ilūzija – starpposms

2024. gada 20. novembris –  2025. gada 20. marts

Ramins Nafikovs. Arturs Akopjans. Gleznas.

Kārums skatītājam un vitamīns viņa dvēselei

      Galerijā «Mans's» Lielo vasaras izstādi, kam tradicionāli tiek dots apakšvirsraksts «Latviešu mūsdienu glezniecība», nomainījusi gleznu ekspozīcija, kam tas atbilst tikai daļēji. Savus darbus izstādē «Ilūzija – starpposms» rāda armēņu izcelsmes gleznotājs Arturs Akopjans un tatāru mākslinieks Ramins Nafikovs.
     Abi savulaik beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju, tādēļ viņu daiļradē neiztiek arī bez latviešu glezniecības skolas atspulgiem. Abi mākslinieki arī strādājuši vienā darbnīcā, tādēļ viņu darbos var atrast daudz kopīga.
    Arturs Akopjans ir dzimis 1969. gadā Erevānā, mācījies Terlemezian Art College. 1996. gadā viņš pabeidz Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Ap 2000. gadu Akopjans sāk piedalīties izstādēs Latvijā un rīko regulāras personālizstādes arī ārvalstu galerijās. A. Akopjans ir iemīlējis Rīgu un labi runā latviski.
      Artura Akopjana dzīvā, bet ļoti sarežģītā krāsu palete liek pamanīt viņa gleznas desmitiem citu autoru darbu vidū. Krāsa ir viņa izteiksmes līdzeklis un viņa spēks. Mākslas darbu radīšana ir pilnīgas brīvības izpausme, kurā nekas nav neiespējams. "Viss ir pieņemams, ja runa ir par mākslu," reiz teicis A. Akopjans. Gleznotājs arī neuzliek nekādus pienākumus skatītājiem un mākslas baudītājiem, jo viņa galvenais mērķis ir sniegt ar savām gleznām prieku.
     Savu pieeju glezniecībai mākslinieks apraksta šādi: "Es cenšos izjust, kas skan manī, kad es gleznoju. Tad es pielāgojos šai iekšējai mūzikai – tā ir spēlēšanās ar krāsām bez kādas noteiktas tēmas, taču šī spēle rada skaidrību, un es saprotu, ko es vēlos uzgleznot. Un jo vairāk es strādāju pie kādas gleznas, jo dziļāk es tajā ietiecos un tā kļūst arvien ekspresīvāka. Pats galvenais ir izjust šo iekšējo mūziku un pārnest to uz audekla, cik vien izteiksmīgi iespējams."
      Krāsa nav vienīgais mākslinieka izteiksmes līdzeklis – vēl ir arī viegls, ironisks zīmējums, kurā parādās sievietes, lelles, princeses tēls.
     Tatāru gleznotājs Ramins Nafikovs ir dzimis 1967. gadā Kazaņā. Pēc Kazaņas Mākslas skolas absolvēšanas iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, Monumentālās glezniecības nodaļā (vadītājs – Indulis Zariņš), ko beidzis 1997. gadā.
    R. Nafikovs strādā abstraktā formālisma stilā. „Sākšu ar to, ka es neizstrādāju koncepciju, pēc kuras tad veidot savus darbus. Divos vārdos sakot, es gribu, lai būtu skaisti un lai būtu izteiksmīgi. Bet lai sasniegtu skaistumu un izteiksmību pēc manas izpratnes, nākas ieguldīt tajā daudz laika un darba. Es katru gleznu gleznoju samērā ilgu laiku. Tāpēc, ka pati glezna aug, attīstās un es tai līdzi. Glezna nedrīkst būt „tukša”, tai jābūt ar kaut ko piepildītai - pat ne ar sižetu, darbību, pat ne jēgu, bet ar kaut ko stipri lielāku. Darbam ir jāspēj raisīt dialogu ar skatītāju un to uzturēt ilgāku laiku. Tādēļ, darbam ir jānogatavojas, jānobriest, jāpiepildās ar iekšējo sulu, jākļūst piepildītam un nogatavinātam kā granātābolam. Tam jākļūst par kārumu skatītājam un vitamīniem viņa dvēselei, ” savu daiļradi raksturo pats mākslinieks.
    Vai Ramina gleznās var saskatīt austrumu motīvus? Iespējams, taču skatītājam tie jāatrod pašiem. Mākslinieks neko priekšā nesaka, jo darbiem pārsvarā nav nosaukumu.
    Galerijas «Mans's» direktors Uldis Čamans izteica lielu gandarījumu par šo izstādi, jo uz to galerija gaidījusi vismaz piecus gadus. Izstāde «Ilūzija – starpposms» būs skatāma līdz pat nākamā gada martam.

Jurģis Akmeņkalns
 

Ramins Nafikovs

Born: 03.12.1967. Kazan. Tatarstan. Russia

Education: 1991-1997 - Latvian Academy of Arts, Faculty of monumental painting. Head - prof. Indulis Zarins, prof. Aleksey Naumov

1983-1987 - Kazan Art School.

Solo exhibitions:

2024 – “Zehntausend dinge”, gallery “Am Roten Hof”, Vienna

2023 – Gallery “BelovArt”, Kazan

2022 – Gallery “Tsha”, Kazan

2021 – “1st gallry lounge”, Kazan

2019 – Harley Davidson gallery, Kazan

2018., “Inner Bulgaria”, Erarta museum, S.Peterburg

2016., “1st gallery launge”, Kazan

2012., Gallery “am Roten Hof”, Vienna

2012., “galleri TORNBY”, Denmark

2012., Gallery “A 3”, Moscow

2011., Gallery “BK”, Innsbruck

2011., A performance at the gallery "Intrigue", Riga 2011., Gallery «am Roten Hof», Vienna 2011., Gallery «Antonija», Riga

2010., The State Museum of Fine Arts of Tatarstan, Kazan.

2008. "AkBars gallery," Kazan.

2007. The cultural center "Dom", Moscow.

2006., Gallery «Pedant», Riga.

2005., Gallery «AG-7", Riga.

2005., Gallery «D` L », Kazan. .

2004., Gallery «D` L », Kazan.

2003., Gallery «D` L », Kazan.

2002., Gallery «Daugava», Riga.

2002. Exhibition Hall of Artists Union of RT (Republic of Tatarstan), Kazan.

2000.Exhibition Hall of Union of Architects of RT, Kazan.

1998. Exhibition Hall of Artists Union of RT, Kazan. Group exhibitions:

2024 - «Century of Avant-garde», The State Museum of Fine Arts of RT, Kazan

2023 - «What’s left after me», Zaman Muzeum, Udmurt Republican Museum of Fine Arts, Izhevsk

2023 – «The Archipelago of Dreams», «Smena», Kazan, superviser Sergey Guskov

2023 – «Folds of Wandering», gallery «JART», Moscow, superviser Sergey Hachaturov

2023 – «Dedication to Kandinsky», Gallery of Modern Art, Kazan

2023 – “Bagatellen”, gallery “Am Roten Hof”, Vienna

2022 – Biennial of African Art "DakArt", Veterans House, Dakar, Senegal

2001., "Young Artists of Latvia", Prague. Official exhibition in the honor of the Latvian Culture in Prague. Organizers: the Ministry of Culture of Latvia, the Embassy of Latvia in the Czech Republic, gallery «Daugava».

2001., «Rudens», an annual exhibition of Latvian artists, the exhibition hall "Arsenals", Riga.

2000., "Spring Salon", the Union of Artists Exhibition Hall RT, Kazan.

1999., "Russia-9," All-Russian Exhibition, Exhibition Hall "Manege", Moscow.

1999., "Spring Salon", the Union of Artists Exhibition Hall RT, Kazan.

1998. "Bolshaya Volga" Regional Exhibition, Nizhny Novgorod.

1998. "Autumn Salon", Exhibition Hall of Artists Union of RT, Kazan.

1997., «Pavasaris», an annual exhibition of Latvian artists, the exhibition hall "Latvia", Riga.

1997. "Autumn Salon", Exhibition Hall of Artists Union of RT, Kazan.

1996., "Spring Salon", the Union of Artists Exhibition Hall RT, Kazan.

1996., "Love", Gallery «ASuna», Riga. 1996., Student exhibition, Goethe Institute, Riga.

1995., Student exhibition, Goethe Institute, Riga.

1991. International Exhibition "TATART", Kazan - Leningrad - Helsinki.

The monumental work:

2005., Painting VIP room office building "Tattransgaz", Kazan, Podluzhny str. 19

2004., Decor storefront "Gifts", Kazan, Bauman str. 13

1998., Painting the lobby of the building of the World Tatar Congress, Kazan, Theatrical str. 5

1. xxx.a/e, 102x95, 2023.                                           2. xxx,a/e, 100x100, 2024.                                                    3. xxx. a/e, 100x100, 2024.

4.xxx.a/e, 98x102, 2024.                                                  5. xxx, a/e, 97x103, 2024.                                                 6. xxx. a/e, 95x101,2024.

7. xxx.a/e, 100x100, 2024.                                            8. xxx,a/e, 100x100, 2024.                                                9. xxx.a/e, 101x109, 2011.

10. xxx.a/e, 83x57, 2019.                  11. Bruņinieks. a/e, 81x100, 2016.                                        12. xxx.a/e, 79x107, 2020

13. Vecais avots. a/e, 81x121, 2018.          14. ICE. a/e, 82x136, 2023.                                      15. xxx. a/e, 80x195, 2022

16. xxxx. a/e, 70x50, 2024.                                              17. xxx. a/e, 70x50, 2024.                                                 18. xxx. a/e, 70x50, 2024.

19. xxx. a/e, 70x50, 2024.                                               20. xxx. a/e, 70x50, 2024.                                             21. xxx. a/e, 70x50, 2024.

22. xxx. a/e, 70x50, 2024.                                               23. xxx. a/e, 70x50, 2024.                                                24. xxx. a/e, 70x50, 2024.

25. xxx. a/e, 70x50, 2024.                                                26. xxx. a/e, 70x50, 2024.                                                27. xxx. a/e, 70x50, 2024.

28. xxx. a/e, 50x70, 2024.                                               29. xxx. a/e, 21x15, 2024.              30 xxx. a/e, 21x15, 2024.                           31. xxx. a/e, 21x15, 2024.

32.  xxx. a/e, 21x15, 2024.                                              33.  xxx. a/e, 21x15, 2024.                                               34.  xxx. a/e, 21x15, 2024.

35. xxx.a/e, 15x21, 2024.                                                   36.  xxx.a/e, 15x21, 2024.                                           37. xxx.a/e, 15x21, 2024.

38. xxx.a/e, 15x21, 2024.                                                  39.  xxx.a/e, 15x21, 2024.                                               40.  xxx.a/e, 15x21, 2024.

41.   xxx.a/e, 15x21, 2024.                                               42.xxx.a/e, 15x21, 2024.                                                 43. 35. xxx.a/e, 15x21, 2024.

44. xxx.a/e, 15x21, 2024.                                                 45. xxx.a/e, 15x21, 2024.                                                 46. xxx.a/e, 15x21, 2024.

47. xxx.a/e, 15x21, 2024.                                             48. xxx.a/e, 15x21, 2024.                                                     49.  xxx.a/e, 15x21, 2024.

50.  xxx.a/e, 15x21, 2024.                         51.  xxx.a/e, 15x21, 2024.                         52.  xx.a/e, 15x21, 2024.                        53.  xxx.a/e, 15x21, 2024.

Tatāru mākslinieks, kurš  sajūt saiti ar savu tautu un latviešu glezniecību
Sarunu ar Raminu Nafikovu, kurš februārī viesojās galerijā.

– Kādi vēji jūs 90. gadu sākumā no Krie­vijas atpūta uz Latviju?
– Esmu beidzis mākslas skolu Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā. Augstākās mākslas mācību iestādes tur nebija, tādēļ devos studēt uz Maskavu. Tur komisija vērtēja darbus un mani līdz iestājeksāmeniem nemaz nepielaida. Mākslas skolu biju beidzis ar zelta medaļu, tādēļ mani bija jāuzņem bez iestājeksāmeniem, bet Maskavā bija tāda sistēma, ka pēc iespējas vairāk gribētāju vajadzēja atsijāt. Nākamajā gadā mēģināju iestāties Ļeņingradā. Tur bija jāiesniedz pa trim darbiem zīmēšanā, gleznošanā un kompozīcijā. Par tiem dabūju sešus divniekus. Tad mani iesauca armijā. Pēc dienesta vēlreiz aizbraucu uz Maskavu, un mani atkal neuzņēma. Tad devos uz Tallinu, bet man nebija pieraksta, un netiku arī tur. Vēl pēc gada ierados Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmijā arī teica, ka bez pieraksta neuzņem, bet piedāvāja kopmītni un mācības vakara sagatavošanas kursos. Tajos iepazinos ar Artūru, un kopš tā laika esam labi draugi. Pēc gada akadēmijas administrācija, izvērtējot manus darbus, piedāvāja studiju vietu kā ārzemju studentam. Bija jau 1991. gads. Es saņēmu piekrišanu no Krievijas kultūras ministrijas, un arī toreizējais Lat­vijas kultūras ministrs Raimonds Pauls neiebilda. Dzīvē neesmu nevienam tik pateicīgs, kā tiem cilvēkiem, kas man Ļeņingradā ielika tos sešus divniekus. Bez tiem es nebūtu šeit nonācis. Te es sastapu glezniecības skolu, kas man ir tuva.
– Ar ko tā atšķīrās no Krievijas glezniecības skolas?
– Ar radošu brīvību, radošu pieeju glezniecībai un individuālu domāšanu. Es sapratu, kā jādomā krāsās. Kopmītnēs dzīvoja viens puisis no Ziemeļkaukāza un viņš man teica: «Tu te sapratīsi, kas ir tonis». Es tomēr drīzāk esmu sapratis, kas ir krāsa. Acīmredzami, katrs paņem sev kaut ko atšķirīgu. Man te viss likās pa īstam – pasniedzēji bija augstas raudzes mākslinieki.
– Kuri latviešu gleznotāji jūs ir iespaidojuši visvairāk?
– Kad tikko atbraucu uz Rīgu, es nokļuvu Jāņa Pauļuka un Ilmāra Blum­berga izstādēs, un es biju ļoti no tām iespaidots, jo iepriekš tādus spēcīgus, lieliskus māksliniekus nezināju. Es brīnījos, ka Krievijā šos abus māksliniekus neviens nepazīst. Vēlāk mani ietekmēja Indulis Zariņš, pie kura mācījos, Boriss Bērziņš, arī Roberts Muzis, kas bija mans pasniedzējs pirmajā kursā.
– Kā sanāca, ka pēc akadēmijas beigšanas palikāt Latvijā?
– Apprecējos ar vietējo meiteni. Bet es sāku braukāt uz Kazaņu un atpakaļ, jo man tur dzīvo vecāki. Tā braukāju vēl joprojām. Pašlaik vecākiem ir 86 gadi. Tā ir sanācis, ka man ir divas valstis un divas pilsētas.
– Kā jūs iedzīvojāties latviešu mākslas vidē? Jūs pieņēma? Latviešu mākslinieki jūs uztver kā savējo vai tomēr savējais esat Tatarstānā?
– Mācoties akadēmijā, mēs visi tur bijām draudzīgi. Man bija komfortabli, jautri. Tatarstānā mani uzskata par rietumu mākslinieku, bet šeit – par austrumu. It kā mazliet svešs. Esmu vienpatis, ne pārāk iegrimstu tajā apkārtējā vidē, bet ar prieku satiekos ar bijušajiem studiju biedriem. Tatarstānā par mani raksta kā par mākslinieku, kas «pārstrādā» divas kultūras.
– Kādā mērā sevi uzskatāt par tatāru? Vai tatāru valoda, kultūra, krāsas, ornamenti jūs ir ietekmējuši?
– Jā, noteikti, bet es to nespēju sev noformulēt. Kaut kāda mentālā ekspresija manī ir, es to jūtu. Šajā sakarā piekrītu Pēterbur­gas muzeja «Erarta» («Erarta» ir lielākais privātais mūsdienu mākslas muzejs Krievijā. – Aut.) kuratoram, kas manu iz­stādi nosauca «Iekšējā Bulgārija». Tatāri etniski ir bulgāri. Reiz bija Volgas Bulgārija. Mūsdienu tatāri un bulgāri ir brāļi, bet senos laikos vieni devās uz Volgu, bet otri – uz Donavu, kur viņus asimilēja slāvi.
– Kā jūs esat formulējis savu glezniecības stilu?
– Man vienmēr ir prasījuši, kādā stilā es gleznoju. Pats to esmu nosaucis par abstrakto formālismu. «Erartas» kurators to no­sauca par lirisko abstrakcionismu, un varbūt tas pat ir precīzāk. Formālisms ir forma, es strādāju ar formu. Krāsas jau liekas formā.
– Jūsu darbi ir ekspresīvi. Vai tie top ātri?
– Ļoti ilgi – gadu vai pat divus. Kaut ko ātri uztaisu, bet tas ir tikai ķēpājums, bet, kad ilgi strādā ar šo «ķēpājumu», vienā brīdī tas tāds pārstāj būt, un ir tapusi glezna. Sākot darbu, es nekad nezinu, kas galā sanāks.
– Darbojaties arī tēlniecībā?
– Esmu taisījis ēku fasādes dekorus, skulptūras pēc pasūtījuma. Pašlaik strādāju pie tatāru mākslas klasiķa Bati Urmanče skulptūras.
– Vai jūsu darbi iecienītāki ir Latvijā vai Tatarstānā?
– Latvijā man ir bijušas vairākas personālizstādes galerijā «Pedants», «Antonijā», «Daugavā», piedalos arī grupu izstādēs, bet pārdot darbus labāk varu Tatarstānā. Tur man ir pircēji un galerijas ar mani grib sadarboties.
– Vairāk uzturaties Kazaņā vai Rīgā? Kā karš Ukrainā ir ietekmējis jūsu dzīvi Kazaņā?
– Pēdējā laikā vairāk uzturos Kazaņā. Sociālie tīkli tur ir bloķēti, jālieto VPN, lai piekļūtu alternatīviem informācijas avotiem. Es spēju analizēt dažādu informāciju un atšķiru pa­tiesību no propagandas. Kazaņā ir vairākas militārās rūpnīcas, tādēļ vairākas reizes nedēļā ir gaisa trauksme. Katru dienu savā darbnīcā sestajā stāvā dzirdu sprādzienus. Tie, šķiet, ir kaut kādi izmēģinājumi pulvera rūpnīcā. Agrāk tā nebija.
– Nobeigumā – pāris vārdu par šo galeriju «Mans’s».
– Esmu par to patiesi pārsteigts. Tā ir viena no labākajām, ja ne vislabākā, Latvijā. Gan telpu, gan iekārtojuma ziņā. Telpas ir plašas, un tas var būt liels izaicinājums māksliniekam piepildīt tās ar saviem darbiem.

Jurģis Akmeņkalns
 

Arturs Akopjans

Description

Born in October 31 th 1969.

Education

1996 THE ART ACADEMY OF LATVIA - Department of Painting

Member of Artist^, Union of Latvia.

Achievements:

2000 - " Riga in Contemporary Art " Riga City Council Prize for the best work.

Personal exhibition:

2012 - 2017 Kim Bernhard gallery, Denmark

2000 - 2013 A.Suna gallery, Riga

2011, 2012 " Amrothen Hof gallery " Austria

Group exhibition:

2012 - 1-International Project " Abstract Art in Modern Russia " The exhibition " The Space of the Ideal " Moscow gallery " Nagornaiya "

2008 - " European Cities " Brussel

2005 - II The General exhibition of Latvian art exhibition hall " Arsenal ", Riga

2004 - GALERIE ARTE Q Belgium

2003 - " 21 out 21 " Brussel

2002 - " 21 out 21 " Riga

Works are in personal collections:

Latvia, Lithaunia, Russia, USA, Canada, UK, Norway, Finland, Denmark, Berlin, Israel, Armenia.

Publications:

2013 - catalog of the exhibition " Harmony " Moscow

2012 - catalog " Abstract Art in Modern Russia "

2008 - 2011 - catalogs in " EUROPEAN CITIES " in the paintings of Latvian artists

2008 - catalog " Painting in Latvia " Riga

1999 - catalog project " 21 out 21 " Riga

1998 - catalog visual art competition RIGA IN CONTEMPORARY ART '98

art.arturs@inbox.lv

Arturs Akopjans I Facebook

www.artursart.com

Glezniecībā grūtākais ir aizkustināt
Saruna ar mākslinieku Arturu Akopjanu
– Jūs sevi identificējat par armēni?
– Jā, esmu simtprocentīgs armēnis. Māte gan man ir ar krievu un vācu asiņu piejaukumu. Dzimis esmu Gruzijā Batumi, bet no 7 gadu vecuma dzīvoju Erevānā.
– Esat beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. Kā nokļuvāt Latvijā?
– Gribēju braukt uz Viļņu – stāties tur Mākslas akadēmijā. Nedēļu pirms braukšanas uzzināju, ka mans draugs, ar kuru kopā mācījāmies Erevānā, arī taisās uz turieni. Lai viens otram netraucētu, pirms izlidošanas metām kapeiku, kurš brauks uz Rīgu, bet kurš uz Viļņu, jo domājām, ka divus armēņus reizē vienā akadēmijā neuzņems. Pirms tam Latvijā nekad nebiju bijis. Draugam Viļņā pat dokumentus nepieņēma, un viņš aizbrauca uz Maskavu mācīties, bet mani Rīgā uzņēma.
– Kāpēc izdomājāt, ka jāstudē Rīgā vai Viļņā?
– 1985. gadā biju Viļņā. Staigāju un skatījos, un man tā pilsēta iepatikās. Latvijas Mākslas akadēmija man arī uzreiz patika. Sākumā domāju, ka tā ir baznīca. Man ļoti patika latviešu glezniecība, māksla kopumā, jo tā bija brīvāka. Es pirms tam trīs mēnešus pamācījos Pēterburgā Repina akadēmijā. Tur viss notika pārāk perfekti, prasīja gleznot fotogrāfiski. Man tas nepatika. Šeit viss notiek brīvāk, neviens nespiež – dari šitā vai šitā. Tēlaini runājot, te iemācīja burtus, bet tālāk raksti, ko gribi un kā gribi. Vispirms četrus gadus mācījos grafikas nodaļā, bet tad pārgāju uz glezniecību. Mani skolotāji bija Vilis Ozols un Imants Vecozols.
– Pirms iestājāties Latvijas Mākslas akadēmijā, jums jau bija kaut kāds mākslas pamats? Kā tas gāja kopā ar latviešu glezniecību?
– Erevānā mācījos tehnikumā, kur viss bija saistīts ar mākslu – glezniecību, tēlniecību, dizainu. Es beidzu dizaina nodaļu, bet arī gleznoju un zīmēju. Bet šeit glezniecībai ir cita pieeja un arī māca savādāk. Reiz es redzēju, kā J. Rozentāla mākslas skolā uz krēsliem bija salikti krāsaini lakatiņi no balta līdz melnam, dzelteni, sarkani. Bija pa diviem vienas krāsas lakatiņiem, tikai viens ielikts saulē, otrs – ēnā, un audzēkņi, tos gleznojot, meklēja starpību, ar ko tie atšķiras. Tas likās ļoti interesanti.
– Bet grafika tomēr neiepatikās?
– Es četrus gadus mācījos grafiku – plakātu, ofortu, linogriezumu, litogrāfiju. Tad bija jāiet uz meistardarbnīcu, kur tu izvēlies vienu virzienu, bet vasarā kopā ar gleznotājiem aizbraucu uz praksi un tad pārgāju uz glezniecību.
– No glezniecības viedokļa raugoties, esat armēņu gleznotājs, latviešu gleznotājs vai latviešu gleznotājs ar armēņu saknēm?
– Nu kas tas ir – gleznotājs? Tu vienkārši esi kaut ko iemācījies, burtus zini, tu raksti bez kļūdām, un tad tu vari sacerēt visu, ko gribi. Es joprojām mācos un neuzskatu sevi par mākslinieku. Es spēlējos ar krāsām.
– Kā esat noformulējis savu glezniecības stilu?
– Dekoratīvā glezniecība. Es neko negribu likt rāmīšos. Vienu dienu es gleznoju tā, citu dienu jau savādāk. Ar gadiem arī mans stils ir mainījies.
– Abstraktās gleznas un tās, kurās ir kaut kāds zīmējums. Vai tās tapušas dažādos laikos?
– Viss atkarīgs no garastāvokļa. Es sāku kaut ko smērēt, un tad darbs pats rodas. Bet dažreiz ir jau kāda gatava ideja. Kad lasīju «Raudupieti», man acu priekšā bija, kā viņa sēž pie galda, un tā arī uzgleznoju. Man Blau­manis patīk. Viņam novelēs ir dzīvība un dzīve iekšā, tās aizkustina. Glezniecībā grūtākais ir aizkustināt. Ja tu klausies mūziku, piemēram, Bahu, zosāda uzmetas, ja tu skaties filmu, tu vari raudāt. Ar glezniecību to ir grūti panākt. Man tāds aizkustinājums rodas, skatoties Borisa Bērziņa gleznas.
– Jūs studējāt no 1989. līdz 1996. gadam. Kā armēņu jaunietis varēja sevi šeit, Latvijā, uzturēt? Un kā šobrīd var pārdot gleznas?
– Tajos laikos, kad bija «repši» un daudzi brauca projām, ļoti labi varēja pārdot gleznas. Šad tad taisīju reklāmas, strādāju restaurācijā. Tagad pārsvarā pelnu ar gleznām, bet vakaros un pa nakti piepelnos, strādājot par taksistu. Tas novērš galvassāpes par nenomaksātiem rēķiniem. Sadarbojos ar vienu Vīnes galeriju, kur bijušas vairākas personālizstādes. Tur man visas gleznas izpirka. Krīzes gados labi varēja pārdot Dānijā. Tagad daudz pērk caur internetu. Nupat viena ķīniete no Taivānas lidoja uz Rīgu. Atrakstīja, ka gribot nopirkt manu gleznu, ko redzējusi feisbukā. Mani darbi ir atrodami no Izraēlas līdz Kanādai.
– Kā iemācījāties latviešu valodu?
– Kad iestājos akadēmijā, līdz jaunajam gadam atļāva runāt krieviski, bet pēc tam bija jārunā tikai latviski. Tur bija latviska vide, un kaut kā iemācījos, bet mācos vēl joprojām. Sieva man ir latviete, un ar bērniem ģimenē runāju latviski.
– Ar Latvijas armēņu kopienu uzturat sakarus?
– Latvijā ir ap 2000 armēņu. Nevar teikt, ka būtu cieši sakari. Man ir darbnīca bijušajā Grīziņ­kalna stikla fabrikā. Tur strādā vēl vairāki armēņu mākslinieki – Varužs Karapetjans (režisora Aika Karapetjana tēvs), Babkens Stepanjans, kurš taisa kolāžas.
– Kādas ir attiecības ar otru mākslinieku, kura darbi galerijā «Mans’s» ir izstādīti līdzās jūsējiem – Raminu Nafikovu?
– Mēs kopā mācījāmies. Viņš pārsvarā tagad dzīvo Kazaņā, jo tur dzīvo viņa vecāki, kas ir veci un slimi, bet, kad atbrauc uz Rīgu, viņš strādā manā darbnīcā. Viņam Krievijā vairāk gleznas pērk. Kaut kas kopējs jau mums ir – vienā darbnīcā strādājot, neviļus ietekmējamies viens no otra.
– Jūsu gleznas varētu būt tās, par kurām nejaušs skatītājs, iespējams, teiktu – es arī tā māku.
– Nav jau nekādas vajadzības gleznot tieši tā, kā ir dabā. Tam ir fotoaparāts. Jāglezno tā, kā tu to jūti. Rainis jau arī varēja rakstīt: «Uzlēca saule, viss kļuva gaišs», bet – kā viņš to attēloja (citē no galvas – aut.): «Lielā gaitā saule staigā/ Zemei pāri skaļiem soļiem:/ Aizsperdama tumsas tīņas,/ Zelta pēdas atstādama». Un tā ir pavisam cita aina, citas emocijas, kas tādējādi tiek uzburtas. Glezniecībā ir tāpat.

Jurģis Akmeņkalns

1. U z skolu. a/a, 88x139, 2022.                                   2. Skatiens. a/a,88x139, 2023.                                       3.Nepazīstamā. a/a,89x138, 2018.

4. Uz jaunām mājām.a/a,90x100, 2024.                                       5. Pameta.a/a, 90x100, 2023.                                  6. Tumsā. a/a, 90x100, 2023.

7. Izbrīns. a/a, 90x100, 2024.                                 8. Vakars. a/a, 89x110, 2024.                                          9. Mana skaistāmāmiņa. a/a, 89x110, 2024.

10. Atpūta. a/a, 89x120, 2024.                                                   11. Smalkā. a/a, 94x73, 2024.                   12. Klusums. a/a, 89x106, 2024. 

13.Pulksten piecos. a/a, 89x110, 2024.           14. Draudzenes. a/a, 81x133, 2022                                      15. Saimnieku meklējot. a/a, 90x137, 2024.

16. Dziedātājas. a/a, 89x139, 2024.                           17. Coco. a/a, 89x138, 2023.                                           18. Uz svinībām. a/a, 89x139, 2024.

19. Muiža. a/a, 89x139, 2024.                                     20. Raudupiete. a/a, 89x139, 2023.                                21. Krēsla. a/a, 89x140, 2023.

22. Gaida. a/a, 83x101, 2014.                                                             23. Divas māsas. k/a, 89x101, 2010.         24. Influencere. a/a, 89x139, 2024.

25. Pie tāfeles. a/a, 129x91, 2020.                           26. Vientuļā. a/a, 85x70, 2019.                                           27. Maigums. a/a, 85x65, 2023.      

28. Naktskreklā. a/a, 75x90, 2017                               29. Saulainā. a/a, 75x90, 2017.                             30. Taurenis. a/a, 75x100, 2019.

31. Sapnis. a/a, 78x89, 2016                             32. Tasi kafijas. a/a, 68x97, 2024.                                      33. Princese. a/a, 70x96, 2016.

34. Pavasaris. a/a, 69x91, 2017.                                               35. Gulošā. a/a, 72x72, 2016                              36. Stefans. a/a, 68x72, 2020

37. Harmonija. a/a, 65x75, 2020                    38. Lama. 65x85, 2021.                                              39. Laimes vīruss. a/a, 64x109, 2017. 

40. Lilita. a/a, 61x75, 2011                   41. Klusums. a/a, 61x90, 2020.                          42. Skaistums. a/a, 56x140, 2023.

43. Āboli. a/a, 52x85, 2017                            44. Ielokā. a/a, 54x88, 2017                   45. Virsma. a/a, 40x50, 2020.      46. Granātāboli. a/a, 43x66, 2019.

Ieskats izstādē

Par citām izstādēm lasiet sadaļā IZSTĀDES!