks
2001 – 2002     Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, zīmēšanas skolotājs
1995 – 2002     ASV vēstniecības Militārās sadarbības grupa, tulks
Cita nozīmīga informācija
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2004. gada
Gleznu personālizstādes ASV, Latvijā, Lietuvā, Polijā; piedalījies grupu izstādēs Austrijā, Čehijā, Krievijā, Latvijā, Norvēģijā
Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Izraēlā, Krievijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā.

(http://www.antonia.lv)

1. Pie ezera. 125x160, a/ak, 2016    Fragmenti.

2. Latvijas zvirbuļi Londonā. 120x90, a/ak, 2010   3. Mežmala 90x120, a/ak, 2016.              4. Ko tu te dari? 70x90, a/e, 2015

Ko tu te dari? 70x90, a/e, 2015. Fragments.       5. Pļava Jāņos. a/akr, 120x160, 2017.                      Pļava Jāņos. Fragments.

6. Kaut kur dzied lakstīgala. 60x120, a/akr, 2016.           Fragments                                    7. Kurzemes jūrmala pēc lietus. 150x200, a.akr. 2013.

Kurzemes jūrmala pēc lietus. Fragments    8. Mākoņui atspulgi ezerā. 70x100, a/akr, 2012         9. Vēstule no Vermēra. 73x92, a/akr, 2016.

Vēstule no Vermēra. Fragmenti.                            10. Dzērvju balsis pavasarī. 100x70, a/akr. 2015.      11. Lībiešu krasts. 80x60,a/akr, 2014.

 Lībiešu krasts. Fragments.            12. Diena kad aizlido dzērves. 80x60, a/akr, 2014.     Fragments.      13. Kolkasrags. 60x80, a/akr, 2014.

14. Vidzemes jūrmala. 70x90, a/e, 2015.                   15. Ainava ar slēpotāju. 60x80, akr/e, 2012.           Fragments

16. Vakars uz ezera. 60x80, a/akr, 2016.             17. Tikšanās 60x80, a/ak., 2013.                                18. Iela. 60x80, a/akr, 2014

19. Atmiņas par vasaru. 60x80, a/akr, 2016.               20. Maijs. Lobes ieteka Ogrē. 60x80, a/akr. 2015           Fragments

21. Jūra pēc lietus. 60x80, a/akr, 2014.               22. Atmiņas par pavasari. 60x80, a/akr, 2016.          23. Atmiņas par rudeni. 60x80, a/akr, 2016.

24.  Atmiņas par Volterru. 45x66, a/akr, 2016.      25. Foreļupe pavasarī. 40x60, a/akr. 2013.                26. 7.maijs Rīgā, 30x40, a/akr, 2011

27.Bernātu jūrmala. 30x40, a/akr, 2015    28.Augusts. Būs karsta diena. 30x40, a/akr, 2011   29.Augusta vakars. Stārķa ligzda. 30x40, a/ak, 2011

30. 1. maijs. 30x40, a/akr, 2011            31. 9. oktobris. Zelta rudens. 30x40, a/akr, 2011        32. Orčas upes ieleja Toskānā. 30x40, a/akr, 2016.

33. 4. augusts 2013. Dunte. 30x40, a/akr, 2013.    34. Ziemas rīts. Ceļš miglā. 30x40, a/akr, 2015.  35. Saulains ziemas rīts. 30x40, a/akr, 2016.

36. Bernāti. 10. augusts. 30x40, a/akr, 2016.        37. 30. aprīlis 2011. 30x40, a/akr, 2011.                     38. Kurzemes jūrmala. 30x40. a/akr, 2014.

39. Košrags 23. jūnijs. 30x40, a/akr, 2015.          40. 6. augusts 2013. Tūja. 30x40, a/akr, 2013.    41. 24. jūnijs 2016. Jūrkalne.  30x40, a/akr, 2016

42. Kurzemes jūrmala. Ģipka, novakare. 30x40, a/akr, 2014.  43. Vēl ir vasara. 40x30, a/akr, 2015.  44. Pirtī. 40x30, a/akr, 2012.

                                                                                                                                                                               45. Spējš vējš. 40x30, a/akr, 2009.

46. Atmiņas par "Zelta drudzi". 40x30, a/akr, 2008.  47. Čārlzs Sāči apsver iespēju. iegādāties latviešu mākslinieka darbu. 40x30, a/akr. 2008.

48.  Jau vasara! 60x80, a/a, 2016. 49. No bebru mājām. 60x80, 60x80,a/akr,2015

50. Pavasaris.80x60a/akr.,2015.   51.Pavasaris Pierīgā. 150x200,a/akr

                                                             52. Jānis Ziņģītis. Pēk, pēk, pēk, iztraucētās mežapīles, a/akrils, 145x125, 2010.

53.Latvijā zied ievas, a/akrils, 80x60, 2014.    54. Lobes upe pavasarī. 2013, a/a,  60x80     55. Salaca. Zivju gārņu valstība. akrils, 150x200, 2012. 

2017. gada marts, aprīlis

Latviešu mūsdienu glezniecība, grafika, keramika, porcelāns

Ilze Neilande. Personālizstāde.

Zirgs. Āksts. Sieviete.

I. Neilande ir beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas I. Zariņa monumentālās glezniecības darbnīcu un profesora Borisa Bērziņa meistardarbnīcu. Ieguvusi mākslas maģistra grādu (1993).
Gleznotāja un grafiķe izstādēs piedalās kopš 1982. gada. Kopš 1995. gada ir gleznošanas pasniedzēja vairākās mākslas skolās un augstskolās. No 2000. gada vada glezniecības nodarbības Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos. Veidojusi ilustrācijas Latvijas Enciklopēdijai (Pieci sējumi. SIA Valerija Belakoņa izdevniecība, R.: 2002 – 2009). Veidojusi Latvijas pastmarku sērijas un daudzas apsveikumu kartiņas.Sadarbībā ar izdevniecību Avots tapušas vairākas bērnu grāmatas ar Latviešu tautas dziesmu un pasaku tekstiem. Saņēmusi Indriķa Zeberiņa prēmiju 2002. gadā par grāmatām Dziedi, dziedi, putenīti! (R.: Avots, 1999) un Vilkam liels brīnumiņš, lapsai zīžu kažociņš: latviešu tautas dziesmas un pasakas par dzīvniekiem (R.: Avots, 2000). (Austra Avotiņa)

Bērnu grāmata - tā ir kā atkalredzēšanās ar to mazo cilvēku, kas neglābjami ticēja, ka trešais Tēva dēls uzveiks pūķi, sērdienīte apprecēs princi, Sprīdītis atradīs laimīgo zemi, ka brīnumputns tepat kaut kur blakus izpletīs savus spārnus un katram stāstam būs tikai un vienīgi laimīgas beigas. (Ilze Neilande)

1. Cirka zirgs. Litogrāfija, 2003, 178x95   2. Cirks. Litogrāfija. 2005. 93x70            3. Āksts un zirgs. Litogrāfija, 2003, 60x85

4. Āksts zirgā. Litogrāfija. 20000, 66x91                         5. Skrejošais zirgs. 2006. Litogrāfija, 67x68           6. Lielais zirgs. Litogrāfija, 2005, 94x75

7. Mazais putns. Litogrāfija., 2004, 62x51.  8.Puķes zirgam. k/e, 2002, 67x58,5  9.Āksts un zirgs. k/e, 2004. 61x80  10.Sieviete, 2004, k/e, 59x81

11.Āksts un rožu krūms. 2003, k/e, 50x72        12. Divi zirgi. 2005, k/e, 67x100                                13.Ākrobāts zirgā. 2001,k/e, 67x100

14.Sieviete āksts. 2003,k/e, 122,5x68.   15.Cirks. 2004,k/e, 100x80  16.Sieviete āksts.1998, 105x73,5  17.Divi zirgi. 2012, akr/a 60x80

18.Melnais zirgs. 2017, akr/a, 60x40         19.Izrāde sākas. 2012, akr/a, 50x70.                                20. Sapnis. 2015. akr/a, 546x54

21.Deja. 2015. akr/a, 60x80                                                           22.Cirks. 2012, akr/a, 80x80                            23.Pavasaris. 2014, akr/a, 90x65

24. Venēra. 2008, akr/a, 42x60                                             25.Skrējiens. 2012, akr/a, 40x50                       26.Pašportrets. 2009. 65x40,5, k/a

27. Spēle. 2006, k/e, 47x55                                    28.Četri zirgi, 2015, a/e, 50x60                               29. Šahs. 2012, a/e, 60x80

30.Koks. 2014., a/e, 80x60.          31.Mazais āksts. a/e, 2016., 60x80                                    32.Cirks zirgs. a/e,2012, 60x80

33.Mazais zirgs, a/e, 2012, 71,5x91,5   34.Cirka zirgs, a/e, 2015., 100x60   35.Sieviete un puķe, 2003, k/e, 45x39  36.Klausītājs. 2002, k/e,51x32,5

37. Diptihs Pavasaris. k/e, 42x27                                                         38. Zirga galva. 2012, a/e, 40x30            39.Vērotāja. 2013., a/e,40x30 

40. Rudens. 2015, a/e, 30x40                                         41. Cirka zirgs, 2016, a/e, 24x30                           42. Sieviete un zirgs. a/e, 2012, 30x30

Jānis Murovskis. Grafika

1. Aveiru 2/5, 2009, sietspiede, 102x72                 2. Negaiss 2/4, 2013, sietsp., 102x72                      3. Asinsaina 2/5, 2009, sietsp., 97x72

4. Sarkanās egles 2/3. Sietspiede, 2013, 102x72    5. Tekošie raksti. 2014, sietspiede, 102x72        6. Jaunais gads 3/3. 2013, sietspiede, 102x72

Maija Tabaka. Atkal mājās

Gleznas. Retrospekcija 2017

1. Ūdens pasaule. 120x90,a/e,2014.                      2.  Ikebana. 60x70,a/e,2011                                                          3. Etiķa koks. 100x80,a/e,2013. 

 4. Helovīns. 90x120,a/e, 2015                                Helovīns. Fragments                                                   5. Iela. 90x120,a/e, 2016.

Iela. Fragments                                                    6.  Āzis rožu dārzā. a/e, 110x110, 2012         Āzis rošu dārzā  Fragmenti

             4. 7. Draudzenes (2004)

8. Dzejnieks (2008)

9. Siltums ziemā (2007)

10. Skūpsts (1999)

11. Ceļš (2009)

Dace Saulīte. Vēja spogulis

1. Rozes smarža. a/ak, 120x100, 2016.       2. Rozā laiva. a/k, 210x100, 2015.                      3. Ūdensroze. a/ak. 60x80, 2016.

4. LUX. a/ak, 60x80, 2016.                                     5. Pāri galotnēm. a/ak. 76x102, 2016.                  6. Ezers un vējš. a/ak, 70x90, 2016

7. Japāņu koijas. a/ak, 70x70, 2015.                            8. Krusa aronijas. a/ak, 60x80, 2016.                 9. Zelta meandrs. a/ak, 50x50, 2017.

10. Dārzs. a/ak, 50x100, 2017     11. Atspulgs. a/ak, 40x80, 2016.   12. Augustā. a/ak, 40x80, 2016. 13. Orhidejas. a/ak, 60x45, 2016

14.Atspulgs. a/ak, 40x40, 2015    15.Parfīms I, a/ak, 50x50, 2015.   16.Parfīms II, a/ak, 50x50, 2015.  17.Baltās ūdensrozes. a/ak, 60x45, 2016.

18. Atspulgs. a/ak, 60x50, 2016.     19. Sārtā ūdensroze, a/ak, 24x30, 2016.                       20. Kaija. a/ak, 18x24, 2016. 

21. Apvārsnis. a/ak, 45x60, 2013.

Lins, želatīns, linsēklu eļļa, terpentīns, akrila sveķi, gumiarābiks, saplāksnis, papīrs. Senie zīmēja un rakstīja uz bērzu tāss. Dabīgs, apkārtējā vidē sastopams materiāls. Tagad, apkārtējā vidē var sastapt saplākšņa atgriezumus. Televizors stāstīja, ka uz jogurta iepakojuma drīkst rakstīt „dabīgs”, ja ... un tur sekoja garš, sarežģīts vielu un to daudzumu uzskaitījums, cik, kuras drīkst būt, kā arī - uz iepakojuma drīkst likt augļu attēlus, ja jogurta sastāvā ir vismaz tik ... procentu augļu gabaliņu.

Dabīgs, pārdomas, par to, ko tad tas nozīmē. Vai kultūra, visplašākajā vārda nozīmē – kultūra = pilnīgi viss, kas tiek kultivēts (sākot no akmens cirvja līdz lāzeriskai iekārtai ar ko var izsvilināt materiālā da jebko, par ko vien kompī ir dati. U.c. u.t.jpr.) ir nedabīga?

Vairāki vaļi trenkā roni (ēst ta gribās). Ronis uzlec uz ledus gabala, vaļi strauji peldot izraisa ūdens viļņošanos, kas rezultējas ar ledus sašķelšanos, vai apgāšanos, atkal un atkal. Brīžos, kad ronis atrodas uz tik neliela ledus gabaliņa, ka pakaļējās peldspuras (tieši aiz tām roņus parasti saķer, pavelk zem ūdens un noslīcina), paliek pāri tā malai virs ūdens, tam neviens netuvojas, tikai dažus metrus attālāk virs ūdens parādās vaļa galva, tad tā lēnām pazūd zem ūdens, mirkli vēlāk vilnis apgāž arī šo ledus gabalu, ūdens balets ar daudzām piruetēm un lēcieniem atsākas. Tas turpinās, līdz ronis tiek līdz liela ledus lauka malai, ārā jau apmēram puse auguma, lēnām kustas. Tikpat lēnām, apmēram metru no ledus lauka malas, iznirst vaļa galva, rāmi, nesaviļņojot ūdens virsmu tā pazūd, pēc mirkļa ronis sāk slīdēt atpakaļ ūdenī, līdz nelielā virpulītī pazūd arī purns ar apaļajām acīm. Labi? Slikti? Lielākais apkaimes briežu bullis, vardarbīgi trenkājot pārējos, sapulcina ap sevi mātītes. Dabīgi. Šķiet tas bija lielās franču revolūcijas laikā, daži no apkārtnes lielākajiem un stiprākajiem cilvēku tēviņiem sāka uzskatīt līdzīgi – lielākais un varenākais apkaimes tēviņš paņem sev visas sievietes un īpašumus, kas viņam iepatīkas, jo tas ir dabīgi, sirdsapziņas un morāles - tie kaut kādi nevajadzīgi izgudrojumi. Brieža daba. Cilvēka daba. Varbūt tās atšķiras. (daba – lietas vai parādības pamatīpašību kopums)

Dabīgs mākonis. Uzgleznots mākonis. Kāds gribēja attēlot to, kā ap putekļiem kondensējas ūdens tvaiki? Putekļu mākoņi, dūmu mākoņi, domu mākoņi komiksos. Cik stilizētam jābūt attēlam, lai tas būtu simbolisks? Netālu no mākoņa cilvēciņš, dažreiz to pamanīt vieglāk, citreiz mazliet grūtāk, citreiz izskatās – cilvēciņš kaut ko vicinās ar rokām, mākoņa virzienā, a, tas viņam tā dabīgi?

1.Brūns, zaļš, pelēks. e/a, 25x25, 2016   2. Cauri rūsai. e/a, 180x145,4, 2016. 3. Cauri tintei. ak/a, 100x80,5, 2016.

                                                                                                                           4. Dzeltenoranžs (skice). guaša/kartons/saplāksnis. 30x26, 2016

5. Egle un mākonis. ak/a/s, 49,8x22. 2016.   6. Izbalināts brūnums. g/a, 40x30, 2016.   7. Klausītājs. aa/a, 49,0x21, 2016.

                                                                                              8. Knapi redzams. ak/a, 75x70, 2016.   9. Lassāmkrēsls. ak/a, 42x21, 2016.

10. No dziļumiem. ak/a, 42x21, 2016.  11. Pieskarties. zīda krāsas/audekls/ saplāksnis. 43x43, 2016.  12. Pievelk. e/a, 200x170, 2016.

                                                                                                                                                                               Pievelk (fragments)

Pievelk (fragments)                                                            Pievelk (fragments)                                  13. Silueta kustība.e/a, 51x40, 2017

14. Slīpēts. ak/a, 40x30, 2016        15. Stiga. e/a, 24x18, 2016.       16. Trušupīle, māls un Minnija. g/p, 2016. 

                                                                                                                                                    17. Vēl tālāk. ak/a, 56,3x49,8, 2016.

18. Žogukrāsas. eļlas-ftaļļu emelja/sapl., 72,5x49,8   19. Uzsīksies. k/e, 22x10, 2013.   20. Ceļš, pļava, mākonis. k/e, 15x10, 2013.

                                                                                                                                                 21. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013.

Jānis Purcens — reliģiskais temats mākslā

«3. nedēļa 2. diena.

Vai esi sajutis, ka miers, iekšēja nomierināšanās palīdz nodibināt saikni ar Dievu? Šodien pamēģini sadzirdēt Dievu. Pirmajās lūgšanu minūtēs ieklausies tuvās un tālās skaņās, kas Tevi sasniegs — ielas troksnī, istabas klusumā... Palēnām visas šīs skaņas attālinās, un Tavas sirds klusums uzrunā Tevi... Ieklausies tajā. Neceri, ka kaut kas notiek ātri. Vajadzēs pacietību. Vari lēnām atkārtot vienu vai vairākus lūgšanu vārdus (..)».

Jānis Purcens. Balts k/e 36x36,2016

Uz kvadrātveida kartona ar kolažētiem darbistabas pārpalikumiem un fragmentiem, ir piestiprināta lapa ar sīku tekstu kursīvā. Kā lappuse no dienasgrāmatas, skice, kā personīga vēstule skatītājam. Teksta adresāts nav zināms, vai tas ir tas pats autors vai skatītājs, taču teksts darbojas kā atslēga. Pirmatnējais nodoms, kas stāv aiz visām sērijas gleznām, un arī instrukcija skatītājam.

Jau pati teksta lasīšana piespiež apklusināt, izslēgt apkārtējo vidi no uztveres zonas un koncentrēt savu uzmanību vārdiem. Vārdi un to vara varētu būt visas sērijas temats, vārdi un to transcendentālā jēga, vārda vizualizācija. Lūkojoties uz J. Purcena darbiem, lasīšana kļūst par hipnozes paņēmienu, ar kuru skatītājs tiek «ievilkts» gleznā. Izlasot ataino frāzi «Kungs, Jēzu Kristu, Dieva dēls», tā tiek it kā «iespiesta» skatītāja redzes atmiņā, un ieraugot atsevišķus vārdus, ir jau zināms, kā frāzi pabeigt. Tāpēc, lūkojoties uz mākslinieka audekliem, redzes fokuss izzūd. Nav vārda, kurš izceltos, kuram būtu iespējams iegūt vairāk skatītāja uzmanības. Katrs vārds ir vienlīdz svarīgs, tāpēc neeksistē nedz centrs, nedz kāda figurāla dominante. Glezna ir suģestējoša, tā nemanāmi ievelk skatītāju neizteiktu vārdu murdoņā. Audekls, liekas, ir kā izgriezts fragments no mākslinieka zemapziņas, kas mutuļo lūgšanas laikā.

Vizuālais risinājums J. Purcena darbos ir inovatīvs. Darbi vieno tipogrāfiju un glezniecību. Gleznu galvenais objekts ir teksts un vārds mijiedarbībās ar mākslas darba faktūru. Un, lai arī krāsotāji un vienkārši amatnieki, izsenis ir krāsojuši vārdus, Purcena darbos vārdi netiek krāsoti, tie tiek uzrakstīti ar kaligrāfisku cieņu, viegli un dabiski — dzīvi. Katra vārda šķietami vienkāršai uzrakstīšanai ir veltīta pilna uzmanība, un gleznošanas process ir kā tiešs un personīgs lūgšanas attēlojums.

Darba noskaņu veido ne tikai krāsa, bet arī rakstības stils, kuram arī piemīt emocionāla noskaņa un asociatīvs raksturs. Arī kvadrāta formāts ļauj veidot vienlaidu harmoniju — tas visur ir vienāds, tas nevirza skatienu, bet ir kā punkts, kā fiksēts fragments.

Gleznu reliģiskais konteksts liek atminēties Bībelisko «...iesākumā bija vārds», kas pazīmē pasaules sākotni. Zinot arī to, ka visa latviskā kultūra spēcīgi pamatojas kristietībā, vārdi, «Kungs, Jēzus Krist, Dieva dēls», nespēj palikt neievēroti. Tie skar skatītāju gan vispārcilvēciski, gan personiski, skarot katra individuālo reliģisko pieredzi.

Tāpēc J. Purcena darbi nav tikai vizuāls baudījums, tie ir mehānismi, kas tiek darbināti ar vārda spēku, liekot cilvēkam, vismazākais — apstāties, apdomāt un klausīties, jo teiktais pieprasa uzmanību. Un galu galā svarīgāk par attēloto un pateikto ir tas, kā tas liek mums justies.

Nikola Ščadro, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 11.c. 2017. gada februāris

Anda  Svarāne, Ieva Svarāne.  Keramika

Andris Vēzis. Jaunā porcelāna kolekcija 2017

2017.g. februāris

Līdzsvars

Mūsdienu latviešu glezniecība

2016. gada novembris - 2017. gada janvāris

Pelēkajai ikdienības ziemai pretī stājas dzirkstoša krāsu simfonija, vasaras atmiņu spiets, aicinājums ceļot, iepazīt un atrast eksotiskas sajūtas, taču nedrīkst novārtā atstāt kontemplāciju — varbūt kā nodevu ārpusē valdošā laika blaknei — rūgtām pārdomām; varbūt kā spēku, kas palīdz atgriezties uz zemes pēc ilga svinību prieka. Šī izstāde ir kā spēcīgs enerģijas malks, kas izrauj no paguruma un ziemas miega, un līdzsvars tiek sasniegts, izmantojot kontrastus.

Janvāris aizsirmo Uniātu baznīcas smagās, bijību raisošās celtnes priekšā — tāda aina ārpusē. Alekseja Naumova Lecces vasaras saulesgaismā un bezrūpībā gozējas rūkstošu apbrīnotais Doms — notverts gleznā, izstādīts iekšpusē. Turpat ir arī Jāņa Purcena darbi — krāsaini, bet nebūt ne bezrūpīgi un vieglprātīgi. J. Purcens kontrastē gan ar savu agrāko laiku mākslu («Paēdis, padzēris»), gan ar A. Naumova Lecces Domu — ja A. Naumova glezna attēlo reliģisku celtni mirkļa tvērienā no tūrista skatpunkta, no ārpuses, tad J. Purcena dažādu krāsu nosaukumos dēvētās gleznas «Kungs Jēzu Kristu Dieva Dēls apžēlojies» atklāj diametrāli pretējo — dziļi ntīma, sakrāla, rūpīga ceļa meklējumus, meditāciju un lūgšanas, ticību mieram, reliģisko saturu nereducējot līdz klasiskajiem šabloniem, piedāvājot līdz mielēm izjust mākslinieka sēras, lai arī spilgtās krāsās ietērptas. Telpu ar J. Purcena gleznām es savās domās nodēvēju par meditatīvo vietu. Šķiet, gaisā var just ticības sveķu vīraka smaržu.

Savā starpā kontrastē arī Frančeskas Kirkes «Rubensa sievietes» un Jura Dimitera «Osta». Figurāli sērkociņi un sieviešu ķermeņi ir novietoti līdzīgi — kā izvīti, savijušies — taču kādas gan līdzības var būt nedzīviem priekšmetiem un dzīvām būtnēm? Izdeguši sērkociņi savā ziņā idejiski šķiet cilvēcīgāki nekā sievietes maskās, kas gleznā šķiet bēgam no savas cilvēcības, svinot svešādo un mītisko. J. Dimitera gleznās ir vērojams vispārējs kontrasts — fons pret galvenajiem priekšplāna objektiem. Gleznās «Romeo un Džuljeta vecajā parkā», «Pikniks», «Osta» fons ir rūpīgi izzīmēts un pretstatīts akrila tehnikā uzgleznotajiem cilvēka sadzīves elementiem — antropomorfajiem sērkociņiem un pīpēm.

Līdzīgi Uniātu baznīcai aiz loga un A. Naumova Domam galerijā kontrastē arī J. Kalniņa «Mednieka klusā daba». Ar savu aristokrātisko noskaņu tā oponē J. Kalniņa «Malkas šķūnim», kas ieved mūs ikdienišķā kādā vīra atpūtas mirklī. Gleznas kontrastē un vienlaikus rosina jautāt — vai vīrs no «Malkas šķūņa» ir klusajā dabā attēlotā guvuma mednieks? Savdabīgi pretstati ir arī J. Kalniņa Ķarūsa» — svaiga, tikko zvejota zivs, nolikta uz sviestpapīra tālākai gatavošanai, guvums, ar ko lepoties, viens no senlaiku aristokrātijas simboliem un J. Dimitera «Hotdogs» — jaunlaiku ieviesums, ātrās dzīves un ātrā ēdiena simbols, kaut kas mākslīgs un apstrādāts, nezināmas izcelsmes un iekomponēts cilvēka kontūrā.

Mana favorītglezna šajā izstādē — Daigas Krūzas «Koka zars», kurā kontrastē krāsas un sajūtas. Brīnišķīgi dziļš ultramarīna zilais tonis, kādu var novērot debesīs krēslainos vakaros vai arī dziļā, saules apspīdēta ezera dzelmē, šajā gleznā ir kā spēcīgs pamats un paspilgtina milzīgo saules dzeltenā daudzumu. Centrā — neitrāli gaišbrūnais, kas nomierina košumu un atgādina to, kas slēpjas aiz koka tumšbrūnās, rēpuļainās mizas. Šī glezna pārsteidz un uzlādēja ar saules gaismu, kuras nekad nepietiek, un reizē uzbūra ainu ar sulas plūdumu uz uzplēsta, uzšķērsta bērza zara, kad pavasara dienā mirdz spilgta, pirmatnēja pavasara saule.

Kontrastē gan izstāde ar ārpasauli, gan gleznas savā starpā, gan sižeti gleznās, taču skaidrs ir viens — līdzsvars ir atrasts, tas ir paliekošs un pretstatu virkne nerada haosu, šie pretstati ir patiesi un organiski mijiedarbojas, radot harmoniju. Izstāde ir meistarīgi veidots nostalģisks sveiciens vasarai, brīvdienām un enerģijai.

Ieva Vīksna, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11. c klase

1. Līga Purmale Ezers. a/e 130x150, 2015.   2. Andris Eglītis. Telpa. a/e, 124x154. 2011.

                                                                           3. Andris Eglītis. Lauks. a/w, 150x110, 2014.     4. Aleksejs Naumovs. Lecce, a/e, 60x7100. 2015.

5. Biruta Delle. Rīts pie dīķa. a/e, 100x90. 2015.       6. Biruta Delle. Saulespuķes. a/e, 100x90. 2015.

                                                               7. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013.      8. Jānis Kalniņš. Mednieka klusā daba. a/e, 24x35. 2014.

9. Jānis Kalniņš. Karūsa, a/e, 24x35. 2014.    10. Jānis Kalniņš. Malkas šķūnis. a/e, 25x35. 2014. 

                                            11. Juris Dimiters. Hotdogs. j/t, 61x42. 2015.    12. Juris Dimiters. Romeo un Džuljeta vecajā parkā. j/t, 61x42. 2015.

13. Juris Dimiters. Pikniks  j/t, 61x42. 2015.     14. Juris Dimiters. Osta. j/t, 61x42. 2015. 

                 15. Frančeska Kirke. Rubensa sievietes. a/e, 185x150. 2010   16. Daiga Krūze. Koka zars. a/e, 180x220. 2014.

17. Daiga Krūze. Koks. a/e 180x220. 2014.      18. Daiga Krūze. Krūmi kustās. a/e, 150x250, 2009.

                                                                                                                                                   19. Gita Palma. Tas dzeltenais. k/e, 75x37, 2015.

20. Gita Palma. Sarkanbaltsarkanais. k/e, 82x60. 2016.    21. Gita Palma. Dīzeļgalva. k/e, 47x47. 2012.  

                                             22. Gita Palma. Naftas vagoni. k/e, 40x40. 2014.      23. Gita Palma. Agrā rīta stundā. presk/e100x70. 2012.

24. Gita Palma. Pavasaris. presk/e. 100x70, 2013.   25. Gita Palma. Rīta saule. presk/e, 76x91. 2016.   

                                       26. Gita Palma. Vilciena fragments.  presk/e, 90x45. 2016.   27. Gita Palma. Plaisa starp dimensijām. k/e, 70x54. 2016.

28. Gita Palma. Vilciens. k/e. 50x70. 2016.     29. Gita Palma. Glābējriņķis. k/e. 50x70. 2016.       30. Aiva Žūriņa. Dialogs. a/z. 100x70.2015.

31. Ieva Balode. Amarillis. a/e, 39x50, 2016.     32. Ieva Balode. Narcises. a/e, 30x30, 2016.   33. I. Balode. Klusā daba papaiju. a/e, 40x30, 2016.

34.  Balode. Klusā daba ar artišoku. 30x20, a/e, 2016. 35. I. Balode. Klusā daba ar pasion. a/e, 24x18, 2016.

                                                                                                                                                    36. I. Balode. Klusā daba ar fizāļiem. a/e, 34,5x28, 2016.

37. Jānis Purcens. Sarkans. a/e 120x120, 2014.    38.   Jānis Purcens. Balts. a/e 120x120, 2015.    39.  Jānis Purcens. Violets. a/e 120x120, 2013.  

40.  Jānis Purcens. Dzeltens. a/e 120x120, 2013  

41.  Jānis Purcens. Zaļš. a/e 120x120, 2013.     42. Jānis Purcens. Krāsains. a/e 120x120, 2014.  43. Jānis Purcens. Rozā. a/e 120x120, 2013.

44. Jānis Purcens. Pelni. a/e 120x120, 2015.

45. Jānis Purcens. Zils. k/e 36x36, 2016.     46. Jānis Purcens. Balts. k/e 36x36, 2016.   47. Jānis Purcens. Brūns. k/e 36x36, 2016.  

48. Jānis Purcens. Dzeltens. a/e 36x36, 2016.  

49. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.85.   36x36, 2008.    50. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.116.  50x40, 2008.   

51.  Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.111. a/e 30x306, 2008.   

Ieskats izstādes tapšanā

Lai apskatītu visus darbus, spiediet ŠEIT

2016.g. aprīlis-jūnijs

Ceturto reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek Latgales mākslas izstāde, kurā piedalīties bija aicināti visu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem.

Izstādes tēmu šogad noteica sabiedrībā notiekošais, neviennozīmīgi vērtētais un saprastais, svarīgais un nesvarīgais, bet par ko arī ir vērts runāt mākslas valodā – tāpēc izstāde ir bez nosaukuma.

Izstāde bez nosaukuma (Untitled) katram māksliniekam darbā ļauj runāt, par to nepasakot verbāli vai tekstuāli, tāpat mākslas skatītājam ir dota brīva iespēja pašam interpretēt skatāmo darbu, kaut gan atsevišķiem darbiem interpretācijas iespējas tik un tā būs savā ziņā ierobežotas, jo katram darbam ir nosaukums, kas vedinās uz dialogu ar autoru.

Izstādes darbu radīšanā vai jau radītu darbu atlasē bija dota brīva vaļa autoru idejas lidojumam, lai izstādi padarītu par spilgtu reģiona mākslinieku radīto darbu skati.

Izstādē piedalīsies vairāk nekā 50 Latgales mākslinieki, caur iesniegtajiem darbiem atklājot sev aktuālo un nozīmīgo šodienā un skatītājiem rodot priekšstatu par to, kas notiek Latgales mākslinieku radošajā vidē. Nenoliedzami, daudzi lieliski Latgales mākslinieki izstādē un izstādes katalogā nav atrodami, jo kaut kādu nenosakāmu iemeslu dēļ, nav pieteikuši savu dalību, tāpēc Latgales mākslas izstāde Latgales mākslas ainu ataino fragmentāri.

2016. gada aprīlis-maijs

Pēteris Postažs. Gleznas

Personālizstāde

Galerijā “Mans’s” līdz maija beigām skatāma gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Pētera Postaža personālizstāde.
Pagājušajā gadā mākslinieks savu 75 gadu jubileju atzīmēja ar vairākām personālizstādēm sev tuvās pilsētās — Valmierā, Jelgavā, Gulbenē un Alūksnē. Kāda daļa no tur parādītajiem darbiem nu redzami arī Jēkabpilī.
P. Postažs strādā visos glezniecības žanros eļļas, guašas, pasteļa un temperas tehnikā. Figurālo kompozīciju tematika saistīta ar ikdienas norisēm — tajās attēloti strādnieki, zvejnieki, sievietes pludmalē. Klusajās dabās mākslinieks kārto vienkāršus priekšmetus — ķirbjus, zivis, kannas, sīpolus, bet ainavās dominē mazpilsētu skati. Mākslinieka gleznieciskās izteiksmes attīstība ir veidojusies no lielas krāsainības līdz gandrīz monohromam gleznojumam.
P. Postaža ceļu glezniecībā vislabāk raksturojis viņš pats kādā intervijā 75 gadu jubilejas sakarā: “Mana teorija ir, ka šajā pasaulē ir mazās virsotnes, kuras vajag iekarot, jo lielās, kas ir bezgalība, cilvēkam nav dotas. Un paldies dievam, ka tā, jo pietiek darba, ko darīt mazajās. Tu esi piedzimis kā mākslinieks, un bez tā nav iespējams dzīvot, tomēr visi nevar būt Mikelandželo vai Rafaeli. Nevajag gribēt būt ģēnijam; vajag būt pieticīgam ierindas strādniekam, jo ģenialitāte smadzenes apstādina – šķiet, viss ir sasniegts un ko tālāk vairs darīt? Labāka ir pieticība, lai nemitīgi kaut ko meklētu un ietu vēlamajā virzienā. “

Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit

2016. gada marts

Pretstati

Latviešu mūsdienu glezniecība

Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit

2016.g. februāris

Sarunas

Latviešu mūsdienu glezniecība

Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit

2016. gada janvāris

Sakarības

Latviešu mūsdienu glezniecība

Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit

Paralēles

Mūsdienu latviešu glezniecība

2015. novembris-decembris

Vietējiem skatītājiem interesanti varētu būt talantiem bagātās Urtānu ģimenes pārstāvja — Jāņa — oforti “Vanitas”. Termins “vanitas” ir atvasināts no latīņu valodas un nozīmē tukšums jeb niecība, un norāda uz visu pasaulīgo lietu — tādu kā bagātība, skaistums, izpriecas — nenozīmību.
   “Šajos darbos es aicinu cilvēkus par lietām, ko viņi dara katru dienu, kā viņu darbības iespaido apkārt esošos. Nav svarīgi, cik fiziski vai garīgi spēcīgs tu esi. Nāves klātbūtne ir jūtama it visur. Viena muļķīga rīcība var darīt galu tavai dzīvei vai arī spēcīgi izmainīt tās ritējumu. Doma ir paslēpta simbolos, kuri izmantoti. Darbi nav tikai par nāves esamību, bet arī par cilvēku savstarpējām attiecībām. Tajos izmantoju simboliku, kas nāk no Eiropas un citām pasaules lielākajām reliģijām,” — izstādes anotācijā raksta J. Urtāns.

Pirmo reizi jēkabpilieši tiek iepazīstināti ar tekstilmākslinieces Ievas Vēzes-Dreimanes darbiem. Bez tekstīlijām apskatāmas arī viņas zīmējumi, kas kombinēti ar fona fotogrāfijām. Galerijas otrā stāvā redzami viņas tēva keramiķa Andra Vēža porcelāna darbi. Jāpiebilst, ka tos bieži iegādājas Ārlietu ministrija, lai dāvinātu ārvalstu vēstniekiem un prezidentiem. Keramiku pārstāv arī jēkabpilietes Dinas Lukstiņas romantiskās lampas.

No gleznotājiem izstādē visplašāk pārstāvēti ir daugavpilietis Māris Čačka, jēkabpilieši Uldis Čamans un Ruta Štelmahere, kā arī Neonilla Medvedeva un Rolands Krišjānis. N. Medvedjeva izstādījusi darbus, kas atgādina nepabeigtas gleznas – romantiskas vai sērīgi sabrukušas mājas bez apkārtējā dabas fona. Interesanti, ka vecās ēkas ir pietiekami interesantas pašas par sevi, un nekas klāt arī neprasās. Savukārt, R. Krišjāņa četrus darbus vieno romantika – vai tas būtu portrets, ainiņa ar diviem mīlniekiem, vai ainava.

Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit

2015. gada decembris

Trīsdesmit spieķu saistīti vienā rumbā,
Ratu vieglumu nosaka tukšums starp tiem.
Podnieki mīca mālu, lai veidotu traukus,
Lietojams ir tikai trauku iedobums.
Namdariem, ceļot māju, jāatstāj logi un durvis,
Tikai mājas iekšējais tukšums ir apdzīvojams.
Esamība ir manta, bet lieto neesamību.
[Laodzī filozofiskais traktāts ([101];XI)]

Radošās apvienības iEWa darbi galerijā MANS'S apskatāmi līdz decembra beigām.

Radošā apvienība iEWa ir māksliniece Ieva Kaula un podnieks Evalds Vasilevsks. Pētot zināšanas, ko uzkrājušas neskaitāmas paaudzes cilvēces pastāvēšanas laikā un vēlme izprast amata un jaunrades pirmsākumus, ir radījusi šo mākslinieku interesi par laiku, kad zīmes bija funkcionālas, ne tikai dekoratīvas.

Ieva Kaula beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Studējusi digitālos medijus Londonas mākslas universitātē. Piedalās izstādēs un radošajās darbnīcās kopš 2010. gada.

Evalds Vasilevskis – podnieks, kurš māla pētīšanai veltījis jau gandrīz 40 gadus. 1990. gadā dibinājis Latvijas Kulturas fonda kopu “Pūdnīku skūla”. No 2013. gada TRADICIONALŪS ZINEIBU TUREITOJU BĪDREIBA “PŪDNĪKU SKŪLA”.

Jānis Urtāns. Vanitas. Oforti, akvatintas.
2015.g. novembris-decembris

Vanitas (no latīņu valodas: iedomība, iznīcība) pārstāvēta ar aizmirstības simboliem, galvaskausu, smilšu pulksteni, nodzēstām svecēm, arī aforismiem kā "memento mori" (mirušā domas). Vanitas bija pazīstams jau antīkajos laikos un viduslaikos "Nāves uzvara" (Triumph des Todes).
Vanitas kā pastāvīga tēma iezīmējas 11. gadsimtā. Vanitas kulminācija pienāca 16. un 17. gadsimtā īpaši klusajās dabās.
Termins vanitas ir atvasināts no latīņu valodas vārda, kas nozīmē ‘tukšums’ jeb ‘niecība’, un norāda uz visu pasaulīgo lietu - tādu kā bagātība, skaistums, izpriecas un mācīšanās- nenozīmību. Sākotnēji mākslinieki iedvesmojās no Bībeles Salamana Mācītāja grāmatas vārdiem: „Ak, niecību niecība! Viss ir niecība!”. Vanitas ir klusā daba, kurā akcentēts nāves un pārmaiņu simbolisms. Šādi mākslas darbi atgādina, ka vara, baudas un zemes dzīves skaistums ir pārejošas parādības
Darbu sērīja ir radīta lai cilvēks atcerētos, pārdomātu savu dzīvi. Par to, ko ir darījis un cik liela nozīme tam ir, ne tikai savam labumam, bet arī citiem. Vai rīcība nenesīs pāridarījumu un bojājumu vai tomēr labu. Mēs visi esam vienādi ar to, ka dzīvojam un beigas nomirstam un bagātībai nav nozīmes.
Šajā darbā es aicinu cilvēkus padomāt. Padomāt par lietām, ko viņi dara katru dienu, kā viņu darbības iespaido apkārt esošos. Nav svarīgi, cik fiziski vai garīgi spēcīgs tu esi. Nāves klātbūtne ir jūtama it visur. Viena muļķīga rīcība var darīt galu tavai dzīvei vai arī specīgi izmainīt tās ritējumu. Var pienākt laiks vai stāvoklis, kurā tava dzīve ir tikai vārds, kad tu vēlēsies, lai dzīve ātrāk beidzas, un cerēsi, ka tās vietā nāks jauna.
Paši darbi tiešā veidā neatspoguļo briesmas. Doma ir paslēpta simbolos, kuri izmantoti. Darbs nav tikai par nāves esamību, bet arī par cilvēku savstarpējām attiecībām. Savā darbā izmantoju simboliku, kas nāk no Eiropas un citām pasaules lielākajām reliģijām.
Nospiesto darbu izmēri: 9,5x15cm, 15x9,5cm, 15x20cm, 20x15cm, 20x29,5cm, 29,5x20cm.
Darbu formāti: 70x50 cm (6), 50x70 cm (6).


          

1. „Vanitas 1” Anemone, smilšu pulkstenis, labirints. (Mūsu laicīgās dzīves ritējums caur visām grūtībām kas ir neizbēgamas ikviena dzīvē).
2. „Vanitas 2” Metamie kauliņi, plīvurs, citrons, maks. (Visa dzīve balstās uz zināšanām un veiksmi, ar jūtamu mantiskās pasaules ietekmi. Dzīve nav viegla un tik daudz kas patiesībā ir noslēpts mūsu acīm).
3. „Vanitas 3” Vārpstiņa, šķēres, taurenis. (Dzīves īslaicīgums un tās neparedzamība. Tā var pārtrūkt jebkurā brīdī, un mūsu dvēsele kā tauriņš aizlidos mūžībā).
4. „Vanita 4” Maize, muša, vēdeklis, svari. (Miesa ir viegli ievainojama, tai viegli piekļūst kaitējums, tamdēļ aizsargājies, jo pēc visa nodzīvotā tu tiksi novērtēts).

          
5. „Vanitas 5” Ciedrs, pūce, lāpa. (Dzīve pamazām nodziest. Nāve ir neizbēgams, nemaināms fakts).
6. „Vanitas 6” Izkapts, lakstīgala, vērpjamais ratiņš. (Nāves klātbūtne it visur. Mēs ceram uz brīnumu, bet dzīve pati rit uz priekšu).
7. „Vanitas 7” Vārna, žurka, granātābols. (Dažreiz mūs pārņem vientulība un bezcerība, bet dzīve spēj atkal palikt auglīga).
8. „Vanitas 8” Rieksts, pele, kauli, svece. (Esi stiprs kopumā, bet kaut kas spēj paslīdēt garām nemanāms, dzīvei nodziestot, līdz galam visu nesaprotot).
9. „Vanitas 9” Sēru vītols, aizslietnis, kāpnes. (Mēs sērojam par aizgājušiem, bet paši nezinām, kad pienāks mūsu kārta aiziet no dzīves, kur mūs atlikušais dzīves ceļš vedīs tālāk).

                   
10. „Vanitas 10” Ciprese, vārti. (Pēc nāves mēs iesim tālāk, kas tālāk, to mēs nezinām).
11. „Vanitas 11” Neaizmirstulīte, burbuļi, kafija. (Būsim draudzīgāki, jo dzīve ir trausla, un lai viesmīlība mūs pavada arī aizsaulē).
12. „Vanitas 12” Grāmata, zibens, dzirksteles, krizantēma. (Kad pienāks beigas, mūs iznīcinās no šīs zemes, nonāksim augstākā sfērā, un varētu teikt, ka esam nodzīvojuši doto laiku).

Andris Vēzis. Porcelāns

2015.g. oktobris - decembris

Rudens 2015

Latviešu mūsdienu glezniecība

Oktobris - novembris

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar dzīvesbiedri Ivetu apmeklē galeriju MANS'S

2015. gada 20. oktobris

Andris Vēzis. Porcelāns

2015.g. oktobris - decembris

Lielā vasaras izstāde 2015

2015. gada jūnijs - septembris

Galerijā «Mans's» atvērta gadskārtējā Lielā vasaras izstāde. Kā visas iepriekšējās divdesmit piecas, arī šī ir vērienīga, raiba un koša.

Ekspozīcijas nagla noteikti ir Jāņa Andra Oša «Kariatīdes un atlanti», kas izpelnījās lielu skatītāju ievērību izstādē «Gada nedarbs». Tajā mākslinieki piedāvāja darbus, kas, viņuprāt, ir iznākuši, ne tādi, kā iecerēti, kuros parādījies kāds nejaušs efekts vai tamlīdzīgi. Iespējams, ka šis nejaušais efekts J. Oša darbā ir ačgārnā perspektīva, kas rodas, to vērojot.

Otrā polā varētu likt Edmunda Lūča «Himmelreich». Vai uz grants sijājamā sieta radītais darbs ir konceptuāla māksla vai ironizēšana par skatītāju, jāizlemj izstādes apmeklētājiem pašiem.

Pa vidu šiem darbiem ir citu autoru veikums. Gadu no gada galerijas vadītājs U. Čamans izstādei sarūpē pa kādam vecmeistaru Kārļa Dobrāja, Anitas Melderes, Edvarda Grūbes, Alekseja Naumova un Birutas Delles darbam, un, lai gan to tēmas praktiski nemainās, tie nekad neapnīk. Kaut vai piemēram E. Grūbes «Podi» — tur ir it kā tikai daži otas vilcieni, bet cik tie sulīgi un patiesi! Turpretī Maijas Tabakas krāšņie sieviešu tēli tikpat krāšņos dārzos ieved citā realitātē — pasakā. Vai ar laimīgām beigām?

Ar izstādes nosaukumā ietverto vārdu «vasara» labi sasaucas Jāņa Ziņģīša reālistiskās ainavas. Tās ir daudzslāņainas, smalki izstrādātas gaisīgu triepienu tehnikā. Vasarīgas noskaņas arī četrās Sandras Undzēnas gleznās. Lai gan katrā attēlots kaut kas cits (kleita, ainava, motociklists un cilvēku figūras), tās vieno siltums un saules gaisma. Ainavu žanru pārstāv arī Silvija Meškone, Vita Jurjāne, Olita Gulbe u.c. Ainavas ir arī Irēnas Lūses un Laimas Puntules darbos — taču tās ir nedaudz sireālas, mākslinieču skatījums uz šo populāro žanru – atšķirīgs no tradicionālā. Pretstatam, lai ekspozīcija nekļūtu pārāk salkana, — Ilzes Clark vīrišķīgie bokseri, Laimas Eglītes maskas, Jura Dimitera plakātiskie darbi, Dainas Dagnijas fantāzijas, Ditas Lūses arhitektūras iedvesmotie gleznojumi un daudzu citu mākslinieku veikums.

Prefekti izstrādātas ir Pauļa Postaža un Lienes Baklānes klusās dabas un ziedi. Smalki «iztamborēti» ir Tatjanas Krivenkovas darbi. Māksliniece, liekot triepienu pie triepiena uz liela audekla, veido abstraktus krāsu ornamentus.

Tradicionāli izstāde iepazīstina ar jauniem vārdiem. Šogad pirmo reizi Jēkabpilī izstādīti Ramina Nafikova, Artura Akopjana, Andras Otto un Justīnes Lūces darbi. Jauno, nesen Mākslas akadēmiju beigušo, paaudzi pārstāv Neonilla Medvedjeva, Anna Silabrama un Rasa Jansone.

Skaitliski visplašāk pārstāvēti Dace Saulīte un Māris Čačka. D. Saulīte gleznās redzami ūdeņi — jūra, okeāns, upes — netradicionālās krāsās. Savukārt grafiķis, scenogrāfs, gleznotājs un viens no M. Rotko centra veidotājiem piedāvā absktaktu gleznu ciklu «Vīzija». Vai tā ir M. Rotko ietekme, neņemos spriest.

Jēkabpiliešus ar speciāli šai izstādei radītiem darbiem pārstāv Ruta un Mētra Štelmaheres un Uldis Čamans.

Izstāde galerijā būs skatāma līdz septembra beigām.

J. Akmeņkalns

Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit

Galerija ciemojas universālveikalā "Stockmann"

2015. augusts - septembris

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Lielā vasaras izstāde 2015 2015.g. jūnijs-septembris
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Roberts Muzis. Agate Muze. Personālizstāde 2015. g. aprīlis-maijs   Stāvot uz gleznotāja Roberta Muža septiņdesmitgadu jubilejas sliekšņa, ir vēlēšanās apgalvot, ka viņa līdzšinējā mākslinieka dzīve veidojusies, attīstījusies, izvērtusies apbrīnojami laimīga. To kopumā var attiecināt tik uz dažiem viņa paaudzes Latvijas kultūrai piederīgajiem. Nu jau teju pusgadsimtu skatot viņa darbus izstādēs, darbnīcās, koleģiāli pārspriežot mākslas un dzīves norises, atpūtas brīžos kopīgi apsmaidot vai paironizējot par tām trausalajām sakarībām, kuras ne vienmēr gribas skaļi iztirzāt, aizvien esmu atgriezusies pie mūžam uzdodamā jautājuma – kas ir, veido, nosaka mākslinieka likteni. Protams, viņš pats. Ar to, ko saņēmis līdzi, ierodoties šaisaulē un kā piepilda, īsteno savu esību. Arī tie elementārie nosacījumi, kas piemīt visiem labiem māksliniekiem visos laikmetos un kurus var ietvert dažos vārdos – talants, augstas darba spējas, prasme saprast sevi un nojaust dzīves kārtību. Nav šaubu, ka Robertam Muzim ir sava noteikta vieta latviešu glezniecības vēsturē, un domāju, ka desmitgadēm slīdot, tā tikai pieaugs. Dažus no Roberta Muža veiksmes sistēmas pamatprincipiem mēģināšu atklāt, respektējot mākslinieka atzinumus. Laba skola un prasme novērtēt savus pedagogus. Tiesa, pieredze mākslas izglītībā ļāvusi saprast, ka «slikti, nesaprotoši, atpalikuši» pedagogi parasti ir neapdāvinātiem vai slinkiem audzēkņiem. Roberts Muzis nekad nav slēpis, ka uzskata sevi par profesora Induļa Zariņa skolnieku jau kopš mācībām Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kad piecpadsmit gadus vecākais skolotājs bija viņa diplomdarba vadītājs. Meistara un mācekļa attiecības turpinājās arī Latvijas Mākslas akadēmijā. Un faktiski visu turpmāko dzīvi. Turklāt tādā izvērsumā, kā šādu kopdarbu saprata un īstenoja renesansē vai Rubensa laikā. Tagad profesors Roberts Muzis atzīst, ka, gadiem ejot, aizvien vairāk novērtē to, ko amata apguvē iesējis vecmeistars Konrāds Ubāns, kuram gan bija pilnīgi atšķirīgi gleznošanas mācīšanas principi. Tieši dažādās pieejas devušas savus augļus katra savā veidā un katra savā atšķirīgā mākslinieciskās darbības posmā. Veselīga pašcieņa. Tā mudinājusi kopt ne tikai formālos izteiksmes līdzekļus, bet arī savu personību, cilvēcisko būtību. Brīnumainā kārtā abas šīs konkrētās mākslinieku esmes puses kā pagātnē, tā šodienā ne vienmēr stāv uzskatāmā līdzsvarā, pat ja viņš spējīgs uz teicamu mākslas darbu piepildījumu. Roberts Muzis pieder tiem cilvēkiem, par kuriem saka — uz viņu var paļauties. Ne velti atšķirīgos dzīves periodos ieņēmis un joprojām ieņem dažādus apmaksātus un sabiedriskus amatus, kuri reizēm ir nozīmīgāki, jo atklāj kolēģu uzticēšanās pakāpi. Visus šos pienākumus godprātīgi pildījis un pilda, loģiski savienojot laika rezerves ar gleznošanu, vaļaspriekiem un neizbēgamajiem sadzīves pieprasījumiem, kas kārtīgam vīrietim nekad netrūkst. Tomēr pašnoskaidrošanās un pašattīrīšanās profesijā, varbūt pat ne vienmēr skaidri apzināta, bijusi galvenā, vadošā. Dzinulis, kas ļāvis viņam saglabāt interesi par amata pilnveidi, netiek uzpildīts tikai ar visai frivoliem paņēmieniem (godkāre, nauda, pašpietiekamība un citas mākslas vidē spilgtāk pamanāmas nepieciešamības un vājības), bet ar to radošo enerģiju, kas ne katram dod svētību. Pat ja kāds no ceļiem izrādījies strupceļš, tad bez liekas zūdīšanās, gleznotājs minis jaunu sliedi paša profesionālajā attīstībā un Latvijas mākslā kopumā. Roberts Muzis ir atradis un izkopis savu izteiksmes veidu, kas ne katram izdodas. Turklāt tādu, kas, mainot formālos izteiksmes līdzekļus, ir atpazīstams un ļāvis viņa audekliem nepiesūkties ar sevis atkārtošanas banalitātēm un publikai izpatikšanas slidenumu. Spēja analizēt un teorētiski formulēt sarežģītas parādības. Arī tikai intuitīvi, emocionāli, individuāli tveramās. Kā jau cilvēks, kurš daudz lasa, interesējas par pagātnes liecībām un atšķirīgu jomu novitātēm, kā mākslas pedagogs četredesmit gadus vairākās Latvijas augstskolās (visilgāk un paliekošāk Latvijas Mākslas akadēmijā), kurš spēj saprotami paust atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem. Roberts Muzis šķiet savā veidā atradis pamatojumu vispārzināmajai patiesībai, ka, pārdomājot mākslas būtību, cilvēks vistuvāk nonāk dzīves jēgai. Tas ļāvis viņam pārskatīt un iezīmēt arī paša līdzšinējā mākslinieciskajā darbībā nolasāmos posmus. Kā būtiskus profesors min četrus – nogatavināšanās, baltais, melnais, minimālisms. Katram no teim – savs ilguma periods, iekšēji un ārēji tverami uzdevumi, nozīme. Vēlos gan piebilst, ka neviens no tiem nav augstāk vai zemāk vērtējams, katrs atstājis respektējamas laikmeta liecības un raksturo gan Roberta Muža gara izpaudumus, gan latviešu glezniecības piesātinātību. Pirmais posms balstās uz jaunības elpu, paaudzes kopīgajiem centieniem un atbrīvošanos no ietekmēm. Ar šodienas vērtējuma mērauklu Roberts Muzis ieskata, ka varbūt tas bija pārāk ievilcies, saglabājot uzticību meistara Induļa Zariņa principiem. Iespējams, bet atceros, ka savā pirmajā personālizstādē 1984. gadā Mākslas akadēmijas aulā, viņa darbi atklāja briedumu, turklāt plašā amplitūdā – figurālajā žanrā, portretā, ainavā, klusajā dabā. Kādā sarunā mākslinieks izteicās, ka šī paskatīšanās uz sevi bijusi vērtīga – sācis gleznot tikai pats sev. Kā vairums mākslinieku, arī Roberts Muzis atzīst, ka glezniecības būtība ir krāsa. Turklāt viņš saka, ka pati glezniecība ir abslūts bezizmēra jēdziens, bet tās uzdevums ir paust to, ko var izpaust tikai ar krāsu. Iespējams, tāpēc tik pārsteidzošas un uzrunājošas bija Roberta Muža pārvērtības «baltā» un «melnā» posma darbos, jo pēc būtības ne viena, ne otra netiek uzskatīta par krāsu. Un tomēr viņa profesionālās iespējas un emocionālās noskaņas ļāva šī laika gleznojumos atšķirīgu, viendabīgu toņu sabalsojumā, faktūru blīvumā (baltajās) un plānajos uzklājumos (melnajās) atklāt visu pasaules krāsainību. Nu jau gadus desmit viņa interešu lokā ir jūra kā mūžīga vērtība ar savu neizsmeļamību un iespēja atklāt tās daudzveidīgo un mainīgo raksturu, lietojot tikai tīras krāsas – melno, balto un dabiskās zemes krāsas. Vienkārši motīvi, gandrīz bez detaļām, minimāli izteiksmes līdzekļi. Nekādi gleznieciskie triki, smukumi, uzslāņojumi. Tīra telpa – gaiss. Pašreizējo māksliniecisko izteiksmi Roberts Muzis raksturo īsi: «To var saukt par minimālistisku, jo mani interesē pamatpatiesības». Ingrīda Burāne, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja   Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit     Agate Muze   Manās gleznās attēlotie objekti ir vienkārši gan formas, gan satura ziņā. Vienkārši – tātad tādi, kam ir tikai viena kārta. Bet doma ir tāda, ka visvienkāršākās lietas, attiecīgā vidē un kontekstā ar citām (varbūt tikpat vienkāršām lietām), var radīt daudzslāņainas, dziļas, būtiskas asociācijas un noskaņas. (A. Muze) Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra sezonas atklāšana 2015. gada 24. aprīlis   24.aprīlī, atsaucot atmiņā Rotko centra atklāšanu, kas notika pirms diviem gadiem, Daugavpilī - kosmiski svētki! Svētki, kurus mēs katrs (mākslinieki, mūziķi, aktieri, centra darbinieki un viesi) būsim sarūpējuši sev paši! Izjusti izbaudīt radošās aktivitātes pieaugušajiem un bērniem, kā arī jauno izstāžu sezonas atklāšanu palīdzēs klauni, iepazīstinot apmeklētājus ar Latgales reģiona mākslas dienu izstādi "Klaunāde", stāstot par izstādes "Melnā saule. Sigurds Vīdzirkste - Ņujorkas avangardists" vēstījumu un kopā esot ar poļu māksliniekiem Karolu Karvovski, Pšemislavu Karvovski un Romanu Boravski, nolasot viņu radīto "Haosu", "Kosmosu" un izstaigājot "Labirintus". Klauni šajā dienā iepazīstinās arī ar lieliskām Latgales māksliniecēm Valdu Mežbārdi un Eleonoru Pastari, atklājot personālizstādes. Kosmisku noskaņu radīs līdzi paņemtais 'kosmoss", spilgts apģērbs un rotaļīgs noskaņojums! www.rotkocentrs.lv   Latgales reģiona mākslas dienu izstāde "Klaunāde"   Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ik pavasari rīko tradicionālu Latgales reģiona mākslas dienu izstādi, kurā piedalās dažādu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem. Šīgada izstādes tēma ir „Klaunāde”. Tā ļauj katram māksliniekam iejusties klauna tēlā vai arī savos darbos saskatīt ar šai tēmai tuvas ārējās un iekšējās izpausmes, tādējādi padarot izstādi par spilgtu un krāsainu, emocionālu un brīvdomīgu reģiona mākslinieku radīto darbu skati. „Klaunāde”, kas šoreiz jāsaprot kā reģiona mākslinieku izstāde, ir daļa no cirka uzveduma – klaunu priekšnesums, kas balstās bufonādē un groteskā, kam raksturīgi pārspīlējumi,  asi un negaidīti kontrasti. Māksliniekiem šoreiz tika piedāvāta unikāla iespēja iejusties klauna lomā, kas ir viena no senākajām, vissarežģītākajām un universālajām aktiermākslas izpausmēm. Kā zināms, Senajā Ēģiptē klauniem tika piedēvētas terapeitiskās funkcijas: pildot reizē gan klauna, gan priestera amatus, šīs profesijas pārstāvji sabiedrībā uzņēmās sociālo un psiholoģisko jomu regulējošu lomu. Šai kontekstā būtiski atzīmēt arī faktu, ka Daugavpils ir ne vien pasaulslavenu mākslinieku dzimtene, bet arī „klaunu zeme” – 1900. gadā Daugavpilī piedzima aktieris un izgudrotājs Nikolajs Poļakovs, kas ir pasaulslavenā Coco the Clown jeb klauna Koko (vairāk zināms, kā cirka klauns ar pīrāgiem) izgudrotājs. Vislielāko popularitāti klauna tēls ieguva 20. gadsimta vidū Lielbritānijā.                                             U. Čamans. Līdzsvars. a/e. 150x200                       U. Čamans. Pieļāvums. a/e. 100x100          U. Čamans Saucējs. a/e. 100x100 Ieskats izstādēs
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Pārnesums gaismā 2014. decembris - janvāris Latviešu mūsdienu glezniecība            Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Aija Zariņa. Personālizstāde Iebrauca saulīte ābeļu dārzā 2014. oktobris - novembris      Šis gads man iesākās ar izstādi ,,SPRĪDĪTIS”, kura veltīta maniem 60 gadiem. Šis rudens ir atvedis mani ar personālizstādi Jēkabpilī, pilsētā, kura atrodas tuvu manām bērnības vietām- Vīķu ezeram un Saukai.     Ar ,,Iebrauca saulīte ābeļu dārzā’’- ir doma veidot izstādi veltītu savām dzimtajām vietām- kā rituālu. Tas ir varens dainu tēlojums- kad SAULE kā centrālais gaismas un dzīvības avots iespīd ābeļu dārzā. Un ābele, kā augļus dodošais koks, apzīmē cilvēku ražīgo virzību. Šim mitoloģiskajam tēlojumam latvieši veltījuši savas dejas. Es tam veltu savu 60 gadu izstādi Jēkabpilī.    Šeit izstādīti daļa no maniem pēdējo gadu darbiem, kuru tematika saistas ar Latvijas spēka vietām, varoņiem un simboliem. Mitoloģiskiem simboliem, kuri šādā, vai tādā veidā saistas ar sauli un gaismu. Tā ir arī būtiska mūsu senču kultūras atšķirība no kristietības, ka tā godā Saules, dzīvības kultu, kurpretī Ozīrisa, Atisa, Adonīsija, Dionīsija un kristietības mācības -Mēness, nāves kultu.     ,,Interese par šo tematiku aizsākusies man no astoņdesmito gadu vidus, kad tapa manas pirmās gleznas ,,Princese Gundega”, ,,Eiropas nolaupīšana”. Radās pirmās izstādes veltītas mitoloģijas tēmai - deviņdesmito gadu sākumā-kentauram, putniem, ziloņiem. 2000.gadā izstāžu zāles ,,Arsenāls” 2. stāva radošās darbnīcas atvēršanas projekts ,,Antins”. Šogad atklāta izstāde ,,Sprīdītis” un 2012.gada izstāžu zālē  Arsenāls atvērta personālizstāde "Tēvs", kur uzmanības centrā tiek vērsta tikai Latvijas mitoloģijai- Lāčplēsim, Staburagam, milžiem, ezeriem, Rīgas princese žagatai t.i. Latvijas gara mantojums.    Lai saglabātu dzīvu tautas gara mantu mūsdienās, mākslas izpausmēm šodien jāieņem laikmetīgu veidolu, jāiepūš tām jauna dzīvība. Mūsudienās laikmetīgā māksla var paplašināt mūsu skatījumu, sabiedrības interesi par Latvijas kultūru un vēsturi.    Laikmetīgs skatījums ,,primītīvu gleznojumu’‘ veidā ir mans devums, kas pievērš mūsdienu moderno cilvēka uzmanību tām vērtībām, kuras glabā latviešu kultūra. Tieši kultūras mantojums ir tā pūra lāde, kas uztur mūsu morāles un cilvēciskās vērtības un mūsu dzīvības, tāpēc tām veltīta mana daiļrade un šī izstāde”. A I J A      Ja nesagatavots skatītājs Aijas Zariņas «primitīvos gleznojumus» izrauj no sabiedrības un mākslas vēstures kon­teksta, tā var tikt iemesta apcirknī, kas saucas «Es arī tā varu», kurā priekšā ir arī pasaulslaveni mākslinieki, tādi kā Maļevičs, Rotko, Pikaso. Bez Aijas Zariņas latviešu mākslas vēsturē būtu daudz mazāk pierādījumu tam, ka vēlīnajā padomju un agrīnajā pēcpadomju laikā šeit bijusi progresīva mākslas dzīve un mākslinieki cīnījušies par radošo brīvību. Viņa uzdrīkstējās lauzt sociālisma mākslas kanonus, reducējot glezniecību līdz zīmējuma kontūrai un krāsu kontrastiem.      Arī jaunajā gadu tūkstotī māksliniece nevairās konfrontēt ar varu. Lielu rezonansi izsauca 2004. gadā izstādītais gleznojums ar toreizējā premjerministra Eināra Repšes portretu krustā sistā Jēzus izskatā un uzrakstu: «Repše, kāda ir tava nākotnes vīzija?»       Šajā izstādē politiski provokatīvu gleznu nav, lai gan mākslinieces skatījums uz Līgo svētkiem, senču senvietām un literārajiem varoņiem arī ir gana oriģināls, lai skatītāju neatstātu vienaldzīgu.                           Aijas Zariņas gleznas skatīt ŠEIT!
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Lielā vasaras izstāde 2014 Latviešu mūsdienu glezniecība 2014. g jūlijs-septembris        Tradicionāli jūlijā pirms pilsētas svētkiem galerijā «Mans's» atklāta «Lielā vasaras izstāde». Ekspozīcijas centrā galerijas vadītāja Ulda Čamana vasarīgais lielformāta darbs «Uz tikšanos». Tam apkārt grupējas Uldim kā izstādes iekārtotājam tuvu mākslinieku gleznas – Madaras Gulbis abstraktie krāsainie darbi, Annas Silabramas baltie gleznojumi, Jāņa Ziņģīša gaisīgās ainavas, Maijas Tabakas alegoriskās gleznas. Turpat netālu arī divas Daces Lielās miglā tītu kalnu skati.    Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs slavens ar savām Itālijas ainavām, kas arī skatāmas izstādē. Interesanti salīdzināt, kā šo zemi redz citi mākslinieki — Dita Lūse, Kristīne Markus vai Ligita Caune.    Atbilstoši gadalaikam daudz darbu, kuros attēlota jūra. Ne tā, kas demonstrē savu spēku, bet tā, kas nomierina un pie kuras mēs vasarās meklējam atpūtu. Nomierinoša un veldzi sniedzoša tā tēlota Intas Celmiņas, Neonillas Medvedevas, Ilgvara Zalāna, Signes Vanadziņas, Jutas Policjas un Māras Ozolas gleznās.     Lai cik arī bieži redzēti, nekad nebeidz pārsteigt Edvarda Grūbes darbi. Ar lieliem, bet pārdomātiem triepieniem, mākslinieks rada emocionālas un katram saprotamas gleznas, kas liek aizdomāties par mūžīgām vērtībām – māti, maizi, zemi, mūžību.    Jēkabpils māksliniekus bez U. Čamana pārstāv vēl arī Ruta un Mētra Štelmaheres. Interesanti vērot, ka mātei un meitai tomēr ir atšķirīgs glezniecības rokraksts. Rutas gleznas ir ar filozofisku ievirzi, kamēr Mētras darbi — ainaviski.    Izstāde galerijā būs skatāmas līdz septembrim.           1. Uldis Čamans. Uz tikšanos a/e, 220x240, 2014.   Fragmenti              Uldis Čamans. Uz tikšanos Fragmenti                 Uldis Čamans. Uz tikšanos Fragmenti     Visus darbus skatiet šeit!
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Emociju brīvgājiens Latviešu mūsdienu māksla 2014. g. jūnijs   Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kods 2014-23-5 Latviešu mūsdienu māksla 2014. gada maijs Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra gada jubileja 2014. gada 24. aprīlis   Jubilejas svinību dienā tika atvērtas vairākas izstādes: Anitas Melderes izstāde "EKSPRESIJAS. ABSTRAKTĀ GLEZNIECĪBA", Mareka Radkes izstāde "BLACK" (instalācijas), Jeļenas Volkovas izstāde "NOSTALĢIJA" (tēlniecība), Marka Šagala un Eiropas avangardistu izstāde (litogrāfijas no Marka Šagala muzeja Vitebskā) un Latgales reģiona mākslas dienu izstāde "VAI NU IR, VAI NU NAV!". Vēl CENTRĀ apskatāmas izstādes: Leonīds Baulins "VARIĀCIJAS", Pēteris Martinsons "KERAMIKA. 1963 - 2013".           „VAI NU IR, VAI NU NAV!” – šīgada Latgales reģiona mākslas dienu izstādes vienojošais temats Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un vienlaikus arī mūžsens jautājums par to, kas ir un kas nav māksla, par to, kādai tai jābūt, lai tā tiktu dēvēta par mākslu. Šis jautājums ir aktuāls ikvienam māksliniekam un mākslas cienītājam. Tas ir jautājums, uz kuru nav atbildes, taču atbildēt uz to mēģina daudzi. Mūsu ēras sākumā Atēnu domātājs Dionīsijs Areopagīts mākslai piedēvēja pārjutekliskā skaistuma īpašību, no kuras izriet vispārējs valdzinājums ikvienam un kur skaistais ir labiekārtotības un graciozitātes cēlonis, kas izstaro līdzīgi gaismai savu starojumu, kas visu dara skaistu. Tieši tāpēc tas visus pievelk un attiecina uz visiem savu vienotību. 18. gadsimtā Apgaismības filosofs Imanuels Kants uzskatīja, ka mākslai ir jābūt raksturīgam garīgumam jeb dzīvinošam principam, rotaļīgumam, kas turpinās pats no sevis. Savukārt garīgums ir ģēnijam piemītošs talants izteikt neizsakāmo dvēseles stāvokli un padarīt to par vispārēji izpaužamu – tam nepieciešama spēja uztvert ātri izzūdošo iztēles spēli. Tuvāk mūsdienām 20. gadsimta vācu filosofs Martins Heidegers mākslu raksturoja kā dzejojumu, kura būtība ir patiesības iedibināšana; māksla ir patiesības tapšana un notikšana. Tas ir veids, kā sākas un top vēsture. Pastāv prātojumi, ka mākslas darbs, tiklīdz tas ir pabeigts, vairs nepieder māksliniekam. Tāpēc ikviens šīs izstādes apmeklētājs tiek aicināts uz dialogu ar pašu mākslas darbu, tiek aicināts mēģināt izprast to, ko mākslinieks tajā vēlējies rādīt, ko viņš izjuta un par ko domāja,  radot mākslas darbu. Taču tas ir sarežģīts darbs: skatītājs ir trešā persona, kuras uztveri nemitīgi ietekmē personīgās sajūtas, asociatīvajiem vizuālajiem tēliem mijiedarbojoties ar šībrīža emocionālo fonu. www.rotkocentrs.lv                          U. Čamans. Priekšnojauta          U. Čamans. Saucēja sakarības                 U. Čamans. Pavērsiens   Ieskats izstāžu atklāšanā
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Latviešu mūsdienu glezniecības izstāde Rokišķu novada muzejā (Lietuva) 2014. g. maijs-jūnijs
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kods 2014-23-4 Latviešu mūsdienu māksla 2014. gada aprīlis Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kods 2014-23-3 Latviešu mūsdienu māksla 2014. gada marts Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kods 2014-23-2 Latviešu mūsdienu māksla 2014. gada februāris Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kods 2014-23-1 Latviešu mūsdienu māksla 2014. gada janvāris Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Izlase 23 Latviešu mūsdienu māksla 2013. gada novembris-decembris   Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Izlase 23 Latviešu mūsdienu glezniecība 2013. gada oktobris Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Lielā vasaras izstāde 2013 Latviešu mūsdienu glezniecība 2013.g. jūlijs-septembris Šogad atlasot darbus likām akcentu uz tiešām vasarīgiem, gaišiem un krāsainiem darbiem, centrālo vietu atvēlot jaunās paaudzes māksliniekiem. Īpaši gribas skatītāju uzmanību vērst uz Madaras Gulbis abstraktajiem darbiem, Zanes Lūses animācijas filmu stilistikā veidoto darbu «Puikas», Patrīcijas Brektes jūras tematikai veltīto ciklu, Lienas Baklānes nostaļģisko diptihu «Pirmais stāvs», Sandas Undzēnas romantiskajām gleznām un Jāņa Ziņģīša pavasara ainavām. Pirmo reizi galerijā skatāmi Aijas Zariņas, Maijas Graudiņas un Veronikas Frolovas darbi.    Vasarīgas noskaņas ar sauli, jūras smaržu un ziedu aromātu arī vairāk vai mazāk pazīstamu autoru — Daces Lielās, Maijas Tabakas, Daces Saulītes, Diānas Dubras, Sarmītes Caunes, Jāņa Purcena un citu — darbos. Turpretī Ditas Lūses darbos gaismēnu saspēle ar renesanses laika arhitektūru, atgādina par karstajām jūlija naktīm un vēsajām pils velvēm. Renesanses glezniecības atblāzma jūtama Kalvja Zālīša, Pauļa Postaža un Intas Dobrājas darbos. Protams, vasaras izstādē neiztiek arī bez ziedu gleznojumiem. Tie Irēnas Lūses, Aijas Vinkelmanes un Neonillas Medvedevas izpildījumā — no krokusiem, īrisiem un magonēm līdz ūdensrozēm un orhidejām.    Karstā laikā galerijā ir pietiekami vēss, lai atdzesētu miesu, kamēr gleznas sildīs garu, tomēr, ja daba turpmāk ar sauli tā nelutinās kā līdz šim, «Lielā vasaras izstāde 2013» atgādinās par karsto šīs vasaras sākumu. Lai apkatītu visus darbus, spiediet šeit
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Latviešu - vācu  mūsdienu glezniecības izstāde Vācijā 2013.g. 1. - 25. augusts
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Rasa Šulca. desmit Personālizstāde 2013.g. maijs-jūnijs   Rasa Šulca:    Šodienas aktuālākās problēmās - ekoloģiskā apdraudētība, pieaugušā vardarbība, identitātes krīze man pēkšņi liek saprast, ka pasaulē negāciju kļuvis tik daudz , ka metas nelabi. Tādēļ rodas jautājums, vai manas personālizstādes mērķis būtu radīt glezniecību, kuras izteiksmes valoda kalpo kā iedomāts plāksteris, kurš pārklāj sāpīgās un nepievilcīgās vietas? Vai ar sentimentu un ironiju izklaidēt un audzinoši iebiedēt skatītāju? Mana atbilde būs pavisam vienkārša - atkailināt vērtības līdz pamatvērtībām, proti, mīlestībai. Piedāvāt skatītājam tajās gremdēties, sildīties un noticēt.          Šo te pamatvērtību uzrādīšana, iespējams,   ir vienīgais veids kā izdzīvot šajā ātrajā, sadrumstalotajā, dažkārt vientuļajā pasaulē. Lai arī gleznas tēlu savstarpējās attiecības būs dziļi personiskas un intīmā pieredzē balstītas, vēlos saviem tēliem piešķirt zināmu nematerialitāti, pārlaicīgumu, netveramību. Proti, gleznu cikla mērķis būs, nevis rādīt tiešu psiholoģisku portretējumu, vai sociālu tipāžu, bet vairāk to netveramo saiti-nabassaiti, kas strāvo caur viņiem. Saiti, kuru veido mīlestība. Man ir svarīgi rādīt šo „pārlaicīgumu”, manuprāt,  mīlestība,  ir ekstātiska , ārpus ikdienišķā mītoša. Cilvēks apzinās savu galīgumu, savas robežas, vienlaikus viņam rodas tieksme pārvarēt  ierobežojumu. Mīlestība ir viena no formām , kādā izpaužas šī tieksme ceļā uz pilnību. Nav tādas sabiedrības attīstības pakāpes un nav tāda cilvēka, kam par to nebūtu ne mazākās nojausmas.          ”Mīlestība ir vienīgā apmierinošā atbilde uz cilvēka eksistences problēmu.” (Ē.Fromms) Mīlestību nevar reducēt tikai uz attiecībām starp pretējiem dzimumiem, vīrieti, sievieti, un tieši par tādu mīlestību runāt būs manu gleznu uzdevums. Kas ir šī nabassaite, parkuru runāšu gleznās?  Medicīnā orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu. Savienojošais orgāns, jeb mīlestības saite starp māti un meitu, brāli un māsu, tēvu un dēlu, vectētiņu un mazmeitu. Gluži unikāla saite, jo tieši mīlestība ir viena no nedaudzajām (varbūt pat vienīgā) jomām, kurā ikviens cilvēks ir absolūti neaizvietojams un spēj piedzīvot šo neaizvietojamību. Tā ir silta saite, kā vilnas zeķes arktiskā aukstumā.  Beidzot mīlestība ir viena no cilvēka brīvības izpausmes formām. Neviens nevar piespiest mīlēt (daudz ko var piespiest darīt- strādāt, pat darīt ļaunprātības, bet ne mīlēt) - nedz citu , nedz arī pašam sevi. Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra atklāšana 2013. gada 24. aprīlis                Ar krāšņu Daugavpils teātra performanci un skanīgu Daugavpils kamerorķestra uzstāšanos, klātesot augstām valsts amatpersonām atklāts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Centrs saņēmis svētību no slavenā mākslinieka bērniem Keitas Rothko Prizelas un Kristofera Rotko un ar nepacietību gaida arī Jūs, lai iepazītos, iedvesmotos un lieliski pavadītu laiku pasaules slavenā mākslinieka oriģināldarbu klātbūtnē. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atrodas Dinaburgas cietokšņa Artilērijas Arsenāla ēkā (1833) . Vieta, kur senatne atguvusi jaunu elpu un iet roku rokā ar mūsdienīgo, radot unikālu un iedvesmojošu vietu daudzveidīgām radošām izpausmēm. Centrā piedāvā iepazīties ar Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko darbu oriģināliem un viņam veltīto ekspozīciju, apmeklēt pazīstamu mākslinieku izstādes un kultūrvēsturiskās ekspozīcijas.  Piedalāmies  Latgales reģiona   Mākslas dienu izstādē         "Dažādu nokrāsu gaisma un ēnas, kā arī kontrasti starp tām, izraisa  noskaņu pirms vēl ir izteikts vārds vai izdarīta darbība. Noskaņojums vai garastāvoklis gleznā ienes cilvēcību. Mākslas darbs paceļas virs cilvēcības robežām un sasniedz mītisko realitāti, jo garastāvoklis (kā subjektīvais faktors) apvienojas ar gaismas pasauli (kā objektīvo faktiru)." Marks Rotko. Mēs tveram krāsu, krāsas, ... toni pēc toņa, nenoteiktu un noteiktu robežu starp tām, ...bez nosaukuma - ""UNTITLED NO 2013 - Mākslas dienas". Mākslas dienu norisē krāsu laukumu glezniecību paužot sev raksturīgā mākslas medijā - fotogrāfjā, grafikā, tekstilmākslā, multimedijos, stiklā, keramikā, glezniecībā u.c., veidojot lielāko reģiona mākslinieku darbu izstādi 2013. gadā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.           Uldis Čamans. Gleznu cikls ROBEŽA. ELPA. SATUVINĀŠANĀS Lai apskatītu foto, no atklāšanas, spiediet šeit>>>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Latviešu mūsdienu glezniecības izstāde Rokišķu novada muzejā (Lietuva) Atzīmējot Rokišķu novada  muzeja un galerijas "Mans's" 15 gadu sadarbību 2013. g. aprīlis-maijs
Lai apskatītu  foto, spiediet šeit>>>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Rasa Jansone. Gleznas 2013. g. februāris-marts   Kādā intervijā māksliniece teikusi: "Tas, ko var saukt par manu stilu, vienkārši ir veids, kā es "daru" glezniecību. Kad gleznoju, nedomāju, vai daru to kā naiviste vai ekspresioniste, mani saista tas, kā zīmē bērns – paņem lapu, ir pāris krāsu – un vajadzīgais gatavs uzreiz. Tajā ir svaigums un nesamocītība – tīri tehniski vienmēr esmu pēc tā tiekusies. Mans mērķis ir nepiespiestība.»    Gleznās R. Jansone runā par savu sievišķo pasaules izjūtu un pieredzi, kā sieva, māte un dzimtas atmiņas glabātāja. Viņa uzdod jautājumus, kas sakrīt feminisma pamatjautājumiem – vai ķermenis un bioloģija ir liktenis?    Māksliniece pievēršas arī bērnības atmiņām, kas sakrita ar padomju laiku, tādēļ darbos varam atpazīt pionieru kaklautus, padomju atribūtiku un tā laika sajūtas, kas pasniegtas ar vieglu ironijas devu.    R. Jansonei ir savs gleznieciskais rokraksts: tīri, košu krāsu laukumi, vienkāršotas un lakoniskas kompozīcijas, kurās atstāts tikai pats būtiskākais, kā arī labi līdzsvarots koptonis. Lai paplašinātu glezniecības robežas, audeklos integrēti dažādi priekšmeti – rīves, kauli, zariņi. Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
2013.g. janvāris Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit >>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Irēna Lūse, Dita Lūse Divas sarunas 2012.g. novembris - decembris   Eva Lapinska: "Visu Irēnas Lūses glezniecību vienojošs komponents ir gaisma, kā krāsu paletes pastāvēšanas visnepieciešamākais priekšnosacījums. Viņas kompozīciju pamatā ir harmonisks dažādu lokālu krāslaukumu salikums. Šīs tīrās, melodiskās krāsas it kā mirdz no iekšpuses, padarot gaismu par galveno materiālu, no kā tiek veidota glezna, kā rezultātā dažādu toņu pigmentu lietojums ir otršķirīgs jautājums. Lai kādā glezniecības tehnikā māksliniece strādā, viņas lietotā krāsu gamma ir apbrīnojami dzidra, nekad nerodas tā saucamais piedeguma iespaids.  Dita Lūse: "Glezniecības galvenais uzdevums, manuprāt, ir uzrunāt un saviļņot ar vizuāliem līdzekļiem, radot emocionālu un intelektuālu baudījumu. Tiecoties pēc šī mērķa, izvēlos strādāt pie tēmām, kuras mani patiesi iedvesmo. Jau vairākus gadus esmu aizrāvusies ar  gaismu un ēnu attiecībām, telpiskumu, dziļumu un to radīto īpašo gaisotni. Es izbaudu to, kā gaisma izceļ ornamentus, savukārt ar viduslaiku grīdu un sienu motīviem es pievienoju darbiem laika dimensiju. Gaisma mani interesē visās tās izpausmēs. " Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit >>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Rudens 2012 Latviešu mūsdienu glezniecība 2012.g. oktobris     Imants Vecozols. Klusā daba ar ķirbi.  2010-2012.                     Imants Vecozols. Baltie šķīvji. 2000. Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit >>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Lielā vasaras izstāde 2012 Latviešu mūsdienu glezniecība 2012.g. jūnijs-septembris Lielā vasaras izstāde galerijā „Mans’s” kļuvusi par izcilu mākslas notikumu divdesmit viena gada garumā gan Jēkabpils, gan visas Latvijas kultūras dzīvē. Šai izstādei nepiemīt eksperimentāls raksturs, ik gadus tā vienkārši pārsteidz ar labu glezniecību. To aplūkojot, iespējams gūt patiesu baudu un veldzi karstās vasaras dienās, bet dzīvesprieku – lietainās un nemīlīgās. Jūs izstādē atradīsiet vai visas modernās glezniecības tendences un postmodernisma iezīmes, atšķirīgus slavenu latviešu gleznotāju rokrakstus un jauno autoru radošos eksperimentus. Dzirkstošs karstas vasaras dienas pieteikums ir izstādes titulglezna – Patrīcijas Brektes „Tveice Rīgā”. Izstādes centrā novietoti pieci Alekseja Naumova Ņujorkas un Bruklinas ekspresīvie debesskrāpju gleznojumi. Pilsētas ainavas izstādē pārstāv arī Kristīne Urbanoviča, Dace Lielā, Biruta Delle, Laura Vecmane, bet lauku ainavas – Jāzeps Pīgoznis, Roberts Muzis, Olita Gulbe, Andrejs Ģērmanis, Laine Kainaize, Daiga Krūze, Sarmīte Caune, Vēsma Ušpele, Silvija Meškone u.c. Dita Lūse turpina savu interjera fragmentu gleznojumu sēriju. Figurālās glezniecības spožs sasniegums ir Ivara Heinrihsona „Kailo deja”, emocionāli spēcīgs ir Otto Zitmaņa lielformāta gleznojums „Mākslīgā paradīze”. Evita Rusova atveidojusi socializācijas problēmu risinošu kompozīciju, interesants ir jaunās mākslinieces Unas Lekuzes pieteikums, figurālajai glezniecībai uzticīgas, kā vienmēr, ir arī Laima Eglīte, Neonilla Medvedeva un Maija Tabaka. Izstādē skatāmas leģendārās Imanta Vecozola baltās un pelēcinātās klusās dabas un izsmalcinātais Jutas Policjas un Mareka Gurecka gleznojums „Affetto”. Plaši pārstāvēta „Lielajā vasaras izstādē” ir Vijas Zariņas glezniecība – smalkas formu un faktūru spēles, ierobežotā krāsu gamma viņas gleznojumiem piešķir īpašu graciozitāti. Paulis Postažs, Dace Gaile, Karīna Rungenfelde, Kristīne Rubene, Anna Afanasjeva izstādījuši savus stilistiski atšķirīgos portreta gleznojumus. Plaši pārstāvēti arī bezpriekšmetiskie gleznojumi – Helēnas Heinrihsones, Edvarda Grūbes, Dailas Iltneres, Intas Celmiņas, Kristīnes Keires, Jāņa Oša, Anitas Melderes, Lindas Kozules, Jāņa Purcena, Nikolaja Krivošeina un arī galerijas saimnieka - Ulda Čamaņa (gleznu cikls „Tukšuma savādnieks”) un Jēkabpils mākslinieces Rutas Štelmaheres izpildījumā. Krāsu prieku apliecina Dainas Dagnijas, Ivetas Heinrihsones, Ingas Jurovas, Elitas Patmalnieces, Lauras Vizbules u.c. dekoratīvā glezniecība. Ruta Štelmahere Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
— Es biju redzējis karu, un pēc šiem pārdzīvojumiem man vairs negribējās būt cilvēkam. Bērnībā vairāk vēlējos būt putns vai mākonis, — tā izstādes "Celies augšā, Tabita!" atklāšanā sacīja Vācijas pilsētas Melles mākslinieks Dīters Penceks. 6. Latvijas-Vācijas konferences laikā atklātā izstāde ar visai netradicionāliem darbiem tapusi triju autoru — jēkabpilieša Ulda Čamana, kā arī Rozvitas un Dītera Penceku ciešā sadarbībā un draudzībā, kas nu jau turpinās 16 gadus, tātad lielāko daļu no 22 gadiem, kad galerija tika atklāta.      Izstādes vienojošā tēma ir spēja piecelties — visādās nozīmēs —, lai arī kādā postā cilvēks būtu nonācis, pat tad, ja viņu panākusi nāve. Leģenda, kas kā pavedienā sasaista visus šīs netradicionālās izstādes darbus, ir par Tabitu, sievieti, kura reiz dzīvojusi Izraēlā, Telavivā, un savā bagātībā dalījās ar tiem, kam bija grūti. Kad viņa nomira, ļaudis nespēja samierināties ar viņas nāvi un vēlējās, lai viņa būtu dzīva. Dītera un Rozvitas gleznās atdzīvojas šī svešiniece Tabita, lai gan sveša viņa nav, jo no apustuļu stāstiem ir zināms, ka apustulis Pēteris savulaik atdzīvināja mirušo Tabitu, kurai pateica vien trīs vārdus — "Tabita, celies augšā!", un viņa piecēlās.     "Ugunīgais lietus", "Ilgas pļavā" —tie ir tikai daži gleznu nosaukumu, ar kuriem skatītāju uzrunā autori, bet kopumā visi darbi ir stāsts  par cilvēka spēju piecelties, būt stipram, kas mūsdienās ir tikpat svarīgi kā apustuļa Pētera laikos. Aizkustinošo stāstu par Tabitu, kas kļuvusi par pamatmotīvu visiem šiem darbiem, izstāstīja Rozvita, taču arī Dīteram ir savs stāsts par piecelšanos pēc bērnības, kas sakrita ar Otro pasaules karu.    Gleznas cita citu papildina un šķiet, ka ikviena nākamā ir kā jauna rindkopa mūžam neuzrakstītajā stāstā par dzīvi. Māra Grīnberga   Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>>>>
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Maģiskais spektrs Dace Saulīte, Sarmīte Caune 2012.g. aprīlis-maijs

Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>

Tukšuma savādnieks

Uldis Čamans. Gleznas.

2012.g. marts

Lai apskatītu visus darbus spiediet šeit

Apvārsnis

Latviešu mūsdienu glezniecība

2012.g. februāris

Andris Vītoliņš. Ar dzelteno

Lai apskatītu visus darbus skatieties sadaļu MĀKSLINIEKI

Galerijas izstāde

Latviešu mūsdienu glezniecība

2012.g. janvāris

Maija Tabaka. Regīna 1984.

Lai apskatītu visus darbus skatieties sadaļu MĀKSLINIEKI

IZLASE

Galerijai - 20

Latviešu mūsdienu glezniecība

2011.g. novembris-decembris

Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit

Skuja Braden

Saldais skūpsts

Porcelāns

2011. novembris - decembris

Skuja Braden ir pseidonīms, kas apvieno divu  mākslinieču uzvārdus — Ingunu Skuju (Latvija), un Melissa Braden (Sakramento, Kalifornija). Viņas sāka strādāt kopā 1999.gada februārī  Mākslinieces kopā strādā  katrā aspektā  — projektēšanas un formas radīšanā. Kopīgais radīšanas  process piešķir katram  darbam ārkārtīgi individuālu un unikālo raksturu. Skuja Braden darbus var atrast privātkolekcijās un muzejos Austrālijā, Kanādā, Horvātijā, Dānijā, Dominikānas Republikā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Korejā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Zviedrijā, Šveicē, Krievijā, Apvienotā Karalistē, un visā ASV.

Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>

Rudens 2011

Latviešu mūsdienu glezniecība

2011.g. 1. oktobris - 12. novembris

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu Mākslinieki

Lielā vasaras izstāde 2011

Latviešu mūsdienu glezniecība

2011.g. jūlijs - septembris

Lielā Vasaras izstāde galerijā "Mans's" notiks jau 20. reizi. Plaši pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki —  J. Pīgoznis, E. Grūbe, J. Osis, A. Meldere, J. Anmanis, I. Vecozols, A. Naumovs, L. Eglīte, I. Celmiņa, N. A. Afanasjeva, O. Zitmanis, D. Iltnere, R. Muzis,  Kaspars un Kristaps Zariņi, I. Avotiņa, A. Audere un daudzi citi.

Ekspozīcijas centrā ir Maijas Tabakas darbi. "Katra Maijas Tabakas glezna ir sapnis par iedomātu dzīvi, un katrs viņas personāžs skatās mūžības bezgalībā. Tāpat kā Maija Tabaka pati. Īstenībā būdama atnācēja no citas planētas, viņa meistarīgi atveido Zemes iedzīvotāju un par latvieti", par gleznoptāju teicis mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis.

Pirmo reizi galerijā izstādītas Andra Vītoliņa, Ditas  Lūses un Alises Mediņas gleznas.

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit...

2011. g.  2. maijs - 30. jūnijs

Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Anna Heinrihsone

GLEZNAS

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>>>

Helēna Heinrihsone

   "Visa mana īstā dzīve ir gleznās. Lielākās vilšanās. Lielākās drāmas ir sakarā ar gleznieciskām neveiksmēm. Nekad ar cilvēkiem man nav bijis tādu pārdzīvojumu kā ar saviem darbiem vai arī ar citu mākslinieku radīto."

H. Heinrihsone

  "Helēnas Heinrihsonas vārds latviešu glezniecībā saistās tikai ar viņai raksturīgāko: to, ka vienmēr ir uzdrīkstējusies, ir pārāk atklāta, ir pārāk koša, pārāk izteiksmīga. Taču viņas izaicinājums nekad nav bijis pašmērķīgs vai tukšs. Kāds to nodēvējis par laukumu glezniecību (90. gadi), bet Helēna vienmēr uzsver sižeta būtību caur formas un krāsas tīrību."

Ilze Žeivate

Ivars Heinrihsons

"Ivars Heiinrihsons (1945) ir spožākais liriskā neoekspresionisma pārstāvis latviešu mūsdienu glezniecībā ar izsmalcinātu ahromātisku krāsu paleti kur melna līnija vai laukums ir pamatu pamats - ekspresija un stabilitāte".

Ilze Žievaite

 "Ivars Heinrihsons ir atvērts pasaulei un citiem medijiem, viņš var ļauties eksperimentiem un ekskursiem ārpus divdimensiju plaknes, bet viņa perfekcionētāja daba liek turpināt atrastā izkopšanu, jo tikai tā rodas kvalitāte. Nemanāmi, bet noteikti pieaug koncentrēšanās uz atsevišķiem arvien abstrahētākiem tēliem (klavieres, zirgi un atkal zirgi), ekspresija tiek sabalsota ar lakonismu vai izmeklētu lineārismu, katra kompozicionāla, tonāla vai faktūras nianse kļūst arvien svarīgāka."

Dr. habil. art. Latvijas mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš

Anna Heinrihsone

Dzimusi 1970. g. Rīgā. Beigusi   J.Rozentala mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas Akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu, kā arī maģistrantūru.   

Personālizstādes: “1996”, Ivonnas Veihertes galerija, Rīga (1996), „Pateicības diena”, galerija Māksla XO, Rīga (2004), „Komēdijas atkarīgie. Klauna dienasgrāmata”, galerija MākslaXO, Rīga (2005), „Lacrima”, galerija Māksla XO, Rīga (2007).

Scenogrāfijas darbi:  No 1995 gada  - kopumā ap 50 izrādēm Latvijas teātros.

Apbalvojumi: 1999 balva par gada labāko TV audio-vizuālo noformējumu (LNT), 2000 gada labākais kostīmu mākslinieks (par izrādi “Precības”)

Inta Celmiņa, Edvards Grūbe.

Gleznas.

2011.g. 15. marts - 30. aprīlis

Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes personālizstādē apskatāmi vairāk nekā 70 darbi.

".. cauri visiem mākslas satricinājumiem un jaunatklājumiem Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, neiedragātas stingri stāvējušas dažas tīrās glezniecības adeptu klintis, un viena no tādām mums noteikti ir Edvards Grūbe. Gleznotājs, kura dramatiski spēcīgo, plaša vēriena otas rakstu un krāsas fascinējošo piesātinātību izstāžu ekspozīcijās pazīstam nekļūdīgi uzreiz.. Turklāt līdzās šai stilistiskai noturībai Edvarda Grūbes gleznu radītā pasaule ietver arī tematiskus motīvus un apzinātu jūtu koncentrāciju uz to skaistuma un dzīves vērtību izpratni, ko dēvējam par latvisku, vēstures gaitā izkoptu."

Laima Slava

E. Grūbe dzimis 1936. gadā Rīgā. Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā. Izstādēs piedalās no 1961. gada. Strādājis par zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju.  LMA pasniedzējs, docents. 1982. gadā piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. 1991. gadā E. Grūbe ievēlēts par LMA profesoru. Darbi izstādīti: ASV, Armēnijā, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Bulgārijā, Japānā, Kanādā, Kirgīzijā, Krievijā, Lietuvā, Luksembrgā, Polijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Darbi atrodas: mākslas muzejā Arsenāls (Rīgā), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Krievijas kultūras ministrijas īpašumā Maskavā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskavā), Lietuvas Mākslas muzejā (Viļņā), Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, kā arī Jeane von Oppenheim kolekcijā Ķelnē un citās privātkolekcijās.

Lai apskatītu E. Grūbes gleznas, spiediet šeit>>>>

  "Intas Celmiņas radošā pašizpausme sasitās ar gadsimtiem seno eļļas glezniecību. Viņas daiļrade veidojusies 20. gadsimta pēdējos trīsdesmit gados, pietiekami ilgā laikā, lai sevi pieteiktu un radītu paliekošu vietu mākslas vēsturē.

Dace Lamberga

"Saprotu, cik cilvēka spējas ir neierobežotas, bet man nav vēlēšanās meklēt 21. gadsimta jauno sazināšanās valodu. Esmu laimīga, ka manās rokās ir tik skaists un sens instruments kā glezniecība un ka varu to nest tālāk. Patiesībā ticu, ka tad, kad apklust dižie graušanas un būvēšanas trokšņi, cilvēks vienmēr atgriežas pie lietām, kuras ir liktas viņa pamatā un kuras nekad nemainās."

Inta Celmiņa

I. Cemiņa dzimusi 1946. gadā Rīgā. Studējusi LMA Pedagoģijas nodaļā. Kopš 1969. gada glezno ar eļļu uz audekla un piedalās izstādēs. 1976. gadā uzņemta Mākslinieku savienībā. Strādājusi pedagoģisko darbu Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un LMA. Kopš 1988. gada strādā tikai radoši. Personālizstādes (arī kopā ar dzīvesbiedru Edvardu Grūbi) Rīgā, Madonā, Gēteborgā (Zviedrija), Bostonā (ASV). 1990. gadā piešķirts Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukums.

Lai apskatītu I. Celmiņas gleznas, spiediet šeit>>>

Krāsainās sarunas

1. marts - 15. marts

Latviešu mūsdienu glezniecība

  M. Tabaka. Dzejnieks (2002.g.)

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Sapņotāji

1. februāris - 28. februāris

Latviešu mūsdienu glezniecība

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Galerijas izstāde

2011.g. janvāris

Latviešu mūsdienu glezniecība

  Imants Vecozols. Kokzāģētava

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

2010.g. novembris - decembris

Inta un Kārlis Dobrāji. Gleznas

Atzīmējot divdesmit gadu ilgo sadarbību ar māksliniekiem Intu un Kārli Dobrājiem, galerija aicina skatītājus uz abu mākslinieku kopīgo personālizstādi "Gleznas". Šāds projekts radies, atzīmējot  galerijai un mākslinieku sadarbības 20 gadus. Abu mākslinieku gleznu dialogs galerijā rada īpašu ģimenisku strāvojumu, kas attēlots perfektā telpiski tonālā glezniecībā. Māksliniekiem raksturīgo tēmu loks ir visai plašs - klusās dabas, ainavas, figurālie tēli, portreti un darba tematikai veltīti risinājumi. Intas un Kārļa Dobrāju daiļrade saistās ar sadzīvē rastām vērtībām, kuras ir un būs nozīmīgas ikvienā vēsturiskajā laika posmā. Izstāde pārsteigs  ar vērienīgumu - skatāmi vairāk nekā 70 darbi galerijas 10 telpās.

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit

Rudens pastaiga

2010.g. oktobris

Latviešu mūsdienu glezniecība

Uno Daņiļevskis. Lauku ainava

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Lielā vasaras izstāde 2010

10. jūlijs — 30. septembris

Lielā Vasaras izstāde galerijā "Mans's" notiks jau 19. reizi. Plaši pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki — I. Vecozols, J. Pīgoznis, E. Grūbe, J. Osis, A. Meldere, A. Naumovs, L. Eglīte, N. Brasliņš, I. Celmiņa, N. Medvedeva, P. Brekte, L. Ķempe, Z. Lūse un daudzi citi.

Ekspozīcijas centrā ir mūžam jaunās, mainīgās Dž. Skulmes darbi. Viņas krāsainie it kā ar bērna roku gleznotie darbi, kuros redzamas kailas meitenes, radušies iedvesmojoties no meitas Martas bērnības zīmējumiem. Viņas gleznas veido izstādes konceptuālo pamatu, ap kuru grupējas citu autoru vasarīgi saulainie darbi. Jaunākās Dž. Skulmes gleznas apliecina viņas uzdrīkstēšanos būt nemitīgā pašizziņas procesā. Māksliniece nonākusi pie tā, kas viņai sniedz iekšējo atbrīvošanos, patiku un gandarījumu.

"Džemmas Skulmes personībai ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē. Viņa nāk no ievērojamas mākslinieku, latviešu klasiskā modernisma veidotāju dzimtas. Alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, Dž. Skulme runā par savas un visas tautas izcelsmi, likteni un pēctecību.." (Mākslas zinātniece Ilze Žeivaite). Dž. Skulme beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas  glezniecības nodaļu (1949) un Repina Maskavas institūtu (Pēterburga) (1955). Mākslinieces darbi atrodas latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Tretjakova galerijas (Maskava), Zimmerly Mākslas muzeja (ASV) un citās kolekcijās.

Viegli uz rotaļīgi izstādes koncepcijā iekļaujas arī Alekseja Naumova eksotiskās dienvidzemju ainavas un Ilgvara Zalāna interesantie apceļoto zemju cilvēku portreti. Speciāli izstādei gleznots Ulda Čamana cikls "Vēstules"  ietver vēstījumu, kas katram skatītājam jāatšifrē pašam.  Izstāde nešaubīgi ir notikums vasaras kultūras dzīvē.

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit

Maija Tabaka. Jūtu laiks

2010.g. 1.maijs - 5.jūlijs

Galerijā „Mans’s” skatāma  Maijas Tabakas personālizstāde „Jūtu laiks”. Galerijā   šī ir otrā mākslinieces personālizstāde (pirmā bija vairāk nekā pirms 10 gadiem). Ekspozīcijā ir 31 darbs, kas tapis no 1999. līdz 2010. gadam. Izstādi papildina arī 10 gleznas no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja   un Latvijas Mākslinieku savienības  fondiem, kas tapuši vēl agrāk — no 1981. līdz 1991. gadam. Starp tiek tādi šedevri, kā „Ave Sol un Imants Kokars”, „Bērzu birzs”, „Čigānu dzīve”, „Nakts”, „Mamma”  u.c.

 Lielajās vasaras izstādēs M. Tabakas darbi parādījušies regulāri, kas liecina par uzticēšanos, un tagad arī savu personālizstādi, pieskaņotu nesen aizvadītajai 70 gadu jubilejai, māksliniece vēlējusies izstādīt  galerijā „Mans’s”.

Maija Tabaka, nenoliedzami, ir viena no  populārākajām  latviešu gleznotājām jau no padomju laikiem. Kāds gan ir šīs ilglaicīgās popularitātes noslēpums? Vai tā ir spītīgā pretestība sociālistiskā reālisma dogmām, neiekļaušanās vispārējās mākslas attīstības tendencēs?  Vai arī tā sakņojas gleznotājas izteiksmes līdzekļos —  precīza tēlu atlasē,  smalkā inscenējumā, komplicētā telpiskajā struktūrā, daudzslāņainajā sižetā? Katrā ziņā skaidrs, ka popularitātei nav nekāda sakara ar terminu „masu kultūra”, drīzāk ar cilvēka dabu un atvēršanos brīnumam.

Pie pēdējā laikā tapušajiem meistardarbiem noteikti jāpieskaita darbi „Studija”, „Siltums ziemā”, „Bērns, kas rāda mēli”. Ne visi darbi ir šedevri, taču neviens neļauj pavirši paskriet garām,  liek uzlūkot to ilgāku laika sprīdi, līdz atklāti daudzie jūtu, sižetu, alegoriju un simbolu slāņi.

Maija Tabaka izvēlas apgūt valodu, kādā tapušas agrīno vecmeistaru gleznas, bet viņa stāsta šajā valodā par pasauli savā laikā. Šis savienojums   — renesanses gramatika un mūsdienu sižets — fascinē.

Maijas Tabakas personālizstādes vienmēr ir bijis notikums. Notikums, kas pulcē daudz skatītāju, izraisa sajūsmu, strīdus, katarsi, noliegumu, un nevienu neatstāj vienaldzīgu. Nekas jau lielos vilcienos nav mainījies, lai šoreiz būtu savādāk.  

Maija Tabaka ciemojas galerijā:

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit

Līdzsvara savienojums. Latviešu mūsdienu glezniecība.

2010.g. aprīlis

Uldis Čamans. Ūdens logs

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Parfīms. Latviešu mūsdienu glezniecība.

2010.g. marts

Uldis Čamans. Parfīms

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Pastaiga. Latviešu mūsdienu glezniecība.

2010.g. februāris

Anna Baklāne. Anitas portrets

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Prieks... Latviešu mūsdienu glezniecība.

2010.g. janvāris

Liena Baklāne. Ziedi

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Baltā skaņa. Latviešu mūsdienu glezniecība.

2009.g. decembris

Kārlis Dobrājs. Baltā

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Vēstījums. Latviešu mūsdienu glezniecība.

2009.g. novembris

Imants Vecozols. kartupeļi

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Gaismas taka. Latviešu mūsdienu glezniecība.

2009.g. oktobris

Frančeska Kirke. Wateau kurpe

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Lielā vasaras izstāde 2009

Latviešu mūsdienu glezniecība.

2009.g. jūlijs-septembris

Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit

Kapilāra smaids

Balts. Melns. Sarkans.

Uldis Čamans. Gleznas

2009.g. maijs-jūnijs

Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit

Saistošā atmosfēra. Latviešu mūsdienu glezniecība

2009.g. aprīlis

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Sekotāji. Latviešu mūsdienu glezniecība

2009.g. marts

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Abstraktā vīzija. Latviešu mūsdienu glezniecība

2009.g. februāris

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Gleznas. Latviešu mūsdienu glezniecība

2009.g. janvāris

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Piezemēšanās. Latviešu mūsdienu glezniecība

2008.g. decembris

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Radošā saziņa

2008. gada oktobris - novembris

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>

Jēkabpils plenērs 2008

    25. augustā, piedaloties krietnam pulkam mākslas interesentu, kultūras dzīves organizatoriem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, galerijā "Mans's" tika atklāta "Jēkabpils plenēra 2008" dalībnieku darbu izstāde. Desmit mākslinieki, no kuriem puse pārstāvēja jauno gleznotāju paaudzi, septiņās dienās radījuši vairāk nekā 50 darbu. Plenēra organizatore — Jēkabpils pilsētas dome — nebija dalībniekiem strikti izvirzījusi prasību turēties pie ainavu žanra, kas liktos diezgan loģiski pašvaldības finansētam projektam, bet ļāvusi brīvi izpausties katram māksliniekam viņa gleznošanas manieres robežās. Daugava, vecā apbūve un kultūrvēsturiskas ēkas bijušas galvenie iedvesmas avoti Roberta Muža, Jāzepa Pīgožņa, Neonillas Medvedevas, Zanes Balodes, Karīnas Rungenfeldes ainavām, turpretī Tatjana Krivenkova saviem abstraktajiem darbiem iedvesmojusies no Strūves meridiāna punkta apmeklējuma. Dace Lapiņa, neatkāpjoties no sava iemīļotā klusās dabas žanra, par darba fonu izvēlējusies rāmu pilsētas panorāmu, bet Jānis Purcens uz Jēkabpili raudzījies gan no lejas uz augšu,  gan no putna lidojuma, kā rezultātā radies ļoti ekspresīvs  pilsētas tēls. Neatkāpjoties no sev ierastās monohromatiskās krāsu gammas, interesantus darbus radījusi Patricija Brekte. Ar viņas gleznām kontrastē Anitas Melderes ekspresīvie krāsu laukumi, kurus inspirējusi mākslinieces sajustā pilsētas mistērija. Jāpiebilst, ka vienu dienu plenēru apmeklēja arī Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, un arī no šīs īsās vizītes izstādē palicis viens viņa darbs. Jāpiebilst, ka, lai ekspozīciju padarītu pilnasinīgāku, mākslinieki  vairākus darbus speciāli šai izstādei bija sagatavojuši jau iepriekš.

   Preses konferencē vecmeistars Jāzeps Pīgoznis uzslavēja plenēra formātu, kad vecākās paaudzes mākslinieki strādā kopā ar jaunajiem, kas liek "vecajiem kleperiem" sasparoties, lai varētu turēt līdzi, savukārt jaunie šo to var arī pamācīties no pieredzējušākiem kolēģiem. 

   Izstādes atklāšanā Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs  izteica gandarījumu, ka plenēra rezultātā radušies pārsteidzoši interesanti un mākslinieciski augstvērtīgi mākslas darbi, kas tagad nonāks domes īpašumā, bet galvenais, ka mākslinieku darbošanās pilsētas ielās un šī izstāde devusi ieguldījumu kultūras dzīves  bagātināšanā.

   Ar komplimentiem plenēra organizatoriem, Jēkabpils domei, tās sabiedrisko attiecību speciālistei Valdai Priekulei un galerijas "Mans's" vadītājam Uldim Čamanam  neskopojās arī mākslinieki, atzīmējot, ka Jēkabpilī bija sagādāti ideāli apstākļi gan darbam, gan atpūtai. Savukārt U. Čamans uzsvēra, ka šie desmit plenēra dalībnieki  nav vienkārši mākslinieki, bet īstas zvaigznes gan kā gleznotāji, gan kā personības.

   V. Priekule BD pastāstīja, ka plenērs jāvērtē kā izdevies. Pašvaldības rīcībā paliks 10 gleznas, pa vienai no katra mākslinieka, kā to paredzēja iepiekšēja vienošanās, bet iespējams, ka to būs vairāk, jo vairāki autori izteikuši vēlmi atdāvināt visus savus šeit tapušos darbus. Jau tagad skaidrs, ka pa kādai gleznai tiks Jēkabpils mākslas skolai un Agrobiznesa koledžai par palīdzību plenēra organizēšanā, bet par pārējo izvietošanu tiks lemts pēc izstādes slēgšanas. Tomēr galvenais plenēra ieguvums ir pilsētnieku klātienes saskare ar interesantiem, radošiem  cilvēkiem un viņu radītajiem mākslas darbiem. V. Priekule uzsvēra, ka ir vēlme un ieceres, lai šāds plenērs kļūtu ikgadējs, turpmāk iesaistot arī vietējos māksliniekus un mākslas skolas audzēkņus. 

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>

2008.g. jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2008

Latviešu mūsdienu glezniecība

Visu vasaru galerija "Mans's" piedāvā skatītājiem apmeklēt ikgadējo "Lielo vasaras izstādi", kas šogad noris 17. reizi. Jau kļuvis par tradīciju, ka daudzi atzīti mākslinieki veido darbus tieši šai izstādei. Šovasar pirmizrādi Jēkabpilī piedzīvo Maijas Tabakas, Jāzepa Pīgožņa, Intas un Kārļa Dobrāju, Rituma Ivanova, Frančeskas Kirkes,  četri Ulda Čamana un citu mākslinieku darbi.

Lai arī plaši pārstāvēti vecākās paaudzes meistari, galvenais uzsvars, vismaz darbu skaita ziņā,  izstādes iekārtošanā likts uz jaunajiem gleznotājiem. Ekspozīcijā plaši pārstāvēti gan Mākslas akadēmijas studentu, gan tikko to beigušo mākslinieku — Sanitas Frīdenbergas, Jāņa Dukāta, Neonillas Medvedevas (tikko ieguvusi SEB bankas stipendiju), Lauras Vecmanes, Zanes Balodas, Reiņa Liepas, Beatas, Evas Vēveres, Kristīnes Urbanovičas, Zanes Lūses, Kaspara Perska, Kārļa Vītola  u.c.  — darbi. Kā vienmēr provokatīvi tiešs ir Kristiāns Brekte. No viņa neatpaliek arī Otto Zitmanis, kas pēdējā laikā plašāku publicitāti ieguvis, noformējot jauno grupas "Prāta vētra" albumu. Jau ilgāku laiku galerijas izstādes, arī šī nav izņēmums,  neiztiek bez  Imanta Vecozola klusajām dabām, Intas Celmiņas ziediem, Jāņa Zemīša kubisma manierē veidotajām kompozīcijām, Tatjanas Krivenkovas abstraktajiem gleznojumiem, Ilzes Avotiņas vasarīgi krāsainajiem un Laimas Eglītes filozofisku noskaņu darbiem. Ainavu žanru pārstāv Olita Gulbe, Juris un Andrejs Ģērmaņi, Aleksejs Naumovs un Roberts Muzis. Uzmanību noteikti piesaistīs arī kolorītie, dažādiem personāžiem bagātie  Agijas Auderes darbi. Vairākas mākslinieces —  Karīna Rūgenfelda, Liena Baklāne, Frančeska Kirke — pievērsušies austrumu motīviem, turpretī Kārlis Dobrājs eksponē vairākus darbus, kas veltīti Bībeles tēmām.  Kārtējo reizi jāpiebilst, ka tik lielu latviešu mūsdienu glezniecības izstādi ārpus Rīgas iespējams baudīt tikai Jēkabpilī, galerijā "Mans's".

Lai apskatītu visus izstādes darbus, spiediet šeit!

Galerijā "Mans's" skatāma jauna izstāde "Saulainā pietura – Maroka", kurā 7 mākslinieki — Jāzeps Pīgoznis, Edmunds Lūcis, Dace Saulīte, Aija Bāliņa, Kārlis Siliņš, Andris Vītols un Sarmīte Caune — 130 darbos dalās savos iespaidos par šo eksotisko zemi. Darbi tapuši 2007. un 2008. gadā  februāra beigās un martā  gleznojot gan plenērā, gan ceļojuma iespaidus uz audekla liekot jau mājās. Agrs pavasaris radošajiem ceļojumiem izvēlēts galvenokārt tādēļ, ka šajā laikā Marokā ir pavasaris, zied augļukoki un nav vēl pārāk karsts. Mākslinieki apmetušies Marakešā, un šī pilsēta, tās iedzīvotāji, tirgus ainas, eksotiskā daba un netālie Atlasa kalni ir bijusi viņu darbu tēma. Lai arī vairāki darbi bijuši izstādīti dažādās izstādēs, kopā un tik lielā skaitā tie pirmoreiz redzami Jēkabpilī. Izstādi apmeklēja arī darbu autori un labprāt dalījās iespaidos par šo tālo zemi, kas mums pirmām kārtām asociējas ar oranžiem apelsīniem, kam uzlīmēti melni rombiņi ar uzrakstu "Maroco".  

Vaicāts, kāpēc darbos maz spilgtu krāsu, J. Pīgoznis uzsvēra, ka Maroka nav tropu zeme, bet valsts Saharas tuksneša malā. Iespējams, tieši ģeogrāfiskais novietojums ir tas, kas nosaka dominējošās krāsas dabā — sudraboti pelēko atmosfēras un dedzināta māla zemes toni. Savukārt E. Lūcim interesanta likusies divu kultūru — arābu un berberu — saskarsme un līdzāspastāvēšana. Viņš berberu ornamentos saskatījis daudz kopīga ar Lielvārdes jostas rakstiem. Vietējo iedzīvotāju attieksme pret māksliniekiem, arī sievietēm, esot bijusi neuzbāzīga un labvēlīga, iespējams tāpēc, ka pats šīs zemes karalis esot liels mākslas cienītājs. Savukārt karaļa sieva ir speciāliste elektronikā, tādēļ pat visattālākajā ganu teltī ir gan satelītantena, gan dators, gan interneta pieslēgums. Marokāņu dzīves līmeni neesot iespējams novērtēt, jo tur ir pavisam cita vērtību sistēma un dzīves uztvere. Kaut viens piemērs — ja cilvēks ticis pie bagātības, viņš trūcīgajiem uzliek bezmaksas ūdens krānu. Un vēl, kā smējās mākslinieki, vietējiem nevar iestāstīt, ka lielie stārķu bari, kas ziemā redzami visapkārt, īstenībā ir gājputni, kas pavasarī atgriežas savā dzimtenē Latvijā. Visi mākslinieki uzsvēra, ka šogad noteikti nebija pēdējā viņu viesošanās reize saulainajā  zemē Marokā.

Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit

2008.g. janvāris - marts

Apgāztais prieks

Latviešu mūsdienu glezniecība

  Galerijas ilglaicīgo un arī jauno autoru darbu kompilācijas centrā ir Tatjanas Krivenkovas abstraktie, ģeometriskie un smalki kolorizētie darbi. Tieši viņas reiz teiktais lieti noderētu par šīs izstādes moto: «Māksla — nu kam viņa ir vajadzīga? Tas ir tāpat kā ar ziediem — ne no tiem paēst, ne izdzīvot, bet bez tiem nevar». Šoreiz skatītājam nevajadzētu lieki sasprindzināties, meklējot ekspozīcijas koncepciju, bet vienkārši baudīt radīšanas prieka rezultātu, ko mākslinieki izlikuši uz audekliem. Līdzās autoritatīvo mākslinieku — Alekseja Naumova, Jāņa Oša, Intas Dobrājas, Roberta Muža, Helēnas Heinrihsones, Jāņa Zemīša  u.c. — darbiem, plaši pārstāvēta arī jaunā paaudze — Eva Vēvere, Inese Sudane, Jānis Dukāts, Diāna Adamaite, Laura Vecmane, Ingūna Liepa, Neonilla Medvedeva, Anda Lāce u.c. Jauno mākslinieku darbu atlase šai izstādei notika paralēli atlasei galerijā "Arsenāls" notikušajai izstādei "Našķu bumbas", kas ieguva samērā lielu publicitāti.

   Iespējams, siltās ziemas vai gaidāmā pavasara dēļ ekspozīcijā gandrīz nav tumšu darbu, un kopējais iespaids ir saulains un optimistisks.

Lai apskatītu visus

izstādes darbus,

spiediet šeit>>>>>

2007. novembris - 2008. janvāris

Marks Rotko

    Galerijā apskatāmi 40 dažādos daiļrades posmos radīto gleznu posteri, kurus izstādei ar mākslinieka mantinieku atļauju atvēlējis Daugavpils Novadpētniecības un  mākslas muzejs. Tie, protams, nav oriģinālās gleznas, bet gan tehniski un mākslinieciski augstvērtīgi posteri uz audekla un citiem materiāliem. Lai gan posteriem pietrūkst gleznotāja otas triepiena faktūras un dziļuma, tomēr arī tie spēj skatītājam sniegt pietiekamu emocionālu pārdzīvojumu. Izstādītie darbi aptver plašu Rotko daiļrades posmu no 20. gadsimta 30. gadiem līdz pat  mākslinieka dzīves beigām — no ainavām un portretiem līdz fresku skicēm un abstraktajiem gleznojumiem, pēc kuriem viņu lielākoties atpazīst visā pasaulē.

       Marks Rotko (Mark Rothko), īstajā vārdā Markuss Rotkovičs ir viens no 20.gs.nozīmīgākajiem, pasaules slavu ieguvušiem māksliniekiem, kura vārds ir saistīts ar Latviju. Viņš ir Amerikas Savienoto Valstu pēckara glezniecības viena no centrālajām figūrām, kurš kopā ar Bārnetu Ņūmenu un Klifordu Stillu Stili) pārstāv t.s. Ņujorkas skolas abstraktā ekspresionisma virzienu. Dzimis Daugavpilī -1903.gadā 25.septembrī. Viņa ģimene emigrēja uz ASV, kad zēnam bija desmit gadi un 1913.gadā apmetās uz dzīvi Portlendā Oregonas štatā (ASV). 1921.gadā Rotko iestājās Jeilas (Yale) universitātē, taču pēc diviem gadiem viņš pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā un mācījās pie Maksa Vēbera  Mākslas studentu līgā, kur iepazinās ar kubismu un Pola Sezāna daiļradi.

   Līdzīgi kā citi viņa paaudzes mākslinieki, Rotko izmēģināja vairākus stilistiskos virzienus, līdz gadsimta vidū nonāca pie sev vien raksturīga stila. 20. un 30.gados viņš uz papīra un audekla rada simtiem figurālu darbu, attēlojot aktus, portretus, interjerus ar cilvēku figūrām, lielpilsētu skatus un dabas ainavas. Ap 1940.gadu viņš uzsāk grieķu -romiešu mītu izpēti virknē neo-klasikas gleznu, kurām raksturīgas slāņveida kompozīcijas, līdzīgas romiešu sarkofagiem un grieķu frīzēm, ar cilvēku, dzīvnieku locekļiem un hibrīdiskām figūrām. Ap 1947.gadu Rotko savā daiļradē izskauda visus tēlainos elementus, savukārt, līdz 1950.gadam bija krietni mainījis savu gleznu kompozīciju, pārejot uz taisnstūra formām un samazinot to skaitu uz divām līdz četrām, kā arī izvietojot tās vertikāli uz krāsaina pamata, kas saglabājās kā māksliniekam raksturīgs stils: gleznas, kas atbilst viņa ideālam - ,,sarežģītas domas vienkārša izteiksme".

   1958.gadā mākslinieks saņēma savu pirmo pasūtījumu - monumentālos gleznojumus Ņujorkas restorānam ,,The Four Seasons" (,,Četri gadalaiki"). 1961.gā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs sarīkoja M.Rotko personālizstādi, kas bija viņa daiļrades kulminācija, un tā apceļo lielākās Eiropas pilsētas. 1962.gadā viņš pabeidza sienas gleznojumu sēriju Harvardas Universitātē, 1964.gadā uzsāka pasūtījuma darbu -sienas gleznojumus Hjūstonas kapelā ( kura tika svinīgi atklāta 1971.gadā). Marks Rotko bija izlēmis beigt savu dzīvi pašnāvībā Ņujorkas studijā 1970.g.

Lai apskatītu visus

izstādes darbus,

spiediet šeit>>>>>

2007. g. oktobris-novembris

Gleina

Latviešu un baltkrievu mākslinieku projekts

GLEINA*  Ideja apvienot Vitebskas un Daugavpils māksliniekus ir pati par sevi saprotama. Pilsētas, kuras ir dāvājušas pasaulei Marku Šagālu un Marku Rotko un kurām ir kopīgaskultūras tradīcijas šajā laikā, neraugoties uz ģeogrāfisko tuvību, atrodas dažādās robežaspusēs. Taču šīs abas pilsētas telpā un laikā apvieno upe. Lai arī tās nosaukums skan dažādi - Daugava un Dvina, bet tā ir sekmējusi abu pilsētu -Daugavpils un Vitebskas pastāvēšanu. Ir mainījušies laiki un cilvēku likteņi, pilsētu un pat valstu nosaukumi, uzplaukumu un norietu ir piedzīvojušas veselas tautas un kultūras, bet šī upe nemainīgi plūst no savas iztekas uz jūru. Daugava kā ūdensceļš tik būtiski vairs neietekmē ekonomiku un tirdzniecību kā senāk, un plosti tās ūdeņos ir retums. Bet tās noslēpumainie ūdeņi atstāj iespaidu uz katru no mums, kurš dzīvo tās krastos, sniedzot atbildes uz jautājumiem, kurus mēs ik dienu uzdodam viens otram. Mūsdienu mākslas izstāde apvienojusi ne vien atšķirīgu mākslas skolu pārstāvjus, bet arī dažādu paaudžu 54 māksliniekus. Tā simbolizē  viena liela plosta daļas, kuras apvienojušās dodas ceļā pa Baltkrieviju un Latviju – no Vitebskas uz Gomeļu, Bobruisku, Mogiļevu, Minsku, Daugavpili, Jēkabpili, Madonu, Rīgu...  Izstāde “Gleina” ir veidota ar cerību, ka arī turpmāk radīsies ne mazāk interesanti kopīgi projekti. Vēsture liecina, ka māksla ir spējusi pastāvēt visos laikos.

*Gleina – plosta posma nosaukums Rietumu Dvinas baseinā. Vairākas gleinas sasietas kopā izveidoja plostu.

Projektā piedalās: Ineta Auzāne, Svetlana Baranovska, Deniss Barkusovs, Tatjana Beregeiko, Zane Bērziņa, Maija Bērziņa, Viktorija Boikina, Aleksandrs Voitehovskis, Jeļena Volkova, Romualds Gibovskis, Dina Daņiloviča, Nataļja Demšova, Oļegs Jeļizarovs, Ilgvars Zalāns, Kalvis Zālītis, Vasilijs Zeņko, Pjotrs Kiriļins, Ivans Krasovskis, Viktorija Krupska, Ņina Leonidova, Silva Linarte, Nataļja Marinoha, Oļegs Marinoha, Leonīds Medvedskis, Valda Mežbārde, Viktors Nikolajevs, Andrejs Mihailovs, Grigorijs Mihejevs, Dmitrijs Mšars, Violeta Ņekrasova, Maksims Osipovs, Gļebs Otčiks, Ināra Petruseviča, Andrejs Piskuns, Tatjana Piskuna, Alina Pitk, Oļegs Prakorins, Ludmila Procenko, Oļegs Skorovodko, Jeļena Tolobova, Mairita Folkmane, Ivo Folkmanis, Olga Hohlova, Uldis Čamans, Sergejs Čertiļins, Līga Čible, Ilona Šauša, Jūlija Šaikova, Viktors Šilko, Dmitrijs Jakimčuks, Tatjana Jakovļeva, Aleksandrs Pavlovskis, Oskars Jansons.

Lai apskatītu visus izstādes darbus, spiediet šeit>>>>

2007. g. jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2007

Mūsdienu latviešu glezniecība

Lielā vasaras izstāde notiek 16. reizi. Pārstāvēti vairāk nekā 100 autori ar 300 darbiem. Izstādes koncepts ir parādīt dažādu paaudžu gleznotāju darbus; kā vienas pārstāvji ietekmē citas paaudzes daiļradi, vai arī tieši otrādi, neņemot vērā uzkrāto pieredzi, meklē savu ceļu mākslā. Plaši pārstāvēti dažādi glezniecības stili un žanri - no reālisma līdz impresionismam un postmodernismam un no klusajām dabām, aktiem un ainavām  līdz abstraktām kompozīcijām. Daudzi darbi tapuši speciāli šai izstādei un agrāk nav bijuši izstādīti. Atzītu un populāru gleznotāju darbi mijas ar jauno mākslinieku gleznām, profesoru veikums ar studentu darbiem. Izstāde parāda latviešu mūsdienu glezniecību visā tās daudzveidībā, ļaujot apjaust tās sasniegto līmeni un sniedzot ieskatu attīstības tendencēs.

Lai apskatītu visus izstādes darbus,

spiediet šeit>>>>

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2007. gada aprīlis- maijs

Iznākums ar četriem

Edmunds Lūcis, Diāna Vernera, Gunta Smilgina, Laine Kainaize

Edmunds Lūcis

Elegantie un vienlaikus atturīgie Edmunda Lūča sieviešu kailfigūru zīmējumi mūs uzrunā tādā mākslas valodā, kura liekas sveša mūsdienu kultūras paradigmu refleksijām. Līnijas, ķermeņa apjoma un masas, gaismēnu un cilvēku  raksturojošo ķermeņa proporciju studijas  aizrauj, tomēr tās kalpo tikai kā funkcionāls līdzeklis, ar kuru palīdzību mākslinieks konstruē savas mākslas tēlus, pētot savu modeļu cilvēciskās būtības visnetveramākos aspektus.Edmunds Lūcis ir savdabīga un uzmanības vērta personība Latvijas mākslas dzīvē. Būdams Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļas 1993. gada absolvents, mākslinieks nekad nav sevi asociējis ar aktuālajiem mākslas pašmanifestācijas procesiem, savu daiļrades kredo atrodot patstāvīgas mākslinieciski estētiskas koncepcijas izkopšanā. Tomēr mākslinieka veidoto mākslas tēlu šķietamā vienkāršība un pašsaprotamība ir tikai izsmalcinātas lamatas, kurās nokļūst ikviens, kurš ļāvies kārdinājumam uzskatīt, ka ir nolasījis visu mākslinieka iecerēto vēstījumu.

A. Teikmanis

Diāna Vernere  

Ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, mācījusies profesora P. Martinsona meistardarbnīcā. D.Vernera strādā Ogres Amatniecības vidusskolā, sniedz konsultācijas interjera dizainā. Rīko keramikas simpozijus Ogres rajonā. Izstādēs piedalās no 1992. gada. Darbi privātkolekcijās ASV, Šveicē, Vācijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā.

Gunta Smilgina

1983. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu pie profesora Induļa Zariņa. Diplomdarbs "Senā Rīga". Izstādēs piedalās kopš 1983. gada. No 1991. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Glezno eļļas tehnikā. Tematika - ziedi, akti, klusās dabas, ainavas. Ar galeriju māksliniece sadarbojas vairāk nekā 10 gadus. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs. Jaunākos darbus izstādījusi vasaras izstādēs. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Kiprā, ASV, Kanādā.

 Laine Kainaize

Gleznotāja dzimusi Rīgā. 1980. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.2001. gadā ieguvusi Mākslas maģistra grādu. Kopš 1979. gada  iedalās izstādēs. Strādā eļļas tehnikā, akvarelī, zīmējumā. No 1982. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Kopš 1992. gada strādā Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā par mākslas pedagoģi. No 1987. gada personālizstādes Rīgā, Madonā, Limbažos, Salacgrīvā, Jūrmalā, Tukumā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Dobelē, Bonnā (Vācijā). Darbi izstādīti Latvijā, Gruzijā, Uzbekistanā, Krievijā, Somijā, Vācijā, Francijā Anglijā, Indijā, ASV. Darbi atrodas Latvijas un Krievijas Mākslas fondu kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā, Čehijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV.

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2007. gada marts

Asta Keraitiene. Manas bērnības mirkļi

A. Keraitiene dzimusi 1971. gadā Lietuvā, Rokišķos. 1991. gadā beigusi Telšu lietišķās mākslas skolu, kur mācījās apģērbu dizainu. Pašlaik Asta ir māksliniece  dizaina un reklāmas firmā. No 1997. gada piedalās izstādēs kopā ar Rokišķu mākslinieku apvienību "Roda". Asta, izmantojot zīmuļus, pasteli un akrilu, rada savu krāsainu, dekoratīvu pasauli. Daudz darbu aizceļojuši uz privātkolekcijām Krievijā, Vācijā, Itālijā, ASV, Austrālijā, Anglijā un Latvijā. Lai arī māksliniece pēc dabas ir kosmopolīte, darbos dominē lietuviešu  tautas mākslai raksturīgās krāsas un tēli. Pirmo reizi Asta rāda arī eļļas darbus uz audekliem, kuru saturā jaušami bērnībā piedzīvotā un izjustā atspoguļojums.

Galerijai "Mans's" šis ir 10. projekts kopā ar Lietuvas māksliniekiem. Galerija ar darbiem piedalījusies projektos Rokišķos, Dusetā, Zarasos, kā arī organizējusi Lietuvas mākslinieku izstādes Jēkabpilī un Rīgā.  

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2007.g. februāris-marts

Maija Bērziņa. Gleznas

“Gleznojot man ir vajadzīga dabas klātbūtne”, stāsta Maija Bērziņa. “Vismaz tuvumā, kaut vai aiz loga. Lai dzirdētu vēju vai jūras šalkas. Tāpēc es piedalos daudzos plenēros - Latvijā, Lietuvā. Agrāk es skicēju, zīmēju tieši dabā. Man bija sakrātas veselas mapes ar šādiem uzmetumiem. Taču sapratu - pēc kāda laika mana interese par šiem motīviem zūd. Skicē ieliku visu spēku un visu dedzību. Īstais darbs iznāca tikai kā atkārtojums vai kopija. Tāpēc tagad strādāju alla prima - dabā iesāku gleznot un arī pabeidzu. Strādājot darbnīcā, darbu var pārmocīt un pazaudēt sākuma noskaņu. Taču noskaņa man ir vissvarīgākā. Es varu izmainīt ainavas elementus un zīmējumu, taču noskaņa vienmēr paliek - tas ir kāds aizejošs mirklis vai, piemēram, vasaras tveice. Man patīk priecīgas, vieglas un gaišas krāsas. Saule un vasara. Savu smagumu gleznās es iekšā nelieku. Rīkojos tieši otrādi - gaiši gleznojot, cenšos to aizmirst. Tāpēc vēlie rudens un ziemas mēneši man ir visgrūtākie - tumšais laiks mani nospiež. Tad sēžu iekšā un domāju, taisu skices”.
Maija Bērziņa dzimusi 1949. gadā, mācījusies Rozentāla skolā un Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļā. Māksliniece ir Latvijas Mākslinieku savienības un Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre. Personālizstādes: Daugavpils (2005, 1999, 1989, 1988, 1983, 1982), Rīga (1994, 1990, 1982), Salaspils(1999, 1982), Sigulda (1982), Paneveža (1986); grupu izstādes: Daugavpils (1999, 1998, 1997, 1989), Rīga (1999, 1998, 1987, 1994, 1989, 1983, 1976, 1973), Rēzekne (1998), Salaspils (1996), Paneveža (Lietuva, 1987), Ribnica-Damgartene (Vācija, 1999), Parīze (Francija, 1991,1992), Toronto (Kanāda, 1991, 1992).

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2007. gada janvāris - februāris

Pēc 30 gadiem tiekoties ... ar Jāni Pujātu

Keramika - "Pūdnīku skūla"

Spilgti ir Latgales kontrasti. Vienkāršais un pieticīgais šeit mijas ar izkopto un grezno. Dažādi laiki, ejot pāri, novadā ir atstājuši savas pēdas, vairāk gan drupu veidā. Un tomēr āri Latgales zilajiem ezeriem, gleznainām birztalām un pakalniem kā gaiša dominante debesīs ietiecās mūra baznīcu augstie torņi. Krāsainība, pretēji ikdienas dzīves pelēcībai, gadsimtu aitā iedzīvinājusies arī tautas mākslas darinājumos.

Latgales keramika šodien tiek uzskatīta par vienu no unikālākajiem amatniecības veidiem Latvijā un arī Eiropā. Tās sākotne meklējama ne tikai ļoti senos etnogrāfiskajos, bet arī arheoloģiskajos slāņos. Māla darinājumi novadā pazīstami kopš 5. gadu tūkstoša pirms  mūsu ēras. Te sastopama ķemmes - bedrīšu, auklas, tekstilā, švīkātā, gludā, apmestā, spodrinātā un cita veida keramika.

Apdedzināšanai izmantoja saimniecības pavardus. Kopš 5. gadsimta pazīstama arī svēpētā keramika. 10. gadsimtā sāka ieviesties ātri rotējoša podnieku ripa un speciāli cepļi. Podniecība veidojās par amatu, kuram pievērsās vīrieši. Pilnveidojās tehnoloģija, trauku tipi, formas, ornamentika. Populārs kļuva taisnu un līkloču līniju raksts, kuru ievilka traukam rotējot uz virpas. 15. gadsimtā parādījās glazūra, vēlāk - angoba.

Līdz ar rūpniecības attīstību pazuda māla tauku īpatsvars citu novadu saimniecībās. Latgalē ekonomiskās situācijas savdabība saglabāja mājamatnieku ražojumu lomu daudz ilgāk. Māla trauku praktiskā pielietojamība noteica daudzu talantīgu podnieku paaudžu izstrādāto  tipu - piena podu, vāravnieku, eļļas trauku, bļodu, krūžu un citu - augstās estētiskās kvalitātes.

Tā kā Latgales novada podnieki izmantoja sauso glazūru un apdedzināšanu veica vaļējos cepļos, tad neatkārtojamo toņu nianšu panākšanā liela loma bija ugunij, dūmiem, tvaikiem, arī nejaušībai.

30.-tajos gados keramiķi sāka piedalīties izstādē. Vispāratzītu autoritāti guva spilgtas personības, kuras radīja un pilnveidoja stilu. Tā A. Palāna darbība noteica vāžu, svečturu formu un rotājumu attīstību visā novadā.  P. Vilcāns deva ievirzi ļoti precīzu, smalku skrāpētu rakstu, virtuozi izsvarotu trauku siluetu tapšanai. 1937. gadā Vispasauls un tehnikas izstādē Parīzē abu šo keramiķu meistarība tika novērtēta ar zelta medaļām, A. P. Riuču, S. Kalves - ar sudraba.

Pēckara periodā podniecību līdz iznīcības robežai noveda kolektivizācijas spaidi. Tautas mākslu reabilitēt tā laika varas vīru acīs palīdzēja tādas kolorītas personības kā mākslinieks E. Detlavs un it īpaši mākslas zinātnieks J Pujāts (1925 - 1988). Mākslas zinātnieks J. Pujāts, lietpratīgi izmantojot tā laika valsts varas lēmumus, izvērsa aktīvu darbību šī senā amata saglabāšanā un attīstīšanā. Rosība sākās Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu pusē. Latgales keramikā sevi pieteica jauna paaudze, kas podniecībā ienāca ne tikai tradicionāli amatu pārmantojot, bet arī tā pamatus apgūstot Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā un papildinoties novada meistaru darbnīcās.

J.Pujāts aizgāja  tā arī nepieredzējis savas grāmatas "Latgales keramika 19. gs. vidus - 20. gs. 80. gadi" izdošanu, bet kā skolotājs viņš savu bija paveicis  Latgales keramika joprojām ir dzīva. Podnieka amats tiek nodots no meistara māceklim un tā tiek saglabāta cilvēces pieredze māla kā materiāla izmantošanā. Īpaši savu skolotāju pat pēc trīsdesmit gadiem novērtē Evalds Vasiļevskis, kurš saka: "Cilvēka spēki nevar četrkāršoties, ne dubultoties, tāpēc katra amatnieka sūtība ir radīt darbus, kas pēc izgatavošanas paņēmieniem, materiāla apstrādes veidiem un apdedzināšanas tehnoloģijām ir klasificējama kā reāli vienīgie eksemplāri. 1976. gada 9. decembrī man bija tas gods satikt savu skolotāj, tā ir nozīmīga diena, kuru gribas atcerēties.

Galerija "Mans's" ir popularizējusi "Pūdnīku skūlas" veikumu visu savu pastāvēšanas laiku, un darīs to arī turpmāk.

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2006.g. novembris - 2007.g. janvāris

Norobežotais pārnesums

Latviešu mūsdienu glezniecība

Pēc ikgadējās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotās vizuālās mākslas izstādes "Rudens 2006" daļa tur izrādīto darbu pārceļojuši uz Jēkabpils galeriju "Mans's". Tas nav vienkāršs mehānisks  izstādes pārnesums no vienas pilsētas uz otru, jo darbi vēlreiz tika vērtēti un atlasīti, vadoties no galerijas kritērijiem. Ekspozīcija Jēkabpilī papildināta ar vairāku populāru  mākslinieku darbiem, kas organiski iekļaujas izstādes kopainā.

  Ikgadējā Latvijas Mākslinieku savienības rīkotā vizuālās mākslas izstāde „Rudens”, kā allaž, arī  šogad izraisīja plašu rezonansi un diskusijas gan skatītāju, gan mākslas profesionāļu vidū.  Jāatgādina, ka šī, viena no tradīcijām bagātākajām izstādēm mūsu mākslas dzīvē, pretendē atspoguļot ar tradicionālajiem mākslas virzieniem saistītos mākslas procesus Latvijā, līdz ar to tajā vienmēr dominējusi glezniecība, grafika un tēlniecība. Tomēr šā gada „Rudens” izstāde ir zīmīga no vairākiem aspektiem – pie tās koncepcijas un izveides strādāja nevis viens autors, kā ierasts, bet gan četras jaunas kuratores – Ingūna Ģēģere, Elīna Hermansone, Daina Auziņa un Santa Mazika. Ikgadējie “Rudens” apmeklētāji bija pieraduši ik gadus doties uz izstāžu zāli “Arsenāls”, bet šogad ekspozīcijai tika atvēlētas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja telpas, līdz ar to kuratorēm un ekspozīcijas koncepcijas autorei māksliniecei Sarmītei Māliņai nācās apgūt telpu, kas nebūt nav ideāli piemērota, lai izstādītu glezniecību un grafiku.

   Pēc izstādes slēgšanas Rīgā “Rudens 2006” ekspozīcija zināmā mērā piedzīvoja jaunu izaicinājumu, proti, novembrī un decembrī liela daļa no darbiem - kopskaitā 72 – divās izstādēs  ar nosaukumu “Norobežotais pārnesums” ir aplūkojama Jēkabpils mākslas galerijā “Mans`s”.

    Ikgadējā “Rudens” izstādē varēja piedalīties visi mākslinieki un mākslas augstskolu studenti ar darbiem, kas radīti pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā izstādē satiekas dažādu paaudžu mākslinieki no visiem Latvijas reģioniem. Jāpiemin, ka tieši atsaucība no māksliniekiem ārpus Rīgas ļoti iepriecināja šī gada izstādes kuratores. Šķiet, ka arī māksliniekiem šī ir iespēja – iespēja paraudzīties uz saviem darbiem plašākā kontekstā.

   Starp “Rudens 2006” dalībnieku vārdiem ir tādi, kas komentārus neprasa, proti, mūsu vecmeistari – Jāzeps Pīgoznis, Biruta Baumane, Biruta Delle… Mazāk izstādē pārstāvēta vidējā paaudze, bet svaigus un  novatoriskus darbus piedāvā jaunākie - Līva Rutmane, Laura Kovaļevska, Jana Briķe, Gatis Pīpkalējs, Jānis Purcens, Patrīcija Brekte, Kārlis Vītols, Līga Pinne, Diāna Adamaite, Līga Ķempe un citi. Lai arī dominējošais mākslas medijs izstādē ir glezniecība, savdabīgus akcentus tajā ienes Ivo un Mairitas Folkmaņu, un Līgas Čibles mākslas objekti.

   Par laureāti kuratores izvēlēja jauno gleznotāju Daigu Krūzi ar darbu “Spiediens” – par to, ka viņa tradicionālu mākslas veidu ir pasniegusi svaigi un monumentāli, bet gleznotājs Māris Ruskulis ar savu darbu “xxx” ieguva žurnāla “Studija” balvu. “Studija” novērtēja arī jauno mākslinieku Kristianu Brekti, savukārt gleznotāja Maija Bērziņa ar darbu “Ropaži” iemantoja izdevniecības “Neputns” simpātijas.

    Kā kuratores uzsvēra izstādes pieteikumā, ekspozīcijas veidošanas gaitā katrai no viņām bija savs, atšķirīgs redzējums, bet viens kopīgs mērķis – parādīt mūsdienu mākslu Latvijā tādu, kāda tā šobrīd ir. “Rudens” izstādes katru gadu no jauna ļauj mums ieskatīties tanī Latvijas mākslas kopainā, kuru ikdienā reti ir iespēja redzēt.

Elīna Hermansone

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas,

spiediet šeit>>>

2006.g. oktobris

Mākoņu sievietes

Dīters un Rozvita Pentceki

Nebijusi akcija "Gleznas upei jeb Gleznu svētceļojums pa Daugavu", kuras laikā mākslinieku duets no Melles Vācijā - Rozvita un Dīters Pentceki - izstāda un ļauj plūst kopā ar Daugavas ūdeņiem 12 lielformāta daudzu gadu laikā veidotajām gleznām, no mākslas notikuma negaidīti pārtop nozīmīgā kultūrtūrisma  izstādē, ļaujot upei kopā ar gleznām līdzināties milzu muzejam un galerijai vienlakus, ieraujot šajā notikumā ikvienu kā liecinieku.

   Vācu mākslinieku pāra akcija aizsākās jau šāgada  martā Vācijā, kad Latvijas lielākajai upe nolemtās gleznas tika izstādītas Mellē un Osnabrukā, vienlaikus turpinot vākt līdzekļus ieceres turpināšanai. Latvijā akcija sākās 5. septembrī, kad Dītera upei lemto gleznu izstāde tika atklāta  Daugavpils cietokšņa Citadelē. Galvenie  akcijas notikumi sākās 11. septembrī, kad darbi, kas ar vasku, parafīnu un citiem materiāliem veidoti ūdensizturīgi, tika nodoti Daugavai, ļaujot tiem plūst kopā ar upes straumi, cik tālu vien iespējams.

   Abi mākslinieki ir Otrā pasaules kara bērni, dzimuši 1939. gadā. Paši vēstures griežos gan cietuši, gan ieguvuši. Kopīgus mākslas projektus organizējuši kopš 1990. gada un īpaši pēdējā laikā kopš Melles un Jēkabpils sadraudzības ceļi viņus 1997. gadā atveduši uz Latviju, daudz domājuši par Latvijas un Vācijas saitēm daudzu gadsimtu garumā. Kādā o sešiem iepriekšējiem mūsu valsts apmeklējumiem Rozvitai un Dīteram spēcīgu iespaidu ar saturisku pildījumu atstājis Daugavpils cietokšņa un Salaspils memoriāla apmeklējums, pēc kā mākslinieku pāris nolēmis abas vietas iekļaut topošajā akcijā kā dominantes. Gleznas, kas izturēja ceļojumu pa Daugavu,  1. oktobra vakarā  Salaspils koncentrācijas nometnes vietā tika sadedzinātas. Akciju noslēdz Dītera grafiku izstāde Galerijā "Mans's".

  Pentceki savos darbos risina varas, ciešanu, tolerances, kara un miera, cilvēku un tautu saprašanās problēmas. Jau 20 gadus Dīters savu daiļradi koncentrē uz renesanses mākslu. Viņš nodevies renesanses mākslinieku gleznu citēšanai - no darba ņem detaļu, ko pārvērš atsevišķā mākslas darbā.

D. Kalniņa

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas,

spiediet šeit>>>

2006. gada jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2006

    Galerija „Mans’s” šovasar  svin 15 gadu jubileju un tikpat reižu ir norisinājušās arī  Lielās vasaras izstādes, kas ir gada lielākais notikums galerijas darbībā un kas prasa arī vislielāko sagatavošanās darbu. Izstādīto darbu un pārstāvēto autoru skaits ir audzis un, šķiet, šovasar sasniedzis maksimāli iespējamo pat samērā plašajām ekspozīciju telpām. Labi, ka tiecoties pēc lielākas autoru pārstāvniecības, novārtā nav atstāta ne kvalitāte, ne novitāte.  Jau tradicionāli savus jaunākos, bieži tikko no molberta nākušos darbus, izstādei atvēlējuši  Frančeska Kirke, Maija Tabaka, Inta un Kārlis Dobrāji, Džemma Skulme, Laima Eglīte, Dace Lielā, Imants Vecozols, Biruta Delle, Kristaps, Kaspars un Vija Zariņi, Ivars Heinrihsons un citi gleznošanas korifeji. Plaši pārstāvēti Mākslas akadēmijas pedagogi – Jānis Osis, Uno Daņiļevskis, Aleksejs Naumovs, bet līdzās atzītajiem meistariem viņu audzēkņu - Patrīcijas Brektes, Vikas Kosenko, Diānas Adamaites -  darbi. Atvēlot izstādei vairākus darbus, plašāk savā daiļradē ļauj ielūkoties Tatjana Krivenkova,  Dace Saulīte, Roberts Muzis, Jānis Anmanis, Edvards Grūbe un Inta Celmiņa.   Pirmo reizi galerijā izstādīti atzītu meistaru  - Zinātņu akadēmijas locekles Birutas Baumanes, Jura Dimitera -, kā arī jauno mākslinieku – Lindas Daņiļevskas, Agijas Auderes, Evijas Ķirsones, Līgas Ķempes, Guntas Liepiņas-Grīvas darbi. Sulīgi vasarīgu kolorītu skatītāji atradīs Anitas Melderes, Elitas Patmalnieces, Ilzes, Katrīnas un Kristīnes Luīzes Avotiņu gleznās.

    Izstādes atklāšana un jubilejas svinības pieskaņotas pilsētas svētkiem un ievadīs to kultūras programmu. Lai pasākumu  padarītu atraktīvāku, galerijā un tās apkārtnē paredzēts izvietot biedrības „Melnā muša” projekta „No zemes – debesīs” ietvaros tapušos darbus un speciāli svētkiem izveidotas instalācijas no netradicionāla materiāla – kūdras.  Pirmo reizi galerijas vēsturē ir izdots neliels katalogs. Gan gleznu, gan projekta darbu izstāde iecerēta kā galerijas „Mans’s” un biedrības „Melnā muša” dāvana jēkabpiliešiem un viesiem pilsētas svētkos, kā arī uzticīgajiem mākslas cienītājiem un atbalstītājiem, kas bijuši kopā ar galeriju tās pastāvēšanas 15 gados.

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas,

spiediet šeit>

>>

No 2006.g. 20. jūlija

No zemes — debesīs

Kūdras plenēra darbu izstāde

   Kūdra Latvijā ir nozīmīgs derīgais izraktenis. Tā ir savdabīgs organisks veidojums, kas sausā veidā satur vairāk nekā 50% organisko vielu, ko veido nepilnīgi sadalījušies purva augi. Biedrības "Melnā muša" organizētajā radošajā plenērā autori ļāvās burvīgai atklāsmei no šī savdabīgā materiāla radot darbus, kas nes sevī emocijas, pārdomas par dzīvi, mākslinieka pasaules redzējumu un dzīves modeli. Plenērā piedalījās arī fotomākslinieki, kas dokumentēja tajā valdošo radošo gaisotni.

  Plenērā radītie darbi izstādīti galerijā "Mans's" kā velte jēkabpiliešiem un viesiem pilsētas svētkos un galerijas 15 gadu jubilejā. Izstāde papildināta ar vairākām instalācijām, kas tapušas ekspozīcijas iekārtošanas laikā.

  Plenērā piedalījās: Sandra Ābola, Ilze Griezāne, Elita Skrimble, Ieva Boksberga, Agita Šteinberga, Aina Laiviniece, Anita Šteinberga, Māris Becītis, Aigars Rūrāns, Aksana Medne, Anna Vītola, Lelde Šabuņina, Gita Cankale, Ivars Butlers, Jāzeps Višņevskis, Juris Šteinbergs. Instalācijas veidoja Uldis Čamans, Antra Griškena, Gunārs Cankalis.

Lai apskatītu

plenēra bukletu,

spiediet šeit>>>>

2006. gada maijs

Uldis Čamans.  Apzinātā daļa

   Ar šo izstādi sākts īstenots projekts "Formula - ceļš". Projektu atbalsta LKK fonds. Tā mērķis ir uzrunāt skatītājus, atgādinot par 15 galerijas darbības gados organizētajām vairāk nekā 300 izstādēm.

Izstaigājot un aplūkojot darbus piecās telpās, skatītājs iziet galerijas attīstības posmus. Pirmais - sākums, vīzija, alegorija. Šajā posmā dominē zilā cerību un baltā skaidrības krāsa. Otrais posms - sapnis, noslēpums, pierādījums.  Darbi dzeltenos un zaļos toņos, kas simbolizē tiekšanos pierādīt sevi. Trešais posms - domu revīzija, mākoņu pastaiga, pieskāriens. Daudzveidīgā krāsu gamma un nesakārtotās trajektorijās virzītās līnijas liek domāt par dzīves un mākslas krāsainību un nenoteiktību. Ceturtais posms  - laiks dabā, spožais redzējums, saulainā reforma. Darbos izmantotas zelta un sudraba plāksnītes, kas rada asociācijas ar galerijas sasniegto māksliniecisko līmeni,  atpazīstamību Latvijā un ārzemēs. Piektais posms - krāsainā pasaule, pierādījums, prieks un ilūzija. Dominējošā sarkanā krāsa liek sajust galerijas briedumu, darbības pacēlumu jaunā kvalitātē, jaunas enerģijas pieplūdumu.

   Jauna triepienu kvalitāte, faktūru daudzveidība, konkrētu priekšmetu saplūšana abstraktā kontekstā raksturo Ulda Čamana jauno gleznu ciklu. Mākslinieks pierāda, ka arī darbojoties abstraktās glezniecības laukā, var nemitīgi atrast jaunus mākslinieciskās izpausmes veidus, kas neļauj atslābt skatītāju domas plūdumam, turot savas  mākslas cienītājus pastāvīgā intelektuālā sasprindzinājumā.

   Mākslinieks cer, ka šī izstāde kļūs par pavērsiena punktu viņa radošajā biogrāfijā, ļaujot pakāpties uz jauna attīstības posma pirmā pakāpiena. Ar šo izstādi "Apzinātā daļa" tiek simboliski rezumēts 15 gados paveiktais gan mākslas popularizēšanā, gan personīgajā mākslinieciskajā izaugsmē.

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

Lai apskatītu visas

U. Čamana gleznas, spiediet šeit!  

2006. g. marts - aprīlis

Atspīdumi

Mūsdienu latviešu glezniecība

   Pavasara saules atspīdums kūstošajā ledū, gaismas rotaļas ūdenī, domas atspulgs uz audekla, sajūtu refleksija mākslas darbā — tā ir izstādē skatāmo darbu noskaņa.  Ekspozīcija piedāvā atkalsatikšanos ar jau pazīstamām vērtībām — Roberta Muža pelēcinātajām ainavām, Džemmas Skulmes akvareļiem, Intas Dobrājas pilnasinīgajiem kailfigūru gleznojumiem, Ilgvara Zalāna  jūtīgi tvertajām  ainavām, Edītes Krastenbergas reālistiskajiem ziedu gleznojumiem, Osvalda Juškas mītiskajiem tēliem un Vēsmas Ušpeles dzīvespriecīgajām klusajām dabām, kā arī Elizabetes Melbārzdes  jutekliskajiem balerīnu gleznojumiem.

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

2006. februāris

Jānis Kalējs. Gleznas

J. Kalējs dzimis 1923.g. 19. martā Jēkabpils apriņķa Secē. Pēc elektriķa specialitātes apgūšanas Valsts Amatniecības skolā mobilizēts vācu armijā, pēc tam - gūst. Pēc atgriešanās ceļš uz J. Rozentāla mākslas skolu ir slēgts. Zīmēšanas un gleznošanas tehnika apgūta no 1949.g. Rīgā, Republikas arodbiedrību kultūras namā (Mazajā ģildē) sākumā pie mākslinieka Ed. Jurķeļa, paralēli ik gadu piedaloties Em. Melngaiļa Tautas mākslas nama rīkotajos semināros, no 1950. līdz 1993. gadam mākslinieku A. Zviedra, Kalvāna, M. Lielkrastes-Lielandes, J. Medņa, N. Petraškeviča, A. un J. Ģērmaņu un M. Zītares vadībā. Līdztekus apmeklēta zīmēšanas un gleznošanas studija Cēsu muzejā pie mākslinieka A. Droņa. No 1949. gada piedalījies apmēram 250 izstādēs, no kurām ievērojamākās grupu izstādes bijušas Vācijā, Polijā, Lietuvā, Maskavā, Japānā, Cēsu novada izstādēs, Mākslas dienu izstādēs Rīgā. Bijušas 7 personālizstādes Cēsu muzejā, Cēsu izstāžu namā, Rīgā, Strenčos, Vijciemā, vairākās vietās Cēsu rajonā. Personālizstāde apceļojusi arī Dānijas pilsētas - Stenloze, Birkerode, Kopenhāgena. Ļoti daudz darbu no šīm  izstādēm atdāvināti turpat Dānijā. Darbi atrodas Cēsu muzeja kolekcijā, kā arī privātajās kolekcijās ārzemēs.

"Jānis Kalējs savā glezniecībā ir liriķis. Vai par to vajadzētu brīnīties, ja viņš savu krāsu izjūtu, dabas mīlestību un profesionālo gleznošanas māku izkopis Gaujas krastos? Krāsu gamma no kārklu sudrabpelēkā zaļuma līdz egļu tumši piesātinātajam tonim ir viņa varā, bet gleznās šos daudzos zaļumus parasti apvieno ar paletes nazi uzlikts gaišs ūdens spīdums vai zilgans padebesis. Jānis Kalējs paliek liriķis arī tad, kad glezno ziedus - peonijas, ceriņus vai lauku margrietiņas ... Un tomēr Jāņa Kalēja īstais ampluā saistās ar Gaujas līčiem, mežu celiņiem, pavasarīgiem bērziem, jā arī ar Cēsu vēsturiskajām ieliņām, jo Cēsis ir Jāņa Kalēja pilsēta un Cēsu apkārtne ir viņa iemīļotākais gleznošanas objekts".

Andrejs Ģērmanis

Lai apskatītu visas

J. Kalēja gleznas

spiediet šeit!

2005.g. decembris - 2006. janvāris

Zelta griezums

Čehu mākslinieku izstāde

Daněk Ladislav, Hastik Jiři, Hrachovina Jan, Kovařik Slavoj, Kučera Zdaněk,  Langer Radovan, Leonidová Lenka, Mičiková Klára, Přileský Ivo, Sedláček Jiljí, Schneider Lubomir, Vaci Jaroslav, Zlamar Petr, Žampová  Lenka

    Izstāde „Zelta griezums” ir pirmais konkrētais mākslas pasākums projekta „Eiropa-Eiropai” ietvaros. Šī projekta mērķis ir pastāvīga kultūras apmaiņa starp Čehijas Republiku un Baltijas zemēm.

  Izstādes koncepciju veidojuši galerijas PATRO pārstāvji. Šī Vidusmorāvijas lielākās pilsētas Olomouces galerija ir projekta „Eiropa-Eiropai”  iniciators. Ekspozīcijas pamatprincips ir iepazīstināt skatītājus ar Vidusmorāvijas progresīvajiem tēlotājas mākslas virzieniem, kuri šodien ir teritoriāli identificējami ar Olomouces apgabalu tā nepārtrauktās attīstības ietvaros, tajās pozīcijās, kuras reģionā  reflektēja aktuālos Eiropas notikumus salīdzinoši starptautiskā līmenī, kā arī patreiz reprezentē visas valsts attīstības tendences.

   Tieši šo iemeslu dēļ izlasē ir ietverta plaša paaudžu un uzskatu spektra mākslinieku darbi. Tehnisko iespēju dēļ no tēlotājas mākslas nozarēm tika izvēlēta glezniecība, kura pietiekoši precīzi un uzskatāmi reprezentē norādīto programmu. Autori cer, ka izvēlētā koncepcija labvēlīgi uzrunās mērķa publiku un izteikti palielinās uzmanību, kura tiek pievērsta Čehijas Republikai ES ietvaros. Autoru mērķis, protams, ir ne tikai iepazīstināt skatītājus ar savu zemi, bet arī ar savu reģionu un pilsētu Olomouci, kura ir viņu dzimtene. Izstāde piedāvā 14 čehu autoru darbus – kopskaitā 44.

 Čehijas Republikas vēstniecības kultūras atašejs Mical Korecký

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

2005.g. novembris-decembris

Saldās atmiņas

Ir patīkami, ja cilvēkam ir jaukas atmiņas, kurās gremdēties gan baltajos, gan melnajos brīžos. Ja šādas atmiņas ir māksliniekam, tās iegūst vizuāli taustāmu apveidu mākslas darbā, šādā veidā savas pozitīvās emocijas, skaistos brīžus, saldās atmiņas nododot arī skatītājam. Galerijas izstādē dažādu paaudžu un raudzes mākslinieku darbos redzam, ka šīs atmiņas var būt visdažādākās. 

U. Čamanam tās ir par tirkīzzilo Karību jūru, kas materializējušās abstraktās gleznās. Intai Celmiņai — par sen pagājušo bērnību ciklā "Lelles"; Mārtiņam Krūmiņam,  Jāzepam Pīgoznim, Agnesei un Edītei Krastenbergām — par aizgājušo vasaru, Aleksejam Naumovam — par ceļojumiem uz Itāliju. Citam  tās varbūt ir romantiskas atmiņas par sen aizgājušām vai ne tik senām laimīgajām dienām. Dace Saulīte atmiņas par laimīgajiem mirkļiem reflektē ģeometriskās, abstraktās un krāsainās kompozīcijās. Galvenais, ka šīs saldās atmiņas, uzklātas uz audekla, izdala pozitīvu starojumu, kas sasilda jebkuru izstādes skatītāju.

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

 2005. oktobris-novembris

Mūžīgais bērns

Jēkabpils mākslinieku grupas izstāde

Izstādes koncepcija radusies vasarā, kad Jēkabpils mākslinieku grupa – rajona mākslas skolas pedagogi piedalījās starptautiskā simpozijā „Hansa Kristiana Andersena pasaku tēli mākslā” Dānijā, Ellumā. Slavenā dāņu rakstnieka pasakas dažkārt tiek dēvētas par pasakām pieaugušajiem. Tajās tiek pausts vispārcilvēcisku vērtību slavinājums. Pētot Andersena pasakas, radās pārliecība, ka ikvienā cilvēkā mīt mūžīgais bērns, un tieši šī kvalitāte  cilvēkam palīdz saglabāt morālo skaidrību un ticību labā uzvarai. Nepazaudēt sevī bērnu ir būtiska mākslas skolotājiem. Bērnišķīgā spēja radīt savu tēlu, formu un krāsu pasauli nepieciešama ikvienam  māksliniekam.

    Izstādē aplūkojami Rutas Štelmaheres Ulda Čamana, Ziedoņa Bārbala, Maijas Vīksnes, Gitas Cankales, Annas Vītolas, Gaidas Rešetņikovas, Inas Vinogradovas, Jurija Abramenko, Iraīdas Tarvidas, Ingrīdas Kazinikas, Ivetas Kruglinskas un Dinas Lukstiņas u.c. autoru gleznojumi ar H.K.Andersena pasaku motīviem,  asociatīvi un filozofiski darbi,  bezpriekšmetiski gleznojumi, kā arī klusās dabas un ainavas. Interesanti ir arī keramiķu Inetas Dzirkales sīkplastika un šķīvji, kā arī Dinas Lukstiņas trauki.

 R.Štelmahere

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

2005. jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2005

Latviešu mūsdienu glezniecība

Kā katru gadu, arī šogad, galerija „Mans’s” jēkabpiliešu un viesu priekam piedāvā plašu latviešu glezniecības izstādi, kurā ar 200 darbiem pārstāvēti teju vai 100 mākslinieki. Bez  jau pastāvīgajiem  autoriem, kuru darbi vairākkārt skatīti galerijā, šogad pirmo reizi izstādīti Harija Blunava, Tatjanas Krivenkovas, Lauras Pīgoznes, Agneses Krastenbergas, Gundegas Tūtānes, Karīnas Rungenfeldes un Elīnas Ģībietes darbi.

Visplašāk no tiem ar 10 abstraktiem darbiem pārstāvēta T. Krivenkova, kuras gleznas izceļas ar gaismas kontrastu spēlēm un vibrējoši mainīgām gradācijām, savukārt jūtīgi izvēlētais kolorīts spēj radīt noteiktus emociju viļņus. 

Jaunā māksliniece, mūsu novadnieces Agneses Krastenbergas darbi veltīti jūras tematikai. Viņas darbos, neskatoties uz jūtamo vecmeistaru ietekmi, jūtams dziļi personīgs un izjusts skatījums uz jūras mainību.

Savu ceļu mākslā, atšķirīgu no tēva iemītās takas, meklē Laura Pīgozne, kuras darbi izceļas ar mierīgiem toņiem, sīku fona tekstūru un rāmu sižetisko risinājumu.

Saulainu, izstādes nosaukumam atbilstošu noskaņu, ienes Intas Dobrājas darbi, kas ir gaismas piepildīti, mirdzoši un optimistiskas noskaņas pārpilni. No šiem darbiem dveš jāņuzāļu un ziedošas pļavas smarža.

Turpretī Frančeska Kirke pārsteidz ar savu skatījumu uz vecmeistaru darbiem, savos rimeikos cenšoties tos atdzīvināt veidolā, kas būtu interesants  mūsdienu skatītājam, pieliekot tiem arī daļu no savas pasaules.

Krāsaina un fantastiska pasaule atklājas Maijas Tabakas darbos, kas izceļas ar romantiskiem sižetiem. Nevar nepieminēt arī Jāņa Zemīša interesantos gleznas ar taureņu motīviem, Daces Lapiņas smalki niansētās klusās dabas, Imanta Vecozola bagātīgo triepienu klusajā dabā un ainavā, Alekseja Naumova saules apdvestās Itālijas ainavas, Elitas Patmalnieces un Laimas Eglītes kontrastainās un krāsu pārbagātās gleznas. Un protams, skatītāju ievērību gribas vērst uz fascinējošajiem un emocionāli uzlādējošajiem Džemmas Skulmes un Birutas Delles darbiem.

Vēl izstādē ar saviem darbiem piedalās Inta Celmiņa, Edvards Grūbe, Andrejs Ameļkovičs, Helēna un Ivars Heinrihsoni, Ilze Avotiņa, Kristīne Luīze un Katrīna Avotiņas, Kārlis Dobrājs, Edīte Krastenberga, Ilgvars Zalāns, Gunta Smilgina, Anna Vītola, Juta Policja un Mareks Gureckis, Ritums Ivanovs, Anita Meldere, Jānis Anmanis, Auseklis Baušķenieks u.c.

Lai apskatītu visus

Lielajā vasaras izstādē eksponētos darbus, spiediet šeit!

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2005. maijs - jūnijs

Laimīgo mirkļu dārzs

Daces Saulītes personālizstāde

Māksliniece Dace Saulīte, kas izstādēs piedalās no 1989. gada, savos darbos ar līniju ritmu, kontrastu un dzīvīgu krāsu palīdzību fiksējusi un cenšas nodot skatītājam pozitīvas un gaišas emocijas, par ko liecina arī personālizstādes nosaukums - "Laimīgo mirkļu dārzs". 

Par savu glezniecības koncepciju māksliniece saka:  - Katra glezna veidota kā īpatnējs sajūtu eliksīrs. Sajūtas, tāpat kā mirkļi, ir gaistošas. Patīkamās, mīļās sajūtas ir vēlme ilgāk izjust, tādēļ gleznas kalpo kā sava veida atmiņu grāmatas, kas gan māksliniekam, gan gleznu vērotājam ļauj lasīt kaut ko sev tīkamu. Katrs krāsu laukums, katra līnija ietver emocijas. Tās ir vērtības, kas veido katra darba savdabību. Nekas neatkārtojas, bet katrai gleznai ir savs ritms, kurā ieklausoties, var atkal un atkal sev atgādināt kādu laimīgu mirkli.

D. Saulītes darbu kompozīcijas pamatā ir taisnstūris, ap kuru un kurā, autores emociju vadītas, noteiktā ritmā un ornamentācijā kārtojas līnijas - vijīgas, līganas un trauksmainas. Māksliniece neierobežo sevi arī krāsu izvēlē, ko viņa pati apzīmē kā "raibs krāsu reibonis". Gleznotājai svarīgi arī darbu nosaukumi, kas abstraktajām, dekoratīvajām  gleznām piešķir filozofisku saturu. 

Lai apskatītu citas

D. Saulītes gleznas,

spiediet šeit >>>>>

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2005. aprīlis - maijs

Stikls

Adams Jablonskis (Polija). Remigijs Kruks (Lietuva)

    Adams Jablonskis ir mākslinieks un sertificēts stikla tehnologs, kurš patentējis vairākus stikla apstrādes paņēmienus. Pēdējais patents, ka reģistrēts 2000. gadā,  ir par divu materiālu - stikla un metāla - savienošanu. Ievadot smalku metāla stiepli šķidrā stikla masā tiek iegūtas maģisks zīmējums un struktūras. A. Jablonskis par saviem darbiem ieguvis 12 zelta medaļas dažādās starptautiskās izstādēs.  Tie izstādīti arī prestižajā Amerikas Stikla muzejā. Meistara darbus ārvalstu vizītes bieži dāvina Polijas valsts vadītāji. Jablonskis tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem stikla māksliniekiem Eiropā.

— Es stiklu salīdzinu ar sievieti: tas ir neprognozējams un untumains, — saka Remigijs Kruks, kas ar šo materiālu strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Meistars eksperimentē tādējādi, ka sakaitētai masai pievieno organiskos materiālus, kas sadegot iekšpusē atstāj krāsainus pūslīšus un citus dažkārt visai dīvainus veidojumus. Bet citreiz viņš pūš stiklu no mazāk izturīga materiāla izgatavotā veidnē. Kad tā sadeg, uz stikla virsmas paliek veidnes tekstūras vai krāsas pēdas. Izstrādājumus pēc atdzišanas bieži vien īpaši apstrādā: stiklu griež, slīpē, līmē, kombinē ar citiem materiāliem - metālu, akmeni vai koku. Kruka darbnīca, kuru viņš nodibināja 2000. gadā Panevežā, savu produkciju - rakstāmgalda piederumus, kausus, suvenīrus, dāvanas - galvenokārt tiražē, bet brīvajā laikā Remigijs veido oriģinālus darbus  savam priekam. Ar tiem viņš piedalās starptautiskās izstādēs, tos iegādājas muzeji un privātpersonas.

Lai apskatītu citus

A. Jablonska darbus spiediet šeit >>>>>>

Lai apskatītu citus

R. Kruka darbus

spiediet šeit >>>>>>

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2005. marts-aprīlis

Nojausmas pēc piecpadsmit

LKF kopas "Pūdnīku skūla"

Līdzsvarotā mainība

Latgales mākslinieku grupas izstāde. Gleznas

Savus darbus galerijā “Mans’s” Latvijas Kultūras fonda kopas "Pūdnīku skūla" dalībnieki – Evalds Vasilevskis, Staņislavs Viļums, Ilmārs Vecelis un Aivars Ušpelis — apkopojuši ekspozīcijā "Nojausmas pēc 15", tā norādot uz kopas dibināšanas jubileju.

Kopa nopietni pievērsusies melnās jeb svēpētās keramikas popularizēšanai, īpaši uzsverot, ka tā ir cilvēkam nekaitīga, balstās senās podniecības tradīcijās un tai ir praktisks pielietojums, tādā veidā paplašinot priekšstatus par Latgales keramiku, kas daudziem asociējas ar krāšņajām, glazētajām vāzēm un svečturiem.  Neskatoties uz kopējām iezīmēm, kuras nosaka pielietotā māla apstrādes un apdedzināšanas tehnoloģija, katra dalībnieka rokraksts ir atšķirīgs.

Kopas dibinātājs un ilggadējais vadītājs  E. Vasilevskis uzsver, ka arī podniekam, lai realizētu savas mākslinieciskās idejas, pirmkārt jābalstās amata prasmē. Meistara darinājumu forma organiski izaugusi no materiāla un apstrādes īpatnībām. Ornamentācijā tiek pielietoti stilizēti, pat primitīvi, cilvēku un dzīvnieku zīmējumi, tā it kā norādot uz gadsimtiem garo,  nepārtraukto podniecības pēctecību Latgalē. Šo efektu vēl vairāk padziļina nemizotu klūdziņu pielietojums savienojumā ar keramiku.

 Pašreizējais kopas vadītājs S. Viļums radoši interpretē senās amatniecības tradīcijas, veidojot konstruktīvi loģiskus, ekspresīvas kopnoskaņas pilnus darbus. Trauku dekorēšanai izmanto krāsainus gleznieciskus laukumus, tos papildinot ar ornamentāliem rakstiem. Darinājumu izteiksmību pastiprina koka stiprinājumi osiņās.  Pats podnieks atzīst, ka šādus traukus labprāt iegādājas cilvēki, kam apnicis lielveikalu vienveidīgais piedāvājums un kas grib ieturēt savu savdabīgu stilu.

I. Veceļa izstādītie trauki izceļas pārējo vidū ar savu fizisko vieglumu. Trauku ornamentācija ir smalkāka un simetriskāka nekā kolēģiem.

Estētiskās izjūtas, kas krātas piecās podnieku paaudzēs, atspoguļojas A. Ušpeļa krūzēs un pudelēs, kas  varētu atsvaidzināt jebkuru viesību galdu. Krāšņās glazūras tiek lietotas atturīgi, vairāk parādot, ka arī svēpēšanas tehnikā iespējams sasniegt krāsu daudzveidību. Iemīļots meistara ornaments, it sevišķi uz bļodām, ir stilizēts zivs attēls, kas, šķiet, vairāk lietots kā kristietības simbols, nekā norāde uz utilitāru pielietojumu. Interesanti podnieks savienojis keramiku ar metālu, tā piešķirot senās podniecības tehnikas izstrādājumiem modernu, mūsdienīgu veidolu.

Latgales podnieku ekspozīciju galerijā “Mans’s” veiksmīgi papildina arī piecu Rēzeknes novada mākslinieku grupas izstāde “Līdzsvarotā mainība”. Podnieku un gleznotāju satikšanās nav nejauša, jo jaunie mākslinieki — Jana Nesteroviča, Vladimirs Višņakovs, Vēsma Ušpele, Agra Ritiņa un Vija Stupāne — ir labi pazīstami ar sava novada podniekiem un viņus vieno personīga draudzība un kopīga piedalīšanā “Pūdnīku skūlas” rīkotajos plenēros.

Visplašāk izstādē pārstāvēti A. Ritiņas darbi – ainavas,  kurās ar lielu krāsu laukumu un stilizētu koku un krūmu palīdzību veiksmīgi tiek attēlotas gadalaiku mijas noskaņas. Māksliniece nesen  uzvarējusi galerijas “Laipa” rīkotajā konkursā “Ainava”.

V. Ušpele uzsver, ka viņai ir mīļas senas lietas. Tās gleznās parādās gan kā saturiskā smaguma centrs, gan kā materiāls, uz kā radīt darbu. Lai gan māksliniece par savu autoritāti, iedvesmotāju un pat “guru” min podnieku  Evaldu Vasilevski, viņa cer, ka slavenajā keramiķu Ušpeļu dzimtas kokā kļūs par atzaru, kas to vedīs citos mākslas virzienos.

Savu stilu, liekas, ir atradusi arī Jana Nesteroviča, kas emocionālo ietekmi uz skatītāju panāk,  izmantojot zaļos un zilos toņus, kā arī asi iezīmējot cilvēku kontūras.

Vija Stupāne  un Vladimirs Višņakovs katrs pārstāvēti ar trīs darbiem, kas liecina par savdabību un potenciālajām iespējām.

Ideja, kas vieno šos tik atšķirīgos cilvēkus – jaunos māksliniekus un jau pieredzējušos, atzinību guvušos  podniekus – ir “Augt kopā un vienam no otra mācīties” (V. Ušpele), un jānovēl, lai no šīs kopdarbības izaugtu daudz veiksmīgu kopprojektu, kā šis, kas līdz aprīļa  beigām aplūkojams galerijā “Mans’s”.

Lai apskatītu citus

LKF "Pūdnīku skūla"dalībnieku darinājumus

spiediet šeit >>>>>>

Citus J. Nesterovičas,

V. Višņakova,

V. Ušpeles,

A. Rītiņas,

V. Stupānes

darbus skatieties sadaļā MĀKSLINIEKI

2005. janvāris - februāris

Trīs no Lietuvas

Galerijai "MANS'S" jau astotais kopīgais projekts ar lietuviešu māksliniekiem. Šoreiz tā ir trīs mākslinieku, kursabiedru, Jonasa Bajaruna, Osvalda Juškas un Jūrates Mitalienes gleznas.

J. Bajarunas. Parīze                             J. Mitaliene. Ezera acis

Osvalds Juška. Runājošās  galvas

Lai apskatītu citas

 J. Bajaruna gleznas

spiediet šeit >>>>>>>

Lai apskatītu citas

 O. Juškas gleznas

spiediet šeit >>>>>>>

Lai apskatītu citas

 J. Mitalienes gleznas

spiediet šeit >>>>>>>

2004.   novembris

Ilgvars Zalāns

Biļete uz Japānu

Visu novembri līdz decembra sākuma skatāmi Valmieras mākslinieka Ilgvara Zalāna personālizstāde "Biļete uz Japānu. Ekspozīcijā 35 darbi - ziedu gleznojumi, ainavas, abstraktas gleznas.

Japāna... katram no mums nāk prātā vairāk vai mazāk izprotami neikdienišķi mākslas priekšstati un mākslas tēli. Māksla nav tikai nomaļus stāvošs fenomens, ko var atdalīt no filozofijas, arhitektūras, zinātnes. Tieši personiskā pieredze sniedz mums nomierinošas atbildes uz jautājumu - vai vērts kaut ko meklēt. Arī manā postmodernajā pārinformētībā ir punkts, kur ar empīrisko pieredzi izskaitļotais vienkārši beidzas un nāk pārsteigumi, kas pārņem savā varā. Tās ir neikdienišķas kopsakarības. Tad rodas visus izstādes darbus vienojošs nosaukums, darbi grupējas, rodas jauna ziņa. Tāpēc arī ir šī izstāde - iespēja racionāli nepierast pie jau zināmā, paskatīties uz sevi no malas, lai spertu nākamo soli.

Ilgvars Zalāns

Lai apskatītu citas

I. Zalāna gleznas,

spiediet šeit>>>>

2004.   novembris

Aleksandrs Štrāls. Vitālijs Kalvāns

Gleznas un zīmējumi

Galerija „Mans’s” vienmēr centusies plaši parādīt latviešu mūsdienu moderno mākslu, tāpēc mazliet neierasti tajā skatīt divu jau sen aizsaulē aizgājušu meistaru darbus. Vienā izstādē apvienoti Aleksandra Štrāla (1879 – 1947) un Vitālija Kalvāna (1909 – 1965) darbi.

Pļaviņās dzimušā un lielu mūža daļu tur pavadījušā A. Štrāla daiļrade pārstāvēta ar vairāk nekā 50 darbiem - gleznām, nepabeigtiem darbiem, skicēm un uzmetumiem - no   mākslinieka mazmeitas privātkolekcijas. Lai ari lielu daļu darbu stipri skāris laika zobs un tiem nepieciešama restaurācija, tie pilnībā dod priekšstatu skatītājam par šī mākslinieka  lielo talantu un viņa vietu latviešu kultūras vēsturē. Jānis Jaunsudrabiņš savās atmiņās ar lielu siltumu atceras savu draugu Sašu un saka, ka tas bijis liels mākslinieks, kam talants dieva dots. Izstādē bez dabasskatiem un žanriskiem darbiem, kas visaugstāk novērtēti A. Štrāla daiļradē, redzamas  arī portretu skices un uzmetumi, kuros portretētas kultūras vēsturē izcilas personības - rakstnieki K. Štrāls, E. Virza, J. Akuraters, J. Jaunsudrabiņa znots tulkotājs V. Šteplers u.c. Taču galvenie darbu motīvi, kas izpildīti reālistiskā impresionisma manierē,  ir paskarbā taču harmoniskā Latvijas vidienes daba ap Daugavu, amatnieki, baļķu vedēji, plostnieki. Lai arī A. Štrāls netiek ierindot latviešu glezniecības spīdekļu pirmajās rindās , tomēr ir pelnījis, lai  viņa daiļrade un dzīvesstāsts tiktu saglabāts nākotnei.

Arī otrs izstādē pārstāvētais mākslinieks, Latgales apjūsmotājs, Vitālijs Kalvāns ir smalks reālists, kas iedvesmu saviem darbiem smēlies Latgales ainavā un latgaliešu dzīvesveidā. V. Kalvāns 30. gados līdzās F. Varslavānam,  un A. Eglem bijis  Rēzeknes novada un visas Latgales  mākslas dzīves rosinātājs un  organizators. Latgale ir viņa nedalāmais mākslas priekšmets. Mākslinieks gleznojis gan lauku, gan pilsētas ainavas, gan lauku darbu norisi, gan cilvēku grupas.  Viņa triepiens ir sīks un it kā drupināts, darbos valda pelēki zaļganā un zaļgani dzeltenā krāsu gamma ar  spilgtiem un dekoratīviem toņu uzsvariem. Tieši ainavās visspilgtāk redzama V. Kalvāna skolotāja V. Purvīša tonālās glezniecības ietekme.  Mākslinieka talants atklājas pat maza izmēra darbos, kad, neskatoties uz ierobežoto laukumu liekas, ka visas savas emocijas gleznotājs izlicis uz šī mazā kartona gabaliņa. Gleznotājs savdabīgi iegājis vēsturē ar ainavu  ciklu, kas veltīts Raiņa memoriālajām dzīves vietām. Daži no šī cikla darbiem redzamas arī izstādē.  Lai arī izstādīto V. Kalvāna darbu klāsts nav plašs — tikai 17 darbi, tie arī nejaušam skatītājam  pilnībā dod apjausmu par lielo talantu, kas piemitis šim māksliniekam.

Lai apskatītu citas

A.Štrāla gleznas,

spiediet šeit>>>>

Lai apskatītu citas

V. Kalvāna gleznas, spiediet šeit>>>>

2004.   septembris - oktobris

Raibais priekšnesums

Latviešu mūsdienu glezniecība

Ekspozīcijā - daļa no "Lielās vasaras izstādes", kā arī jauni Intas Dobrājas, Ievas Iltneres, Ausekļa Baušķenieka, Laimas Eglītes, Annas Kukas-Baklānes, Lilitas Postažas, Jutas Policjas un Mareka Gurecka darbi.

2004.   14.  jūnijs - 31. augusts

Lielā vasaras izstāde 2004

Mākslinieki: Dace Lielā, Maija Tabaka, Ilmārs Blumbergs, Ieva Iltnere, Andrejs Ameļkovičs, Ritums Ivanovs, Liene Baklāne, Edvards Grūbe, Anna Heinrihsone, Inta Celmiņa, Frančeska Kirke, Imants Vecozols, Jānis Anmanis, Helēna Heinrihsone, Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, Džemma Skulme, Jānis Osis, Inta Dobrāja, Kārlis Dobrājs, Jānis Zemītis, Uno Daņiļevskis, Biruta Delle, Jona Bajarunas, Juris Jurjāns,  u.c.

   Droši var teikt, ka tradicionālās lielās vasaras izstādes galerijā „Mans’s”  kļuvušas par ikgadēju mākslas notikumu ne tikai Jēkabpilī, bet iekarojušas atzinību plašākā mērogā.  Par to liecina fakts, ka tādi atzīti mākslinieki kā Dace Lielā, Maija Tabaka, Biruta Delle, Ritums Ivanovs, Andrejs Ameļkovičs, Helēna Heinrihsone un Džemma Skulme gatavo darbus speciāli šai izstādei. Izstādes iekārtotājs Uldis Čamans atzīst, ka ir centies parādīt latviešu glezniecību visā tās daudzveidībā — no pavisam jauniem autoriem, vēl Mākslas akadēmijas studentiem kā Gustavs Filipsons, Jana Briķe, Diāna Adamaite, līdz atzītiem glezniecības korifejiem, ko pārstāv Edvards Grūbe, Auseklis Baušķenieks, Imants Vecozols un citi. Pirmo reizi galerijā redzami Elitas Patmalnieces izšūtie darbi, kas saista ar kaleidoskopisko krāsu daudzveidību. Jaunums jēkabpiliešiem ir arī Annas Heinrihsones fantastisko un ironisko tēlu pasaule, kas atklājas četru darbu ciklā.  Arī Jutas Policjas un Mareka Gurecka, kas strādā kopā, darbs galerijā izstādīts pirmoreiz. Iespējams, ka skatītāji vēl atceras gleznotāju Vijas Maldupes un Ilzes Avotiņas meitu bērnišķīgos zīmējumus, kas galerijā pirms vairākiem gadiem bija eksponēti līdzās  slaveno vecāku darbiem. Tagad Ieva, Liena un Anna Baklānes, kā arī Katrīna un Kristīne Luīze Avotiņas ir atgriezušās jau kā jaunas un daudzsološas mākslinieces, kurām katrai piemīt savs radošais rokraksts.

Vairāki darbi ir interesanti ne tikai ar savu māksliniecisko kvalitāti, bet arī ar rezonansi, ko tie izsaukuši sabiedrībā. Te vērts pieminēt Aijas Jurjānes „Flemaļjas meistara tēli viesos pie draudzenēm – grūtniecēm”, kas „Hansabankas” konkursā atzīta par labāko 2003. gada gleznu. Savulaik valsts kultūras politikas veidotāju dusmas izsauca Kārļa Dobrāja triptihs, no kura viena daļa „Dedzinātājs un šausminiece” redzama šajā izstādē. Mākslinieks neslēpj, ka alegoriskā veidā, izmantojot klasicisma manieri un tēlus, vēlējies šaustīt tuvredzīgos politiķus. Savukārt Maijas Tabakas gleznā „Pedvāle” vērīgs skatītājs pamanīs ne tikai fotogrāfiski precīzu un kolorītu lauku sadzīves ainu, bet arī mākslinieces centienus eksperimentēt ar laiku, vienā darbā parādot divus dažādus laika momentus. Viens no centrālajiem izstādes darbiem ir Frančeskas Kirkes četrdaļīgā glezna, ko var transformēt par aizslietni. Sīkie, filigrānie krāsu triepieni, klasiskie tēli un neatkārtojamās gaismēnas rada vienreizēju senuma efektu, kas vedina uz asociācijām ar renesanses laika mākslu.  Līdzīgā stilā veidotas Intas Dobrājas darbi „Šuvējas” un „Ar plīvuru”, kas pirms šīs izstādes ar panākumiem tika eksponētas Stokholmā. Pārsteidz plašā krāsu triepiena meistars Edvards Grūbe, kas līdzās viņam raksturīgajām klusajām dabām, piedāvā arī divas pilnīgi abstraktas gleznas „Zils” un „Sarkans”, kurās galvenais uzsvars likts uz krāsu laukumiem un niansēm.

Vērīgs skatītājs jau būs pārliecinājies, ka Ritums Ivanovs privileģētu vietu savā daiļradē ierāda sievietei. Šoreiz gleznieciskā  spriedze izpaužas formu interpretācijā, izmantojot oriģinālu tehniku un krāsu līdzsvarus ciklā „Meitene”. Turpretī melanholijas un vientulības pasaulē, rādot objektus kā zīmes, kas piepildītas ar misticismu, skatītāju aizved B. Delles darbi. Citā, seno ēģiptiešu misticismā, balstīti Ilmāra Blumberga darbi. Bez jau minētajiem autoriem izstādē pārstāvēti arī tādi pazīstami meistari kā Ieva Iltnere, Ivars Heinrihsons, Aleksejs Naumovs, Jānis Osis,, Uno Daņiļevskis, Jāzeps Pīgoznis, Dace Lapiņa, Roberts Muzis,  Jānis Anmanis, Inta Celmiņa, Juris Jurjāns, Vija, Kaspars un Kristaps Zariņi, Lilita Postaža, Laima Eglīte, Normunds Brasliņš, Anita Meldere un citi.

J. Š.

2004. maijā

Pompejas suns II

Jura Zvirbuļa personālizstāde

Galerijā „Mans’s” atvērta un visu maiju būs apskatāma gleznotāja Jura Zvirbuļa plaša personālizstāde „Pompejas suns II”. Jēkabpilī tā ir turpinājums mākslinieka 60 gadu jubilejas svinībām, kas aizsākās gada sākumā ar līdzīgu ekspozīciju Rīgas galerijā „Noktirne”. Jau pagājušā gada Lielajā vasaras izstādē daudzus apmeklētājus piesaistīja J. Zvirbuļa darbs „Tiltiņš”, kas neoficiālajā skatītāju balsojumā ieguva trešo vietu. Tagad ir iespēja plašāk iepazīt šī mākslinieka daiļradi — eļļas gleznas un akvareļus. Centrālo vietu ieņem darbi, kas tapuši Itālijas apceļojuma laikā. Lai arī mākslinieks devies  pa tūristu iemītajām takām — Venēciju, Pizu, Florenci, Pompejām —,  viņa iespaidu fiksējums nav ilustratīvs, bet atšķiras ar savu dzejiskumu, fantāzijas lidojumu un neparastiem sižetu pavērsieniem.  

Izstādes atklāšana

Lai apskatītu citas

J. Zvirbuļa gleznas,

spiediet šeit>>>>

2004. aprīlī

Dimensiju pieklājība

Jēkabpils mākslinieku grupas izstāde

Uldis Čamans, Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Sanda Mālniece, Iveta Vucena, Dina Lukstiņa, Mirdza Ozoliņa, Indra Jakovļeva, Ina Vinogradova, Dace Tropa, Gaida Pluša, Edmunds Višs, Andris Štelmahers.

Ievadot Mākslas dienu norises, visu aprīli galerijā „Mans’s” skatāma jauna izstāde “Dimensiju pieklājība”. Jēkabpils mākslinieku grupas  izstādītie darbi, ņemot vērā lielo darbu un autoru skaitu, zināmā mērā var pretendēt uz pilsētā notiekošo glezniecības procesu plašu, bet nebūt ne visaptverošu, pārskatu. Izstādes iekārtotājs Uldis Čamans skaidro ekspozīcijas nosaukumu šādi — katrs mākslinieks rāda īstenības redzējumu no savas dzīves uztveres dimensijas. Dimensijas šķeļas, pārklājas un dažreiz arī nesatiekas, bet vienmēr atrodas līdzās un viena otrai netraucē. Zīmīgi, ka neviens no autoriem nav „tīrs” gleznotājs, bet  darbojas arī citās ar mākslu saistītās jomās. Daļa pārstāvēto mākslinieku darbojas kā mākslas skolas pedagogi, citi  sekmīgi darbojas dekoratīvi lietišķā mākslā vai fotogrāfijā.

Mākslas skolas direktora Ziedoņa Bārbala darbos jūtama latviešu akadēmiskās gleznošanas skolas ietekme savienojumā ar impresionistu   krāsu izjūtu. Interesantākie ir tie darbi, kuros otas triepiens spraigāks un drošāks, un, lai  arī mākslinieks cieši turas pie  jau iemītās radošās taciņas, ar katru gadu kāda jauna nianse viņa darbos nāk klāt. Ruta Štelmahere, kas pazīstama arī kā mākslas skolas pedagoģe un kurai sveša nav arī dzeja, savas izjūtas pauž lielākos krāsu laukumos darbos „Rīts” un „Ziemas vakars”, atainojot pilsētas centrālo asi — Daugavu. Māksliniece vairs nav tik ekspresīva kā agrākajos gados tapušajos darbos un vairāk aicina skatītāju uz mediatīvām pārdomām. Liels pārsteigums ir Sandas Mālnieces, ko agrāk pazinām kā lietišķās  mākslas studijas „Saulgrieži” vadītāju, zīmētie portreti. Interesantākais no tiem ir „Mazais Armandiņš”. Pasteļos var atpazīt māksliniecei tuvus un pazīstamus cilvēkus. Zināmu šova elementu ienes L. Salceviča portrets, kas varētu būt pirmais gadījums pilsētas jaunākajā vēsturē, kad tik augsta amatpersona tiek portretēta un darbs izstādīts publikas apskatei. Vēl viens portrets, kas piesaista uzmanību, ir fotogrāfa Andra Štelmahera „Portrets sveces gaismā”. Interesanti, ka šīs profesijas pārstāvis netiecas pēc fotogrāfiskas līdzības, bet droši izmanto glezniecības paņēmienus, kuru pielietojums ir apgrūtināts  viņa  pamatnodarbē. Iveta Vucena, kas darbojas arī dekoratīvi lietišķajā mākslā, attēlo savu pilsētas redzējumu. Izliektās formas netraucē atpazīt Jēkabpils veco apbūvi un tai pašā laikā  piešķir tai sirreālu noskaņu. Arī Edmunds Višs darbā „”Mego” ugunis”  rāda mūsu pilsētu, tikai tā ir cita pilsēta –  izgaismota, moderna. Interesanti, ka autoram  visai pelēcīgo lielveikalu izdevies parādīt citā rakursā, nekā to vēro vairums iedzīvotāji, un tas pārvērties par apgaismotu kuģi pelēkajā ikdienas okeānā. Mirdza Ozoliņa, Indra Jakovļeva, Dina Lukstiņa un Ina Vinogradova pārstāvētas ar dekoratīviem darbiem, kas, lai gan ir stipri līdzīgi, tomēr ļauj novērtēt arī katras atsevišķas mākslinieces individualitāti. Izstādē redzami arī Daces Tropas gleznotie ziedi un Gaidas Plušas darbs „Tuvība”. Ar saviem jaunajiem darbiem —— „Dimensiju pieklājība”, „Putns” un triptihu „Zemapziņa” — savrup no pārējiem stāv Uldis Čamans,  vedinot skatītāju arvien dziļāk bezpriekšmetu glezniecības iespēju krātuvēs.  

Iekārtotā plašā izstāde parāda, ka Jēkabpilī strādājošo mākslinieku līmenis nav vienāds un daudziem autoriem ir vēl lielas izaugsmes iespējas, taču lielā stilu un rokrakstu daudzveidība vieš cerības, ka šī darbošanās glezniecībā neieslīgs provinciāli komercializētā ainavu atražošanā.

Juris Šteinbergs

2004. martā

Mākoņa pastaiga

Uldis Čamans. Gleznas

Galerijā „Mans’s” nekas neliecina par ziemas nospiestību vai pavasara gaidu laiskumu. Īsā laikā skatītāju vērtējumam nodota jau otrā izstāde. Izremontētajā otrā stāva zālītē skatāmas jaunākās Ulda Čamana gleznas ekspozīcijā „Mākoņa pastaiga”.  15 jaunās  eļļas gleznas jau ierastajā abstrakcionisma manierē koncentrē vienkopus gan ainavu izraisītās vizuālās un gaistošās sajūtas, kas uztvertas ceļojumu laikā („Ibica”, „Itāliskā emocija”), gan atklāsmi kā iekšēju, filozofisku un emocionālu nepieciešamību („Rotējošā mūžība”, „Iesākums rezonansei”, „Līdzsvarotā mainība”), gan realitātes atspoguļojumu gleznā „Izgaismotāji”, kur krāsu pretstatījums liek  ievibrēties  gaismēnu rotaļai. Mākslinieks eksperimentē ar toņu sadalījumu, krāsām un krāsu kontrastiem, radot skanīgu krāsu gammu. Krāsa kļūst par saturu un glezna per abstrakciju ar dažiem vai vienu tēlojošu elementu .Spilgtās krāsas, kas reducētas līdz divām vai trijām, piesaista skatītāja uzmanību katrā darbā. Autors izmanto spektra pamatkrāsas – zilo, dzelteno un sarkano — un to papildkrāsas oranžo un zaļo. Lieli krāsu laukumi, kuros iezīmētas tikai kontūras, kāpina dinamiku un rada kustības ilūziju . Mākslinieka subjektīvais dabas uztvērums atklājas tīros krāsu laukumos, baltajam laukumam izceļot krāsu intensitāti   un izmantojot nomierinoši zili zaļos toņus  („Ziemeļblāzma”, „Mākoņa pastaiga”). Gleznā „Dimensiju pieklājība” krāsas savienotas noteiktā secībā. Sarkanās un oranžās krāsas saskaņojums spēcīgi atdzīvina darbu,  izmantotais silto un auksto krāsu pretstatījums skatītājam rada divējādas izjūtas: zilais remdina un nomierina, sarkanais darbojas kā trauksmainas un dedzīgas dzīves aizrautīgs atveidojums.  Spilgta daudzkrāsainība, toņu intensitāte, virsmas apdare, krāsu pretstatījums rada gleznu dziļumu un gaisma efektus, kas savukārt iedvesmo skatītāju uz domu apmaiņu ar darbu autoru.

Anita Šteinberga

Lai apskatītu citas

U. Čamana gleznas, spiediet šeit>>>>

2003. decembrī

Prieks...

Mūsdienu latviešu glezniecība 

Laima Eglīte. Komendantstunda      Biruta Delle. Priedes              Edvards Grūbe. Lauska

2003. novembrī

Pedera Stougora (Dānija) gleznas

Ar Dānijas kultūras institūta atbalstu galerijā apskatāma plaša dāņu mākslinieka Pedera Stougora darbu izstāde. P. Stougors dzimis 1946. gadā, pabeidzis Orhusas Mākslas akadēmiju Ārpus Dānijas piedalījies izstādēs Francijā, Vācijā, Zviedrijā. Viņš ir Dānijā atzīts meistars par ko liecina vairāki apbalvojumi - Orhusas pašvaldības kultūras apbalvojums, Toma Bēgerlunda un Orhusas pašvaldības Mākslinieku fonda balvas. Mākslinieka tēma - galvas. Tās veidotas smalkām kontūrām, bieži neiezīmējot acis, tomēr vienmēr ar izteiksmīgu muti. Mākslinieks pats saka, ka viņam patīk zīmēt galvas, jo tajās skatītājs saredz savu tumšo pusi, taču patiesībā tajās attēlotas paša autora reālās izjūtas.

Izstādes atklāšanā piedalījās Dānijas  Kultūras institūta direktors Mogens Lange un to kuplināja ansamblis "Kreicburgas ziķeri".

2003. no 29. septembra līdz 5. oktobrim   

Galerija  piedalījās starptautiskā mākslas izstādē "ARTS" Maskavā, Sokoļņiku izstāžu kompleksā

Galerijas ekspozīcijā bija 50 Džemmas Skulmes, Maijas Tabakas, Jura Zvirbuļa,

Kārļa Dobrāja, Andreja Ameļkoviča, Anitas Melderes, Jāzepa Pīgožņa, Jāņa Zemīša, Ulda Čamana un citu mākslinieku  gleznas. Galerijas ekspozīciju atzinīgi novērtēja gan izstādes rīkotāji, gan galeristi, gan skatītāji. Skatītāju vidū bija tādas Maskavas prominences kā mods dizaineris Vjačeslavs Zaicevs un politiķis Vladimirs Žirinovskis.

2003. no 22. septembra                      

Mierīgais nemiers

Ulda Čamana, Jonasa Bojarunas, Rutas Štelmaheres, Martas Bajarunaites gleznas.

2003. līdz 20. septembrim                          

Lielā vasaras izstāde 2003

Ekspozīcijā pārstāvēti 50 latviešu gleznotāji ar vairāk nekā 200 darbiem. Skatāmas Maijas Tabakas, Edvarda Grūbes, Intas Celmiņas, Ilzes Avotiņas, Džemmas Skulmes, Andreja Ameļkoviča, Intas un Kārļa Dobrāju, Jura Zvirbuļa, Helēnas un Ivara Heinrihsonu, Anitas Melderes, Jāzepa Pīgožņa, Imanta Vecozola, Daces Lapiņas, Jāņa Zemīša, Jāņa Anmaņa  u.c. mākslinieku gleznas.