Radošā saziņa

2008. gada oktobris - novembris

Kalvis Zālītis

  Dzimis 1976. gadā Rīgā. Beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju (scenogrāfijas nodaļa, bakalaurs). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Izstādēs piedalās no 1995. gada: Kinogalerija, Sv. Pētera baznīca, galerija Bastejs, galerija Rīga, Izstāžu centrs Vitebskā, Modernās mākslas muzejs Minskā (Baltkrievija). Mākslas objekti veidoti Pedvāles Brīvdabas muzejā, Rydal muzejā Zviedrijā un citu projektu ietvaros.

"Manis radītie vides objekti, instalācijas, glezniecība liek skatītājam ieraudzīt atšķirīgu psihomisticisma pasauli, kurā absurdais savijas ar ironisku kiču un atmiņām par citām eksistences formām un veidiem. Pasauli, kura ir tikpat reāla kā tā, kurā mēs dzīvojam".

Silva Linarte

  Dzimusi 1939. gadā Daugavpils rajonā. Bērnība un skolas gadi pavadīti Krasnojarskas novadā. Atgriežoties Latvijā 1961. gadā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas interjera nodaļu. 1977. g. - Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu, iegūstot gleznotājas kvalifikāciju.

Pirmā darbavieta — Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola, tad Rēzeknes filiāle un atkal Rīga, kur nostrādāti 25 pedagoģiskā darba gadi. Atgūstot mūsu valsts neatkarību, Silvija Linarte, spītējot liktenim un varai, cienot Sibīrijā palikušo vecāku piemiņu, atgriežas tēva dzimtas mājā "Skrindas". Atsāk pedagoģisko darbu Daugavpils mākslas vidusskolā "Saules skola". 8 gadus pilda Daugavpils galvenās mākslinieces pienākumus.

No 1965. gada piedalās izstādēs. 1979. gadā personālizstāde Madonā, 1982.g. personālizstāde Rīgā. darbi atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Vācijā, ASV. Vienlīdz augstu vērtē priekšmetisko, kā arī bezpriekšmetisko glezniecību. Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre.

Oskars Jansons

Dzimis 1950. gadā Rēzeknē. 1980. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopš 1998. gada pasniedzējs Daugavpils mākslas koledžā. Latvijas Mākslinieku savienības un Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedrs. Piedalījies grupu izstādēs Liepājā, Jēkabpilī (1974.g.), Jelgavā (1975.g.), Rēzeknē (1998., 1997.), Rīgā (1999., 1982., 1974.), Daugavpilī (2000., 1999., 1997., 1995., 1994., 1991., 1982.-1978.), Kauņā (1986.g.), Paņevežā (1982.g.)

Ilze Preisa

  Dzimusi 1976. gadā. Izglītība: 1985. - 1994.g. -  J. Rozentāl mākslas vidusskola, 1994. - 2002. - Latvijas Mākslas akadēmija, 1998. - studijas Berlīnes Mākslas akadēmijā, 1999 .- 2002.-  maģistrantūra Latvijas Kultūras akadēmijā mākslas menedžmenta programmā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2001. gada. Nozīmīgākās personālizstādes: 1994. - gleznu izstāde latviešu kultūras dienās Melburnā Austrālijā, 2000. - gleznu izstāde Klein Haus der Kunste Berlīnē Vācijā, 2001. - gleznu izstāde Aizkraukles muzejā, 2004. - Vēstules no Spānijas galerijā Lita Rīgā, 2006. - Meitene ar sarkano korseti galerijā Lita Rīgā

Nozīmīgākās grupu izstāde: 2001. - Eiropas akvareļu izstāde Ūdens-Krāsa-Akmens-Papīrs Stambulā Turcijā, 2001. - Baltijas valstu akvareļglezniecības triennāle izstāžu zālē Arsenāls, 2002. - latviešu akvareļu izstāde Pori Somijā, 2004. - 6 no Latvijas - latviešu akvarelis Sollentuna Stokholmā Zviedrijā, 2007. - Mīta par... galerijā Rīga. Darbi mākslas muzejā Arsenāls, Cēsu izstāžu namā, Omskas mākslas muzejā Krievijā, privātkolekcijās ASV, Austrālijā, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Mati Miliuse mākslas kolekcijā.

Inga Jurova

  Dzimusi Rīgā 1972. gadā. Izglītība: 1994. - 1990. LMA glezniecības nodaļa. 1998. gadā iegūts mākslas bakalaura grāds. 1998. - 2000. A. Naumova un K. Zariņa glezniecības meistradarbnīca un maģistrantūra. 2000.g. iegūst Mākslas maģistra grādu un gleznotājas specialitāti. Izstādēs piedalās no 1996. gada.

Personālizstāde: : Ainava Zviedrijas karoga krāsās LU galerijā Bastejs (2004.), Fuksija salonā Māksla (2005.), Madonas Mākslas un novadpētniecības muzejā, galerijā Cherado  (2006.), Lapzemes dārzi salonā Māksla (2007) un Ziemeļvalstu Ministru padomes informācijas birojā un galerijas Bastejs filiālē viesnīcā Konventa sēta (2008.) u.c. Svarīgākās grupu izstādes: 2001. - latvijas jauno mākslinieku grupas izstāde Šagāla muzejā Viteskā, Baltkrievijā; 1997., 2002., 2004., 2005., 2007. Rudens izstāde; 2004. - Vienkārši puķes - Latvijas un Igaunijas mākslinieku simpozijs Pērnavā, 2005. Lapzemes delikateses galerijā Māja, Liepājā; 2008. - Cinematograf Marka Šagāla muzejā Vitebsk u.c.

"2004. gada vasaras beigās Pērnavā piedalījos simpozijā "Vienkārši puķes". Tur tapa pirmie fuksijas tēmai veltītie darbi, kuros vairāk uzsvērta zieda juteklisko daba. (..) mani saista brīnums, kas notiek ar objektiem - kaut kas viens pārvēršas par ko citu, mainot tikai tā izmēru un redzes lauku. (..) lai cilvēks varētu apskatīt ziedu tk tuvu, tas fiziski jāpietuvina ļoti tuvu sejai. Būtībā tas ir ļoti intīms pārdzīvojums. Erotika? Pasaules telpai, kurā mītam, tā piemīt un visām formām dabā ir raksturīga līdzība. Atslēgas vārds šiem darbiem ir - tuvāk. (..) Aizrāvos  ar zieda ģeometrisko uzbūvi, tajā saskatot konstruktīvu objektu. Šie objekti sāka kārtoties pēc zināmām likumībām un noeikumiem, mans uzdevums — gleznojot atšifrēt man uzdotos rēbusus."

Dace Saulīte

  Dzimusi 1965. gadā. Daiļrades moto: "krāsas - košas, spilgtas, dzīvas; līnijas - vijīgas, līganas, trauksmainas; kontrasti; raibs krāsu reibonis; vēlme visu salikt "rāmjos"; katra glezna veidota kā īpatnējs sajūtu eliksīrs. sajūtas, tāpat kā mirkļi ir gaistošas. (...) katrs krāsu laukums, katra līnija nes sevī kādu emociju. Tās ir vērtības, kas veido darba savdabību. Nekas neatkārtojas, bet katrai gleznai ir savs ritms, kurā ieklausoties var atkal un atkal sev atgādināt kādu laimīgu mirkli".

Izglītība: 1985.-1987. Rīgas vieglās rūpniecības tehnikuma apģērbu modelēšanas un konstruēšanas nodaļa, 1993 - 1997. Latvijas Mākslas akadēmija, bakalaura grāds, 1997. - 1999. LMA maģistrantūra, 1999. - LMA A. Naumova un K. Zariņa monumentālās glezniecības meistardarbnīca.

Nozīmīgākās personālizstāde: 1999. - Mirklis šodien... Kinogalerija Rīgā, 2000. - galerija Krasts, 2005. - Ilūziju aleja galerijā Mākslas dārzs t/c MC2 Rīgā, 2006. Jūtu eliksīrs galerijā Laipa Valmierā.

Citu autoru darbi