Pēdējā atjaunošana 06.08.2022.
|
IEDOMAS UN ATKLĀSMES Uldis Čamans. Personālizstāde 2022. gada maijs-jūlijs
VIŅŠ IR NEKAUNĪGI BRĪVS
1. Zemapziņas piesardzība. 2020, a/e, 150x200. 2. Klātesošs I. 2020., a/e, 150x120. 3. Klātesošs II. 2020., aē, 150x120 4. Pirmsākumi. 2020., a/e, 150x120.
5. Spriede I. 2020, a/e, 150x120 6. Spriedze II. 2020., a/e, 150x120 7. Pārvietošanās. 2020., a/e, 150x120. 8. Atkāpšanās I. 2020, a/e, 150x120.
9. Atkāpšanās II. 2020., a/e, 150x120. 10. Spriedze tumsā I. 2021., 150x120. 11. Spriedze tumsā II., 2021., 150x120. 12. Spriedze tumsā III. 2021, 150x120
13. Atklāsme. 2021., a/e, 120x190. 14. Nojausma. 2021., a/e, 120x150. 15. Attālinātā. 2021., a/e, 165x130. 16. Sajūtu liedags. 2021., a/e, 165x130
17. Naivais pārkāpums. 2021., a/e, 165x130. 18. Cerība. 2021., a/e, 150x120. 19. Iespēja. 2021., a/e, 150x120., 20. Nosargāts. 2021., a/e, 150x120.
21. Trauksme. 2022., a/e, 140x100. 22. Nesalauztie. 2022., 2022, a/e, 140x100 23. Apgarotā pielūgsme. 2022., a/e, 150x120. Fragmenti
Apgarotā pielūgsme. Fragments 24. Dziļumā. 2018., a/e, 150x120. 25. Atspēriens. 2018., 150x120. 26. Izgaistošais. Atbrīvot debesis. 1022, a/e, 2022.
27. Apzinātā daļa. 2022., a/e, 120x120. 28. Attaisnojums. 2022, a/e, 120x100, 29. Rīts. Cerība. 2022., a/e, 120x100. 30. Uzmācīgie. Noklīdušie. 2022., a/e, 100x120.
31. Priekšnojauta. 2022., a/e, 100x120. 32. Par vēlu. 2022., 100x120. 33. Pārliecība. 2022., a/e, 100x120.
34. Iejūtība. 2022, a/e., 100x120. 35. Starpposms. 2022., a/e, 100x120. 36. Nostaigāts. 2022., a/e, 100x120.
37. Sadalītās daļas. Lauskas. 2022., a/e, 100x120 38. Atlikums. 2022., a/e, 100x120. 39. Tepat. 2022, a/e, 100x70 40. Neziņa. 2022, a/e, 100x70
41. Piesardzība. 2022., a/e, 100x70. 42. Ieleja. 2022., a/e, 100x70. 43. Divkosība. 2022., a/e, 100x70 44. Izgaistošais. 2022., a/e, 100x70. 45. Pārliecība. 2022., a/e, 100x70.
46. Nesamierināmie. 2022., a/e, 100x120 47. Patstāvība. 2022., a/e, 100x120. 48. Iedomu pastaiga. 2022., a/e, 100x120
49. Izrāviens. 2015., a/e, 100x130. 50. Pieļāvums. 2015., a/e, 100x100. 51. Saucējs. 2015., a/e, 100x100 52. Pavērsiens. 2014., a/e, 100x100
53. Priekšnojauta II. 2014., a/e, 100x100. 54. Saucēja sakarības. 2014., a/e, 100x130. 55. Uzziedēšana. 2005., a/e, 100x90. 56. Klaiņotāja. 2017., a/e, 100x90.
57. Kaprīze. 2016., a/e, 100x80. 58. Izlaušanās. 2016., a/e, 100x100. 59. Fluīds. 2016., a//e, 100x100. 60. Baltā atnākšana. 2011., a/e, 110x100
61. Gaisīgais prieks. 2009., a/e, 80x100 62. Dabas zemteksts. 2009., a/e, 90x90. 63. Rētas II. 2022., a/e, 40x80.
64. Iespēja II. 2022., a/e, 40x80. 65. Sākums II. 2022, a/e, 40x80
66. Piesardzība II. 2022., a/e, 40x80. 67. Uzruna II. 2022, a/e, 40x80. 68. Neziņa II. 2022, a/e, 40x80.
69. Slāpes II. 2022, a/e, 40x80. 70. Parādība I. 2017., a.k.e.j.t. 190x290.
Parādība I. Fragmenti. 71. Parādība II. 2017., a.k.e.j.t. 190x145
72. Zebra I. 2009., a/e, 120x40 73. Zebra II. 2009., a/e, 120x40 74. Zebra III. 2009., a/e, 120x40 75.Vēja stabules.2019., a/e, 120x100 76. Izgaistošās astes.2017., a/e, 120x80 77. Izgaistošais prieks. 2017., a/e, 120x80.
78. Dezeltenā smarža. 2019, a/e, 120x70 79. Slīdošā neskaidrība. 2006.,m a/e, 120x100 80. Atspīdumi. 2005., a/e, 120x70 81. Pārdomu paradokss. 2005., a/e, 120x100.
82. Atbrīvošanās kārdinājums. 2012, a/e, 120x160 83. Balsts. Baltā mugura. 2012, a/e, 120x160 84. Dvēseļu satikšanās. 2015, a/e, 120x160.
85.Kaisle. 2019, a/e, 170x130. 86. Elēģija. 2019., a/e, 120x70 87. Pieviltais apmāns. 2009., a/e, 100x150 88. Robeža. 2013., a/e, 60x60
89. Saskarsme. 2013., a/e, 60x60 90. Varbūtība. 2013., a/e, 60x60 91. Elpa. 2013., a/e, 60x60. 92. Slazds. 2009., a/e, 60x50
93. Divkosība. 2009., a/e, 60x50. 94. Pēdas. 2009., a/e, 60x50. 95. Pārpratums. 2009., a/e, 50x60 96. Noruna. 2009, a/e, 50x60
97. Saskarsme. 2009., a/e, 50x60. 98. Asni. 2009, a/e, 90x60. 99. Sakarības rītausmā. 2011, k/e, 100x100 100. Dabas spēles. 2011, k/e, 100x100
101. Ūdens sapņi. 2011, k/e, 100x100 102. Relakss-funkcija. 1\2011, k/e, 100x100. 103. Vīzija I. 2011, k/e, 100x45 104. Vīzija II. 2011. k/e, 100x45 105. Satricinājums. 2011, k/e, 100x45
106. Atdalīšanās.2011, k/e, 100x45 107. Saviļņojums. 2011, k/e, 100x45. 108. Vīzija III. 2011, k/e, 100x45 109. Pārnesums. 2018., a/e, 150x200. Pārnesums. Fragments
Pārnesums. Fragmenti 110. Gaisīgais. 2022., a/e, 100x60 110. Gaisīgais prieks. 80x100, a/e, 80x100
111. Izteiktais kalambūrs. 2010, a/e, 80x120. 112. Maksimālā realitēte. 2010., a/e, 90x60 113. Saskarsme. 2006., a/e, 90x60 114. Ūdens parametri. a/e 90x60 2009.
115. Kaisle III. 2022, a/e, 50x60 116. Baltā atnākšana I. 2011, a/e, 110x100 117. Sfēriskais. 2009., a/e, 100x100 118.Medūzas rīts. 2009., a/e 119. Pavērsiens. 2005., a/e, 120x120
120. Lokālais atvasinājums. 2010., k/e, 100x100. 121. Uz tikšanos. 2014., a/e, 220x240 Uz tikšanos. Fragmenti
Uz tikšanos. Fragmenti 122. Līdzsvars. 2015., a/e, 150x200
Līdzsvars. 2015., a/e, 150x200. Fragmenti. 123. Gaismas uzruna., a/e, 50x60.
Ieskats izstādē:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 2022. gada 22. aprīlis - 26. jūNijs Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde NAV IZŅĒMUMS
Pēdējo gadu notikumi ir spilgti iezīmējuši savstarpējo saistību, kas globālā mērogā ietekmē visus zemeslodes iedzīvotājus. Tas ir izpaudies gan ekonomikā, gan politikā, gan veselības aprūpē, un izņēmums nav arī mākslas pasaule. Tāpat izņēmums nav arī Latgales reģions, kur mākslas dzīve ir turpinājusies un atsevišķu cilvēku radošums ir izpaudies jaunos darbos. Mākslas pasaule tik tiešām nav izņēmums - arī tajā pastāv reakcionāra darbība, sabiedrībai reflektējot par mūsdienu janajām normām, ik pa brīdim tiek akcentētas sen ielaistas problēmas, un nekur nav pazudušas arī mūžīgās, neizsmeļamās tēmas un iedvesmas avoti. Arī mākslinieki nav izņēmums - mēģinot izpaust savu individualitāti, mākslinieks aizvien ir pasaules daļas, kas darbojas vienotā tēlu un izteiksmes līdzekļu sistēmā, kur kop[īga valoda jāatrod ne tikai ar skatītāju, bet arī pašam ar sevi. Kāda ir bijusi mākslas un mākslinieka dzīve šajā dīvainajā laikā? Vai radošumam tas ir bijis atelpas brīdis no ikdienas steigas, lai varētu pilnvērtīgi nodoties procesam, vai tieši otrādi, jaunā kārtība ir radījuši vēlmi jo asāk reaģēt uz apkārt notiekošo, atliekot malā skrupulozitāti un radot impulsīvus darbus? Šajā izstrādē redzami 44 Latgales reģiona mākslinieku darbi, kas raksturo pēdējo gadu sajūtas, fiksējot gan pārmaiņas, kas skārušas ikdienas dzīvi, gan nemainīgās vērtības, kas gadu gaitā vieno pasauli kopīgā mākslas valodā.
Uldis Čamans Trauksme. 2022., a/e, 140x100. Uldis Čamans Nesalauztie. 2022., 2022, a/e, 140x100
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā Vasaras izstāde 2021 2021. gada jūlijs - oktobris
Galerija «Mans's» atkal aicina uz izstādi
Pēc teju gada pārtraukuma, kas bija saistīts ar pandēmiju, interesenti atkal var apmeklēt mākslas izstādes. Arī galerija «Mans's» ir atkal atvērta, un tajā skatāma vērienīga «Lielā vasaras izstāde 2021» . Kamēr galerija bija apmeklētājiem slēgta, tā paplašināta uz bijušā veikala «Laima» telpu rēķina, tādējādi iegūstot vēl vienu plašu zāli. Izstāžu zāles arī kosmētiski izremontētas, un ēka arī no ārpuses ir nedaudz atsvaidzināta. Lielajā vasaras izstādē, kā parasti, skatāmas ap 200 gleznu. Šķiet, ka galerijas vadītājam Uldim Čamanam tas ir maģisks skaitlis, pēc kā tiekties, jo neatceros, ka Lielajās vasaras izstādēs gleznu kādreiz būtu bijis mazāk. Pārsvarā izstādīti jau jēkabpiliešu labi iepazītu autoru Vijas Zariņas, Maijas Tabakas, Kaspara Zariņa, Helēnas un Ivara Heinrihsonu, Anitas Melderes, Jāņa Ziņģīša, Intas Celmiņas, Edvarda Grūbes, Laimas Eglītes un citu darbi. Glezniecības korifeju un mazāk zināmu, bet ne mazāk interesantu gleznotāju darbi draudzīgi dala galerijas plašās telpas. Jau ieejot galerijā, skatītājus sagaida iespaidīgas Vijas Zariņas ainavas. Māksliniece caur saviem darbiem meklē Latvijas ainavas kodu. Viņas gleznās dominē plašums un gaisma, ēteriskas noskaņas un izsmalcinātas dabas krāsu nianses. Ainavas, kaut arī radušās konkrētu vietu iespaidā, tiecas nojaukt pasaules telpiskos ierobežojumus un kļūst nevis par konkrētu realitāti, bet par tās simbolu. Blakus V. Zariņas darbiem Kaspara Zariņa gleznas. «Man katra glezna ir eksperiments, es balstos intuīcijā. Man patīk pašam radīt, salikt lietas kopā arī tad, ja es zinu, ka tās kopā neturēsies. Tas ir ceļš pie dvēseles skaidrības. Ticība savai iekšējai balsij ir mākslinieka svarīgākais instruments», savu daiļradi raksturojis pats gleznotājs. Kustība, plastika, ritms un īpašs emocionāls spriegums raksturīgs Laimas Eglītes gleznām. Starp citu, L. Eglītes personālizstādi «Kamēr saule vēl nenoriet» galerijā «Mans's» pagājušajā gadā pazīstamā mākslas kritiķe Ingrīda Burāne nosaukusi par vienu no jaudīgākajām lielizstādēm, kuru nācies pēdējā desmitgadē redzēt, un tās organizētāju Uldi Čamanu paslavējusi par nenovērtējamo pakalpojumu savai pilsētai un tās viesiem. Protams, nav iespējams paiet garām arī Ivara Heinrihsona ekspresīvajiem melnbaltajiem zirgiem. Melnas līnijas un brīvi klāti laukumi vienlaikus pauž gan ekspresiju, gan stabilitāti. Un pretstatā Ivara ahromātiskajiem darbiem izceļas Helēnas Heinrihsones gleznojumu intensīvie krāsu laukumi un primitivizētās līnijas, kas rada abstrahētās figūras, kas veido autores privātās mitoloģijas tēlus. Ekspresija pārpārēm valda arī Anitas Melderes glezniecībā. Iedvesmu māksliniece tver dabas noskaņās un laika plūdumā. Savukārt no Zanes Lūses gleznām virmo nedaudz pasakaina, maigi ironiska un mierpilna atmosfēra. Reizēm pavīd arī kāds kodīgs vēstījums. Patīkami ar savu lakonismu un tai pašā laikā dziļdomību pārsteidz jēkabpilietes Rutas Štelmaheres triptihā «Zvaigžņu naglas». Tie ir tikai daži pieturas punkti plašajā izstādē. Cits varbūt pakavēsies pie Maijas Tabakas gleznām, citam skats aizķersies pie Edvarda Grūbes lieliem triepieniem gleznotās vijoles, Intas Celmiņas gaisīgā cīrulīša vai «jancīgā» kaķa, Kārļa Dobrāja klusajām dabām, Alekseja Naumova Ņujorkas vai Ilgvara Zalāna Dienvideiropas skatiem, vai Dagnijas Čerevičņikas mīlīgajiem dzīvniekiem, bet varbūt sirdī iekritīs kāda cita glezna. Un vēl jau ir arī galerijas vadītāja Ulda Čamana abstraktie darbu cikli viens ieturēts rozā, otrs melnbaltos toņos. Pats autors smejas, ka rozā radies pirms pandēmijas, melnbaltais tās laikā. Bet diez vai tā patiesībā būs bijis... Mazliet atstatus no raibā mūsdienu darbu jūkļa stāv ģeniālās Birutas Baumanes (19222017) vēl pagājušā gadsimta 60. gados tapušie darbi kā apliecinājums tam, ka īsta māksla nenoveco un vienmēr ir moderna. Lielā vasaras izstāde būs atvērta līdz pat oktobrim. Ejiet un baudiet ar acīm, sirdi un prātu! Tik ilgi tas mums bijis liegts...
MĀKSLA SVIN VASARU Veras vaļā galeriju durvis. Mākslinieki gaida savu izstāžu atvēršanas kārtu, rindas ir izveidojušās garas, kā jau pēc lielāka pārtraukuma. Jēkabpils galerija Mans`s atsāk rīkot savas lielās vasaras izstādes šogad jau kā trīsdesmito; izpalika tikai viena reize pagājušajā gadā. Galerija tagad svin savu 31. pastāvēšanas jubileju. Smagais gads galeristam Uldim Čamanam izkārtoja, ka dažu labu, pat unikālu, ne bez pūlēm iekārtotu izstādi redzēja gandrīz vai neviens skatītājs ( koknesieša Alda Dobenberga gleznas ). Tomēr piespiestā klusuma un it kā bezrosības laiks viņam un viņa kolēģiem pagājis dinamiski. Ir veikts kosmētiskais remonts visās I stāva izstāžu telpās ( 12 istabas! ) un iegūta vēl viena jauna izstādes telpa šajā pašā mājā, pateicoties labu draugu atbalstam. Iegūts vēl nezināmi ilgs laiks, lai tradicionālā, gribētos teikt - Vislatvijas glezniecības izstāde kādu laiku varētu tikt skatīta un vērtēta. Jācer, ka tas varētu notikt vēl visu augusta, septembra un oktobra mēnesi. Neticami, bet eksponēto darbu skaits tuvojas diviem simtiem. Arī tas tā bijis vienmēr. Ir dīvaini laba sajūta, jo izstāde ir perfekta: ir daudz labu darbu un izkārtojums teicams. Diemžēl, nekur nevar pazust vilšanās pēc šādu daudzu autoru un daudzu darbu glezniecības kopizstāžu apmeklēšanas vairākās zālēs citur: Latvijas Mākslinieku savienības galerijā vai Pēterbaznīcā vai arī Jūrmalas pilsētas muzejā nupat kā svaigi redzētā Marīna `2021. Dažas no tām ir kopizstādes ar labu ideju un respektablu žūrijas locekļu sarakstu, arī ar profesionāli menedžētu reklāmu un finansējumu. Bet rezultāts ir vienmērīgi viduvējs. Kā tas tā var notikt? Vispirms, protams, gribas vainot žūriju, ka tā nav bijusi pietiekami barga. Kāpēc žūrija gala rezultātā nevēlētos labu izstādi? Jeb varbūt , iespējams, žūrijai ir pilnīgi vienalga un vienīgā vēlēšanās ir sagādāt sīkus prieciņus daudziem jo daudziem mālētājiem, paziņām? Lai jau tiek? Šķiet, īpaši iepriecināta, piedodiet, varētu būt apbalvotā Saunaga ainavas autore Marīnas `2021 izstādē Un izstādes iekārtojums, tik daudzu darbu līdzināšana, katras telpas noskaņas veidošana, atrast katrai bildei savu vietu vai atrast kopību ar blakus esošo glezniecisko stāstu vai gluži otrādi - kontrastētu ak, kungs, ir taču tik daudz iespēju ar rūpīgu un profesionālu darbu atklāt brīnumu lietas, lai pašam kuratoram un arī autoram patiktu un skatītājs mājās aizietu uzlādēts un laimīgs! Čamaņa vasaras izstādēs pierādās, ka to var. Ja lielo izstāžu žūrija būtu atbildīgāka un izstādes darbu vidū nebūtu tik liels skaits nevarīgu un taupīgu krāsu rīvējumu un interneta dzīlēs atrastu dekoratīvu prātojumu ( bez glezniecības ), tad izstādes iekārtotājs iegūtu lielāku, elpojošu telpu, kur likt mirdzēt tiešām labai glezniecībai un māksliniekiem-personībām, nevis nomāktu humpalu veikaliem līdzīgi krāvumi četros stāvos, vienmērīgi kā malka Jēkabpils galerijai ir viena liela priekšrocība: izstāžu politiku, darbu atlasi, izstāžu iekārtošanu veido viens cilvēks, kurš pats ir labs gleznotājs. Uldis Čamans. Persona, kura pati sevi skolojusi un izkopusi. Savās izstādēs savā galerijā aicinu tos māksliniekus, kuri man patīk un tad cenšos pat ļoti piestrādāt pie iekārtojuma. Beigu beigās, šī tik daudzus gadus pastāvošā vasaras izstāde pierāda arī glezniecības nezūdamību kā tādu, jo bija taču laiks ( kas sakrita ar galerijas izveidošanās laiku gadsimtu mijā, ), kad gudri mākslas zinātnieki prognozēja tradicionālo mākslas veidu beigas. Tas nav noticis. Daudziem Latvijas māksliniekiem šeit izstādīties nepavisam nav kauns. Ar interesi gaidīju, kas būs izlikts jauniegūtajā telpā ar logiem uz ielu. Protams, ka tās ir kuratora jau iemīļotās gleznotājas Helēna Heinrihsone, Laima Eglīte un Vija Zariņa, arī Anita Meldere, kuras vienmēr palīdzējušas viņam veidot daudzu ekspozīciju centrus gan intensīvu, spožu krāsu laukumu un ātri atpazīstamu figurālo kompozīciju dēļ ( Heinrihsone ), vai Laima Eglīte ar savu decento tēlu kustību teātri, plastiku un ritmu. Vijas Zariņas lielie audekli ( Aramzeme, ) vienmēr piepildīti ar niansēti pelēko toņu glezniecību, kas ekspozīcijām dod balansu, arī ar pārdomātiem dabas elementu rakstiem vai pat ornamentiem, meklējot un veiksmīgi atrodot mūsu ainavas kodus. Abstraktā ekspresionisma siena pieder vienmēr atraisītajai Anitai Melderei , Ivaram Heinrihsonam un pašam Uldim Čamanam. Turpinot izstādes apskati, nav grūti uzminēt iekārtotāja vēlmi dažās telpās izcelt kāda toņa dominanti. Vistrāpīgākā liekas tumši pelēkā istaba ar talsenieka Zigurda Poļikova gandrīz vai melnā toņa minimālismu Pamestajā dārzā un Artura Akopjana Nepazīstama . Te nelielam pozitīvam kontrastam šai trīs bilžu ekspozīcijā der Laimas Eglītes ziļpelēkās Klīstošās dvēseles . Pārejot uz Tatjanas Krivenkovas istabu, viņas šī brīža nepārprotamais puantilisms gleznās Rasas punkts I-III pretstatīts Vijas Zariņas perfekti gludajai ūdens virsmai Dīķis. Līdzīgus atradumus var atrast katrā telpā, kur, droši vien, ne bez lielām grūtībām, ir rasta vieta katrai bildei, kuras, starp citu, sabalansētā skaitā var pārstāvēt arī klasisku salona mākslu, tāpat kā konceptuālu reālismu, naivismu utt. Protams, ļoti labi Čamans ir eksponējis pats savus darbus, šai telpā valda otas brīvība un labi uzjauktas rozā krāsas svaigais gaiss. Paradoksāli, bet, šķiet, šī gada izstādes viena no labākajām bildēm ( Vecais avots ), kurai tik grūti bija atrast vietu, galu galā atrodas gaitenī, gandrīz vai pie pašas grīdas. Tās autors ir Ramins Nafikovs , gleznotājs, kurš ziemās dzīvo Kazaņā, vasarās Rīgā (ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ) un piedalījies daudzās Jēkabpils izstādēs. Tāpat lielu glezniecības spēku var atrast to mākslinieku darbos, kuri glezno paši savu dzīvi un savus intīmi personiskos stāstus ( Andra Otto-Hvoinska, jēkabpiliete Ruta Štelmahere, Aldis Dobenbergs, Zane Lūse ). Tomēr tā liekas, ka kuratoram ne vienmēr ir izdevies atteikt dažiem māksliniekiem, kuru glezniecība gadu gaitā ir kļuvusi nekaunīgi pavirša un frivola; tie pazemina ekspozīcijas kopējo labo līmeni. Guna Millersone
Lai skatītu visas gleznas, spiediet ŠEIT!
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2021. gada aprīlis - jūlijs Piedalāmies Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādē Daugavpils, Marka Rotko mākslas centrs
U. Čamans. Cerība. a/e, 150x120, 2021. Iespēja. a/e, 150x120, 2021. Nosargāt. a/e, 150x1120, 2021.
Radošais darbs kā ļaušanās neierobežotai fantāzijai un intelektuālam plūdumam īpaši aktuāls kļūst laikā, kad ikdienas gaitas ir pilnas ar noteikumiem, likumiem un norādēm, kā pareizi rīkoties. Visā pastāvošā pārlieku skrupuloza reglamentēšana var kļūt par iemeslu gan apātiskai neieinteresētībai, gan nepamatotam noteikumu noliegumam. Mākslinieciskā atļaušanās ir priekšnosacījums argumkentētu diskusiju uzsākšanai. No vienas puses - par pastāvošo noteikumu pamatotību, nootras - par tiesību paplašināšanas nepieciešamību. Par pašmērķi neizvirzot konkrētu noteikumu, likumu vai sabiedriskās kaŗtības normu izmaiņas,mākslinieks kļūst par demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību - mediju, kas norāda uz pastāvošajām robežām, rosinot tās pārskatīt vienāq vai otrā virzienā vai arī pamatojot to nepieciešamību. Kāds ir bijis šīs mainītās, ierobežotās vai tieši otrādi - paplašinātās saskarsmes gads? Kādām fantāzijām ir nodevušies Latgales reģiona mākslinieki? Iespējams, refleksija par šo laikaposmu vēl tikai notiek un pilnvērtīgi kulminēsies nākamo gadu darbos, tomēr jau tagad nepārprotami iezīmējas jaunas atļaušanās mākslinieciskie meklējumi. Aivcinām saskatīt, sajust un izbaudīt tās realitātes, ko legalizē aizvadītā gada radošās fantāzijas 42 mākslinieku izpildījumā.
Aivars Baranovskis -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aldis Dobenbergs. Personālizstāde Vienkāršās lietas - Daba, Raksturs, Visums 2020. gada oktobris - decembris
ALDIS DOBENBERGS dzimis 1957. gadā Valmierā. 1979. gadā beidzis Latvijas Fiziskās kultūras institūtu - sporta pedagogs. No 1981. līdz 1984. gadam mācījies Maskavas Tautas universitātes Grafikas un glezniecības nodaļā. 1990. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas pedagoģijas nodaļu. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2002. gada. Izstādēs piedalās no 1975. gada. Bijušas vairāk nekā 50 personālizstādes, piedalījies vairāk nekā 90 grupu izstādēs. Piedalījies starptautiskās izstādēs Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā. Darbi ir Latvijas valsts kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Polijā, Zviedrijā, Francijā. Japānā, ASV, Norvēģijā un Anglijā.
Vienpatnis un īpatnis
Aldis Dobenbergs dzīvo viens savulaik viņa
vecaimātei piederējušā lielā divstāvu mājā Koknesē, draudzējas ar vārnām,
skatās Visumā un visu dienu glezno vai nu vienu, vai otru. Esmu prom no
visiem traucēkļiem, prom no burzmas. Parasti notiek tā, ka cilvēkam dzīvi
sabeidz kāds cits cilvēks. Šodien man lielāku uzticību izraisa vārnas,
neviss cilvēki. Dzīvnieki nepiekrāpj un netaisa problēmas, kādā intervijā
teicis mākslinieks. Vērienīgajā izstādē, kurā apskatāmas vairāk nekā 200 gleznas, pārsvarā pārstāvēti pēdējos desmit gados radīti darbi. Šajā laikā, kad pandēmijas dēļ pār mums veļas dažādi ierobežojumi, izstāde ar savu nevilšo simbolismu ir kā svaigs gaisa malks - tā vien gribas kļūt par pelēko vārnu un aizlidot plašajā, nezināmajā, bet skaistajā Visumā.
VIENKĀRŠI PAR DABU, RAKSTURU UN VISUMU Alda Dobenberga personālizstāde Jēkabpils galerijā MANS`S
Līdz šai dienai par Kokneses gleznotāju Aldi Dobenbergu nezināju neko. Taču, uzticoties galerista Ulda Čamana, Vidusdaugavas novada mākslas zinātāja, izvēlei un labajai gaumei, bija jābrauc skatīties šo gleznu klājienu - citādāk to nenosauksi. Taču tas vien būtu par maz teikts. Vispirms jāsaka paldies covidam un Čamanam, kuri likuši uz kādu laiku atteikties no līdz šim Jēkabpils galerijas Manss rīkotajām Lielajām vasaras izstādēm (lai organizētāji taču varētu izvairīties no daudzskaitlīgas un bīstamas tikšanās reizēm ar tik lielu skaitu mākslinieku no visas Latvijas ) tā vietā tagad ir brīnišķīga iespēja redzēt vērienīgas viena gleznotāja skates: visu vasaru galerijas divpadsmit telpās bija Laimas Eglītes gleznas, un, šķiet, Covid`a otro vilni te pārlaidīs Kokneses gleznotāja Alda Dobenberga vairāk nekā 200 darbu kolekcija Vienkāršas lietas. Daba. Raksturs. Visums. Ieraugot Alda Dobenberga gleznas, ikviens labas glezniecības sapratējs novērtēs to, ko nozīmē tā negaidīti un pēkšņi, kaut kur provincē, sajust patstāvīgas un oriģinālas personības mākslas spēku. Tas, protams, labāk ir pamanāms arī tāpēc, ka darbu skaits ir liels un tad var pārliecinošāk demonstrēt mākslinieka daiļrades periodus, intereses un tēmas ( Dobenberga gadījumā gana vienkāršāk būtu teikt tā labāk var stāstīt par viņa dzīvi ). Te noteikti ir jācildina izstādes iekārtojums un konceptuāli veiksmīgie darbu grupējumi. Saguglējot informāciju par Aldi Dobenbergu, tā izrādās līdzīga daudzu citu mākslinieku biogrāfijām: ne viņš pirmais beidzis divas augstskolas ( Latvijas Sporta akadēmiju un Mākslas akadēmiju, nopietni trenējies šķēpa mešanā, strādājis arī par fizkultūras skolotāju ), piedalījies dažādās izstādēs Latvijā un ārzemēs, ir Mākslinieku savienības biedrs tagad sāku atcerēties kādu nesenu Latvijas TV Provinces sižetu par observatorijām Kokneses lauku sētā, arī rakstu par viņu žurnālā Praktiskā astroloģija Noteikti ir arī skatīta kāda viņa glezna kādā kopizstādē ( Latvijas mākslai 100, piemēram, Daugavpils M. Rotko mākslas centrā 2018. gadā ), taču tās kaut kā nav palikušas atmiņā, jo bija vienpates. Pēdējā personālizstāde ir bijusi Pēterbaznīcā Rīgā, 2008. gadā. Kaut kā neatceros. Šī ekspozīcija Jēkabpilī ir īsts blieziens: pirmās vizuālās asociācijas līdzīgas Hičkoka filmu mistērijām. Bet tas tikai kādu mirkli Jāatzīstas, vispirms tomēr gribas tā ātri izskriet cauri melno putnu spārnu švīkām un ķērcieniem tik asociatīvi tieši tās iedarbojas, droši vien, uz katru ienācēju. Melno putnu tās ir vārnas - ir daudz un par daudz, bet tad pamani, ka no tumšo krāsu šļakstu biezokņiem un spārnu vēdām uz tevi raugās suģestējošas acis ( pūces? ) perfekti uzgleznotas apaļu acu zīlītes jautājošas, vērojošas un brīdinošas. Ir mazliet jānobīstas, pat pavisam noteikti. Tādā kā atvieglojumā gaita tevi varētu aizvest pie kosmosa tēmām tas kādai romantiskāk noskaņotai būtnei varētu izraisīt sentimentālu jūsmu, kaut arī ar tādu kā neticību vai tad tādas lietas vispār var uzgleznot un vai ir vērts pūlēties? Dažu skatītāju šajā spilgti melno un žilbinoši balto ( sienas ) krāsu koncentrācijā nomierinās arī dažas ainavas un portreti, arī pa kādai krāsainai abstrakcijai tās atslābina. Varbūt pirmā ātrā apskate varētu noslēgties ar 1980. gadu II puses klusajām dabām ar biezu un piesātinātu faktūru un foršu deformāciju: var rasties doma par skolotāju, kurš bijis jaunajam māksliniekam blakus akadēmijas studiju gadu laikā ( Eduards Grūbe ). Un tad jau izstādes melnbaltā dominante liek piesaukt arī Ivaru Heinrihsonu. Abu nozīmību savu mācību laikā Aldis Dobenbergs nenoliedz. Un tomēr - izstāde ir spilgts autorkino. Tā noteikti aicinās to apskatīt lēnāk un rūpīgāk. Pa ceļam jūs uzklausīsit galerista aizrautīgo stāstījumu par mākslinieku. Vesela postmoderni blīvi siena ar 32 lidojošu vārnu bildēm vien, tad vēl un vēl visos kaktos: šķiet, ir bijusi tāda kā izšķiroša izšķiršanās par to, kā dzīvošu un ko gleznošu. Vai iešu mērenā meinstrīmā, kopā ar visiem citiem un arī ar ģimeni, vai arī darīšu tikai to, kas mani patiesi aizrauj un sajūsmina? Nestrādāšu vairs skolā, nebūs man apkārt ne bērnu, ne sievu, ne es uzvarēšu viņas un viņas mani Dzīvošu viens, neviens mani netraucēs, pētīšu un gleznošu pieradināto vārnu, skatīšos viņai acīs katru dienu un varbūt pat gadiem, pats brūvēšu melno krāsu, jo man tā patīk un man to vajag daudz. Caur sajūtām gleznošu savas kosmosa fantāzijas, zvaigznes, planētas un galaktikas ( jo man pašam ir sava observatorija un teleskops ) un stāstīšu tiem, kas klausās, ka tas tāpēc, ka kādreiz, caur datoru, esmu saņēmis briesmīgu zibens spērienu. Domājiet, ko gribat. Bet glezniecība ir laba: apskaužami brīva, reizē profesionāla, gleznota ar lielu aizrautību un prieku; esence ir Ulda Čamana atlasīta no gleznu simtiem Kokneses mājas bēniņos un citās istabās. Ir noteikti vērts Ziemassvētku brīvdienās iebraukt Jēkabpilī.
Guna Millersone
Ieskats izstādē
Lai apskatītu visus darbus, spiediet ŠEIT!
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2020. gada 12. septembris - 25. septembris Piedalāmies 16. starptautiskajā glezniecības simpozijā "MARK ROTHKO" DaugavpilS, Marka Rotko mākslas centrs
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Izstāde skatāma no 25. septembra līdz 25. oktobrim.
U.Čamans.Gaišais prieks. a/e,165x130, 2020. Draudzīgais līdzsvars. a/e,165x130, 2020. Naivais pārkāpums. a/e,165x130, 2020.
Ik gadu septembrī, atzīmējot pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko dzimšanas dienu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs rīko starptautisku glezniecības simpoziju kā veltījumu izcilajam novadniekam, ļaujot māksliniekiem no dažādām valstīm smelties iedvesmu Rotko daiļradē un skatījumā uz mākslu, uzturoties viņa bērnības pilsētas īpašajā vidē. Šogad simpozija radošajā dialogā un gleznošanas procesā mākslas centra studijās tika aicināti piedalīties septiņi mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Somijas. Markam Rotko veltītais starptautiskais glezniecības simpozijs Daugavpilī šogad notika jau sešpadsmito reizi, apliecinot savu ilgtspēju un nemainīgu piederību mākslas procesu virzībai cietoksnī, pilsētā un reģionā. Iespēja atteikties no ikdienas steigas, iepazīt jaunu vietu ar tās identitāti, savdabīgo auru, cilvēkiem, apkārtesošo unikālo arhitektūru un suģestējošo vēstures dvesmu sekmēja mākslinieku apzinātu koncentrēšanos tikai uz glezniecību. Divu nedēļu laikā redzēto, izjusto un piedzīvoto katrs mākslinieks parādīja savā glezniecībā, nododot skatītāja vērtējumam sev aktuālāko un nozīmīgāko caur savu individuālo un atpazīstamo glezniecisko rokrakstu. Vieta un tās sajūta iedvesmoja
katru no māksliniekiem eksperimentēt un zināmā mērā atteikties no
ierastā, izmantot citādus materiālus, tehnikas vai paņēmienus un
pievērsties sev tuvām tēmām jaunā, atšķirīgā skatījumā.
Tatjana Černova
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mirkļa piezemēšanās Uldis Čamans. Personālizstāde 2020. gada 7. septembris - 11. oktobris Talsu novada muzejs
Uldis Čamans. Lokālais atrisinājums. a/e, 100x120, 2011.
MIRKĻI IR PIEZEMĒJUŠIES Ulda Čamana gleznas Talsu novada muzejā
Talsu novada muzeja Izstāžu zālē, kā arī Talsu Galvenās bibliotēkas izstāžu telpā iekārtotas Sēlijas gleznotāja Ulda Čamana gleznu izstādes Mirkļa piezemēšanās divas kolekcijas; tās būs apskatāmas līdz 11. oktobrim. Jēkabpils gleznotājs, arī privātās mākslas galerijas MANS`S īpašnieks pirmo reizi izstādās Kurzemes pusē, un kā stimuls šādu izstāžu sarīkošanai Talsos , protams, ir Talsu mākslinieku jau pietiekoši senā sadarbība ar Uldi Čamanu un viņa galeriju, kura Jēkabpilī pastāv jau gandrīz 30 gadus. Var visai droši apgalvot, ka tā ir gandrīz vai vienīgā izstāžu vieta visā Latvijā, kur vienmēr var redzēt kaut ko no laba līmeņa aktuālās Latvijas mākslas visvairāk, protams, glezniecību, taču pārstāvēta ir arī lietišķā māksla un dizains, to visu ir iespējams arī iegādāties. Viszināmākā un populārākā ir galerijas rīkotā ikgadējā Lielā vasaras izstāde, kurā var iepazīties ar ļoti daudzu Latvijas mākslinieku darbiem, pateicoties Ulda Čamana pārsteidzoši labajam mākslas menedžera un organizatora talantam, teicamajai gaumei un pierunātspējai māksliniekiem dot savus darbus uz patālo pilsētu ārpus Rīgas, pie tam uz ilgāku laiku un jau tik daudzus gadus. Viņš ir ieguvis mākslinieku uzticību un draudzību. Tas ir daudz. Covid-19 laiks šovasar neļāva sarīkot Lielo vasaras izstādi, bet toties devis iespēju Jēkabpilī redzēt brīnišķīgu Laimas Eglītes darbu retrospekciju izcilā paša Ulda Čamana iekārtojumā 12 istabās noskaņoti un saskaņoti vairāk kā 100 Laimas Eglītes darbi. Visi viņas periodi, visas tēmas vai Rīgā kāds ar to tik nopietni ņemtos bez īpašām cerībām kaut ko pārdot? Vai Jēkabpilī to novērtē? Iespējams, ka novērtē, bet jēkabpilieši vienkārši ir pieraduši pie šīm kvalitātēm ikdienā un vienmēr, jau tik daudz gadus un tad jau tas tā kā piemirstas, ir it kā saprotams pats par sevi, visi pierod pie tā, ka kāds kaut ko aizrautīgi un profesionāli dara, iespējams, kādam tas ir pat apnicis. Jo vienmēr taču viens un tas pats. Pārāk labi? Vai mums to vajag? Vai mums der? Un ko domā paši mākslinieki? Mākslinieki, kuri galerijā izstādās un pa retam to apciemo, aizbrauc no tās dīvaini apgaroti un laimīgi. Visi ir gaidīti, cienāti, cildināti un slavināti, arī apdāvināti un sasmaržināti un kāds ir pamanījis, ka Uldim ik pa brīdim ļoti labi izdodas pārdot un jūsmīgi popularizēt to, uz kā šī galerija visus šos gadus patiesībā ir turējusies augstas kvalitātes kosmētikas - smaržu, krēmu, lūpu krāsu, nagu laku, šampūnus utt., bižutērijas, keramikas pārdošanu Nenoliedzami veiksmīgs balanss izdzīvošanai. Diena un aizvadītais laiks šeit ir īpašs un aizrautīgs viena cilvēka teātris: viņš visu paspēj, viņš visu zina, visus pazīst, viņš ir mīļš, asprātīgs, pozitīvs un tu ļaujies viņam. Un nav jau arī vērts pretoties, jo taču patīkami. Turklāt viņš glezno. Dažreiz tu ieraugi latviešu glezniecības klājiena vidū kādu ļoti foršu Čamana bildi, un tad atceries, ka tās redzētas un pamanītas jau kādus divdesmit gadus šī atraisītība un brīvība Ja ir sanācis laiks, viņš kādu ir uzmānījis šīs mājas bēniņos, kur ātri aprāda savas mākslas periodus un savas tēmas. Tur ir gleznu simti! Bet bēniņi nav īstā vieta glezniecības iepazīšanai te arī tik ļoti prasās pēc retrospekcijas! Kurš to darīs -pašam nav laika, tas ir skaidrs, jo nav jau bijis laika pēdējos gados sarīkot lielāku personālizstādi pat savā galerijā! Ir organizēts simtiem izstāžu gan Jēkabpilī, gan ārzemēs, popularizēti un izrādīti (gleznas arī pārdotas! ) tik daudzi latviešu gleznotāji, strādāts ar apkaimes skolām un izglītota sabiedrība. Tad nu tagad smieklīgs mazumiņš no Čamana gleznu kaudzes ir apskatāms Talsos. Ja mēģinu apzināties pirmās redzes atmiņas no Ulda glezniecības, tad tas , liekas, ir bijis kaut kas debešķīgi zils, viegls, dzidrs, varbūt pat paviršs. Skrejošas, ātri fiksētas idejas un crazy, šķietami daudznozīmīgi nosaukumi. Iespējams, Uldis Latgalē 1990. gadu sākumā pirmais sāka gleznot abstrakcijas šī mākslas stila labākajā nozīmē: ekspresija, asa redze un laba kompozīcijas izjūta, drošs un pārliecinošs žests, veikls otas grafiskais raksts. Bezbailība. Bezbailība aizskriet arī no toreiz apkārt esošās latgaliski padomiskās smagnējības. Stāstīt par sevi. Viņš atzīstas, ka glezno ļoti ātri 50 sekundēs ( droši vien, ne jau vienmēr tik ģeniāli ātri )! Bet tas skatītājs, kurš gleznās atpazinis savas sajūtas vai pats sevi, sapratīs, ka var būt tāda glezniecība steidzīga, dinamiska, nesamocīta un tā ir mākslinieka personīgās laika izjūtas diktēta. Es citādi nevaru. Man nav laika un nedarīšu šo procesu smagu, samocītu vai absolūti nobeigtu līdz pilnīgai kārtībai. Toties es varu vienai otas švīkai, veiklam tūbiņas zīmējumam, riņķīšiem, kvadrātiņiem, notecējumiem un šļakstiem, ar švammītes nospiedumu panāktai migliņai, kādam asamblāžas fragmentam vai visam tam kopā piešķirt savu nozīmību. Savējo. Es riskēšu. Ieejot šajā izstādē, riska prieks ir sajūtams vispirms. Arī pēdējo gadu lielformāta darbos tātad uzdrošināšanās un pārliecība par tiešo trāpījumu ar gadiem ir kļuvusi vēl lielāka, un tas viss uz audekliem ir laimīgi piezemējies. Ir prasme īstajā laikā apstāties ( daudzi to neprot ). Ir redzama it kā nejaušas un nevērīgas līnijas izkoptība, un dažas bildes atgādina krāsainus grafikas darbus sietspiedes vai elegantus grafiti. Prieks, ka izstādē izdevās ielikt arī darbus, kuri it kā piebremzē šo plato otu šļācienu un gleznieciskā prieka demonstrējumu. Lūk, pelēko darbu rinda: silti pelēkais ar baltās un stroncija dzeltenās krāsas laukumu kārtojumiem un maģisku melno līniju pieslēgumu. Miers, saskaņa un smalkums, pat latviskums. Maģiska, protams, ir arī gleznotāja zilās krāsas sajūta. Tā dominē un aiziet griestos šajā izstādē burtiski, un tai bija grūti līdzās likt jaunākos silti sarkanos darbus, vajadzēja no kaudzes izvēlēties senākos vēsi sarkanos un rozā. Taču zilais var būt tik dažāds no pavisam bāla tirkīza līdz dziļam un biezam ultramarīnam. Izprašņāts par to, kā pēc cītīga skolas zīmēšanas pulciņa dalībnieka statusa, bez rozentāļiem un Mākslas akadēmijas tas viss ir sācies, Uldis pats pozitīvi piemin savu komjaunatnes darbinieka pieredzi pēc Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pabeigšanas 1984. gadā, kas deva viņam iespēju īstajā laikā pabūt ārpus Padomju Savienības un palaimēties klāt būt pat pie Berlīnes mūra nojaukšanas. Šis jaunās pasaules redzējums, ieniršana Eiropas modernās mākslas muzejos bija stimuls būt radošam un iekšēji brīvam tā Jēkabpilī tapa jauno mākslinieku klubs, kurš 1991. gadā kļuva par galeriju MANS`S.
Guna Millersone
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Laima Eglīte. Personālizstāde Kamēr saule vēl nenoriet 2020. gada aprīlis septembris
Mācoties Jaņa Rozentāla Rīgas
mākslas vidusskolā, 1960. gadu sākumā Laima Eglīte iesaistījās leģendārajā
Roberta Ligera vadītajā pantomīmas ansamblī. Izrāžu iestudējumi, kā arī
radošais gars, kas valdīja trupā, tik ļoti aizrāva jaunieti, ka viņa
nopietni apsvēra domu savu turpmākās profesijas izvēli saistīt ar skatuvi.
Tomēr Rozentālskolā apgūtie mākslas pamati aicināja tālāk attīstīt arī
spējas glezniecības jomā. Laikā no 1966. līdz 1974. gadam sekoja studijas
Valsts Mākslas akadēmijā, Glezniecības nodaļā, kas tika absolvēta ar
diplomdarba kompozīciju Ģimene". Sākotnējā iecere diplomdarbā tēlot ainu
no pantomīmas teātra dzīves akadēmijā tika noraidīta. Tomēr tieši
pantomīmas spēlē iemantotā ķermeņa plastikas izjūta vēlākos radošās dzīves
gados māksliniecei palīdzēja radīt virkni emocionāli kāpinātu figurālo
darbu, kuros pozai un žestam atvēlēta noteicoša loma. Turklāt šie darbi
visbiežāk tapuši balstoties autores iztēlē, atmiņā, pieredzē, zināšanās,
nevis tiešās modeļa studijās.
Stājglezniecībā Laima Eglīte ir pievērsusies galvenokārt sievietes
pasaules atklāsmei gleznojusi ģimenes ikdienas norises, aktus, portretus
kā arī ainas no teātra un mīmu dzīves. Savā daiļradē māksliniece ir
virzījusies no reālistiskas, klusinātas glezniecības, kurā liela nozīme
virtuozai līnijai un lokālu krāsu laukumu pretstatiem, uz piesātinātāku,
ekspresīvāku izteiksmes veidu, akcentējot otas rakstu un triepienu. Laimas
Eglītes glezniecības raksturs ir mainījies no intīmas noskaņu glezniecības
uz dramatiskāku, ironiskāku, pat grotesku skatījumu. Bērniem veltītajos
darbos multiplikācijas filmās un grāmatu ilustrācijās raksturīga
labsirdība, humors un harmonija. Atb. Red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 141.lpp.
Savas gleznas es nospēlēju
Ar šiem vārdiem Laima Eglīte noslēdz sarunu, taču man tos gribas likt kā
moto, jo viņas glezniecība IR.
E. A.: No kompozīcijas un krāsu lietojuma
viedokla es jūsu darbus atrodu racionāli pārdomātus, izsvarotus,
meistarīgus, kur veiksmi nenosaka nejaušība. Tomēr neticu, ka tajā visā
nav intuīcijas klātbūtne. Vai pastāv kādas apzinātas racionālā un
iracionālā attiecības darba procesā?
Personalizstādes
Grupu
izstādes
2018 Izstāde A.Sūnai 80" Eiropas māja, Rīga, Latvija
1999 Galerija "A.Sūna" Rīga, Latvija
Grāmatu ilustrācijas:
Ieskats izstādē
Lai apskatītu izstādes gleznas, spiediet ŠEIT!
Laimas Eglītes vasara
Jēkabpils galerijā MANSS kopš aprīļa skatāma Laimas Eglītes darbu solo izstāde, kuras nosaukumā likta Ilzes Bindes dzejas rinda Kamēr saule vēl nenoriet (cik uzrunājoša Laimai raksturīgā ironija un pašironija!). Izstāde aizņem visas galerijas telpas, tajās vairāk nekā simts darbu, tikai glezniecība no sākotnes gadiem mākslā līdz šajā pavasari sastrādātajiem. Izpaliek Laimas grāmatu ilustrācijas, kuras kļuvušas par latviešu bērnu grāmatu nozīmīgu daļu: E. Ādamsons Tauriņš pār lielceļu (2013), Dž. R. R. Tolkīns Hobits jeb Turp un atpakaļ (2011), Viks Zemūdens bara lielā diena (2011, atkārtots izdevums), I. Zandere Karalis ezis (2009), I. Samauska Kā uzburt sniegu (2006) un daudzas citas. Šajā jomā māksliniece darbojusies regulāri kopš studiju gadiem, tāpat kā animācijas filmu veidošana studijā Dauka, kur tapusi viņas, šķiet, pazīstamākā kinolente, Latvijā pirmā zīmētā animācijas filma Kabata; to kopā ar režisori Rozi Stiebru uzbūra pēc Ojāra Vācieša bērnu dzejoļu krājuma Kabata (1983). Laima ir darījusi arī daudzus citus darbus, piemēram, veidojusi tērpus kustību teātra izrādei, viņas Mīlētāji rotā Imanta Kalniņa 4. simfonijas CD vāciņu utt., visu neuzskaitīt. Ieminējos tik vien, lai lasītājiem būtu kādi atbalsta punkti, un tāpēc, ka šķiet būtu vērts redzēt visus Laimas darbības atzarus kopumā. Tas dotu iespēju ieraudzīt citas nianses, savijumus, kontekstu, negaidītības. Tādu netrūkst arī viņas jaunākajā darbu skatē. Šoreiz īpaši gribas pieminēt galerijas dibinātāju un vadītāju (jau 29 gadus!), mākslinieku Uldi Čamanu, kurš ir izkārtojis, grupējis, veidojis takas, kuras staigājot var tuvoties mākslinieces domu un jūtu pasaulei. Laima Eglīte par saviem tēliem vai gleznu tematiku savulaik teikusi: ...teātra inde, kas ir manī. Es, ja tā varētu teikt, nospēlēju savas gleznas. Šķiet, tas bijis viens no rosinājumiem Uldim Čamanam, būvējot Laimas Eglītes monologu. Galerijas telpas tam pateicīgas, nelielie skabūzīši ļauj kārtot gleznojumus noteiktā dramaturģijā ar savām likumībām, tajā vienu atsevišķu ainu nomaina cita, mainoties personām, emocionālajam spriegumam, tēmas attīstībai. Aiz katra stūra, katra pagrieziena jauna atklāsme, kā izrāde, kuru skaties pirmo reizi vai ar atšķirīgu spēlmaņu sastāvu. Katrā ziņā šī ir viena no jaudīgākajām lielizstādēm, kuru nācies pēdējā desmitgadē redzēt un tās organizētājs Uldis Čamans kārtējo reizi izdarījis nenovērtējamu pakalpojumu savai pilsētai, tās viesiem. Var visai droši pat apgalvot, ka Jēkabpils 350 gadu jubilejas pasākumu buķetē galerijas MANSS uzbūrums ir viens no smaržīgākajiem un košākajiem ziediem. Izstādi var apskatīt līdz 20. septembrim. Laimas Eglītes talantu un darba spējas rāda ne tikai jau minētās sazarotās profesionālās varēšanas izpausmes, bet nerimstošais darbs glezniecībā figurāli stāsti, portreti, ainavas. Perfekti, blīvi un rosinoši Laima Eglīte savus jaunākos darbus kopš 2000. gada ik gadu(!) izlikusi personālizstādēs Talsu novada muzejā, O. Vācieša muzejā Rīgā, galerijā Pegazs, Agijas Sūnas mākslas galerijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un daudzviet ārvalstīs Beļģijā, Francijā, Japānā, Spānijā. Ko tas nozīmē laika un darba ziņā, to spēj priekšstatīt tikai tas, kurš pats gājis cauri organizatorisko nepieciešamību elles lokiem. Turklāt Laima nebūt nav princese, kura spoguļojas vien savā mākslā. Viņa izaudzinājusi trīs bērnus, tagad tur rūpi par mazbērniem, ar to sarežģītības pakāpi, kādu tā paģērē no sievietes (piemēram, glezna Tīklā, 2008, a/e, 100 x 120, Ceļš, 2010, a/e, 100 x 120; arī neatšķetināmais ņudzeklis darbā Lidojums, 2019, a/e, 19 x 24). Protams, viņai līdzās ir uzticamais Gusts (vīrs Augustīns Delle, viens no jūtīgākajiem un uzmanīgākajiem Latvijas Radio skaņu režisoriem), kura personība un kopā ar gleznotāju piedzīvotais tik skaisti pavīd Laimas Žurginas dokumentālajā filmā Kaza kāpa debesīs (2019). Viss, ko varētu pateikt par Laimas Eglītes glezniecību šajā izstāde un vispār, manas pašas prātā un sajūtās var skanēt tikai kā banalitātes. Protams, var jau piesaukt viņas īpašo ritma sajūtu un ķermeņu plastiku, kas apgūta, kaldinot domas un kustību sajūgumu režisora Roberta Ligera vadītajā Rīgas Pantomīmas ansamblī iepriekšējā gadsimta sešdesmito/septiņdesmito gadu mijā. Tur līdzās Mākslas akadēmijā gūtajām amata prasmēm uzirdinājās apjēgsme par krāsas, gaismas, mūzikas, pozas, žesta vienlaicīgumu un daudzslāņaino dabu, kura tagad tik skaidri nolasāma Laimas audeklos. Reizēm iedomājos, kāda varēt būt Artura Maskata vai Uģa Prauliņa versija, četrdaļīgā (atbilstoši izteiktākajiem Laimas glezniecības periodiem) kompozīcijā pārtulkojot Laimas gleznas. Nē, nē, joks to iztēloties nevaru! Protams, var runāt par laika un telpas attiecībām, jo tie vienmēr ir klātesoši, kāda zīmē, detaļā, izjūtu intensitātē, kura tik raksturīga visai mūsu paaudzei. Paaudzei, par kuru 2002. gadā dHaudrecy Art galerijas izdotajā katalogā, raksturojot Laimu, rakstīju: Laima kā personība veidojās, savus cilvēciskos un mākslinieciskos principus noskaidroja dumpīgajos sešdesmitajos. Tas ir laiks, kad mūsu paaudze mēģināja kāpt pāri robežām. Telpas jēdziens ieguva citas dimensijas, jo Nils Ārmstrongs bija spēris pirmos soļus uz Mēness. Cita starpā, Laima manā attālinātajā redzējumā ir viena no retajām, kura mūsu paaudzes ideālus ir saglabājusi sevī un tīrus. Viņa joprojām savā radošajā darbā kāpj pāri robežām, atjaunojas, mainās, bagātinās, saglabājot sevi. Kaut kur fonā Džona Lenona vai Džoanas Baiesas tembrā sauciens pēc brīvības. Protams, var runāt par viņas krāsu attiecībām, triepiena kultūru, līniju (Laima perfekti pārvalda klasisko zīmējumu, tāpēc spēj to transformēt savām vajadzībām ikviena apjoma radīšanai), dekoratīvisma, aplikācijas klātbūtni (kas Laimas versijā nav lēti paņēmieni, kā aizvietot nespēku otas rakstam realizēt iecerē saskatīto). Tomēr visbiežāk, domājot par Laimas amata prasmēm, piesaucu klaji neprofesionālo apzīmējumu Laimas zilais: visās nokrāsās, toņu intensitātēs, modulācijās, gammu mijā, dzidrumā, efektivitātē, spilgtumā, klusinātībā, dziļumā, simbolismā utt., utt. Krāsas uztvere, kā plaši zināms, ir dziļi subjektīvs process, par to Eiropas mākslas vēsturē gana daudz traktātu. Iespējams, ka šajos domu labirintos pieņemamākais man šobrīd ir Johana Volfganga Gētes darbs Mācība par krāsu (Zur Farbenlehre, 1810), kas ne nieka nav zaudējis no lietderības un izteiksmes spēka, bet tam, tāpat kā visām citām gudrajām teorijām, tikpat kā nav nekāda sakara ar to, kā sevī jutekliski tveru, pārdzīvoju, gremdējos, atsaucos, šūpojos, atslābinos utt., utt. Laimas zilajā, atbilstoši konkrētā brīža noskaņai, pieredzei, garastāvoklim, izstāžu zāles atmosfērai, cilvēkiem, kuri līdzās vai tālumā utt., utt. Laima strādā ar visām krāsām, tāpat kā ikviens labs mūziķis kārto, izspēlē vai izdzied septiņas notis. Un tomēr, manā lūkojumā Laimas krāsa ir zilā. Garīguma. Harmonijas. Visuma krāsa. Tā ...savā diženajā tīrībā it kā simbolizē satraucošo neko. (Gēte). Laimas Eglītes personālizstādi Kamēr saule vēl nenoriet var lasīt kā viņas dienasgrāmatu. Viņas, manu, ikvienas sievietes. Tik liels ir vispārinājuma spēks, jo Laima savās kompozīcijās pēta, domā, atklāj trīs jēdzienus. Dzīvība. Nāve. Mīlestība. Katra piedzimšana savā ziņā ir kaut kā pazušana. Katra nāve ir jaunā tapšana. Abas vienmēr saistītas, pastāv, iespējamas tikai ar mīlestības klātbūtni, esību. Varbūt tāpēc Laimas kompozīcijās aizvien ir divas figūras. Visā iespējamo attiecību daudzveidībā. Dialogā, atkal teātris. Viņa ir teikusi, ka ... radu tēlus, vidi un vēl kādu aktuālu vai man nozīmīgu zemtekstu, ko arvien netieši iekodēju attēlos.... Turklāt tās nav sadzīves situācijas (lai gan ir, ir, katrs tajās var atpazīt sevi), bet gan tēmas risinājums kā mākslas uzdevuma atrisinājums. Laima ir gudra (civilizācijas vēstures bagāža, zināšanas un interese par šodienas procesu norisēm). Laima ir sensibla vai citiem vārdiem īpaši jūtīga, jutekliska, smalkjūtīga. Dzīvē un mākslā, tam ir tūkstošiem liecinājumu detaļās un kopumā. Viņas prāta un sirds kopdzīve ir neatkārtojama, jo tikai Laima spēj savai dzīvei radīt to garīgo sistēmu, kas kļūst par unikālu mākslas darbu. Savulaik, kad Laimas diplomdarba vadītājs profesors Eduards Kalniņš gatavojās personālizstādei Tokijā (1977), viņš pārsteidza ar jaunām izteiksmes iespējām. Vaicāju, kā iespējams uz audekla parādīt bezgalību, meistars klusi smaidīja: Tagad es gleznoju to, ko zinu, ne redzu. Tolaik viņam bija vairāk nekā 70 gadu. Domāju, ka Laima savā ziņā vienmēr ir gleznojusi to, ko zina. Ja atļaujos nelielu komentāru, kas jaunākajā Laimas izstādē pārsteidza visvairāk, tad ieelpotā doma par Ēģiptes klātbūtni. Kā individualitāte Laima ir tik stipra un trausla vienlaikus, ka nekad neesmu meklējusi, viņai taujājusi par saskares lokiem, simpātijām, uzlādējumiem. Un pēkšņi Ēģiptes vareno laiku mākslas paralēles! Laimas palete: sarkanā jā, mīlestības krāsa, arī asiņu krāsa (radoša cilvēka dzīvē vienmēr klātesošas, kaut neredzamas), kā sievišķības un ģimenes uzticības dievietes Izīdas tērpa krokas, auglības dieva Ozīrisa zeltainums, kas izlīst kā folijas konfekšu papīriņu kārtojums (Vadātājs, 1991, a/e, 125 x 95; Kociņi ar zeltītām lapām, 2010, a/e, 100 x 50), melnais kā ļaunuma, naidīgu spēku klātesamība (Laimas darbos arī kā vīrietis pakļāvējs, ieguvējs), zilais jā, zilais, kas Ēģiptē ir patiesības krāsa, saprāta krāsa un grezno skarabeju figūriņas, priesteru acu ēnojumus, kaķi, kas izlokas vairākkārt Laimas redzējumā, un Ēģiptē svētais dzīvnieks, mātes un bērna aizbildnis, bet viduslaikos jau nelaimes vēstnesis (Asā mēle, 2006, a/e, 50 x 100). Tāpat kā simboli Mēness, cilvēku profili. Vēl citas asociācijas, līdzības, inteliģences intuīcijas, bet ir bezgaumīgi aprakstīt redzamo. Katram skatītājam ir savas attiecības ar attēlu, dzīves fragmentu, stila izpratni. Un pēdējā mistērija. Laima mūsu mitoloģijā ir likteņlēmēja dievība. Eglīte, kā zināms, ir saistīta ar skujiņu, un latvju rakstu maģisko zīmju sistēmā to dēvē arī par Laimas slotiņu, kas aizslauka no mājas visu nevēlamo, slikto. Vēl atgādne, ka Laima Eglīte ir dzimusi 18. novembrī. Šīs norādes, pieturas punktus netulkoju kā nejaušību ķēdi. Mana pārliecība, ka Laima Eglīte ir Latvijas vērtība šodien un nākamībā.
Ingrīda Burāne 2020. gada jūnijs
Mākslinieces Laimas Eglītes viesošanās galerijā "Mans's".
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
0
2020. gada 13. maijs. - 25 oktonris Piedalāmies izstādē IEKŠPUS ĀRPUS Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā
Iekšpus ārpus Iekšpus - ārpus. Tas ir ceļš. pa kuru pārvietojas ikviens visā mūža garumā. Apzināmā apjēgsmeun apjēdzamā apzināšanās ir formas, kurās ceļo cilvēka gars, aizejot arvien tālāk no saviem pirmssākumiem un tuvojoties nezināmajam. Šī ceļa atskaites punktiem visām tautām visos laikos ir bijuši dažādi nosaukumi, taču patiesībā runa vienmēr ir par cilvēcisko un dievišķo, materiālo un garīgo. Spēja saskatīt apslēpto,
saprast neskaidro, uztaustīt smalkos pavedienus, kas satur kopā kā plašo
pasauli, tā arī atsevišķu cilvēku dzīves, ir īpaša dāvana. Tā piemīt mums
visiem no dzimšanas, taču dažādās pakāpēs, un, protams, to ir iespējams
attīstīt. Vislabāk - mīlot un novērtējot mākslu. Jo mākslinieki ir kā
zvejnieki, kas velk savu lomu no esības slepenajām, neizdibināmajām
dzīlēm. Izmantoj ot sirdi kā ēsmu, viņi izvelk no nezināmā dzelmes krāsas
un līnijas,tēlus un subjektus, sižetus un stāstus.
Uldis Čamans. Zemapziņas piesardzība. a/e, 150x220, 2020.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ieskats iztādē
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Inta Celmiņa, Edvards Grūbe Gaismas un tumsas spēles 2019. gada decembris 2020. gada marts
Kamēr pastāv gaisma, pastāv
glezniecība - krāsai un formai ir iespējams uzplaiksnīt
visneiedomājamākajos veidos, kurus mākslinieks, savu gleznu veidojot,
iecerējis vai kuri radušies negaidītā un nebeidzamā spēlē ar tēmu,
tehniskajiem paņēmieniem un kompozīciju. Mākslinieku Intas Celmiņas un
Edvarda Grūbes izraudzītais nosaukums izstādei galerijā "Mans's" pirmajā mirklī var šķist nenopietns un rotaļīgs.
Tomēr, nenovienkāršojot spēles jēdziena nozīmi tā šaurākajā pakāpē un
katram iedomājoties savu dzīves ceļu un uztveri par notiekošo, jāatzīst -
mēs esam vienas lielas spēles dalībnieki, un kāpēc gan arī mākslas procesu
nevarētu saukt par spēli? Šīs spēles iznākumu zina tikai paši tajā
iesaistītie, bet mēs redzam patstāvīgus mākslas darbus, kuros atklājas
pieredze un katra mākslinieka atšķirīgais un arī kopīgais glezniecībā. Nenoliedzami, gan Inta Celmiņa,
gan Edvards Grūbe ir Latvijas glezniecības virtuozi un Latvijas 20. un 21.
gadsimta glezniecības tradīciju veidotāji, kuri paliek uzticīgi
glezniecības pamatuzdevumiem vēl šodien un kuru tēmu pamatvērtības ir
meklējamas dabā, gaismas un tumsas saspēlē. Māksliniece Inta Celmiņa
atklāj, ka izstāde ir veltīta kontrastiem dabā un glezniecībā, kas rosina
saskatīt krāsas triumfējošo spēku un nianses un ļauj izteikt dažādas
noskaņas, kā arī uzvest pašu sacerētas izrādes par kādu no mūsu tēmām ar
nodomu piesaistīt skatītājus. Gaisma ir Edvarda Grūbes gleznu centrālā
figūra - majestātiska un nopietna. Savukārt Intas Celmiņas gaisma ir kā
zibšņi noslēpumainā tumsā. Darbu vienotājs ir mūsu kopējā izpratne par
glezniecības uzdevumiem. Edvards Grūbe ir dzimis 1935.
gada 3. novembrī Rīgā. 1946. gadā skolas gaitas turpinājis Jaņa Rozentāla
mākslas vidusskolas 6. klasē, kuru kā skolas pirmā izlaiduma absolvents
pabeidzis 1955. gadā un uzsācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas
Glezniecības nodaļā. Kopš 1967. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības
biedrs. Kopš 1992. gada - mākslas maģistrs. Kopš 1974. gada sarīkojis
vairāk nekā 25 personālizstādes, bijis neskaitāmu grupas izstāžu
dalībnieks gan Latvijā, gan ārvalstīs. Edvarda Grūbes darbi veido nozīmīgu
glezniecības kolekcijas daļu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un
Latvijas Mākstinieku savienības muzejā. Tie atrodami arī Krievijas,
Lietuvas un Vācijas muzeju kolekcijās kā arī Latvijas un ārvalstu
privātkolekcijās.
Ieskats izstādē
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Saldais skūpsts rudenī Latviešu mūsdienu glezniecība 2019. gada novembris
Maija Tabaka. Amerikas skulptura. a/e, 120x100, 2015 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2019 Mūsdienu latviešu glezniecība 2019. gada jūlijs oktobris
Piesātināts intelektuāls un estētiski daudzveidīgs veldzējums ikvienu Latvijas mūsdienu glezniecības interesentu sagaida jaunajā vasaras izstādē 2019 galerijā Manss, kurā koncentrētā izlases veidā galerijas darbinieki parāda lielo tehnisko daudzveidību un radošo individuālo interpretējumu, kas šobrīd atrodams Latvijas profesionālajā glezniecībā, sākot no izciliem vecmeistariem līdz pat nesen akadēmiju beigušajiem māksliniekiem.
Uzmanību pievērš R.Šulcas,
K.Zālīša, M.Štelmaheres, D.Saulītes, N.Medvedjevas niansēti smalkais
pasaules tvērums, ko varam salīdzināt ar lēno pasaules tvērumu, skatījumu
jeb estētiku, kas balstās atziņā, ka ir cilvēki, kuri spēj pretoties
steigai, stresam, patēriņam, aicinot arī mūs apstāties, ieraudzīt,
novērtēt un būt mierā ar sevi, pasauli. Un, lai mēs neuztvertu sevi un
pasauli pārāk nopietni, palūkosimies uz K.Siliņa pašportretu! Simpātiska
ir šī atklātība, kā mākslinieks atklāj sevi mums visiem. Vai mēs tā spētu? Apbrīnu un cieņu izraisa
M.Tabakas uzticība galerijai, piedaloties ar aizvien jauniem darbiem visās
lielajās vasaras izstādēs, un tās notiek jau 29.gadu! Maijas Tabakas
jaunākā gleznaGrafiti attēlo urbānu vidi ar grafiti apzīmētām sienām,
kur priekšplānā kontrastē dzīvais ar nedzīvo, simbolisku lomu piešķirot
tēlam no popkultūras fantastikas filmas 'Star wars. Kā vienmēr, arī
šoreiz M.Tabakas glezna ietver plašu vēstījumu ar zemtekstu, kur vizuālais
tēls ir kā semiotiska zīme. Izstādē skatītājs nevar paiet garām šīm
gleznām, tās nepamanot- vizuālais vienmēr pauž zināmu dramatismu un liek
domāt arī par ne tik pievilcīgo, patīkamo mums apkārt.
Izcilie mākslinieki Helēna Heinrihsone un Ivars Heinrihsons novērtē izstādi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Biruta Baumane. Gleznas. Izlase. 106 2019. gada aprīlis jūnijs
Biruta Baumane (19222017)
viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītauis caurvij mūsu
mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Mums jāšķērso laikmets,
lai izsekotu līdzi viņas mākslai, bet tas ir to vērts. Biruta Baumane
gleznojusi to, ko redzējuši, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi,
savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir
īsts un patiess. Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret
dzīvi. (..)Kādā intervijā franču
dejotājs un horeogrāfs Rolāns Petī saka, ka ir lietas, kas sevi sagraujot,
ja par tām sāk runāt, tā noteikti esot ar deju; to pašu var teikt par
Birutas Baumanes glezniecību, jo gleznas runā pašas par sevi valodā, kas
ir mākslinieces dzīve, spilgtā un temperamentīgā, emocionāli sakāpinātā,
bet patiesā. Tikai ne remdenā, tikai ne pelēkā. Birutu Baumani vienmēr esmu pieņēmusi kā neapstrīdamu lielumu mūsu glezniecībā. Atmiņā saglabājušās vairākas mākslinieces personālizstādes. Viņas glezniecības nozīmību latviešu kultūrā apliecina arī pussimts gleznu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, no kuras ik pa laikam kādu var sastapt izstādēs. Viņa ir piederīga pie tiem patiesajiem lielumiem, ko neviens neapšauba, un, ja nu kāds tomēr to dara, tad vairāk aiz vēlmes piesaistīt sev uzmanību. (..) par mākslinieku nekļūst par mākslinieku piedzimst. Var jau slavēt labo skolu, augsto profesionālo līmeni, bet šoreiz būtiskākais ir kaut kas cits talants un intuīcija. Gleznotājs Boriss Bērziņš kādā sarunā teicis, ka, runājot par mākslu, visi vairās lietot vārdu «talants», bet mākslā tas esot galvenais, tad, protams, nākot darbs, bet ar darbu vien bez talanta nekas dižs nesanākšot.
Anda Treija
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2019. gada 20. aprīlis - 23. jūnijs Piedalamies izstādē MIERS UN SPRIEDZE Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā
MIERS UN SPRIEDZE:
Uldis Čamans. "Kaisle". 170x130; 50x60. 2019.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Varbūtības Mūsdienu latviešu glezniecība 2018. gada decembris - 2019. gada marts
Glezniecība man dod pilnīgas atbildes uz visiem jautājumiem, visām problēmām. (..) Ja kaut kas nepadodās, tad glezniecība ir tas, kas nes atrisinājumu. Arī domāšana notiek, tieši gleznojot. Nepalīdz nekādi strīdi, nekādas diskusijas. Gleznot tā ir tik dzīva, būtiska rīcība! Tā ir valoda. Ja tu to pārvaldi, tad runā tajā par visu.
Nejaušības ir daba, realitāte, mātērija, un notiek pigmentu rīcība neatkarīgi no tevis. Notiek darbība šķidrs ar biezu, sauss ar slapju utt., tā visa tomēr ir daba, cilvēkam ir dots ar to rīkoties. Pēdas sniegā, dubļi... Tas visu laiku ir bijis brīnišķīgs ierosinātājs.
Atradumi ir svarīgi pašam. Ja nebūtu atradumu, nebūtu NEKĀDAS virzīšanās uz priekšu. Tad pat vienu gleznu nevarētu novest līdz galam. Katra, ja tā ir daudzmaz izdevusies, satur diezgan daudz atradumu es tos nosauktu par maziem, niecīgiem, ļoti sīkiem, tikai man svarīgiem.
Mīlsetību un labsirdību es gribu just, to es gribu saņemt pretī, jo es to dodu. Visu dzīvi es tā esmu gājusi. Bet vispirms ir godīgums, patiesība, nedrīkst būt meli. Nekādi.
Dž. Skulme
Lai apskatītu izstādes darbus, spiediet ŠEIT!
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mūsdienu latviešu glezniecība 2018. gada oktobris-novembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2018 Mūsdienu latviešu glezniecība 2018. gada jūlijs-septembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2018. gada 6. jūlijs - 9. septembris
100 LATVIJAS MĀKSLĀ Daugavpils Marka Rotko centrā
Kas notiek Latvijas mākslā šodien? To bieži vien jautā paši mākslinieki,
noraugās kuratori, sarauc pieri vai uzsmaida galeristi, rakstos ievij
mākslas zinātnieki. Kas ir mākslinieks Latvijā? Meistars vai uzlecoša un
jau spīdoša personība mākslas koptelpā, atzīta un novērtēta gan te, gan
aiz valsts robežām?
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Andris Vītoliņš. Personālizstāde retroSEKCIJA 2018.g. maijs-jūnijs
Dzimis 1975. gadā Liepājā. Beidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās mākslas komunikācijas nodaļās. 2002. gadā ieguvis maģistra grādu glezniecībā. Sākot ar 1996. gadu aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kopš 2014. gada Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, glezniecības katedras vadītājs. Andra Vītoliņa māksla dzīvo divu laikmetu dzīvi. Padomju mehāniskā, kas ir pagājusi, un digitāli demokrātiskā, kurā šobrīd dzīvojam. Impulsi mākslinieka darbos nāk no bērnības, skolas un studiju gadiem, kas sakrīt ar interesantu laiku Latvijas vēsturē - padomju lauku norietu un sabrukumu, Atmodu 80tajos gados un Latvijas Republikas atkalatdzimšanu 90tajos gados, strauju sekošanu Rietumu valstu paraugam, identitātes meklējumi. Andra Vītoliņa māksla, lai arī nostalģiska un ar atsauci uz aizgājušajiem laikiem, noteikti ir moderna. Viņš necenšas pielāgot savus darbus Rietumu mākslas paraugiem, bet ir atradis savu gleznošanas identitāti. Mākslinieks gan pats ar piesardzību izturas pret vēsturi, paņemot no tās šodienai derīgo un to lieki neidealizējot. Lieko atmetot. Ne velti vairākās intervijās viņš uzsver, ka "svarīgi ir sekot līdzi laikam un dzīvot šodienai". Viņa darbos dominē industriālā un urbānā tēma, kāsas ir košas un ekspresīvas, tiek iezīmēti kontrasti starp vakardienu un šodienu.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2018. gada aprīlis - jūnijs Vēl viens pavasaris - plūdi
Uldis Čamans. Pārnesums. 2018. 150x200, a/e
Ik gadu gaidām pavasari, jo tas
nes gaismu, spēku, dzīvību. Katrs pavasaris nāk ar lielākiem vai mazākiem
plūdiem, dabā, dzīvē, notikumu virpuļos. Šķiet, ka īstus plūdus esam
palaiduši garām, bet plūdi, kuros nākas dzīvot vai piedzīvot paliek.
Paliek, liekot aizdomāties par spēku, ko var tikai apdzejot, uzgleznot,
bet patiesi izprast tos pašam piedzīvojot. https://www.rothkocenter.com
Ieskats izstādē
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada novembris - decembris Sajūtu izlase Mūsdienu latviešu glezniecība
Ritums Ivanovs
Ekrānos, dzeltenajā presē un uz skatuves ik dienu mūs sveic mūsdienu elki
un ikonas. Zvaigznes mūsdienu fenomens, par viņiem raksta avīzes, uzņem
filmas un veido televīzijas raidījumus. Katram viņu solim seko reportieru
pūļi, katrs žests un kustība ir pūļa interešu objekts. Teju reliģiskā un
nemirstīgā spožumā viņi kļuvuši par vissvētākajiem simboliem, publikas
mīļāko fetišu un nīstamāko subjektu.
1. Exposed. Naomi. 57x57, print 2. Exposed. Kate. 57x47, print 3. Exposed. Linda. 57x47, print 4. Exposed. Britney. 57x47, print
5. Exposed. 57x49, print 6. Aizvērts I, 43x65, print 7. Aizvērts II, 43x65, print
8. Kustība. No sērijas Zvaigznes. Gaismas straos 200x153, a/akr, 2010 9. Madonna uz skatuves. No sērijas Zvaigznes. Gaisma staros. 200x153, a/akr, 2010
10. Michael Jackson. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 200x153, a/akr., 2010 11. Madonna ar ģitāru. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 200x153, a/akr., 2010
12. Michael Jackson with Microphone. No sērijas Zvaigznes. Gaismas staros. 122x200, a/akr., 2010 13. Zelta meitēns. 200x168, a/akr., 2015.
Džemma Skulme
1. Pērkoni gaisā, 2017, a/e, 124x146 2. Aizlidoja, 2017, a/e, 122x122 Fragments Fragments
3. Saule atnāca, 2017, a/akr, 122x122 4. Pats ienāca (Kerija), 2017, a/akr, 122x122 Fragments Fragments
Fragments 5. Cerību saule, 2017, a/akr, 122x122 Fragments 6. Princese, 2017, a/akr, 120x80 Fragments
Fragments. 7. Sniegs, 2017, a/akr, 120x100 Fragmenti
8. Draudzenes, 2015, a/akr, 120x100 Fragmenti 9. Kurzeme, 2017, a/akr, 120x80
Kurzeme. Fragmenti 10. Uzdevums, 2017, a/akr, 115x89 Fragmenti
11. Zudušie sakari, 2017., 100x120 Fragmenti 12. Saruna ar Rihardu Vāgneru, 2017, 100x120
Saruna ar Rihardu Vāgneru. Fragmenti
13. Bez saulītes vakarā, 2017, 100x120 Fragmenti
Citi autori
1. Ivars Heinrihsons. xxx, 2016, 97x146, a/e Fragments 2. Ivars Heinrihsons. xxx-3, 2016, a/e, 97x146 Fragments
3. Līga Purmale. Lauks. a/e, 2010-2015, 100x140 Fragments 4. Māris Upzars. Rozes pilsētā. 2009, a/e, 115x110 5. Māris Upzars. Saule un mēness. 2011, a/e, 100x115
6. Jānis Kupčs. Sembas ekspedīcija II, 2016, a/e, 125x110 7. Jānis Kupčs. Pietura, 2001, a/e, 115x135 8. Anita Kalniņa. Apmaiņa, 2013, a/e, 100x120 9. Anita Kalniņa. Atgriešanās, 2010, a/e, 100x120
10. Dace Lielā. Pēdējais sniegs, 2014, a/e, 150x200 Fragmenti
11. Kristaps Zariņš. Labi, 2007, a/e, 100x100. Fragmenti 12. Kristaps Zariņš. Zilā, 2009, a/e, 120x100
13. Biruta Baumane. Akts, 1987, a/e, 81x100 14. Aleksejs Naumovs. Rīga, 2014, a/akr, 90x110 15. Aleksejs Naumovs. Venēcija, 2007, 70x90, a/akr
16. Aleksejs Naumovs. Parīze I, 2008, a/akr, 46x55 17. Aleksejs Naumovs. Parīze II, 2008, a/akr, 38x55 18. Maija Tabaka. Rituāls. 2002, a/e, 101x137
Rituāls. Fragmenti. 19. Maija Tabaka. Kalnu ezers. 1999, a/e, 110x140
Kalnu ezers. Fragmenti. 20. Maija Tabaka. Tilti. 2007, a/e, 95x140
Tilti. Fragmenti 21. Andris Vītols. Noskaņa. 2015, a/e, 85x68
22. Andris Vītols. Kompozīcija. 2015, a/e, 50x50 23. Vēsma Lukstiņa. Trotuārs. 2016, a/e, 80x100 24. Guna Millersone. Sault\riets. 2013, a/e, 70x100. 25. Guna Millersone. Osta I. 2014, a/e, 60x70
26. Guna Millersone. Osta II. 2014, a/e, 60x70 27. Aiva Žūriņa. Dārza svētki. 2016. zīm. 28. Laima Puntule. Ezerā. 2001, a/e, 77x150
29. Māris Čačka. II. 2017, a/e, 100x100. 30. Māris Čačka. OO. 2017, a/e, 100x100. 31. Māris Čačka. MI, 2017, a/e, 100x100. 32. Māris Čačka. MJ, 2017, a/e, 100x100.
33. Marta Skulme. Krasts. 2017, a/e, 70x50. 34. Marta Skulme. Augstskola. 2011, a/e, 60x90 35. M. Skulme. Koks. 2017., a/e, 30x30 36. Marta Skulme. Mērvienība. 2017, a/e, 30x30
37. Marta Skulme. Atspulgs. 2017. a/e, 30x30. 38. M. Skulme. Sakari. 2017, a/e, 30x30. 39. M. Skulme. Mēģini vēlreiz. 2016, a/e, 30x20 40. Marta Skulme. Kompozīcija I. 2015, autort., 50x50 41. Marta Skulme. Kompozīcija II. 2015, autort., 50x50
42. Laima Eglīte. Skatiens. 60x80,a/e,2015. 43. Laima Eglīte. Make up, 60x80,a/e,2009 44. Anita Meldere Apsolījums. a/e, 80x100, 2015.
45. Irēna Lūse. Mīlestības puķe 75x60 46. Ritums Ivanovs. Meitene. 47. Aiva Žūriņa. Dialogs. 48. Aiva Žūriņa. Sēklas..
49. Kristīne Markus. Vieta. 2015.120x140,a/e 50. Helēna Heinrihsone. Sarkanais I, 130x130, a/e, 2007 51. Helēna Heinrihsone. Sarkanais II, 130x130, a/e, 2007
52. Helēna Heinrihsone. Divi. 130x130, 2008-2009 53. Helēna Heinrihsone. Apsnigušas rozes, 114x146, 2008 54. Helēna Heinrihsone. xxx 55. Ivars Heinrihsons. Divi zirgi, 180x170, 2008
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens 2017 Mūsdienu latviešu glezniecība 2017. gada oktobris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2017 Mūsdienu latviešu glezniecība
Lai apskatītu visus darbus, spiediet ŠEIT! |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada aprīlis - jūnijs Klusuma un tukšuma formas
Uldis Čamans. Diptihs "Parādība". 2017. 189x286, 189x145,audekls, kartons, eļļa, akrils, autortehnika
Fragmenti
Šogad Latgales reģiona mākslas
izstādes tēma nav izvēlēta nejauši, jo to organizē Marka Rotko vārdā
nosauktais mākslas centrs. Klusums un tukšums divi pamatjēdzieni, kam
bija ārkārtīgi būtiska un aktuāla nozīme Rotko daiļradē, it īpaši tās
klasiskajā periodā. Runājot par savu māksliniecisko metodi, meistars to
salīdzināja ar «radošu klusumu», apelēdama pie budisma filozofijas, «kura
tukšumam piemīt potenciāls» un viss aiziet «nekurienē».
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada maijs - jūnijs Jānis Ziņģītis. Personālizstāde
Man patīk vērot dabu,
dzīvniekus, putnus, ainavas. Savus vērojumus attēloju gleznās. Jānis Ziņgītis Jānis Ziņģītis glezno
reālistiskas ainavas un marīnas ar noskaņu. Viņa darbos var niansēti
ieraudzīt Latvijas dabas skaistumu: pasakainus, noslēpumainus mežus;
dzīvnieku pasaules mistērijas; Baltijas jūras krastus un Jāņu zāļu
burvību. Darbiem raksturīgs liriskums, miers un harmonija, dominē pelēka
tonalitāte, dabas krāsas, maiga gaisma. Mākslinieks bieži izmanto
miglainības efektu, tas izkliede skatītāja uzmanību un piepilda gleznas ar
vieglumu un gaisīgumu. (http://www.antonia.lv)
1. Pie ezera. 125x160, a/ak, 2016 Fragmenti.
2. Latvijas zvirbuļi Londonā. 120x90, a/ak, 2010 3. Mežmala 90x120, a/ak, 2016. 4. Ko tu te dari? 70x90, a/e, 2015
Ko tu te dari? 70x90, a/e, 2015. Fragments. 5. Pļava Jāņos. a/akr, 120x160, 2017. Pļava Jāņos. Fragments.
6. Kaut kur dzied lakstīgala. 60x120, a/akr, 2016. Fragments 7. Kurzemes jūrmala pēc lietus. 150x200, a.akr. 2013.
Kurzemes jūrmala pēc lietus. Fragments 8. Mākoņui atspulgi ezerā. 70x100, a/akr, 2012 9. Vēstule no Vermēra. 73x92, a/akr, 2016.
Vēstule no Vermēra. Fragmenti. 10. Dzērvju balsis pavasarī. 100x70, a/akr. 2015. 11. Lībiešu krasts. 80x60,a/akr, 2014.
Lībiešu krasts. Fragments. 12. Diena kad aizlido dzērves. 80x60, a/akr, 2014. Fragments. 13. Kolkasrags. 60x80, a/akr, 2014.
14. Vidzemes jūrmala. 70x90, a/e, 2015. 15. Ainava ar slēpotāju. 60x80, akr/e, 2012. Fragments
16. Vakars uz ezera. 60x80, a/akr, 2016. 17. Tikšanās 60x80, a/ak., 2013. 18. Iela. 60x80, a/akr, 2014
19. Atmiņas par vasaru. 60x80, a/akr, 2016. 20. Maijs. Lobes ieteka Ogrē. 60x80, a/akr. 2015 Fragments
21. Jūra pēc lietus. 60x80, a/akr, 2014. 22. Atmiņas par pavasari. 60x80, a/akr, 2016. 23. Atmiņas par rudeni. 60x80, a/akr, 2016.
24. Atmiņas par Volterru. 45x66, a/akr, 2016. 25. Foreļupe pavasarī. 40x60, a/akr. 2013. 26. 7.maijs Rīgā, 30x40, a/akr, 2011
27.Bernātu jūrmala. 30x40, a/akr, 2015 28.Augusts. Būs karsta diena. 30x40, a/akr, 2011 29.Augusta vakars. Stārķa ligzda. 30x40, a/ak, 2011
30. 1. maijs. 30x40, a/akr, 2011 31. 9. oktobris. Zelta rudens. 30x40, a/akr, 2011 32. Orčas upes ieleja Toskānā. 30x40, a/akr, 2016.
33. 4. augusts 2013. Dunte. 30x40, a/akr, 2013. 34. Ziemas rīts. Ceļš miglā. 30x40, a/akr, 2015. 35. Saulains ziemas rīts. 30x40, a/akr, 2016.
36. Bernāti. 10. augusts. 30x40, a/akr, 2016. 37. 30. aprīlis 2011. 30x40, a/akr, 2011. 38. Kurzemes jūrmala. 30x40. a/akr, 2014.
39. Košrags 23. jūnijs. 30x40, a/akr, 2015. 40. 6. augusts 2013. Tūja. 30x40, a/akr, 2013. 41. 24. jūnijs 2016. Jūrkalne. 30x40, a/akr, 2016
42. Kurzemes jūrmala. Ģipka, novakare. 30x40, a/akr, 2014. 43. Vēl ir vasara. 40x30, a/akr, 2015. 44. Pirtī. 40x30, a/akr, 2012. 45. Spējš vējš. 40x30, a/akr, 2009.
46. Atmiņas par "Zelta drudzi". 40x30, a/akr, 2008. 47. Čārlzs Sāči apsver iespēju. iegādāties latviešu mākslinieka darbu. 40x30, a/akr. 2008. 48. Jau vasara! 60x80, a/a, 2016. 49. No bebru mājām. 60x80, 60x80,a/akr,2015
50. Pavasaris.80x60a/akr.,2015. 51.Pavasaris Pierīgā. 150x200,a/akr 52. Jānis Ziņģītis. Pēk, pēk, pēk, iztraucētās mežapīles, a/akrils, 145x125, 2010.
53.Latvijā zied ievas, a/akrils, 80x60, 2014. 54. Lobes upe pavasarī. 2013, a/a, 60x80 55. Salaca. Zivju gārņu valstība. akrils, 150x200, 2012.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017. gada marts, aprīlis Latviešu mūsdienu glezniecība, grafika, keramika, porcelāns
Ilze Neilande. Personālizstāde. Zirgs. Āksts. Sieviete.
I. Neilande ir beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas
vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas I. Zariņa
monumentālās glezniecības darbnīcu un profesora Borisa Bērziņa
meistardarbnīcu. Ieguvusi mākslas maģistra grādu (1993).
1. Cirka zirgs. Litogrāfija, 2003, 178x95 2. Cirks. Litogrāfija. 2005. 93x70 3. Āksts un zirgs. Litogrāfija, 2003, 60x85
4. Āksts zirgā. Litogrāfija. 20000, 66x91 5. Skrejošais zirgs. 2006. Litogrāfija, 67x68 6. Lielais zirgs. Litogrāfija, 2005, 94x75
7. Mazais putns. Litogrāfija., 2004, 62x51. 8.Puķes zirgam. k/e, 2002, 67x58,5 9.Āksts un zirgs. k/e, 2004. 61x80 10.Sieviete, 2004, k/e, 59x81
11.Āksts un rožu krūms. 2003, k/e, 50x72 12. Divi zirgi. 2005, k/e, 67x100 13.Ākrobāts zirgā. 2001,k/e, 67x100
14.Sieviete āksts. 2003,k/e, 122,5x68. 15.Cirks. 2004,k/e, 100x80 16.Sieviete āksts.1998, 105x73,5 17.Divi zirgi. 2012, akr/a 60x80
18.Melnais zirgs. 2017, akr/a, 60x40 19.Izrāde sākas. 2012, akr/a, 50x70. 20. Sapnis. 2015. akr/a, 546x54
21.Deja. 2015. akr/a, 60x80 22.Cirks. 2012, akr/a, 80x80 23.Pavasaris. 2014, akr/a, 90x65
24. Venēra. 2008, akr/a, 42x60 25.Skrējiens. 2012, akr/a, 40x50 26.Pašportrets. 2009. 65x40,5, k/a
27. Spēle. 2006, k/e, 47x55 28.Četri zirgi, 2015, a/e, 50x60 29. Šahs. 2012, a/e, 60x80
30.Koks. 2014., a/e, 80x60. 31.Mazais āksts. a/e, 2016., 60x80 32.Cirks zirgs. a/e,2012, 60x80
33.Mazais zirgs, a/e, 2012, 71,5x91,5 34.Cirka zirgs, a/e, 2015., 100x60 35.Sieviete un puķe, 2003, k/e, 45x39 36.Klausītājs. 2002, k/e,51x32,5
37. Diptihs Pavasaris. k/e, 42x27 38. Zirga galva. 2012, a/e, 40x30 39.Vērotāja. 2013., a/e,40x30
40. Rudens. 2015, a/e, 30x40 41. Cirka zirgs, 2016, a/e, 24x30 42. Sieviete un zirgs. a/e, 2012, 30x30
Jānis Murovskis. Grafika
1. Aveiru 2/5, 2009, sietspiede, 102x72 2. Negaiss 2/4, 2013, sietsp., 102x72 3. Asinsaina 2/5, 2009, sietsp., 97x72
4. Sarkanās egles 2/3. Sietspiede, 2013, 102x72 5. Tekošie raksti. 2014, sietspiede, 102x72 6. Jaunais gads 3/3. 2013, sietspiede, 102x72
Maija Tabaka. Atkal mājās Gleznas. Retrospekcija 2017
1. Ūdens pasaule. 120x90,a/e,2014. 2. Ikebana. 60x70,a/e,2011 3. Etiķa koks. 100x80,a/e,2013.
4. Helovīns. 90x120,a/e, 2015 Helovīns. Fragments 5. Iela. 90x120,a/e, 2016.
Iela. Fragments 6. Āzis rožu dārzā. a/e, 110x110, 2012 Āzis rošu dārzā Fragmenti
8. Dzejnieks (2008)
9. Siltums ziemā (2007)
10. Skūpsts (1999)
11. Ceļš (2009)
Dace Saulīte. Vēja spogulis
1. Rozes smarža. a/ak, 120x100, 2016. 2. Rozā laiva. a/k, 210x100, 2015. 3. Ūdensroze. a/ak. 60x80, 2016.
4. LUX. a/ak, 60x80, 2016. 5. Pāri galotnēm. a/ak. 76x102, 2016. 6. Ezers un vējš. a/ak, 70x90, 2016
7. Japāņu koijas. a/ak, 70x70, 2015. 8. Krusa aronijas. a/ak, 60x80, 2016. 9. Zelta meandrs. a/ak, 50x50, 2017.
10. Dārzs. a/ak, 50x100, 2017 11. Atspulgs. a/ak, 40x80, 2016. 12. Augustā. a/ak, 40x80, 2016. 13. Orhidejas. a/ak, 60x45, 2016
14.Atspulgs. a/ak, 40x40, 2015 15.Parfīms I, a/ak, 50x50, 2015. 16.Parfīms II, a/ak, 50x50, 2015. 17.Baltās ūdensrozes. a/ak, 60x45, 2016.
18. Atspulgs. a/ak, 60x50, 2016. 19. Sārtā ūdensroze, a/ak, 24x30, 2016. 20. Kaija. a/ak, 18x24, 2016.
21. Apvārsnis. a/ak, 45x60, 2013.
Lins, želatīns, linsēklu eļļa, terpentīns, akrila sveķi, gumiarābiks, saplāksnis, papīrs. Senie zīmēja un rakstīja uz bērzu tāss. Dabīgs, apkārtējā vidē sastopams materiāls. Tagad, apkārtējā vidē var sastapt saplākšņa atgriezumus. Televizors stāstīja, ka uz jogurta iepakojuma drīkst rakstīt dabīgs, ja ... un tur sekoja garš, sarežģīts vielu un to daudzumu uzskaitījums, cik, kuras drīkst būt, kā arī - uz iepakojuma drīkst likt augļu attēlus, ja jogurta sastāvā ir vismaz tik ... procentu augļu gabaliņu. Dabīgs, pārdomas, par to, ko tad tas nozīmē. Vai kultūra, visplašākajā vārda nozīmē kultūra = pilnīgi viss, kas tiek kultivēts (sākot no akmens cirvja līdz lāzeriskai iekārtai ar ko var izsvilināt materiālā da jebko, par ko vien kompī ir dati. U.c. u.t.jpr.) ir nedabīga? Vairāki vaļi trenkā roni (ēst ta gribās). Ronis uzlec uz ledus gabala, vaļi strauji peldot izraisa ūdens viļņošanos, kas rezultējas ar ledus sašķelšanos, vai apgāšanos, atkal un atkal. Brīžos, kad ronis atrodas uz tik neliela ledus gabaliņa, ka pakaļējās peldspuras (tieši aiz tām roņus parasti saķer, pavelk zem ūdens un noslīcina), paliek pāri tā malai virs ūdens, tam neviens netuvojas, tikai dažus metrus attālāk virs ūdens parādās vaļa galva, tad tā lēnām pazūd zem ūdens, mirkli vēlāk vilnis apgāž arī šo ledus gabalu, ūdens balets ar daudzām piruetēm un lēcieniem atsākas. Tas turpinās, līdz ronis tiek līdz liela ledus lauka malai, ārā jau apmēram puse auguma, lēnām kustas. Tikpat lēnām, apmēram metru no ledus lauka malas, iznirst vaļa galva, rāmi, nesaviļņojot ūdens virsmu tā pazūd, pēc mirkļa ronis sāk slīdēt atpakaļ ūdenī, līdz nelielā virpulītī pazūd arī purns ar apaļajām acīm. Labi? Slikti? Lielākais apkaimes briežu bullis, vardarbīgi trenkājot pārējos, sapulcina ap sevi mātītes. Dabīgi. Šķiet tas bija lielās franču revolūcijas laikā, daži no apkārtnes lielākajiem un stiprākajiem cilvēku tēviņiem sāka uzskatīt līdzīgi lielākais un varenākais apkaimes tēviņš paņem sev visas sievietes un īpašumus, kas viņam iepatīkas, jo tas ir dabīgi, sirdsapziņas un morāles - tie kaut kādi nevajadzīgi izgudrojumi. Brieža daba. Cilvēka daba. Varbūt tās atšķiras. (daba lietas vai parādības pamatīpašību kopums) Dabīgs mākonis. Uzgleznots mākonis. Kāds gribēja attēlot to, kā ap putekļiem kondensējas ūdens tvaiki? Putekļu mākoņi, dūmu mākoņi, domu mākoņi komiksos. Cik stilizētam jābūt attēlam, lai tas būtu simbolisks? Netālu no mākoņa cilvēciņš, dažreiz to pamanīt vieglāk, citreiz mazliet grūtāk, citreiz izskatās cilvēciņš kaut ko vicinās ar rokām, mākoņa virzienā, a, tas viņam tā dabīgi?
1.Brūns, zaļš, pelēks. e/a, 25x25, 2016 2. Cauri rūsai. e/a, 180x145,4, 2016. 3. Cauri tintei. ak/a, 100x80,5, 2016. 4. Dzeltenoranžs (skice). guaša/kartons/saplāksnis. 30x26, 2016
5. Egle un mākonis. ak/a/s, 49,8x22. 2016. 6. Izbalināts brūnums. g/a, 40x30, 2016. 7. Klausītājs. aa/a, 49,0x21, 2016. 8. Knapi redzams. ak/a, 75x70, 2016. 9. Lassāmkrēsls. ak/a, 42x21, 2016.
10. No dziļumiem. ak/a, 42x21, 2016. 11. Pieskarties. zīda krāsas/audekls/ saplāksnis. 43x43, 2016. 12. Pievelk. e/a, 200x170, 2016. Pievelk (fragments)
Pievelk (fragments) Pievelk (fragments) 13. Silueta kustība.e/a, 51x40, 2017
14. Slīpēts. ak/a, 40x30, 2016 15. Stiga. e/a, 24x18, 2016. 16. Trušupīle, māls un Minnija. g/p, 2016. 17. Vēl tālāk. ak/a, 56,3x49,8, 2016.
18. Žogukrāsas. eļlas-ftaļļu emelja/sapl., 72,5x49,8 19. Uzsīksies. k/e, 22x10, 2013. 20. Ceļš, pļava, mākonis. k/e, 15x10, 2013. 21. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013.
Jānis Purcens reliģiskais temats mākslā «3. nedēļa 2. diena. Vai esi sajutis, ka miers, iekšēja nomierināšanās palīdz nodibināt saikni ar Dievu? Šodien pamēģini sadzirdēt Dievu. Pirmajās lūgšanu minūtēs ieklausies tuvās un tālās skaņās, kas Tevi sasniegs ielas troksnī, istabas klusumā... Palēnām visas šīs skaņas attālinās, un Tavas sirds klusums uzrunā Tevi... Ieklausies tajā. Neceri, ka kaut kas notiek ātri. Vajadzēs pacietību. Vari lēnām atkārtot vienu vai vairākus lūgšanu vārdus (..)». Jānis Purcens. Balts k/e 36x36,2016 Uz kvadrātveida kartona ar kolažētiem darbistabas pārpalikumiem un fragmentiem, ir piestiprināta lapa ar sīku tekstu kursīvā. Kā lappuse no dienasgrāmatas, skice, kā personīga vēstule skatītājam. Teksta adresāts nav zināms, vai tas ir tas pats autors vai skatītājs, taču teksts darbojas kā atslēga. Pirmatnējais nodoms, kas stāv aiz visām sērijas gleznām, un arī instrukcija skatītājam. Jau pati teksta lasīšana piespiež apklusināt, izslēgt apkārtējo vidi no uztveres zonas un koncentrēt savu uzmanību vārdiem. Vārdi un to vara varētu būt visas sērijas temats, vārdi un to transcendentālā jēga, vārda vizualizācija. Lūkojoties uz J. Purcena darbiem, lasīšana kļūst par hipnozes paņēmienu, ar kuru skatītājs tiek «ievilkts» gleznā. Izlasot ataino frāzi «Kungs, Jēzu Kristu, Dieva dēls», tā tiek it kā «iespiesta» skatītāja redzes atmiņā, un ieraugot atsevišķus vārdus, ir jau zināms, kā frāzi pabeigt. Tāpēc, lūkojoties uz mākslinieka audekliem, redzes fokuss izzūd. Nav vārda, kurš izceltos, kuram būtu iespējams iegūt vairāk skatītāja uzmanības. Katrs vārds ir vienlīdz svarīgs, tāpēc neeksistē nedz centrs, nedz kāda figurāla dominante. Glezna ir suģestējoša, tā nemanāmi ievelk skatītāju neizteiktu vārdu murdoņā. Audekls, liekas, ir kā izgriezts fragments no mākslinieka zemapziņas, kas mutuļo lūgšanas laikā. Vizuālais risinājums J. Purcena darbos ir inovatīvs. Darbi vieno tipogrāfiju un glezniecību. Gleznu galvenais objekts ir teksts un vārds mijiedarbībās ar mākslas darba faktūru. Un, lai arī krāsotāji un vienkārši amatnieki, izsenis ir krāsojuši vārdus, Purcena darbos vārdi netiek krāsoti, tie tiek uzrakstīti ar kaligrāfisku cieņu, viegli un dabiski dzīvi. Katra vārda šķietami vienkāršai uzrakstīšanai ir veltīta pilna uzmanība, un gleznošanas process ir kā tiešs un personīgs lūgšanas attēlojums. Darba noskaņu veido ne tikai krāsa, bet arī rakstības stils, kuram arī piemīt emocionāla noskaņa un asociatīvs raksturs. Arī kvadrāta formāts ļauj veidot vienlaidu harmoniju tas visur ir vienāds, tas nevirza skatienu, bet ir kā punkts, kā fiksēts fragments. Gleznu reliģiskais konteksts liek atminēties Bībelisko «...iesākumā bija vārds», kas pazīmē pasaules sākotni. Zinot arī to, ka visa latviskā kultūra spēcīgi pamatojas kristietībā, vārdi, «Kungs, Jēzus Krist, Dieva dēls», nespēj palikt neievēroti. Tie skar skatītāju gan vispārcilvēciski, gan personiski, skarot katra individuālo reliģisko pieredzi. Tāpēc J. Purcena darbi nav tikai vizuāls baudījums, tie ir mehānismi, kas tiek darbināti ar vārda spēku, liekot cilvēkam, vismazākais apstāties, apdomāt un klausīties, jo teiktais pieprasa uzmanību. Un galu galā svarīgāk par attēloto un pateikto ir tas, kā tas liek mums justies. Nikola Ščadro, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 11.c. 2017. gada februāris Anda Svarāne, Ieva Svarāne. Keramika
Andris Vēzis. Jaunā porcelāna kolekcija 2017
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2017.g. februāris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Līdzsvars Mūsdienu latviešu glezniecība 2016. gada novembris - 2017. gada janvāris
Pelēkajai ikdienības ziemai pretī stājas dzirkstoša krāsu simfonija, vasaras atmiņu spiets, aicinājums ceļot, iepazīt un atrast eksotiskas sajūtas, taču nedrīkst novārtā atstāt kontemplāciju varbūt kā nodevu ārpusē valdošā laika blaknei rūgtām pārdomām; varbūt kā spēku, kas palīdz atgriezties uz zemes pēc ilga svinību prieka. Šī izstāde ir kā spēcīgs enerģijas malks, kas izrauj no paguruma un ziemas miega, un līdzsvars tiek sasniegts, izmantojot kontrastus. Janvāris aizsirmo Uniātu baznīcas smagās, bijību raisošās celtnes priekšā tāda aina ārpusē. Alekseja Naumova Lecces vasaras saulesgaismā un bezrūpībā gozējas rūkstošu apbrīnotais Doms notverts gleznā, izstādīts iekšpusē. Turpat ir arī Jāņa Purcena darbi krāsaini, bet nebūt ne bezrūpīgi un vieglprātīgi. J. Purcens kontrastē gan ar savu agrāko laiku mākslu («Paēdis, padzēris»), gan ar A. Naumova Lecces Domu ja A. Naumova glezna attēlo reliģisku celtni mirkļa tvērienā no tūrista skatpunkta, no ārpuses, tad J. Purcena dažādu krāsu nosaukumos dēvētās gleznas «Kungs Jēzu Kristu Dieva Dēls apžēlojies» atklāj diametrāli pretējo dziļi ntīma, sakrāla, rūpīga ceļa meklējumus, meditāciju un lūgšanas, ticību mieram, reliģisko saturu nereducējot līdz klasiskajiem šabloniem, piedāvājot līdz mielēm izjust mākslinieka sēras, lai arī spilgtās krāsās ietērptas. Telpu ar J. Purcena gleznām es savās domās nodēvēju par meditatīvo vietu. Šķiet, gaisā var just ticības sveķu vīraka smaržu. Savā starpā kontrastē arī Frančeskas Kirkes «Rubensa sievietes» un Jura Dimitera «Osta». Figurāli sērkociņi un sieviešu ķermeņi ir novietoti līdzīgi kā izvīti, savijušies taču kādas gan līdzības var būt nedzīviem priekšmetiem un dzīvām būtnēm? Izdeguši sērkociņi savā ziņā idejiski šķiet cilvēcīgāki nekā sievietes maskās, kas gleznā šķiet bēgam no savas cilvēcības, svinot svešādo un mītisko. J. Dimitera gleznās ir vērojams vispārējs kontrasts fons pret galvenajiem priekšplāna objektiem. Gleznās «Romeo un Džuljeta vecajā parkā», «Pikniks», «Osta» fons ir rūpīgi izzīmēts un pretstatīts akrila tehnikā uzgleznotajiem cilvēka sadzīves elementiem antropomorfajiem sērkociņiem un pīpēm. Līdzīgi Uniātu baznīcai aiz loga un A. Naumova Domam galerijā kontrastē arī J. Kalniņa «Mednieka klusā daba». Ar savu aristokrātisko noskaņu tā oponē J. Kalniņa «Malkas šķūnim», kas ieved mūs ikdienišķā kādā vīra atpūtas mirklī. Gleznas kontrastē un vienlaikus rosina jautāt vai vīrs no «Malkas šķūņa» ir klusajā dabā attēlotā guvuma mednieks? Savdabīgi pretstati ir arī J. Kalniņa Ķarūsa» svaiga, tikko zvejota zivs, nolikta uz sviestpapīra tālākai gatavošanai, guvums, ar ko lepoties, viens no senlaiku aristokrātijas simboliem un J. Dimitera «Hotdogs» jaunlaiku ieviesums, ātrās dzīves un ātrā ēdiena simbols, kaut kas mākslīgs un apstrādāts, nezināmas izcelsmes un iekomponēts cilvēka kontūrā. Mana favorītglezna šajā izstādē Daigas Krūzas «Koka zars», kurā kontrastē krāsas un sajūtas. Brīnišķīgi dziļš ultramarīna zilais tonis, kādu var novērot debesīs krēslainos vakaros vai arī dziļā, saules apspīdēta ezera dzelmē, šajā gleznā ir kā spēcīgs pamats un paspilgtina milzīgo saules dzeltenā daudzumu. Centrā neitrāli gaišbrūnais, kas nomierina košumu un atgādina to, kas slēpjas aiz koka tumšbrūnās, rēpuļainās mizas. Šī glezna pārsteidz un uzlādēja ar saules gaismu, kuras nekad nepietiek, un reizē uzbūra ainu ar sulas plūdumu uz uzplēsta, uzšķērsta bērza zara, kad pavasara dienā mirdz spilgta, pirmatnēja pavasara saule. Kontrastē gan izstāde ar ārpasauli, gan gleznas savā starpā, gan sižeti gleznās, taču skaidrs ir viens līdzsvars ir atrasts, tas ir paliekošs un pretstatu virkne nerada haosu, šie pretstati ir patiesi un organiski mijiedarbojas, radot harmoniju. Izstāde ir meistarīgi veidots nostalģisks sveiciens vasarai, brīvdienām un enerģijai. Ieva Vīksna, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11. c klase
1. Līga Purmale Ezers. a/e 130x150, 2015. 2. Andris Eglītis. Telpa. a/e, 124x154. 2011. 3. Andris Eglītis. Lauks. a/w, 150x110, 2014. 4. Aleksejs Naumovs. Lecce, a/e, 60x7100. 2015.
5. Biruta Delle. Rīts pie dīķa. a/e, 100x90. 2015. 6. Biruta Delle. Saulespuķes. a/e, 100x90. 2015. 7. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013. 8. Jānis Kalniņš. Mednieka klusā daba. a/e, 24x35. 2014.
9. Jānis Kalniņš. Karūsa, a/e, 24x35. 2014. 10. Jānis Kalniņš. Malkas šķūnis. a/e, 25x35. 2014. 11. Juris Dimiters. Hotdogs. j/t, 61x42. 2015. 12. Juris Dimiters. Romeo un Džuljeta vecajā parkā. j/t, 61x42. 2015.
13. Juris Dimiters. Pikniks j/t, 61x42. 2015. 14. Juris Dimiters. Osta. j/t, 61x42. 2015. 15. Frančeska Kirke. Rubensa sievietes. a/e, 185x150. 2010 16. Daiga Krūze. Koka zars. a/e, 180x220. 2014.
17. Daiga Krūze. Koks. a/e 180x220. 2014. 18. Daiga Krūze. Krūmi kustās. a/e, 150x250, 2009. 19. Gita Palma. Tas dzeltenais. k/e, 75x37, 2015.
20. Gita Palma. Sarkanbaltsarkanais. k/e, 82x60. 2016. 21. Gita Palma. Dīzeļgalva. k/e, 47x47. 2012. 22. Gita Palma. Naftas vagoni. k/e, 40x40. 2014. 23. Gita Palma. Agrā rīta stundā. presk/e100x70. 2012.
24. Gita Palma. Pavasaris. presk/e. 100x70, 2013. 25. Gita Palma. Rīta saule. presk/e, 76x91. 2016. 26. Gita Palma. Vilciena fragments. presk/e, 90x45. 2016. 27. Gita Palma. Plaisa starp dimensijām. k/e, 70x54. 2016.
28. Gita Palma. Vilciens. k/e. 50x70. 2016. 29. Gita Palma. Glābējriņķis. k/e. 50x70. 2016. 30. Aiva Žūriņa. Dialogs. a/z. 100x70.2015.
31. Ieva Balode. Amarillis. a/e, 39x50, 2016. 32. Ieva Balode. Narcises. a/e, 30x30, 2016. 33. I. Balode. Klusā daba papaiju. a/e, 40x30, 2016.
34. Balode. Klusā daba ar artišoku. 30x20, a/e, 2016. 35. I. Balode. Klusā daba ar pasion. a/e, 24x18, 2016. 36. I. Balode. Klusā daba ar fizāļiem. a/e, 34,5x28, 2016.
37. Jānis Purcens. Sarkans. a/e 120x120, 2014. 38. Jānis Purcens. Balts. a/e 120x120, 2015. 39. Jānis Purcens. Violets. a/e 120x120, 2013. 40. Jānis Purcens. Dzeltens. a/e 120x120, 2013
41. Jānis Purcens. Zaļš. a/e 120x120, 2013. 42. Jānis Purcens. Krāsains. a/e 120x120, 2014. 43. Jānis Purcens. Rozā. a/e 120x120, 2013. 44. Jānis Purcens. Pelni. a/e 120x120, 2015.
45. Jānis Purcens. Zils. k/e 36x36, 2016. 46. Jānis Purcens. Balts. k/e 36x36, 2016. 47. Jānis Purcens. Brūns. k/e 36x36, 2016. 48. Jānis Purcens. Dzeltens. a/e 36x36, 2016.
49. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.85. 36x36, 2008. 50. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.116. 50x40, 2008. 51. Jānis Purcens. Paēdis, Padzēris Nr.111. a/e 30x306, 2008.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ieskats izstādes tapšanā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Untitled. Latgales māksla 2016.g. aprīlis-jūnijs
Izstādes tēmu šogad noteica sabiedrībā notiekošais, neviennozīmīgi vērtētais un saprastais, svarīgais un nesvarīgais, bet par ko arī ir vērts runāt mākslas valodā tāpēc izstāde ir bez nosaukuma. Izstāde bez nosaukuma (Untitled) katram māksliniekam darbā ļauj runāt, par to nepasakot verbāli vai tekstuāli, tāpat mākslas skatītājam ir dota brīva iespēja pašam interpretēt skatāmo darbu, kaut gan atsevišķiem darbiem interpretācijas iespējas tik un tā būs savā ziņā ierobežotas, jo katram darbam ir nosaukums, kas vedinās uz dialogu ar autoru. Izstādes darbu radīšanā vai jau radītu darbu atlasē bija dota brīva vaļa autoru idejas lidojumam, lai izstādi padarītu par spilgtu reģiona mākslinieku radīto darbu skati. Izstādē piedalīsies vairāk nekā 50 Latgales mākslinieki, caur iesniegtajiem darbiem atklājot sev aktuālo un nozīmīgo šodienā un skatītājiem rodot priekšstatu par to, kas notiek Latgales mākslinieku radošajā vidē. Nenoliedzami, daudzi lieliski Latgales mākslinieki izstādē un izstādes katalogā nav atrodami, jo kaut kādu nenosakāmu iemeslu dēļ, nav pieteikuši savu dalību, tāpēc Latgales mākslas izstāde Latgales mākslas ainu ataino fragmentāri.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada aprīlis-maijs Pēteris Postažs. Gleznas Personālizstāde
Galerijā Manss līdz maija beigām skatāma gleznotāja, Latvijas Mākslas
akadēmijas profesora Pētera Postaža personālizstāde.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada marts Pretstati
Latviešu mūsdienu glezniecība |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016.g. februāris Sarunas Latviešu mūsdienu glezniecība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2016. gada janvāris Sakarības Latviešu mūsdienu glezniecība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paralēles Mūsdienu latviešu glezniecība 2015. novembris-decembris
Vietējiem skatītājiem interesanti
varētu būt talantiem bagātās Urtānu ģimenes pārstāvja Jāņa oforti
Vanitas.
Termins vanitas ir
atvasināts no latīņu valodas un nozīmē tukšums jeb niecība, un norāda uz
visu pasaulīgo lietu tādu kā bagātība, skaistums, izpriecas
nenozīmību. Pirmo reizi jēkabpilieši tiek iepazīstināti ar tekstilmākslinieces Ievas Vēzes-Dreimanes darbiem. Bez tekstīlijām apskatāmas arī viņas zīmējumi, kas kombinēti ar fona fotogrāfijām. Galerijas otrā stāvā redzami viņas tēva keramiķa Andra Vēža porcelāna darbi. Jāpiebilst, ka tos bieži iegādājas Ārlietu ministrija, lai dāvinātu ārvalstu vēstniekiem un prezidentiem. Keramiku pārstāv arī jēkabpilietes Dinas Lukstiņas romantiskās lampas. No gleznotājiem izstādē visplašāk pārstāvēti ir daugavpilietis Māris Čačka, jēkabpilieši Uldis Čamans un Ruta Štelmahere, kā arī Neonilla Medvedeva un Rolands Krišjānis. N. Medvedjeva izstādījusi darbus, kas atgādina nepabeigtas gleznas romantiskas vai sērīgi sabrukušas mājas bez apkārtējā dabas fona. Interesanti, ka vecās ēkas ir pietiekami interesantas pašas par sevi, un nekas klāt arī neprasās. Savukārt, R. Krišjāņa četrus darbus vieno romantika vai tas būtu portrets, ainiņa ar diviem mīlniekiem, vai ainava. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Radošā apvienība iEWa 2015. gada decembris
Trīsdesmit spieķu saistīti vienā rumbā, |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jānis Urtāns. Vanitas. Oforti,
akvatintas.
Vanitas (no latīņu valodas: iedomība, iznīcība) pārstāvēta ar aizmirstības
simboliem, galvaskausu, smilšu pulksteni, nodzēstām svecēm, arī aforismiem
kā "memento mori" (mirušā domas). Vanitas bija pazīstams jau antīkajos
laikos un viduslaikos "Nāves uzvara" (Triumph des Todes).
1. Vanitas 1 Anemone, smilšu pulkstenis, labirints. (Mūsu laicīgās
dzīves ritējums caur visām grūtībām kas ir neizbēgamas ikviena dzīvē).
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Andris Vēzis. Porcelāns 2015.g. oktobris - decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens 2015 Latviešu mūsdienu glezniecība Oktobris - novembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar dzīvesbiedri Ivetu apmeklē galeriju MANS'S 2015. gada 20. oktobris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Andris Vēzis. Porcelāns 2015.g. oktobris - decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2015 2015. gada jūnijs - septembris
Galerijā «Mans's» atvērta gadskārtējā Lielā vasaras izstāde. Kā visas iepriekšējās divdesmit piecas, arī šī ir vērienīga, raiba un koša. Ekspozīcijas nagla noteikti ir Jāņa Andra Oša «Kariatīdes un atlanti», kas izpelnījās lielu skatītāju ievērību izstādē «Gada nedarbs». Tajā mākslinieki piedāvāja darbus, kas, viņuprāt, ir iznākuši, ne tādi, kā iecerēti, kuros parādījies kāds nejaušs efekts vai tamlīdzīgi. Iespējams, ka šis nejaušais efekts J. Oša darbā ir ačgārnā perspektīva, kas rodas, to vērojot. Otrā polā varētu likt Edmunda Lūča «Himmelreich». Vai uz grants sijājamā sieta radītais darbs ir konceptuāla māksla vai ironizēšana par skatītāju, jāizlemj izstādes apmeklētājiem pašiem. Pa vidu šiem darbiem ir citu autoru veikums. Gadu no gada galerijas vadītājs U. Čamans izstādei sarūpē pa kādam vecmeistaru Kārļa Dobrāja, Anitas Melderes, Edvarda Grūbes, Alekseja Naumova un Birutas Delles darbam, un, lai gan to tēmas praktiski nemainās, tie nekad neapnīk. Kaut vai piemēram E. Grūbes «Podi» tur ir it kā tikai daži otas vilcieni, bet cik tie sulīgi un patiesi! Turpretī Maijas Tabakas krāšņie sieviešu tēli tikpat krāšņos dārzos ieved citā realitātē pasakā. Vai ar laimīgām beigām? Ar izstādes nosaukumā ietverto vārdu «vasara» labi sasaucas Jāņa Ziņģīša reālistiskās ainavas. Tās ir daudzslāņainas, smalki izstrādātas gaisīgu triepienu tehnikā. Vasarīgas noskaņas arī četrās Sandras Undzēnas gleznās. Lai gan katrā attēlots kaut kas cits (kleita, ainava, motociklists un cilvēku figūras), tās vieno siltums un saules gaisma. Ainavu žanru pārstāv arī Silvija Meškone, Vita Jurjāne, Olita Gulbe u.c. Ainavas ir arī Irēnas Lūses un Laimas Puntules darbos taču tās ir nedaudz sireālas, mākslinieču skatījums uz šo populāro žanru atšķirīgs no tradicionālā. Pretstatam, lai ekspozīcija nekļūtu pārāk salkana, Ilzes Clark vīrišķīgie bokseri, Laimas Eglītes maskas, Jura Dimitera plakātiskie darbi, Dainas Dagnijas fantāzijas, Ditas Lūses arhitektūras iedvesmotie gleznojumi un daudzu citu mākslinieku veikums. Prefekti izstrādātas ir Pauļa Postaža un Lienes Baklānes klusās dabas un ziedi. Smalki «iztamborēti» ir Tatjanas Krivenkovas darbi. Māksliniece, liekot triepienu pie triepiena uz liela audekla, veido abstraktus krāsu ornamentus. Tradicionāli izstāde iepazīstina ar jauniem vārdiem. Šogad pirmo reizi Jēkabpilī izstādīti Ramina Nafikova, Artura Akopjana, Andras Otto un Justīnes Lūces darbi. Jauno, nesen Mākslas akadēmiju beigušo, paaudzi pārstāv Neonilla Medvedjeva, Anna Silabrama un Rasa Jansone. Skaitliski visplašāk pārstāvēti Dace Saulīte un Māris Čačka. D. Saulīte gleznās redzami ūdeņi jūra, okeāns, upes netradicionālās krāsās. Savukārt grafiķis, scenogrāfs, gleznotājs un viens no M. Rotko centra veidotājiem piedāvā absktaktu gleznu ciklu «Vīzija». Vai tā ir M. Rotko ietekme, neņemos spriest. Jēkabpiliešus ar speciāli šai izstādei radītiem darbiem pārstāv Ruta un Mētra Štelmaheres un Uldis Čamans. Izstāde galerijā būs skatāma līdz septembra beigām. J. Akmeņkalns
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galerija ciemojas universālveikalā "Stockmann" 2015. augusts - septembris
Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tukšuma savādnieks Uldis Čamans. Gleznas. 2012.g. marts
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvārsnis Latviešu mūsdienu glezniecība 2012.g. februāris
Andris Vītoliņš. Ar dzelteno |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galerijas izstāde Latviešu mūsdienu glezniecība 2012.g. janvāris
Maija Tabaka. Regīna 1984. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
IZLASE Galerijai - 20 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. novembris-decembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Skuja Braden Saldais skūpsts Porcelāns 2011. novembris - decembris
Skuja Braden ir pseidonīms, kas apvieno divu mākslinieču uzvārdus Ingunu Skuju (Latvija), un Melissa Braden (Sakramento, Kalifornija). Viņas sāka strādāt kopā 1999.gada februārī Mākslinieces kopā strādā katrā aspektā projektēšanas un formas radīšanā. Kopīgais radīšanas process piešķir katram darbam ārkārtīgi individuālu un unikālo raksturu. Skuja Braden darbus var atrast privātkolekcijās un muzejos Austrālijā, Kanādā, Horvātijā, Dānijā, Dominikānas Republikā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Korejā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Zviedrijā, Šveicē, Krievijā, Apvienotā Karalistē, un visā ASV.
Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens 2011 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. 1. oktobris - 12. novembris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu Mākslinieki
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2011 Latviešu mūsdienu glezniecība 2011.g. jūlijs - septembris
Lielā Vasaras izstāde galerijā "Mans's" notiks jau 20. reizi. Plaši pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki J. Pīgoznis, E. Grūbe, J. Osis, A. Meldere, J. Anmanis, I. Vecozols, A. Naumovs, L. Eglīte, I. Celmiņa, N. A. Afanasjeva, O. Zitmanis, D. Iltnere, R. Muzis, Kaspars un Kristaps Zariņi, I. Avotiņa, A. Audere un daudzi citi. Ekspozīcijas centrā ir Maijas Tabakas darbi. "Katra Maijas Tabakas glezna ir sapnis par iedomātu dzīvi, un katrs viņas personāžs skatās mūžības bezgalībā. Tāpat kā Maija Tabaka pati. Īstenībā būdama atnācēja no citas planētas, viņa meistarīgi atveido Zemes iedzīvotāju un par latvieti", par gleznoptāju teicis mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Pirmo reizi galerijā izstādītas Andra Vītoliņa, Ditas Lūses un Alises Mediņas gleznas.
Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit...
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2011. g. 2. maijs - 30. jūnijs Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Anna Heinrihsone GLEZNAS
Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>>>
Helēna Heinrihsone
H. Heinrihsone
"Helēnas Heinrihsonas vārds latviešu glezniecībā saistās tikai ar viņai raksturīgāko: to, ka vienmēr ir uzdrīkstējusies, ir pārāk atklāta, ir pārāk koša, pārāk izteiksmīga. Taču viņas izaicinājums nekad nav bijis pašmērķīgs vai tukšs. Kāds to nodēvējis par laukumu glezniecību (90. gadi), bet Helēna vienmēr uzsver sižeta būtību caur formas un krāsas tīrību." Ilze Žeivate Ivars Heinrihsons
"Ivars Heiinrihsons (1945) ir spožākais liriskā neoekspresionisma pārstāvis latviešu mūsdienu glezniecībā ar izsmalcinātu ahromātisku krāsu paleti kur melna līnija vai laukums ir pamatu pamats - ekspresija un stabilitāte". Ilze Žievaite "Ivars Heinrihsons ir atvērts pasaulei un citiem medijiem, viņš var ļauties eksperimentiem un ekskursiem ārpus divdimensiju plaknes, bet viņa perfekcionētāja daba liek turpināt atrastā izkopšanu, jo tikai tā rodas kvalitāte. Nemanāmi, bet noteikti pieaug koncentrēšanās uz atsevišķiem arvien abstrahētākiem tēliem (klavieres, zirgi un atkal zirgi), ekspresija tiek sabalsota ar lakonismu vai izmeklētu lineārismu, katra kompozicionāla, tonāla vai faktūras nianse kļūst arvien svarīgāka." Dr. habil. art. Latvijas mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš Anna Heinrihsone
Personālizstādes: 1996, Ivonnas Veihertes galerija, Rīga (1996), Pateicības diena, galerija Māksla XO, Rīga (2004), Komēdijas atkarīgie. Klauna dienasgrāmata, galerija MākslaXO, Rīga (2005), Lacrima, galerija Māksla XO, Rīga (2007). Scenogrāfijas darbi: No 1995 gada - kopumā ap 50 izrādēm Latvijas teātros. Apbalvojumi: 1999 balva par gada labāko TV audio-vizuālo noformējumu (LNT), 2000 gada labākais kostīmu mākslinieks (par izrādi Precības)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Inta Celmiņa, Edvards Grūbe. Gleznas. 2011.g. 15. marts - 30. aprīlis
Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes personālizstādē apskatāmi vairāk nekā 70 darbi.
Laima Slava E. Grūbe dzimis 1936. gadā Rīgā. Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā. Izstādēs piedalās no 1961. gada. Strādājis par zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju. LMA pasniedzējs, docents. 1982. gadā piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. 1991. gadā E. Grūbe ievēlēts par LMA profesoru. Darbi izstādīti: ASV, Armēnijā, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Bulgārijā, Japānā, Kanādā, Kirgīzijā, Krievijā, Lietuvā, Luksembrgā, Polijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Darbi atrodas: mākslas muzejā Arsenāls (Rīgā), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Krievijas kultūras ministrijas īpašumā Maskavā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskavā), Lietuvas Mākslas muzejā (Viļņā), Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, kā arī Jeane von Oppenheim kolekcijā Ķelnē un citās privātkolekcijās. Lai apskatītu E. Grūbes gleznas, spiediet šeit>>>>
Dace Lamberga
"Saprotu, cik cilvēka spējas ir neierobežotas, bet man nav vēlēšanās meklēt 21. gadsimta jauno sazināšanās valodu. Esmu laimīga, ka manās rokās ir tik skaists un sens instruments kā glezniecība un ka varu to nest tālāk. Patiesībā ticu, ka tad, kad apklust dižie graušanas un būvēšanas trokšņi, cilvēks vienmēr atgriežas pie lietām, kuras ir liktas viņa pamatā un kuras nekad nemainās." Inta Celmiņa
I. Cemiņa dzimusi 1946. gadā Rīgā. Studējusi LMA Pedagoģijas nodaļā. Kopš 1969. gada glezno ar eļļu uz audekla un piedalās izstādēs. 1976. gadā uzņemta Mākslinieku savienībā. Strādājusi pedagoģisko darbu Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un LMA. Kopš 1988. gada strādā tikai radoši. Personālizstādes (arī kopā ar dzīvesbiedru Edvardu Grūbi) Rīgā, Madonā, Gēteborgā (Zviedrija), Bostonā (ASV). 1990. gadā piešķirts Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukums.
Lai apskatītu I. Celmiņas gleznas, spiediet šeit>>>
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Krāsainās sarunas 1. marts - 15. marts Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sapņotāji 1. februāris - 28. februāris Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galerijas izstāde 2011.g. janvāris Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2010.g. novembris - decembris Inta un Kārlis Dobrāji. Gleznas
Atzīmējot divdesmit gadu ilgo sadarbību ar māksliniekiem Intu un Kārli Dobrājiem, galerija aicina skatītājus uz abu mākslinieku kopīgo personālizstādi "Gleznas". Šāds projekts radies, atzīmējot galerijai un mākslinieku sadarbības 20 gadus. Abu mākslinieku gleznu dialogs galerijā rada īpašu ģimenisku strāvojumu, kas attēlots perfektā telpiski tonālā glezniecībā. Māksliniekiem raksturīgo tēmu loks ir visai plašs - klusās dabas, ainavas, figurālie tēli, portreti un darba tematikai veltīti risinājumi. Intas un Kārļa Dobrāju daiļrade saistās ar sadzīvē rastām vērtībām, kuras ir un būs nozīmīgas ikvienā vēsturiskajā laika posmā. Izstāde pārsteigs ar vērienīgumu - skatāmi vairāk nekā 70 darbi galerijas 10 telpās.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rudens pastaiga 2010.g. oktobris Latviešu mūsdienu glezniecība
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2010 10. jūlijs 30. septembris
Lielā Vasaras izstāde galerijā "Mans's" notiks jau 19. reizi. Plaši pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki I. Vecozols, J. Pīgoznis, E. Grūbe, J. Osis, A. Meldere, A. Naumovs, L. Eglīte, N. Brasliņš, I. Celmiņa, N. Medvedeva, P. Brekte, L. Ķempe, Z. Lūse un daudzi citi. Ekspozīcijas centrā ir mūžam jaunās, mainīgās Dž. Skulmes darbi. Viņas krāsainie it kā ar bērna roku gleznotie darbi, kuros redzamas kailas meitenes, radušies iedvesmojoties no meitas Martas bērnības zīmējumiem. Viņas gleznas veido izstādes konceptuālo pamatu, ap kuru grupējas citu autoru vasarīgi saulainie darbi. Jaunākās Dž. Skulmes gleznas apliecina viņas uzdrīkstēšanos būt nemitīgā pašizziņas procesā. Māksliniece nonākusi pie tā, kas viņai sniedz iekšējo atbrīvošanos, patiku un gandarījumu. "Džemmas Skulmes personībai ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē. Viņa nāk no ievērojamas mākslinieku, latviešu klasiskā modernisma veidotāju dzimtas. Alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, Dž. Skulme runā par savas un visas tautas izcelsmi, likteni un pēctecību.." (Mākslas zinātniece Ilze Žeivaite). Dž. Skulme beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1949) un Repina Maskavas institūtu (Pēterburga) (1955). Mākslinieces darbi atrodas latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Tretjakova galerijas (Maskava), Zimmerly Mākslas muzeja (ASV) un citās kolekcijās. Viegli uz rotaļīgi izstādes koncepcijā iekļaujas arī Alekseja Naumova eksotiskās dienvidzemju ainavas un Ilgvara Zalāna interesantie apceļoto zemju cilvēku portreti. Speciāli izstādei gleznots Ulda Čamana cikls "Vēstules" ietver vēstījumu, kas katram skatītājam jāatšifrē pašam. Izstāde nešaubīgi ir notikums vasaras kultūras dzīvē.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Maija Tabaka. Jūtu laiks 2010.g. 1.maijs - 5.jūlijs
Galerijā Manss skatāma Maijas Tabakas personālizstāde Jūtu laiks. Galerijā šī ir otrā mākslinieces personālizstāde (pirmā bija vairāk nekā pirms 10 gadiem). Ekspozīcijā ir 31 darbs, kas tapis no 1999. līdz 2010. gadam. Izstādi papildina arī 10 gleznas no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības fondiem, kas tapuši vēl agrāk no 1981. līdz 1991. gadam. Starp tiek tādi šedevri, kā Ave Sol un Imants Kokars, Bērzu birzs, Čigānu dzīve, Nakts, Mamma u.c. Lielajās vasaras izstādēs M. Tabakas darbi parādījušies regulāri, kas liecina par uzticēšanos, un tagad arī savu personālizstādi, pieskaņotu nesen aizvadītajai 70 gadu jubilejai, māksliniece vēlējusies izstādīt galerijā Manss. Maija Tabaka, nenoliedzami, ir viena no populārākajām latviešu gleznotājām jau no padomju laikiem. Kāds gan ir šīs ilglaicīgās popularitātes noslēpums? Vai tā ir spītīgā pretestība sociālistiskā reālisma dogmām, neiekļaušanās vispārējās mākslas attīstības tendencēs? Vai arī tā sakņojas gleznotājas izteiksmes līdzekļos precīza tēlu atlasē, smalkā inscenējumā, komplicētā telpiskajā struktūrā, daudzslāņainajā sižetā? Katrā ziņā skaidrs, ka popularitātei nav nekāda sakara ar terminu masu kultūra, drīzāk ar cilvēka dabu un atvēršanos brīnumam. Pie pēdējā laikā tapušajiem meistardarbiem noteikti jāpieskaita darbi Studija, Siltums ziemā, Bērns, kas rāda mēli. Ne visi darbi ir šedevri, taču neviens neļauj pavirši paskriet garām, liek uzlūkot to ilgāku laika sprīdi, līdz atklāti daudzie jūtu, sižetu, alegoriju un simbolu slāņi. Maija Tabaka izvēlas apgūt valodu, kādā tapušas agrīno vecmeistaru gleznas, bet viņa stāsta šajā valodā par pasauli savā laikā. Šis savienojums renesanses gramatika un mūsdienu sižets fascinē. Maijas Tabakas personālizstādes vienmēr ir bijis notikums. Notikums, kas pulcē daudz skatītāju, izraisa sajūsmu, strīdus, katarsi, noliegumu, un nevienu neatstāj vienaldzīgu. Nekas jau lielos vilcienos nav mainījies, lai šoreiz būtu savādāk.
Maija Tabaka ciemojas galerijā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Līdzsvara savienojums. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2010.g. aprīlis
Uldis Čamans. Ūdens logs Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Parfīms. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2010.g. marts
Uldis Čamans. Parfīms Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pastaiga. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2010.g. februāris
Anna Baklāne. Anitas portrets Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Prieks... Latviešu mūsdienu glezniecība. 2010.g. janvāris
Liena Baklāne. Ziedi Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Baltā skaņa. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2009.g. decembris
Kārlis Dobrājs. Baltā Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vēstījums. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2009.g. novembris
Imants Vecozols. kartupeļi Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Gaismas taka. Latviešu mūsdienu glezniecība. 2009.g. oktobris
Frančeska Kirke. Wateau kurpe Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lielā vasaras izstāde 2009 Latviešu mūsdienu glezniecība. 2009.g. jūlijs-septembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kapilāra smaids Balts. Melns. Sarkans. Uldis Čamans. Gleznas 2009.g. maijs-jūnijs
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Saistošā atmosfēra. Latviešu mūsdienu glezniecība 2009.g. aprīlis
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sekotāji. Latviešu mūsdienu glezniecība 2009.g. marts
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Abstraktā vīzija. Latviešu mūsdienu glezniecība 2009.g. februāris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Gleznas. Latviešu mūsdienu glezniecība 2009.g. janvāris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Piezemēšanās. Latviešu mūsdienu glezniecība 2008.g. decembris
Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki" |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Radošā saziņa 2008. gada oktobris - novembris
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jēkabpils plenērs 2008
25. augustā, piedaloties krietnam pulkam mākslas interesentu, kultūras dzīves organizatoriem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, galerijā "Mans's" tika atklāta "Jēkabpils plenēra 2008" dalībnieku darbu izstāde. Desmit mākslinieki, no kuriem puse pārstāvēja jauno gleznotāju paaudzi, septiņās dienās radījuši vairāk nekā 50 darbu. Plenēra organizatore Jēkabpils pilsētas dome nebija dalībniekiem strikti izvirzījusi prasību turēties pie ainavu žanra, kas liktos diezgan loģiski pašvaldības finansētam projektam, bet ļāvusi brīvi izpausties katram māksliniekam viņa gleznošanas manieres robežās. Daugava, vecā apbūve un kultūrvēsturiskas ēkas bijušas galvenie iedvesmas avoti Roberta Muža, Jāzepa Pīgožņa, Neonillas Medvedevas, Zanes Balodes, Karīnas Rungenfeldes ainavām, turpretī Tatjana Krivenkova saviem abstraktajiem darbiem iedvesmojusies no Strūves meridiāna punkta apmeklējuma. Dace Lapiņa, neatkāpjoties no sava iemīļotā klusās dabas žanra, par darba fonu izvēlējusies rāmu pilsētas panorāmu, bet Jānis Purcens uz Jēkabpili raudzījies gan no lejas uz augšu, gan no putna lidojuma, kā rezultātā radies ļoti ekspresīvs pilsētas tēls. Neatkāpjoties no sev ierastās monohromatiskās krāsu gammas, interesantus darbus radījusi Patricija Brekte. Ar viņas gleznām kontrastē Anitas Melderes ekspresīvie krāsu laukumi, kurus inspirējusi mākslinieces sajustā pilsētas mistērija. Jāpiebilst, ka vienu dienu plenēru apmeklēja arī Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, un arī no šīs īsās vizītes izstādē palicis viens viņa darbs. Jāpiebilst, ka, lai ekspozīciju padarītu pilnasinīgāku, mākslinieki vairākus darbus speciāli šai izstādei bija sagatavojuši jau iepriekš. Preses konferencē vecmeistars Jāzeps Pīgoznis uzslavēja plenēra formātu, kad vecākās paaudzes mākslinieki strādā kopā ar jaunajiem, kas liek "vecajiem kleperiem" sasparoties, lai varētu turēt līdzi, savukārt jaunie šo to var arī pamācīties no pieredzējušākiem kolēģiem. Izstādes atklāšanā Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs izteica gandarījumu, ka plenēra rezultātā radušies pārsteidzoši interesanti un mākslinieciski augstvērtīgi mākslas darbi, kas tagad nonāks domes īpašumā, bet galvenais, ka mākslinieku darbošanās pilsētas ielās un šī izstāde devusi ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā. Ar komplimentiem plenēra organizatoriem, Jēkabpils domei, tās sabiedrisko attiecību speciālistei Valdai Priekulei un galerijas "Mans's" vadītājam Uldim Čamanam neskopojās arī mākslinieki, atzīmējot, ka Jēkabpilī bija sagādāti ideāli apstākļi gan darbam, gan atpūtai. Savukārt U. Čamans uzsvēra, ka šie desmit plenēra dalībnieki nav vienkārši mākslinieki, bet īstas zvaigznes gan kā gleznotāji, gan kā personības. V. Priekule BD pastāstīja, ka plenērs jāvērtē kā izdevies. Pašvaldības rīcībā paliks 10 gleznas, pa vienai no katra mākslinieka, kā to paredzēja iepiekšēja vienošanās, bet iespējams, ka to būs vairāk, jo vairāki autori izteikuši vēlmi atdāvināt visus savus šeit tapušos darbus. Jau tagad skaidrs, ka pa kādai gleznai tiks Jēkabpils mākslas skolai un Agrobiznesa koledžai par palīdzību plenēra organizēšanā, bet par pārējo izvietošanu tiks lemts pēc izstādes slēgšanas. Tomēr galvenais plenēra ieguvums ir pilsētnieku klātienes saskare ar interesantiem, radošiem cilvēkiem un viņu radītajiem mākslas darbiem. V. Priekule uzsvēra, ka ir vēlme un ieceres, lai šāds plenērs kļūtu ikgadējs, turpmāk iesaistot arī vietējos māksliniekus un mākslas skolas audzēkņus.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2008.g. jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2008 Latviešu mūsdienu glezniecība
Visu vasaru galerija "Mans's" piedāvā skatītājiem apmeklēt ikgadējo "Lielo vasaras izstādi", kas šogad noris 17. reizi. Jau kļuvis par tradīciju, ka daudzi atzīti mākslinieki veido darbus tieši šai izstādei. Šovasar pirmizrādi Jēkabpilī piedzīvo Maijas Tabakas, Jāzepa Pīgožņa, Intas un Kārļa Dobrāju, Rituma Ivanova, Frančeskas Kirkes, četri Ulda Čamana un citu mākslinieku darbi. Lai arī plaši pārstāvēti vecākās paaudzes meistari, galvenais uzsvars, vismaz darbu skaita ziņā, izstādes iekārtošanā likts uz jaunajiem gleznotājiem. Ekspozīcijā plaši pārstāvēti gan Mākslas akadēmijas studentu, gan tikko to beigušo mākslinieku Sanitas Frīdenbergas, Jāņa Dukāta, Neonillas Medvedevas (tikko ieguvusi SEB bankas stipendiju), Lauras Vecmanes, Zanes Balodas, Reiņa Liepas, Beatas, Evas Vēveres, Kristīnes Urbanovičas, Zanes Lūses, Kaspara Perska, Kārļa Vītola u.c. darbi. Kā vienmēr provokatīvi tiešs ir Kristiāns Brekte. No viņa neatpaliek arī Otto Zitmanis, kas pēdējā laikā plašāku publicitāti ieguvis, noformējot jauno grupas "Prāta vētra" albumu. Jau ilgāku laiku galerijas izstādes, arī šī nav izņēmums, neiztiek bez Imanta Vecozola klusajām dabām, Intas Celmiņas ziediem, Jāņa Zemīša kubisma manierē veidotajām kompozīcijām, Tatjanas Krivenkovas abstraktajiem gleznojumiem, Ilzes Avotiņas vasarīgi krāsainajiem un Laimas Eglītes filozofisku noskaņu darbiem. Ainavu žanru pārstāv Olita Gulbe, Juris un Andrejs Ģērmaņi, Aleksejs Naumovs un Roberts Muzis. Uzmanību noteikti piesaistīs arī kolorītie, dažādiem personāžiem bagātie Agijas Auderes darbi. Vairākas mākslinieces Karīna Rūgenfelda, Liena Baklāne, Frančeska Kirke pievērsušies austrumu motīviem, turpretī Kārlis Dobrājs eksponē vairākus darbus, kas veltīti Bībeles tēmām. Kārtējo reizi jāpiebilst, ka tik lielu latviešu mūsdienu glezniecības izstādi ārpus Rīgas iespējams baudīt tikai Jēkabpilī, galerijā "Mans's".
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 Galerijā "Mans's" skatāma jauna izstāde "Saulainā pietura Maroka", kurā 7 mākslinieki Jāzeps Pīgoznis, Edmunds Lūcis, Dace Saulīte, Aija Bāliņa, Kārlis Siliņš, Andris Vītols un Sarmīte Caune 130 darbos dalās savos iespaidos par šo eksotisko zemi. Darbi tapuši 2007. un 2008. gadā februāra beigās un martā gleznojot gan plenērā, gan ceļojuma iespaidus uz audekla liekot jau mājās. Agrs pavasaris radošajiem ceļojumiem izvēlēts galvenokārt tādēļ, ka šajā laikā Marokā ir pavasaris, zied augļukoki un nav vēl pārāk karsts. Mākslinieki apmetušies Marakešā, un šī pilsēta, tās iedzīvotāji, tirgus ainas, eksotiskā daba un netālie Atlasa kalni ir bijusi viņu darbu tēma. Lai arī vairāki darbi bijuši izstādīti dažādās izstādēs, kopā un tik lielā skaitā tie pirmoreiz redzami Jēkabpilī. Izstādi apmeklēja arī darbu autori un labprāt dalījās iespaidos par šo tālo zemi, kas mums pirmām kārtām asociējas ar oranžiem apelsīniem, kam uzlīmēti melni rombiņi ar uzrakstu "Maroco". Vaicāts, kāpēc darbos maz spilgtu krāsu, J. Pīgoznis uzsvēra, ka Maroka nav tropu zeme, bet valsts Saharas tuksneša malā. Iespējams, tieši ģeogrāfiskais novietojums ir tas, kas nosaka dominējošās krāsas dabā sudraboti pelēko atmosfēras un dedzināta māla zemes toni. Savukārt E. Lūcim interesanta likusies divu kultūru arābu un berberu saskarsme un līdzāspastāvēšana. Viņš berberu ornamentos saskatījis daudz kopīga ar Lielvārdes jostas rakstiem. Vietējo iedzīvotāju attieksme pret māksliniekiem, arī sievietēm, esot bijusi neuzbāzīga un labvēlīga, iespējams tāpēc, ka pats šīs zemes karalis esot liels mākslas cienītājs. Savukārt karaļa sieva ir speciāliste elektronikā, tādēļ pat visattālākajā ganu teltī ir gan satelītantena, gan dators, gan interneta pieslēgums. Marokāņu dzīves līmeni neesot iespējams novērtēt, jo tur ir pavisam cita vērtību sistēma un dzīves uztvere. Kaut viens piemērs ja cilvēks ticis pie bagātības, viņš trūcīgajiem uzliek bezmaksas ūdens krānu. Un vēl, kā smējās mākslinieki, vietējiem nevar iestāstīt, ka lielie stārķu bari, kas ziemā redzami visapkārt, īstenībā ir gājputni, kas pavasarī atgriežas savā dzimtenē Latvijā. Visi mākslinieki uzsvēra, ka šogad noteikti nebija pēdējā viņu viesošanās reize saulainajā zemē Marokā.
|
Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2008.g. janvāris - marts Apgāztais prieks
Latviešu mūsdienu glezniecība
Galerijas ilglaicīgo un arī jauno autoru darbu kompilācijas centrā ir Tatjanas Krivenkovas abstraktie, ģeometriskie un smalki kolorizētie darbi. Tieši viņas reiz teiktais lieti noderētu par šīs izstādes moto: «Māksla nu kam viņa ir vajadzīga? Tas ir tāpat kā ar ziediem ne no tiem paēst, ne izdzīvot, bet bez tiem nevar». Šoreiz skatītājam nevajadzētu lieki sasprindzināties, meklējot ekspozīcijas koncepciju, bet vienkārši baudīt radīšanas prieka rezultātu, ko mākslinieki izlikuši uz audekliem. Līdzās autoritatīvo mākslinieku Alekseja Naumova, Jāņa Oša, Intas Dobrājas, Roberta Muža, Helēnas Heinrihsones, Jāņa Zemīša u.c. darbiem, plaši pārstāvēta arī jaunā paaudze Eva Vēvere, Inese Sudane, Jānis Dukāts, Diāna Adamaite, Laura Vecmane, Ingūna Liepa, Neonilla Medvedeva, Anda Lāce u.c. Jauno mākslinieku darbu atlase šai izstādei notika paralēli atlasei galerijā "Arsenāls" notikušajai izstādei "Našķu bumbas", kas ieguva samērā lielu publicitāti. Iespējams, siltās ziemas vai gaidāmā pavasara dēļ ekspozīcijā gandrīz nav tumšu darbu, un kopējais iespaids ir saulains un optimistisks.
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. novembris - 2008. janvāris Marks Rotko Galerijā apskatāmi 40 dažādos daiļrades posmos radīto gleznu posteri, kurus izstādei ar mākslinieka mantinieku atļauju atvēlējis Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs. Tie, protams, nav oriģinālās gleznas, bet gan tehniski un mākslinieciski augstvērtīgi posteri uz audekla un citiem materiāliem. Lai gan posteriem pietrūkst gleznotāja otas triepiena faktūras un dziļuma, tomēr arī tie spēj skatītājam sniegt pietiekamu emocionālu pārdzīvojumu. Izstādītie darbi aptver plašu Rotko daiļrades posmu no 20. gadsimta 30. gadiem līdz pat mākslinieka dzīves beigām no ainavām un portretiem līdz fresku skicēm un abstraktajiem gleznojumiem, pēc kuriem viņu lielākoties atpazīst visā pasaulē.
Marks Rotko (Mark Rothko), īstajā vārdā Markuss Rotkovičs ir viens no 20.gs.nozīmīgākajiem, pasaules slavu ieguvušiem māksliniekiem, kura vārds ir saistīts ar Latviju. Viņš ir Amerikas Savienoto Valstu pēckara glezniecības viena no centrālajām figūrām, kurš kopā ar Bārnetu Ņūmenu un Klifordu Stillu Stili) pārstāv t.s. Ņujorkas skolas abstraktā ekspresionisma virzienu. Dzimis Daugavpilī -1903.gadā 25.septembrī. Viņa ģimene emigrēja uz ASV, kad zēnam bija desmit gadi un 1913.gadā apmetās uz dzīvi Portlendā Oregonas štatā (ASV). 1921.gadā Rotko iestājās Jeilas (Yale) universitātē, taču pēc diviem gadiem viņš pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā un mācījās pie Maksa Vēbera Mākslas studentu līgā, kur iepazinās ar kubismu un Pola Sezāna daiļradi. Līdzīgi kā citi viņa paaudzes mākslinieki, Rotko izmēģināja vairākus stilistiskos virzienus, līdz gadsimta vidū nonāca pie sev vien raksturīga stila. 20. un 30.gados viņš uz papīra un audekla rada simtiem figurālu darbu, attēlojot aktus, portretus, interjerus ar cilvēku figūrām, lielpilsētu skatus un dabas ainavas. Ap 1940.gadu viņš uzsāk grieķu -romiešu mītu izpēti virknē neo-klasikas gleznu, kurām raksturīgas slāņveida kompozīcijas, līdzīgas romiešu sarkofagiem un grieķu frīzēm, ar cilvēku, dzīvnieku locekļiem un hibrīdiskām figūrām. Ap 1947.gadu Rotko savā daiļradē izskauda visus tēlainos elementus, savukārt, līdz 1950.gadam bija krietni mainījis savu gleznu kompozīciju, pārejot uz taisnstūra formām un samazinot to skaitu uz divām līdz četrām, kā arī izvietojot tās vertikāli uz krāsaina pamata, kas saglabājās kā māksliniekam raksturīgs stils: gleznas, kas atbilst viņa ideālam - ,,sarežģītas domas vienkārša izteiksme". 1958.gadā mākslinieks saņēma savu pirmo pasūtījumu - monumentālos gleznojumus Ņujorkas restorānam ,,The Four Seasons" (,,Četri gadalaiki"). 1961.gā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs sarīkoja M.Rotko personālizstādi, kas bija viņa daiļrades kulminācija, un tā apceļo lielākās Eiropas pilsētas. 1962.gadā viņš pabeidza sienas gleznojumu sēriju Harvardas Universitātē, 1964.gadā uzsāka pasūtījuma darbu -sienas gleznojumus Hjūstonas kapelā ( kura tika svinīgi atklāta 1971.gadā). Marks Rotko bija izlēmis beigt savu dzīvi pašnāvībā Ņujorkas studijā 1970.g.
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. g. oktobris-novembris Gleina Latviešu un baltkrievu mākslinieku projekts
GLEINA* Ideja apvienot Vitebskas un Daugavpils māksliniekus ir pati par sevi saprotama. Pilsētas, kuras ir dāvājušas pasaulei Marku Šagālu un Marku Rotko un kurām ir kopīgaskultūras tradīcijas šajā laikā, neraugoties uz ģeogrāfisko tuvību, atrodas dažādās robežaspusēs. Taču šīs abas pilsētas telpā un laikā apvieno upe. Lai arī tās nosaukums skan dažādi - Daugava un Dvina, bet tā ir sekmējusi abu pilsētu -Daugavpils un Vitebskas pastāvēšanu. Ir mainījušies laiki un cilvēku likteņi, pilsētu un pat valstu nosaukumi, uzplaukumu un norietu ir piedzīvojušas veselas tautas un kultūras, bet šī upe nemainīgi plūst no savas iztekas uz jūru. Daugava kā ūdensceļš tik būtiski vairs neietekmē ekonomiku un tirdzniecību kā senāk, un plosti tās ūdeņos ir retums. Bet tās noslēpumainie ūdeņi atstāj iespaidu uz katru no mums, kurš dzīvo tās krastos, sniedzot atbildes uz jautājumiem, kurus mēs ik dienu uzdodam viens otram. Mūsdienu mākslas izstāde apvienojusi ne vien atšķirīgu mākslas skolu pārstāvjus, bet arī dažādu paaudžu 54 māksliniekus. Tā simbolizē viena liela plosta daļas, kuras apvienojušās dodas ceļā pa Baltkrieviju un Latviju no Vitebskas uz Gomeļu, Bobruisku, Mogiļevu, Minsku, Daugavpili, Jēkabpili, Madonu, Rīgu... Izstāde Gleina ir veidota ar cerību, ka arī turpmāk radīsies ne mazāk interesanti kopīgi projekti. Vēsture liecina, ka māksla ir spējusi pastāvēt visos laikos. *Gleina plosta posma nosaukums Rietumu Dvinas baseinā. Vairākas gleinas sasietas kopā izveidoja plostu. Projektā piedalās: Ineta Auzāne, Svetlana Baranovska, Deniss Barkusovs, Tatjana Beregeiko, Zane Bērziņa, Maija Bērziņa, Viktorija Boikina, Aleksandrs Voitehovskis, Jeļena Volkova, Romualds Gibovskis, Dina Daņiloviča, Nataļja Demšova, Oļegs Jeļizarovs, Ilgvars Zalāns, Kalvis Zālītis, Vasilijs Zeņko, Pjotrs Kiriļins, Ivans Krasovskis, Viktorija Krupska, Ņina Leonidova, Silva Linarte, Nataļja Marinoha, Oļegs Marinoha, Leonīds Medvedskis, Valda Mežbārde, Viktors Nikolajevs, Andrejs Mihailovs, Grigorijs Mihejevs, Dmitrijs Mšars, Violeta Ņekrasova, Maksims Osipovs, Gļebs Otčiks, Ināra Petruseviča, Andrejs Piskuns, Tatjana Piskuna, Alina Pitk, Oļegs Prakorins, Ludmila Procenko, Oļegs Skorovodko, Jeļena Tolobova, Mairita Folkmane, Ivo Folkmanis, Olga Hohlova, Uldis Čamans, Sergejs Čertiļins, Līga Čible, Ilona Šauša, Jūlija Šaikova, Viktors Šilko, Dmitrijs Jakimčuks, Tatjana Jakovļeva, Aleksandrs Pavlovskis, Oskars Jansons. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. g. jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2007 Mūsdienu latviešu glezniecība Lielā vasaras izstāde notiek 16. reizi. Pārstāvēti vairāk nekā 100 autori ar 300 darbiem. Izstādes koncepts ir parādīt dažādu paaudžu gleznotāju darbus; kā vienas pārstāvji ietekmē citas paaudzes daiļradi, vai arī tieši otrādi, neņemot vērā uzkrāto pieredzi, meklē savu ceļu mākslā. Plaši pārstāvēti dažādi glezniecības stili un žanri - no reālisma līdz impresionismam un postmodernismam un no klusajām dabām, aktiem un ainavām līdz abstraktām kompozīcijām. Daudzi darbi tapuši speciāli šai izstādei un agrāk nav bijuši izstādīti. Atzītu un populāru gleznotāju darbi mijas ar jauno mākslinieku gleznām, profesoru veikums ar studentu darbiem. Izstāde parāda latviešu mūsdienu glezniecību visā tās daudzveidībā, ļaujot apjaust tās sasniegto līmeni un sniedzot ieskatu attīstības tendencēs.
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007.g. maijs - jūnijs Francijas pavasaris Jēkabpilī
Pateicoties galerijai sadarbībai ar Daugavpils kultūras dzīves vadītājiem un Daugavpils pilsētas kultūras nodaļu, radās iespēja festivāla "Francijas pavasaris" ietvaros iepazīstināt jēkabpiliešus ar šīm divām brīnišķīgajām franču māksliniecēm. Daniela Burgarta ir gleznotāja un graviere. Viņa beigusi Parīzes Mākslas skolu un strādājusi Ville de Paris darbnīcās. Šobrīd viņa rīko personālizstādes Francijā, galvenokārt Parīzē. Māksliniece tiek aicināta izstādīt savus darbus arī mākslas izstādēs, biennālēs un starptautiskos festivālos Ņujorkā, Indijā un Ķīnā. Žoela Dumona beigusi Versaļas Nacionālo Mākslas skolu. Jau vairākus gadus viņa izstāda savus darbus gan Francijā, gan ārzemēs, piedalās arī plastiskās mākslas biennālēs un izstādēs. Grafikas veidotas tehnikā, ko savulaik izmantojuši mūki. Tā ir mūsu dzīves jēgas izzināšana, tas, kā mēs izmantojam sev atvēlēto laiku, dzīvojot starp zemi un debesīm, un kā mēs atstāsim savas gaistošās pēdas testamenta formā, tā savu daiļradi rezumē pati māksliniece. |
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. gada aprīlis- maijs Iznākums ar četriem Edmunds Lūcis, Diāna Vernera, Gunta Smilgina, Laine Kainaize
Edmunds Lūcis Elegantie un vienlaikus atturīgie Edmunda Lūča sieviešu kailfigūru zīmējumi mūs uzrunā tādā mākslas valodā, kura liekas sveša mūsdienu kultūras paradigmu refleksijām. Līnijas, ķermeņa apjoma un masas, gaismēnu un cilvēku raksturojošo ķermeņa proporciju studijas aizrauj, tomēr tās kalpo tikai kā funkcionāls līdzeklis, ar kuru palīdzību mākslinieks konstruē savas mākslas tēlus, pētot savu modeļu cilvēciskās būtības visnetveramākos aspektus.Edmunds Lūcis ir savdabīga un uzmanības vērta personība Latvijas mākslas dzīvē. Būdams Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļas 1993. gada absolvents, mākslinieks nekad nav sevi asociējis ar aktuālajiem mākslas pašmanifestācijas procesiem, savu daiļrades kredo atrodot patstāvīgas mākslinieciski estētiskas koncepcijas izkopšanā. Tomēr mākslinieka veidoto mākslas tēlu šķietamā vienkāršība un pašsaprotamība ir tikai izsmalcinātas lamatas, kurās nokļūst ikviens, kurš ļāvies kārdinājumam uzskatīt, ka ir nolasījis visu mākslinieka iecerēto vēstījumu. A. Teikmanis
Diāna Vernere Ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, mācījusies profesora P. Martinsona meistardarbnīcā. D.Vernera strādā Ogres Amatniecības vidusskolā, sniedz konsultācijas interjera dizainā. Rīko keramikas simpozijus Ogres rajonā. Izstādēs piedalās no 1992. gada. Darbi privātkolekcijās ASV, Šveicē, Vācijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā.
Gunta Smilgina 1983. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu pie profesora Induļa Zariņa. Diplomdarbs "Senā Rīga". Izstādēs piedalās kopš 1983. gada. No 1991. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Glezno eļļas tehnikā. Tematika - ziedi, akti, klusās dabas, ainavas. Ar galeriju māksliniece sadarbojas vairāk nekā 10 gadus. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs. Jaunākos darbus izstādījusi vasaras izstādēs. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Kiprā, ASV, Kanādā.
Laine Kainaize Gleznotāja dzimusi Rīgā. 1980. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.2001. gadā ieguvusi Mākslas maģistra grādu. Kopš 1979. gada iedalās izstādēs. Strādā eļļas tehnikā, akvarelī, zīmējumā. No 1982. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Kopš 1992. gada strādā Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā par mākslas pedagoģi. No 1987. gada personālizstādes Rīgā, Madonā, Limbažos, Salacgrīvā, Jūrmalā, Tukumā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Dobelē, Bonnā (Vācijā). Darbi izstādīti Latvijā, Gruzijā, Uzbekistanā, Krievijā, Somijā, Vācijā, Francijā Anglijā, Indijā, ASV. Darbi atrodas Latvijas un Krievijas Mākslas fondu kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā, Čehijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV. |
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. gada marts Asta Keraitiene. Manas bērnības mirkļi
A. Keraitiene dzimusi 1971. gadā Lietuvā, Rokišķos. 1991. gadā beigusi Telšu lietišķās mākslas skolu, kur mācījās apģērbu dizainu. Pašlaik Asta ir māksliniece dizaina un reklāmas firmā. No 1997. gada piedalās izstādēs kopā ar Rokišķu mākslinieku apvienību "Roda". Asta, izmantojot zīmuļus, pasteli un akrilu, rada savu krāsainu, dekoratīvu pasauli. Daudz darbu aizceļojuši uz privātkolekcijām Krievijā, Vācijā, Itālijā, ASV, Austrālijā, Anglijā un Latvijā. Lai arī māksliniece pēc dabas ir kosmopolīte, darbos dominē lietuviešu tautas mākslai raksturīgās krāsas un tēli. Pirmo reizi Asta rāda arī eļļas darbus uz audekliem, kuru saturā jaušami bērnībā piedzīvotā un izjustā atspoguļojums. Galerijai "Mans's" šis ir 10. projekts kopā ar Lietuvas māksliniekiem. Galerija ar darbiem piedalījusies projektos Rokišķos, Dusetā, Zarasos, kā arī organizējusi Lietuvas mākslinieku izstādes Jēkabpilī un Rīgā.
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007.g. februāris-marts Maija Bērziņa. Gleznas
|
Lai apskatītu visus izstādes darbus,
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2007. gada janvāris - februāris Pēc 30 gadiem tiekoties ... ar Jāni Pujātu Keramika - "Pūdnīku skūla"
Spilgti ir Latgales kontrasti. Vienkāršais un pieticīgais šeit mijas ar izkopto un grezno. Dažādi laiki, ejot pāri, novadā ir atstājuši savas pēdas, vairāk gan drupu veidā. Un tomēr āri Latgales zilajiem ezeriem, gleznainām birztalām un pakalniem kā gaiša dominante debesīs ietiecās mūra baznīcu augstie torņi. Krāsainība, pretēji ikdienas dzīves pelēcībai, gadsimtu aitā iedzīvinājusies arī tautas mākslas darinājumos. Latgales keramika šodien tiek uzskatīta par vienu no unikālākajiem amatniecības veidiem Latvijā un arī Eiropā. Tās sākotne meklējama ne tikai ļoti senos etnogrāfiskajos, bet arī arheoloģiskajos slāņos. Māla darinājumi novadā pazīstami kopš 5. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Te sastopama ķemmes - bedrīšu, auklas, tekstilā, švīkātā, gludā, apmestā, spodrinātā un cita veida keramika. Apdedzināšanai izmantoja saimniecības pavardus. Kopš 5. gadsimta pazīstama arī svēpētā keramika. 10. gadsimtā sāka ieviesties ātri rotējoša podnieku ripa un speciāli cepļi. Podniecība veidojās par amatu, kuram pievērsās vīrieši. Pilnveidojās tehnoloģija, trauku tipi, formas, ornamentika. Populārs kļuva taisnu un līkloču līniju raksts, kuru ievilka traukam rotējot uz virpas. 15. gadsimtā parādījās glazūra, vēlāk - angoba. Līdz ar rūpniecības attīstību pazuda māla tauku īpatsvars citu novadu saimniecībās. Latgalē ekonomiskās situācijas savdabība saglabāja mājamatnieku ražojumu lomu daudz ilgāk. Māla trauku praktiskā pielietojamība noteica daudzu talantīgu podnieku paaudžu izstrādāto tipu - piena podu, vāravnieku, eļļas trauku, bļodu, krūžu un citu - augstās estētiskās kvalitātes. Tā kā Latgales novada podnieki izmantoja sauso glazūru un apdedzināšanu veica vaļējos cepļos, tad neatkārtojamo toņu nianšu panākšanā liela loma bija ugunij, dūmiem, tvaikiem, arī nejaušībai. 30.-tajos gados keramiķi sāka piedalīties izstādē. Vispāratzītu autoritāti guva spilgtas personības, kuras radīja un pilnveidoja stilu. Tā A. Palāna darbība noteica vāžu, svečturu formu un rotājumu attīstību visā novadā. P. Vilcāns deva ievirzi ļoti precīzu, smalku skrāpētu rakstu, virtuozi izsvarotu trauku siluetu tapšanai. 1937. gadā Vispasauls un tehnikas izstādē Parīzē abu šo keramiķu meistarība tika novērtēta ar zelta medaļām, A. P. Riuču, S. Kalves - ar sudraba. Pēckara periodā podniecību līdz iznīcības robežai noveda kolektivizācijas spaidi. Tautas mākslu reabilitēt tā laika varas vīru acīs palīdzēja tādas kolorītas personības kā mākslinieks E. Detlavs un it īpaši mākslas zinātnieks J Pujāts (1925 - 1988). Mākslas zinātnieks J. Pujāts, lietpratīgi izmantojot tā laika valsts varas lēmumus, izvērsa aktīvu darbību šī senā amata saglabāšanā un attīstīšanā. Rosība sākās Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu pusē. Latgales keramikā sevi pieteica jauna paaudze, kas podniecībā ienāca ne tikai tradicionāli amatu pārmantojot, bet arī tā pamatus apgūstot Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā un papildinoties novada meistaru darbnīcās. J.Pujāts aizgāja tā arī nepieredzējis savas grāmatas "Latgales keramika 19. gs. vidus - 20. gs. 80. gadi" izdošanu, bet kā skolotājs viņš savu bija paveicis Latgales keramika joprojām ir dzīva. Podnieka amats tiek nodots no meistara māceklim un tā tiek saglabāta cilvēces pieredze māla kā materiāla izmantošanā. Īpaši savu skolotāju pat pēc trīsdesmit gadiem novērtē Evalds Vasiļevskis, kurš saka: "Cilvēka spēki nevar četrkāršoties, ne dubultoties, tāpēc katra amatnieka sūtība ir radīt darbus, kas pēc izgatavošanas paņēmieniem, materiāla apstrādes veidiem un apdedzināšanas tehnoloģijām ir klasificējama kā reāli vienīgie eksemplāri. 1976. gada 9. decembrī man bija tas gods satikt savu skolotāj, tā ir nozīmīga diena, kuru gribas atcerēties. Galerija "Mans's" ir popularizējusi "Pūdnīku skūlas" veikumu visu savu pastāvēšanas laiku, un darīs to arī turpmāk. |
Lai apskatītu visus izstādes darbus, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006.g. novembris - 2007.g. janvāris Norobežotais pārnesums Latviešu mūsdienu glezniecība Pēc ikgadējās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotās vizuālās mākslas izstādes "Rudens 2006" daļa tur izrādīto darbu pārceļojuši uz Jēkabpils galeriju "Mans's". Tas nav vienkāršs mehānisks izstādes pārnesums no vienas pilsētas uz otru, jo darbi vēlreiz tika vērtēti un atlasīti, vadoties no galerijas kritērijiem. Ekspozīcija Jēkabpilī papildināta ar vairāku populāru mākslinieku darbiem, kas organiski iekļaujas izstādes kopainā.
Ikgadējā Latvijas Mākslinieku savienības rīkotā vizuālās mākslas izstāde Rudens, kā allaž, arī šogad izraisīja plašu rezonansi un diskusijas gan skatītāju, gan mākslas profesionāļu vidū. Jāatgādina, ka šī, viena no tradīcijām bagātākajām izstādēm mūsu mākslas dzīvē, pretendē atspoguļot ar tradicionālajiem mākslas virzieniem saistītos mākslas procesus Latvijā, līdz ar to tajā vienmēr dominējusi glezniecība, grafika un tēlniecība. Tomēr šā gada Rudens izstāde ir zīmīga no vairākiem aspektiem pie tās koncepcijas un izveides strādāja nevis viens autors, kā ierasts, bet gan četras jaunas kuratores Ingūna Ģēģere, Elīna Hermansone, Daina Auziņa un Santa Mazika. Ikgadējie Rudens apmeklētāji bija pieraduši ik gadus doties uz izstāžu zāli Arsenāls, bet šogad ekspozīcijai tika atvēlētas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja telpas, līdz ar to kuratorēm un ekspozīcijas koncepcijas autorei māksliniecei Sarmītei Māliņai nācās apgūt telpu, kas nebūt nav ideāli piemērota, lai izstādītu glezniecību un grafiku. Pēc izstādes slēgšanas Rīgā Rudens 2006 ekspozīcija zināmā mērā piedzīvoja jaunu izaicinājumu, proti, novembrī un decembrī liela daļa no darbiem - kopskaitā 72 divās izstādēs ar nosaukumu Norobežotais pārnesums ir aplūkojama Jēkabpils mākslas galerijā Mans`s. Ikgadējā Rudens izstādē varēja piedalīties visi mākslinieki un mākslas augstskolu studenti ar darbiem, kas radīti pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā izstādē satiekas dažādu paaudžu mākslinieki no visiem Latvijas reģioniem. Jāpiemin, ka tieši atsaucība no māksliniekiem ārpus Rīgas ļoti iepriecināja šī gada izstādes kuratores. Šķiet, ka arī māksliniekiem šī ir iespēja iespēja paraudzīties uz saviem darbiem plašākā kontekstā. Starp Rudens 2006 dalībnieku vārdiem ir tādi, kas komentārus neprasa, proti, mūsu vecmeistari Jāzeps Pīgoznis, Biruta Baumane, Biruta Delle Mazāk izstādē pārstāvēta vidējā paaudze, bet svaigus un novatoriskus darbus piedāvā jaunākie - Līva Rutmane, Laura Kovaļevska, Jana Briķe, Gatis Pīpkalējs, Jānis Purcens, Patrīcija Brekte, Kārlis Vītols, Līga Pinne, Diāna Adamaite, Līga Ķempe un citi. Lai arī dominējošais mākslas medijs izstādē ir glezniecība, savdabīgus akcentus tajā ienes Ivo un Mairitas Folkmaņu, un Līgas Čibles mākslas objekti. Par laureāti kuratores izvēlēja jauno gleznotāju Daigu Krūzi ar darbu Spiediens par to, ka viņa tradicionālu mākslas veidu ir pasniegusi svaigi un monumentāli, bet gleznotājs Māris Ruskulis ar savu darbu xxx ieguva žurnāla Studija balvu. Studija novērtēja arī jauno mākslinieku Kristianu Brekti, savukārt gleznotāja Maija Bērziņa ar darbu Ropaži iemantoja izdevniecības Neputns simpātijas. Kā kuratores uzsvēra izstādes pieteikumā, ekspozīcijas veidošanas gaitā katrai no viņām bija savs, atšķirīgs redzējums, bet viens kopīgs mērķis parādīt mūsdienu mākslu Latvijā tādu, kāda tā šobrīd ir. Rudens izstādes katru gadu no jauna ļauj mums ieskatīties tanī Latvijas mākslas kopainā, kuru ikdienā reti ir iespēja redzēt. Elīna Hermansone |
![Līva Rutmane. [mjau]](autorim/rudens2006/013.jpg)
Lai apskatītu visas izstādes gleznas,
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006.g. oktobris Mākoņu sievietes Dīters un Rozvita Pentceki
Nebijusi akcija "Gleznas upei jeb Gleznu svētceļojums pa Daugavu", kuras laikā mākslinieku duets no Melles Vācijā - Rozvita un Dīters Pentceki - izstāda un ļauj plūst kopā ar Daugavas ūdeņiem 12 lielformāta daudzu gadu laikā veidotajām gleznām, no mākslas notikuma negaidīti pārtop nozīmīgā kultūrtūrisma izstādē, ļaujot upei kopā ar gleznām līdzināties milzu muzejam un galerijai vienlakus, ieraujot šajā notikumā ikvienu kā liecinieku. Vācu mākslinieku pāra akcija aizsākās jau šāgada martā Vācijā, kad Latvijas lielākajai upe nolemtās gleznas tika izstādītas Mellē un Osnabrukā, vienlaikus turpinot vākt līdzekļus ieceres turpināšanai. Latvijā akcija sākās 5. septembrī, kad Dītera upei lemto gleznu izstāde tika atklāta Daugavpils cietokšņa Citadelē. Galvenie akcijas notikumi sākās 11. septembrī, kad darbi, kas ar vasku, parafīnu un citiem materiāliem veidoti ūdensizturīgi, tika nodoti Daugavai, ļaujot tiem plūst kopā ar upes straumi, cik tālu vien iespējams. Abi mākslinieki ir Otrā pasaules kara bērni, dzimuši 1939. gadā. Paši vēstures griežos gan cietuši, gan ieguvuši. Kopīgus mākslas projektus organizējuši kopš 1990. gada un īpaši pēdējā laikā kopš Melles un Jēkabpils sadraudzības ceļi viņus 1997. gadā atveduši uz Latviju, daudz domājuši par Latvijas un Vācijas saitēm daudzu gadsimtu garumā. Kādā o sešiem iepriekšējiem mūsu valsts apmeklējumiem Rozvitai un Dīteram spēcīgu iespaidu ar saturisku pildījumu atstājis Daugavpils cietokšņa un Salaspils memoriāla apmeklējums, pēc kā mākslinieku pāris nolēmis abas vietas iekļaut topošajā akcijā kā dominantes. Gleznas, kas izturēja ceļojumu pa Daugavu, 1. oktobra vakarā Salaspils koncentrācijas nometnes vietā tika sadedzinātas. Akciju noslēdz Dītera grafiku izstāde Galerijā "Mans's". Pentceki savos darbos risina varas, ciešanu, tolerances, kara un miera, cilvēku un tautu saprašanās problēmas. Jau 20 gadus Dīters savu daiļradi koncentrē uz renesanses mākslu. Viņš nodevies renesanses mākslinieku gleznu citēšanai - no darba ņem detaļu, ko pārvērš atsevišķā mākslas darbā. D. Kalniņa
|
Lai apskatītu visas izstādes gleznas,
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006. gada jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2006 Galerija Manss šovasar svin 15 gadu jubileju un tikpat reižu ir norisinājušās arī Lielās vasaras izstādes, kas ir gada lielākais notikums galerijas darbībā un kas prasa arī vislielāko sagatavošanās darbu. Izstādīto darbu un pārstāvēto autoru skaits ir audzis un, šķiet, šovasar sasniedzis maksimāli iespējamo pat samērā plašajām ekspozīciju telpām. Labi, ka tiecoties pēc lielākas autoru pārstāvniecības, novārtā nav atstāta ne kvalitāte, ne novitāte. Jau tradicionāli savus jaunākos, bieži tikko no molberta nākušos darbus, izstādei atvēlējuši Frančeska Kirke, Maija Tabaka, Inta un Kārlis Dobrāji, Džemma Skulme, Laima Eglīte, Dace Lielā, Imants Vecozols, Biruta Delle, Kristaps, Kaspars un Vija Zariņi, Ivars Heinrihsons un citi gleznošanas korifeji. Plaši pārstāvēti Mākslas akadēmijas pedagogi Jānis Osis, Uno Daņiļevskis, Aleksejs Naumovs, bet līdzās atzītajiem meistariem viņu audzēkņu - Patrīcijas Brektes, Vikas Kosenko, Diānas Adamaites - darbi. Atvēlot izstādei vairākus darbus, plašāk savā daiļradē ļauj ielūkoties Tatjana Krivenkova, Dace Saulīte, Roberts Muzis, Jānis Anmanis, Edvards Grūbe un Inta Celmiņa. Pirmo reizi galerijā izstādīti atzītu meistaru - Zinātņu akadēmijas locekles Birutas Baumanes, Jura Dimitera -, kā arī jauno mākslinieku Lindas Daņiļevskas, Agijas Auderes, Evijas Ķirsones, Līgas Ķempes, Guntas Liepiņas-Grīvas darbi. Sulīgi vasarīgu kolorītu skatītāji atradīs Anitas Melderes, Elitas Patmalnieces, Ilzes, Katrīnas un Kristīnes Luīzes Avotiņu gleznās. Izstādes atklāšana un jubilejas svinības pieskaņotas pilsētas svētkiem un ievadīs to kultūras programmu. Lai pasākumu padarītu atraktīvāku, galerijā un tās apkārtnē paredzēts izvietot biedrības Melnā muša projekta No zemes debesīs ietvaros tapušos darbus un speciāli svētkiem izveidotas instalācijas no netradicionāla materiāla kūdras. Pirmo reizi galerijas vēsturē ir izdots neliels katalogs. Gan gleznu, gan projekta darbu izstāde iecerēta kā galerijas Manss un biedrības Melnā muša dāvana jēkabpiliešiem un viesiem pilsētas svētkos, kā arī uzticīgajiem mākslas cienītājiem un atbalstītājiem, kas bijuši kopā ar galeriju tās pastāvēšanas 15 gados. |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
No 2006.g. 20. jūlija No zemes debesīs Kūdras plenēra darbu izstāde
Kūdra Latvijā ir nozīmīgs derīgais izraktenis. Tā ir savdabīgs organisks veidojums, kas sausā veidā satur vairāk nekā 50% organisko vielu, ko veido nepilnīgi sadalījušies purva augi. Biedrības "Melnā muša" organizētajā radošajā plenērā autori ļāvās burvīgai atklāsmei no šī savdabīgā materiāla radot darbus, kas nes sevī emocijas, pārdomas par dzīvi, mākslinieka pasaules redzējumu un dzīves modeli. Plenērā piedalījās arī fotomākslinieki, kas dokumentēja tajā valdošo radošo gaisotni. Plenērā radītie darbi izstādīti galerijā "Mans's" kā velte jēkabpiliešiem un viesiem pilsētas svētkos un galerijas 15 gadu jubilejā. Izstāde papildināta ar vairākām instalācijām, kas tapušas ekspozīcijas iekārtošanas laikā. Plenērā piedalījās: Sandra Ābola, Ilze Griezāne, Elita Skrimble, Ieva Boksberga, Agita Šteinberga, Aina Laiviniece, Anita Šteinberga, Māris Becītis, Aigars Rūrāns, Aksana Medne, Anna Vītola, Lelde Šabuņina, Gita Cankale, Ivars Butlers, Jāzeps Višņevskis, Juris Šteinbergs. Instalācijas veidoja Uldis Čamans, Antra Griškena, Gunārs Cankalis. |
Lai apskatītu plenēra bukletu, |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006. gada maijs Uldis Čamans. Apzinātā daļa Ar šo izstādi sākts īstenots projekts "Formula - ceļš". Projektu atbalsta LKK fonds. Tā mērķis ir uzrunāt skatītājus, atgādinot par 15 galerijas darbības gados organizētajām vairāk nekā 300 izstādēm. Izstaigājot un aplūkojot darbus piecās telpās, skatītājs iziet galerijas attīstības posmus. Pirmais - sākums, vīzija, alegorija. Šajā posmā dominē zilā cerību un baltā skaidrības krāsa. Otrais posms - sapnis, noslēpums, pierādījums. Darbi dzeltenos un zaļos toņos, kas simbolizē tiekšanos pierādīt sevi. Trešais posms - domu revīzija, mākoņu pastaiga, pieskāriens. Daudzveidīgā krāsu gamma un nesakārtotās trajektorijās virzītās līnijas liek domāt par dzīves un mākslas krāsainību un nenoteiktību. Ceturtais posms - laiks dabā, spožais redzējums, saulainā reforma. Darbos izmantotas zelta un sudraba plāksnītes, kas rada asociācijas ar galerijas sasniegto māksliniecisko līmeni, atpazīstamību Latvijā un ārzemēs. Piektais posms - krāsainā pasaule, pierādījums, prieks un ilūzija. Dominējošā sarkanā krāsa liek sajust galerijas briedumu, darbības pacēlumu jaunā kvalitātē, jaunas enerģijas pieplūdumu. Jauna triepienu kvalitāte, faktūru daudzveidība, konkrētu priekšmetu saplūšana abstraktā kontekstā raksturo Ulda Čamana jauno gleznu ciklu. Mākslinieks pierāda, ka arī darbojoties abstraktās glezniecības laukā, var nemitīgi atrast jaunus mākslinieciskās izpausmes veidus, kas neļauj atslābt skatītāju domas plūdumam, turot savas mākslas cienītājus pastāvīgā intelektuālā sasprindzinājumā. Mākslinieks cer, ka šī izstāde kļūs par pavērsiena punktu viņa radošajā biogrāfijā, ļaujot pakāpties uz jauna attīstības posma pirmā pakāpiena. Ar šo izstādi "Apzinātā daļa" tiek simboliski rezumēts 15 gados paveiktais gan mākslas popularizēšanā, gan personīgajā mākslinieciskajā izaugsmē. |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas Lai apskatītu visas U. Čamana gleznas, spiediet šeit! |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006. g. marts - aprīlis Atspīdumi Mūsdienu latviešu glezniecība
Pavasara saules atspīdums kūstošajā ledū, gaismas rotaļas ūdenī, domas atspulgs uz audekla, sajūtu refleksija mākslas darbā tā ir izstādē skatāmo darbu noskaņa. Ekspozīcija piedāvā atkalsatikšanos ar jau pazīstamām vērtībām Roberta Muža pelēcinātajām ainavām, Džemmas Skulmes akvareļiem, Intas Dobrājas pilnasinīgajiem kailfigūru gleznojumiem, Ilgvara Zalāna jūtīgi tvertajām ainavām, Edītes Krastenbergas reālistiskajiem ziedu gleznojumiem, Osvalda Juškas mītiskajiem tēliem un Vēsmas Ušpeles dzīvespriecīgajām klusajām dabām, kā arī Elizabetes Melbārzdes jutekliskajiem balerīnu gleznojumiem. |
 Lai apskatītu visas izstādes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2006. februāris Jānis Kalējs. Gleznas
J. Kalējs dzimis 1923.g. 19. martā Jēkabpils apriņķa Secē. Pēc elektriķa specialitātes apgūšanas Valsts Amatniecības skolā mobilizēts vācu armijā, pēc tam - gūst. Pēc atgriešanās ceļš uz J. Rozentāla mākslas skolu ir slēgts. Zīmēšanas un gleznošanas tehnika apgūta no 1949.g. Rīgā, Republikas arodbiedrību kultūras namā (Mazajā ģildē) sākumā pie mākslinieka Ed. Jurķeļa, paralēli ik gadu piedaloties Em. Melngaiļa Tautas mākslas nama rīkotajos semināros, no 1950. līdz 1993. gadam mākslinieku A. Zviedra, Kalvāna, M. Lielkrastes-Lielandes, J. Medņa, N. Petraškeviča, A. un J. Ģērmaņu un M. Zītares vadībā. Līdztekus apmeklēta zīmēšanas un gleznošanas studija Cēsu muzejā pie mākslinieka A. Droņa. No 1949. gada piedalījies apmēram 250 izstādēs, no kurām ievērojamākās grupu izstādes bijušas Vācijā, Polijā, Lietuvā, Maskavā, Japānā, Cēsu novada izstādēs, Mākslas dienu izstādēs Rīgā. Bijušas 7 personālizstādes Cēsu muzejā, Cēsu izstāžu namā, Rīgā, Strenčos, Vijciemā, vairākās vietās Cēsu rajonā. Personālizstāde apceļojusi arī Dānijas pilsētas - Stenloze, Birkerode, Kopenhāgena. Ļoti daudz darbu no šīm izstādēm atdāvināti turpat Dānijā. Darbi atrodas Cēsu muzeja kolekcijā, kā arī privātajās kolekcijās ārzemēs.
"Jānis Kalējs savā glezniecībā ir liriķis. Vai par to vajadzētu brīnīties, ja viņš savu krāsu izjūtu, dabas mīlestību un profesionālo gleznošanas māku izkopis Gaujas krastos? Krāsu gamma no kārklu sudrabpelēkā zaļuma līdz egļu tumši piesātinātajam tonim ir viņa varā, bet gleznās šos daudzos zaļumus parasti apvieno ar paletes nazi uzlikts gaišs ūdens spīdums vai zilgans padebesis. Jānis Kalējs paliek liriķis arī tad, kad glezno ziedus - peonijas, ceriņus vai lauku margrietiņas ... Un tomēr Jāņa Kalēja īstais ampluā saistās ar Gaujas līčiem, mežu celiņiem, pavasarīgiem bērziem, jā arī ar Cēsu vēsturiskajām ieliņām, jo Cēsis ir Jāņa Kalēja pilsēta un Cēsu apkārtne ir viņa iemīļotākais gleznošanas objekts". Andrejs Ģērmanis |
Lai apskatītu visas J. Kalēja gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005.g. decembris - 2006. janvāris Zelta griezums Čehu mākslinieku izstāde
Daněk Ladislav, Hastik Jiři, Hrachovina Jan, Kovařik Slavoj, Kučera Zdaněk, Langer Radovan, Leonidová Lenka, Mičiková Klára, Přileský Ivo, Sedláček Jiljí, Schneider Lubomir, Vaci Jaroslav, Zlamar Petr, Žampová Lenka
Izstāde Zelta griezums ir pirmais konkrētais mākslas pasākums projekta Eiropa-Eiropai ietvaros. Šī projekta mērķis ir pastāvīga kultūras apmaiņa starp Čehijas Republiku un Baltijas zemēm. Izstādes koncepciju veidojuši galerijas PATRO pārstāvji. Šī Vidusmorāvijas lielākās pilsētas Olomouces galerija ir projekta Eiropa-Eiropai iniciators. Ekspozīcijas pamatprincips ir iepazīstināt skatītājus ar Vidusmorāvijas progresīvajiem tēlotājas mākslas virzieniem, kuri šodien ir teritoriāli identificējami ar Olomouces apgabalu tā nepārtrauktās attīstības ietvaros, tajās pozīcijās, kuras reģionā reflektēja aktuālos Eiropas notikumus salīdzinoši starptautiskā līmenī, kā arī patreiz reprezentē visas valsts attīstības tendences. Tieši šo iemeslu dēļ izlasē ir ietverta plaša paaudžu un uzskatu spektra mākslinieku darbi. Tehnisko iespēju dēļ no tēlotājas mākslas nozarēm tika izvēlēta glezniecība, kura pietiekoši precīzi un uzskatāmi reprezentē norādīto programmu. Autori cer, ka izvēlētā koncepcija labvēlīgi uzrunās mērķa publiku un izteikti palielinās uzmanību, kura tiek pievērsta Čehijas Republikai ES ietvaros. Autoru mērķis, protams, ir ne tikai iepazīstināt skatītājus ar savu zemi, bet arī ar savu reģionu un pilsētu Olomouci, kura ir viņu dzimtene. Izstāde piedāvā 14 čehu autoru darbus kopskaitā 44. Čehijas Republikas vēstniecības kultūras atašejs Mical Korecký |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005.g. novembris-decembris Saldās atmiņas Ir patīkami, ja cilvēkam ir jaukas atmiņas, kurās gremdēties gan baltajos, gan melnajos brīžos. Ja šādas atmiņas ir māksliniekam, tās iegūst vizuāli taustāmu apveidu mākslas darbā, šādā veidā savas pozitīvās emocijas, skaistos brīžus, saldās atmiņas nododot arī skatītājam. Galerijas izstādē dažādu paaudžu un raudzes mākslinieku darbos redzam, ka šīs atmiņas var būt visdažādākās. U. Čamanam tās ir par tirkīzzilo Karību jūru, kas materializējušās abstraktās gleznās. Intai Celmiņai par sen pagājušo bērnību ciklā "Lelles"; Mārtiņam Krūmiņam, Jāzepam Pīgoznim, Agnesei un Edītei Krastenbergām par aizgājušo vasaru, Aleksejam Naumovam par ceļojumiem uz Itāliju. Citam tās varbūt ir romantiskas atmiņas par sen aizgājušām vai ne tik senām laimīgajām dienām. Dace Saulīte atmiņas par laimīgajiem mirkļiem reflektē ģeometriskās, abstraktās un krāsainās kompozīcijās. Galvenais, ka šīs saldās atmiņas, uzklātas uz audekla, izdala pozitīvu starojumu, kas sasilda jebkuru izstādes skatītāju. |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. oktobris-novembris Mūžīgais bērns Jēkabpils mākslinieku grupas izstāde Izstādes koncepcija radusies vasarā, kad Jēkabpils mākslinieku grupa rajona mākslas skolas pedagogi piedalījās starptautiskā simpozijā Hansa Kristiana Andersena pasaku tēli mākslā Dānijā, Ellumā. Slavenā dāņu rakstnieka pasakas dažkārt tiek dēvētas par pasakām pieaugušajiem. Tajās tiek pausts vispārcilvēcisku vērtību slavinājums. Pētot Andersena pasakas, radās pārliecība, ka ikvienā cilvēkā mīt mūžīgais bērns, un tieši šī kvalitāte cilvēkam palīdz saglabāt morālo skaidrību un ticību labā uzvarai. Nepazaudēt sevī bērnu ir būtiska mākslas skolotājiem. Bērnišķīgā spēja radīt savu tēlu, formu un krāsu pasauli nepieciešama ikvienam māksliniekam. Izstādē aplūkojami Rutas Štelmaheres Ulda Čamana, Ziedoņa Bārbala, Maijas Vīksnes, Gitas Cankales, Annas Vītolas, Gaidas Rešetņikovas, Inas Vinogradovas, Jurija Abramenko, Iraīdas Tarvidas, Ingrīdas Kazinikas, Ivetas Kruglinskas un Dinas Lukstiņas u.c. autoru gleznojumi ar H.K.Andersena pasaku motīviem, asociatīvi un filozofiski darbi, bezpriekšmetiski gleznojumi, kā arī klusās dabas un ainavas. Interesanti ir arī keramiķu Inetas Dzirkales sīkplastika un šķīvji, kā arī Dinas Lukstiņas trauki. R.Štelmahere |
Lai apskatītu visas izstādes gleznas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. jūlijs - septembris Lielā vasaras izstāde 2005 Latviešu mūsdienu glezniecība
Kā katru gadu, arī šogad, galerija Manss jēkabpiliešu un viesu priekam piedāvā plašu latviešu glezniecības izstādi, kurā ar 200 darbiem pārstāvēti teju vai 100 mākslinieki. Bez jau pastāvīgajiem autoriem, kuru darbi vairākkārt skatīti galerijā, šogad pirmo reizi izstādīti Harija Blunava, Tatjanas Krivenkovas, Lauras Pīgoznes, Agneses Krastenbergas, Gundegas Tūtānes, Karīnas Rungenfeldes un Elīnas Ģībietes darbi. Visplašāk no tiem ar 10 abstraktiem darbiem pārstāvēta T. Krivenkova, kuras gleznas izceļas ar gaismas kontrastu spēlēm un vibrējoši mainīgām gradācijām, savukārt jūtīgi izvēlētais kolorīts spēj radīt noteiktus emociju viļņus. Jaunā māksliniece, mūsu novadnieces Agneses Krastenbergas darbi veltīti jūras tematikai. Viņas darbos, neskatoties uz jūtamo vecmeistaru ietekmi, jūtams dziļi personīgs un izjusts skatījums uz jūras mainību. Savu ceļu mākslā, atšķirīgu no tēva iemītās takas, meklē Laura Pīgozne, kuras darbi izceļas ar mierīgiem toņiem, sīku fona tekstūru un rāmu sižetisko risinājumu. Saulainu, izstādes nosaukumam atbilstošu noskaņu, ienes Intas Dobrājas darbi, kas ir gaismas piepildīti, mirdzoši un optimistiskas noskaņas pārpilni. No šiem darbiem dveš jāņuzāļu un ziedošas pļavas smarža. Turpretī Frančeska Kirke pārsteidz ar savu skatījumu uz vecmeistaru darbiem, savos rimeikos cenšoties tos atdzīvināt veidolā, kas būtu interesants mūsdienu skatītājam, pieliekot tiem arī daļu no savas pasaules. Krāsaina un fantastiska pasaule atklājas Maijas Tabakas darbos, kas izceļas ar romantiskiem sižetiem. Nevar nepieminēt arī Jāņa Zemīša interesantos gleznas ar taureņu motīviem, Daces Lapiņas smalki niansētās klusās dabas, Imanta Vecozola bagātīgo triepienu klusajā dabā un ainavā, Alekseja Naumova saules apdvestās Itālijas ainavas, Elitas Patmalnieces un Laimas Eglītes kontrastainās un krāsu pārbagātās gleznas. Un protams, skatītāju ievērību gribas vērst uz fascinējošajiem un emocionāli uzlādējošajiem Džemmas Skulmes un Birutas Delles darbiem. Vēl izstādē ar saviem darbiem piedalās Inta Celmiņa, Edvards Grūbe, Andrejs Ameļkovičs, Helēna un Ivars Heinrihsoni, Ilze Avotiņa, Kristīne Luīze un Katrīna Avotiņas, Kārlis Dobrājs, Edīte Krastenberga, Ilgvars Zalāns, Gunta Smilgina, Anna Vītola, Juta Policja un Mareks Gureckis, Ritums Ivanovs, Anita Meldere, Jānis Anmanis, Auseklis Baušķenieks u.c. |
Lai apskatītu visus Lielajā vasaras izstādē eksponētos darbus, spiediet šeit! |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. maijs - jūnijs Laimīgo mirkļu dārzs Daces Saulītes personālizstāde
Par savu glezniecības koncepciju māksliniece saka: - Katra glezna veidota kā īpatnējs sajūtu eliksīrs. Sajūtas, tāpat kā mirkļi, ir gaistošas. Patīkamās, mīļās sajūtas ir vēlme ilgāk izjust, tādēļ gleznas kalpo kā sava veida atmiņu grāmatas, kas gan māksliniekam, gan gleznu vērotājam ļauj lasīt kaut ko sev tīkamu. Katrs krāsu laukums, katra līnija ietver emocijas. Tās ir vērtības, kas veido katra darba savdabību. Nekas neatkārtojas, bet katrai gleznai ir savs ritms, kurā ieklausoties, var atkal un atkal sev atgādināt kādu laimīgu mirkli. D. Saulītes darbu kompozīcijas pamatā ir taisnstūris, ap kuru un kurā, autores emociju vadītas, noteiktā ritmā un ornamentācijā kārtojas līnijas - vijīgas, līganas un trauksmainas. Māksliniece neierobežo sevi arī krāsu izvēlē, ko viņa pati apzīmē kā "raibs krāsu reibonis". Gleznotājai svarīgi arī darbu nosaukumi, kas abstraktajām, dekoratīvajām gleznām piešķir filozofisku saturu. |
Lai apskatītu citas D. Saulītes gleznas, spiediet šeit >>>>> |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. aprīlis - maijs Stikls Adams Jablonskis (Polija). Remigijs Kruks (Lietuva)
Es stiklu salīdzinu ar sievieti: tas ir neprognozējams un untumains, saka Remigijs Kruks, kas ar šo materiālu strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Meistars eksperimentē tādējādi, ka sakaitētai masai pievieno organiskos materiālus, kas sadegot iekšpusē atstāj krāsainus pūslīšus un citus dažkārt visai dīvainus veidojumus. Bet citreiz viņš pūš stiklu no mazāk izturīga materiāla izgatavotā veidnē. Kad tā sadeg, uz stikla virsmas paliek veidnes tekstūras vai krāsas pēdas. Izstrādājumus pēc atdzišanas bieži vien īpaši apstrādā: stiklu griež, slīpē, līmē, kombinē ar citiem materiāliem - metālu, akmeni vai koku. Kruka darbnīca, kuru viņš nodibināja 2000. gadā Panevežā, savu produkciju - rakstāmgalda piederumus, kausus, suvenīrus, dāvanas - galvenokārt tiražē, bet brīvajā laikā Remigijs veido oriģinālus darbus savam priekam. Ar tiem viņš piedalās starptautiskās izstādēs, tos iegādājas muzeji un privātpersonas.
|
Lai apskatītu citus A. Jablonska darbus spiediet šeit >>>>>>
Lai apskatītu citus R. Kruka darbus |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2005. marts-aprīlis Nojausmas pēc piecpadsmit LKF kopas "Pūdnīku skūla" Līdzsvarotā mainība Latgales mākslinieku grupas izstāde. Gleznas
Savus darbus galerijā Manss Latvijas Kultūras fonda kopas "Pūdnīku skūla" dalībnieki Evalds Vasilevskis, Staņislavs Viļums, Ilmārs Vecelis un Aivars Ušpelis apkopojuši ekspozīcijā "Nojausmas pēc 15", tā norādot uz kopas dibināšanas jubileju. Kopa nopietni pievērsusies melnās jeb svēpētās keramikas popularizēšanai, īpaši uzsverot, ka tā ir cilvēkam nekaitīga, balstās senās podniecības tradīcijās un tai ir praktisks pielietojums, tādā veidā paplašinot priekšstatus par Latgales keramiku, kas daudziem asociējas ar krāšņajām, glazētajām vāzēm un svečturiem. Neskatoties uz kopējām iezīmēm, kuras nosaka pielietotā māla apstrādes un apdedzināšanas tehnoloģija, katra dalībnieka rokraksts ir atšķirīgs. Kopas dibinātājs un ilggadējais vadītājs E. Vasilevskis uzsver, ka arī podniekam, lai realizētu savas mākslinieciskās idejas, pirmkārt jābalstās amata prasmē. Meistara darinājumu forma organiski izaugusi no materiāla un apstrādes īpatnībām. Ornamentācijā tiek pielietoti stilizēti, pat primitīvi, cilvēku un dzīvnieku zīmējumi, tā it kā norādot uz gadsimtiem garo, nepārtraukto podniecības pēctecību Latgalē. Šo efektu vēl vairāk padziļina nemizotu klūdziņu pielietojums savienojumā ar keramiku. Pašreizējais kopas vadītājs S. Viļums radoši interpretē senās amatniecības tradīcijas, veidojot konstruktīvi loģiskus, ekspresīvas kopnoskaņas pilnus darbus. Trauku dekorēšanai izmanto krāsainus gleznieciskus laukumus, tos papildinot ar ornamentāliem rakstiem. Darinājumu izteiksmību pastiprina koka stiprinājumi osiņās. Pats podnieks atzīst, ka šādus traukus labprāt iegādājas cilvēki, kam apnicis lielveikalu vienveidīgais piedāvājums un kas grib ieturēt savu savdabīgu stilu. I. Veceļa izstādītie trauki izceļas pārējo vidū ar savu fizisko vieglumu. Trauku ornamentācija ir smalkāka un simetriskāka nekā kolēģiem. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
".. cauri visiem mākslas satricinājumiem un jaunatklājumiem Latvijā,
tāpat kā citur pasaulē, neiedragātas stingri stāvējušas dažas tīrās
glezniecības adeptu klintis, un viena no tādām mums noteikti ir Edvards
Grūbe. Gleznotājs, kura dramatiski spēcīgo, plaša vēriena otas rakstu un
krāsas fascinējošo piesātinātību izstāžu ekspozīcijās pazīstam nekļūdīgi
uzreiz.. Turklāt līdzās šai stilistiskai noturībai Edvarda Grūbes gleznu
radītā pasaule ietver arī tematiskus motīvus un apzinātu jūtu
koncentrāciju uz to skaistuma un dzīves vērtību izpratni, ko dēvējam par
latvisku, vēstures gaitā izkoptu."
"Intas Celmiņas radošā pašizpausme sasitās ar gadsimtiem seno eļļas
glezniecību. Viņas daiļrade veidojusies 20. gadsimta pēdējos trīsdesmit
gados, pietiekami ilgā laikā, lai sevi pieteiktu un radītu paliekošu vietu
mākslas vēsturē. 
Imants Vecozols. Kokzāģētava
Uno
Daņiļevskis. Lauku ainava
Gleznojot
man ir vajadzīga dabas klātbūtne, stāsta Maija Bērziņa. Vismaz tuvumā, kaut
vai aiz loga. Lai dzirdētu vēju vai jūras šalkas. Tāpēc es piedalos daudzos
plenēros - Latvijā, Lietuvā. Agrāk es skicēju, zīmēju tieši dabā. Man bija
sakrātas veselas mapes ar šādiem uzmetumiem. Taču sapratu - pēc kāda laika mana
interese par šiem motīviem zūd. Skicē ieliku visu spēku un visu dedzību. Īstais
darbs iznāca tikai kā atkārtojums vai kopija. Tāpēc tagad strādāju alla prima -
dabā iesāku gleznot un arī pabeidzu. Strādājot darbnīcā, darbu var pārmocīt un
pazaudēt sākuma noskaņu. Taču noskaņa man ir vissvarīgākā. Es varu izmainīt
ainavas elementus un zīmējumu, taču noskaņa vienmēr paliek - tas ir kāds
aizejošs mirklis vai, piemēram, vasaras tveice. Man patīk priecīgas, vieglas un
gaišas krāsas. Saule un vasara. Savu smagumu gleznās es iekšā nelieku. Rīkojos
tieši otrādi - gaiši gleznojot, cenšos to aizmirst. Tāpēc vēlie rudens un ziemas
mēneši man ir visgrūtākie - tumšais laiks mani nospiež. Tad sēžu iekšā un
domāju, taisu skices.
Māksliniece
Dace Saulīte, kas izstādēs piedalās no 1989. gada, savos darbos ar līniju ritmu,
kontrastu un dzīvīgu krāsu palīdzību fiksējusi un cenšas nodot skatītājam
pozitīvas un gaišas emocijas, par ko liecina arī personālizstādes nosaukums - "Laimīgo
mirkļu dārzs". 
Adams Jablonskis ir mākslinieks un sertificēts stikla tehnologs, kurš
patentējis vairākus stikla apstrādes paņēmienus. Pēdējais patents, ka reģistrēts
2000. gadā, ir par divu materiālu - stikla un metāla - savienošanu.
Ievadot smalku metāla stiepli šķidrā stikla masā tiek iegūtas maģisks zīmējums
un struktūras. A. Jablonskis par saviem darbiem ieguvis 12 zelta medaļas dažādās
starptautiskās izstādēs. Tie izstādīti arī prestižajā Amerikas Stikla
muzejā. Meistara darbus ārvalstu vizītes bieži dāvina Polijas valsts vadītāji.
Jablonskis tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem stikla māksliniekiem Eiropā. 
